Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Подкомментарии >> Suttapiṭaka (ṭīkā) >> Dīghanikāya (ṭīkā) >> Sīlakkhandhavagga-ṭīkā >> 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā >> Теории о ниббане в этой жизни
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>
Отображение колонок



Теории о ниббане в этой жизни Палийский оригинал

пали Комментарии
93.Diṭṭhadhammoti dassanabhūtena ñāṇena upaladdhadhammo.
Tattha yo anindriyavisayo, sopi supākaṭabhāvena indriyavisayo viya hotīti āha "diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccatī"ti.
Teneva ca "tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacana"nti vuttaṃ.
95.Antonijjhāyanalakkhaṇoti ñātibhogarogasīladiṭṭhibyasanehi phuṭṭhassa cetaso anto abbhantaraṃ nijjhāyanaṃ socanaṃ antonijjhāyanaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ etassāti antonijjhāyanalakkhaṇo.
Tannissitalālappanalakkhaṇoti taṃ sokaṃ samuṭṭhānahetuṃ nissitaṃ tannissitaṃ, bhusaṃ vilāpanaṃ lālappanaṃ, tannissitañca lālappanañca tannissitalālappanaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ etassāti tannissitalālappanalakkhaṇo.
Ñātibyasanādinā phuṭṭhassa paridevenāpi asakkuṇantassa antogatasokasamuṭṭhito bhuso āyāso upāyāso.
So pana yasmā cetaso appasannākāro hoti, tasmā "visādalakkhaṇo"ti vutto.
96.Vitakkanaṃ vitakkitaṃ, taṃ pana abhiniropanasabhāvo vitakkoyevāti āha "abhi - pe - vitakko"ti.
Esa nayo vicāritanti etthāpi.
Khobhakarasabhāvattā vitakkavicārānaṃ taṃsahitaṃ jhānaṃ saubbilanaṃ viya hotīti vuttaṃ "sakaṇḍakaṃ viya khāyatī"ti.
97.Yāya ubbilāpanapītiyā uppannāya cittaṃ "ubbilāvita"nti vuccati, sā pīti ubbilāvitattaṃ yasmā pana cittassa ubbilabhāvo tassā pītiyā sati hoti, nāsati, tasmā sā "ubbilabhāvakāraṇa"nti vuttā.
98.Ābhogoti vā cittassa ābhuggabhāvo, ārammaṇe oṇatabhāvoti attho.
Sukhena hi cittaṃ ārammaṇe abhinataṃ hoti, na dukkhena viya apanataṃ, nāpi adukkhamasukhena viya anabhinataṃ anapanatañca.
Tattha "khuppipāsādiabhibhūtassa viya manuññabhojanādīsu kāmehi viveciyamānassupādārammaṇapatthanā visesato abhivaḍḍhati, uḷārassa pana kāmarasassa yāvadatthaṃ tittassa manuññarasabhojanaṃ bhuttāvino viya suhitassa bhottukāmatā kāmesu pātabyatā na hoti, visayassāgiddhatāya visayehi dummociyehipi jalūkā viya sayameva muñcatī"ti ca ayoniso ummujjitvā kāmaguṇasantappitatāya saṃsāradukkhavūpasamaṃ byākāsi paṭhamavādī.
Kāmādīnaṃ ādīnavadassitāya, paṭhamādijjhānasukhassa santabhāvadassitāya ca paṭhamādijjhānasukhatittiyā saṃsāradukkhupacchedaṃ byākaṃsu dutiyādivādino, idhāpi ucchedavāde vuttappakāro vicāro yathāsambhavaṃ ānetvā vattabbo.
Ayaṃ panettha viseso – ekasmiñhi attabhāve pañca vādā labbhanti. Комм. ББ: (According to the first doctrine, if the self is furnished with the strands of sense pleasure, then it has attained nibbāna here and now. An...
Все комментарии (1)
Teneva hi pāḷiyaṃ "añño attā"ti aññaggahaṇaṃ na kataṃ.
Kathaṃ panettha accantanibbānapaññāpakassa attano diṭṭhadhammanibbānavādassa sassatadiṭṭhiyā saṅgaho, na pana ucchedadiṭṭhiyāti?
Taṃtaṃsukhavisesasamaṅgitāpaṭiladdhena bandhavimokkhena suddhassa attano sakarūpe avaṭṭhānadīpanato.
Sesāti sesā pañcapaññāsa diṭṭhiyo.
Tāsu antānantikavādādīnaṃ sassatadiṭṭhibhāvo tattha tattha pakāsitoyeva.
101. Kiṃ pana kāraṇaṃ pubbantāparantā eva diṭṭhābhinivesassa visayabhāvena dassitā, na pana tadubhayamekajjhanti?
Asambhavato.
Na hi pubbantāparantesu viya tadubhayavinimutte majjhante diṭṭhikappanā sambhavati ittarakālattā, atha pana paccuppannabhavo tadubhayavemajjhaṃ, evaṃ sati diṭṭhikappanakkhamo tassa ubhayasabhāvo pubbantāparantesuyeva antogadhoti kathamadassitaṃ.
Atha vā pubbantāparantavantatāya "pubbantāparanto"ti majjhanto vuccati, so ca "pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino"ti vadantena pubbantāparantehi visuṃ katvā vuttoyevāti daṭṭhabbo.
Aṭṭhakathāyampi "sabbepi te aparantakappike pubbantāparantakappike"ti etena sāmaññaniddesena, ekasesena vā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ, aññathā saṅkaḍḍhitvā vuttavacanassa anatthakatā āpajjeyyāti.
Ke pana te pubbantāparantakappikā?
Ye antānantikā hutvā diṭṭhadhammanibbānavādāti evaṃ pakārā veditabbā.
Ettha ca "sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, etesaṃ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā"ti vacanato, pubbantakappikādittayavinimuttassa ca kassaci diṭṭhigatikassa abhāvato yāni tāni sāmaññaphalādi (dī. ni. 1.166) suttantaresu vuttappakārāni akiriyāhetukanatthikavādādīni, yāni ca issarapajāpatipurisakālasabhāvaniyatiyadicchāvādādippabhedāni diṭṭhigatāni (visuddhi. ṭī. 2.563; vibha. anuṭī. 189 passitabbaṃ) bahiddhāpi dissamānāni, tesaṃ ettheva saṅgaho, antogadhatā ca veditabbā.
Kathaṃ?
Akiriyavādo tāva "vañjho kūṭaṭṭho"tiādinā kiriyābhāvadīpanato sassatavāde antogadho, tathā "sattime kāyā"tiādi (dī. ni. 1.174) nayappavatto pakudhavādo, "natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā"tiādi (dī. ni. 1.168) vacanato ahetukavādo adhiccasamuppannikavāde antogadho.
"Natthi paro loko"tiādi (dī. ni. 1.171) vacanato natthikavādo ucchedavāde antogadho.
Tathā hi tattha "kāyassa bhedā ucchijjatī"tiādi (dī. ni. 1.86) vuttaṃ.
Paṭhamena ādi-saddena nigaṇṭhavādādayo saṅgahitā.
Yadipi pāḷiyaṃ nāṭaputtavāda (dī. ni. 1.178) bhāvena cātuyāmasaṃvaro āgato, tathāpi sattavatātikkamena vikkhepavāditāya nāṭaputtavādopi sañcayavādo viya amarāvikkhepavādesu antogadho.
"Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti (dī. ni. 1.377; ma. ni. 2.122; saṃ. ni. 2.35) evaṃ pakārā vādā "rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā"tiādivādesu saṅgahaṃ gacchanti, "hoti tathāgato paraṃ maraṇā, "atthi sattā opapātikā"ti evaṃ pakārā sassatavāde.
"Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, natthi sattā opapātikā"ti evaṃ pakārā ucchedavādena saṅgahitā.
"Hoti ca na hoti ca tathāgato paraṃ maraṇā, atthi ca natthi ca sattā opapātikā"ti evaṃ pakārā ekaccasassatavāde antogadhā.
"Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, nevatthi na natthi sattā opapātikā"ti ca evaṃ pakārā amarāvikkhepavāde antogadhā.
Issarapajāpatipurisakālavādā ekaccasassatavāde antogadhā, tathā kaṇādavādo.
Sabhāvaniyatiyadicchāvādā adhiccasamuppannikavādena saṅgahitā.
Iminā nayena suttantaresu, bahiddhā ca dissamānānaṃ diṭṭhigatānaṃ imāsu dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīsu antogadhatā veditabbā.
Ajjhāsayanti diṭṭhijjhāsayaṃ.
Sassatucchedadiṭṭhivasena hi sattānaṃ saṃkilesapakkhe duvidho ajjhāsayo, tañca bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ aparimāṇe eva ñeyyavisese uppajjanavasena anekabhedabhinnānampi "cattāro janā sassatavādā"tiādinā dvāsaṭṭhiyā pabhedehi saṅgaṇhanavasena sabbaññutaññāṇena paricchinditvā dassento pamāṇabhūtāya tulāya dhārayamāno viya hotīti āha "tulāya tulayanto viyā"ti.
Tathā hi vakkhati "anto jālīkatā"tiādi (dī. ni. 1.146).
"Sinerupādato vālukaṃ uddharanto viyā"ti etena sabbaññutaññāṇato aññassa imissā desanāya asakkuṇeyyataṃ dasseti.
Anusandhānaṃ anusandhi, pucchāya kato anusandhi pucchānusandhi.
Atha vā anusandhayatīti anusandhi, pucchā anusandhi etassāti pucchānusandhi.
Pucchāya anusandhiyatīti vā pucchānusandhi.
Ajjhāsayānusandhimhipi eseva nayo.
Yathānusandhīti ettha pana anusandhīyatīti anusandhi, yā yā anusandhi yathānusandhi, anusandhianurūpaṃ vā yathānusandhīti saddattho veditabbo, so "yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbo.
Seyyathidaṃ?
Ākaṅkheyyasutte (ma. ni. 1.64-69) heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā - pe - kakacūpame (ma. ni. 1.222) heṭṭhā akkhantiyā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā"tiādinā aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.100-104) vutto.
Iti kirāti bhagavato yathādesitāya attasuññatāya attano aruccanabhāvadīpanaṃ.
Bhoti dhammālapanaṃ.
Anattakatānīti attanā na katāni, anattakehi vā khandhehi katāni.
Kamattānaṃ phusissantīti asati attani khandhānañca khaṇikattā kammāni kaṃ attānaṃ attano phalena phusissanti, ko kammaphalaṃ paṭisaṃvedetīti attho.
Avidvāti sutādivirahena ariyadhammassa akovidatāya na vidvā.
Avijjāgatoti avijjāya upagato, ariyadhamme avinītatāya appahīnāvijjoti attho.
Taṇhādhipateyyena cetasāti "yadi ahaṃ nāma koci natthi, mayā katassa kammassa ko phalaṃ paṭisaṃvedeti, sati pana tasmiṃ siyā phalūpabhogo"ti taṇhādhipatito āgato taṇhādhipateyyo, tena.
Attavādupādānasahagata cetasā.
Atidhāvitabbanti khaṇikattepi saṅkhārānaṃ yasmiṃ santāne kammaṃ kataṃ, tattheva phaluppattito dhammapuñjamattasseva ca siddhe kammaphalasambandhe ekattanayaṃ micchā gahetvā ekena kārakavedakabhūtena bhavitabbaṃ, aññathā "kammaphalānaṃ sambandho na siyā"ti attattaniyasuññatāpakāsanaṃ satthusāsanaṃ atikkamitabbaṃ maññeyyāti attho.
"Upari cha abhiññā āgatā"ti anurūpadhammavasena yathānusandhiṃ dasseti, itarehi paṭipakkhavasena.
Kilesenāti "lobho cittassa upakkileso"tiādinā kilesavasena.
Imasmimpīti pi-saddena yathā vuttasuttādīsu paṭipakkhavasena yathānusandhi, evaṃ imasmimpi sutteti dasseti.
Tathā hi niccasārādipaññāpakānaṃ diṭṭhigatānaṃ vasena uṭṭhitā ayaṃ desanā niccasārādisuññatāpakāsanena niṭṭhāpitāti.
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>