| Что нового | Оглавление | Поиск | Закладки | Словарь | Вход | EN / RU |
Теории об уничтожении Палийский оригинал
| пали | Комментарии |
| 84.Asato vināsāsambhavato atthibhāvanibandhano ucchedoti vuttaṃ "sato"ti. | |
| Yathā hetuphalabhāvena pavattamānānaṃ sabhāvadhammānaṃ satipi ekasantānapariyāpannānaṃ bhinnasantatipatitehi visese hetuphalānaṃ paramatthato bhinnasabhāvattā bhinnasantānapatitānaṃ viya accantabhedasanniṭṭhānena nānattanayassa micchāgahaṇaṃ ucchedābhinivesassa kāraṇaṃ, evaṃ hetuphalabhūtānaṃ dhammānaṃ vijjamānepi sabhāvabhede ekasantatipariyāpannatāya ekattanayena accantamabhedaggahaṇampi kāraṇaṃ evāti dassetuṃ "sattassā"ti vuttaṃ pāḷiyaṃ. | |
| Santānavasena hi vattamānesu khandhesu ghanavinibbhogābhāvena sattagāho, sattassa ca atthibhāvagāhanibandhano ucchedagāho yāvāyaṃ attā na ucchijjati, tāvāyaṃ vijjatiyevāti gahaṇato, nirudayavināso vā idha ucchedoti adhippetoti āha "upaccheda"nti. | |
| Visesena nāso vināso, abhāvo. | |
| So pana maṃsacakkhupaññācakkhūnaṃ dassanapathātikkamoyeva hotīti āha "adassana"nti. | |
| Adassane hi nāsa-saddo loke niruḷhoti. | |
| Bhāvavigamanti sabhāvāpagamaṃ. | |
| Yo hi nirudayavināsavasena ucchijjati, na so attano sabhāvena tiṭṭhatīti. | |
| Lābhīti dibbacakkhuñāṇalābhī. | |
| Cutimattamevāti sekkhaputhujjanānampi cutimattameva. | |
| Na upapātanti pubbayogābhāvena, parikammākaraṇena vā upapātaṃ daṭṭhuṃ na sakkoti. | |
| "Alābhī ca ko paralokaṃ na jānātī"ti natthikavādavasena, mahāmūḷhabhāveneva vā "ito añño paraloko atthī"ti anavabodhamāha. | |
| Ettakoyeva visayo, yo yaṃ indriyagocaroti. | |
| Attano dhītuyā hatthagaṇhanakarājādi viya kāmasukhagiddhatāya vā. | |
| "Na puna viruhantī"ti patitapaṇṇānaṃ vaṇṭena appaṭisandhikabhāvamāha. | |
| Evameva sattāti yathā paṇḍupalāso bandhanā pavutto na paṭisandhiyati, evaṃ sabbe sattā appaṭisandhikamaraṇameva nigacchantīti. | |
| Jalapubbūḷakūpamā hi sattāti tassa laddhi. | |
| Tathāti vuttappakārena. | |
| Lābhinopi cutito uddhaṃ adassaneneva imā diṭṭhiyo uppajjantīti āha "vikappetvā vā"ti. | |
| Etthāha – yathā amarāvikkhepikavādā ekantaalābhīvaseneva dassitā, yathā ca uddhamāghātanikasaññīvādacatukko ekantalābhīvaseneva, na evamayaṃ. | |
| Ayaṃ pana sassatekaccasassatavādādayo viya lābhīalābhīvasena pavatto. | |
| Tathā hi vuttaṃ "tattha dve janā"tiādi. | |
| Yadi evaṃ kasmā sassatavādādidesanāhi idha aññathā desanā pavattāti? | |
| Vuccate – desanāvilāsappattito. | |
| Desanāvilāsappattā hi buddhā bhagavanto, te veneyyajjhāsayānurūpaṃ vividhenākārena dhammaṃ desenti, aññathā idhāpi ca evaṃ bhagavā deseyya "idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya - pe - yathāsamāhite citte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti, so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena arahato cuticittaṃ passati, puthūnaṃ vā parasattānaṃ, na heva kho taduddhaṃ upapattiṃ, so evamāha 'yathā kho bho ayaṃ attā"' tiādinā visesalābhino, takkino ca visuṃ katvā, tasmā desanāvilāsena veneyyajjhāsayānurūpaṃ sassatavādādidesanāhi aññathāyaṃ desanā pavattāti daṭṭhabbaṃ. | |
| Atha vā ekaccasassatavādādīsu viya na idha takkīvādito visesalābhīvādo bhinnākāro, atha kho samānabhedatāya samānākāroyevāti imassa visesassa pakāsanatthaṃ bhagavatā ayamucchedavādo purimavādehi visiṭṭhākāro desito. | |
| Sambhavati hi takkinopi anussavādivasena adhigamavato viya idha abhiniveso. | |
| Atha vā na imā diṭṭhiyo bhagavatā anāgate evaṃ bhāvīvasena desitā, nāpi parikappavasena, atha kho yathā yathā diṭṭhigatikehi "idameva saccaṃ, moghamañña"nti paññattā, tathā tathā yathābhuccaṃ sabbaññutaññāṇena paricchinditvā pakāsitā. | |
| Yehi gambhīrādippakārā aputhujjanagocarā buddhadhammā pakāsanti, yesañca parikittanena tathāgatā sammadeva thomitā honti. | |
| Ucchedavādīhi ca diṭṭhigatikehi yathā uttaruttarabhavadassīhi aparabhavadassīnaṃ tesaṃ vādapaṭisedhavasena sakasakavādā patiṭṭhāpitā, tathāyaṃ desanā pavattāti purimadesanāhi imissā desanāya pavattibhedo na codetabbo. | |
| Evañca katvā arūpabhavabhedavasena viya kāmarūpabhavabhedavasenāpi ucchedavādo vibhajitvā daṭṭhabbo. | |
| Atha vā paccekaṃ kāmarūpabhavabhedavasena viya arūpabhavavasenāpi na vibhajitvā vattabbo, evañca sati bhagavatā vuttasattakato bahutarabhedo, appatarabhedo vā ucchedavādo āpajjatīti evaṃ pakārāpi codanā anavakāsāvāti. | |
| Etthāha – yuttaṃ tāva purimesu tīsu vādesu "kāyassa bhedā"ti vuttaṃ pañcavokārabhavapariyāpannaṃ attabhāvaṃ ārabbha pavattattā tesaṃ vādānaṃ, catuvokārabhavapariyāpannaṃ pana attabhāvaṃ nissāya pavattesu catutthādīsu catūsu vādesu kasmā "kāyassa bhedā"ti vuttaṃ. | |
| Na hi arūpīnaṃ kāyo vijjatīti? | |
| Saccametaṃ, rūpattabhāve pavattavohāreneva pana diṭṭhigatiko arūpattabhāvepi kāyavohāraṃ āropetvā āha "kāyassa bhedā"ti. | |
| Yathā ca diṭṭhigatikā diṭṭhiyo paññāpenti, tathā ca bhagavā dassetīti, arūpakāyabhāvato vā phassādidhammasamūhabhūte arūpattabhāve kāyaniddeso daṭṭhabbo. | |
| Ettha ca kāmadevattabhāvādiniravasesavibhavapatiṭṭhāpakānaṃ dutiyavādādīnaṃ yutto aparantakappikabhāvo anāgataddhavisayattā tesaṃ vādānaṃ, na pana diṭṭhigatikapaccakkhabhūtamanussattabhāvasamucchedapatiṭṭhāpakassa paṭhamavādassa paccuppannavisayattā. | |
| Dutiyavādādīnañhi purimapurimavādasaṅgahitasseva attano taduttaruttaribhavopapannassa samucchedato yujjati aparantakappikatā, tathā ca "no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hotī"tiādi vuttaṃ, yaṃ pana tattha vuttaṃ "atthi kho bho añño attā"ti, taṃ manussakāyavisesāpekkhāya vuttaṃ, na sabbathā aññabhāvatoti? |
Добавка ББ: (Since the first doctrine does not teach the annihilation of a self re-arising in the future in some state of existence higher than the hu... Все комментарии (1) |
| No na yutto, idhalokapariyāpannattepi ca paṭhamavādavisayassa anāgatakālasseva tassa adhippetattā paṭhamavādinopi aparantakappikatāya na koci virodhoti. |