Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Подкомментарии >> Suttapiṭaka (ṭīkā) >> Dīghanikāya (ṭīkā) >> Sīlakkhandhavagga-ṭīkā >> 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā >> Теории о наличии способности распознавания после смерти
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>
Отображение колонок



Теории о наличии способности распознавания после смерти Палийский оригинал

пали Комментарии
75.Uddhamāghātanāti pavatto vādo uddhamāghātano, so etesaṃ atthīti uddhamāghātanikā.
Yasmā pana te diṭṭhigatikā "uddhaṃ maraṇā attā nibbikāro"ti vadanti, tasmā "uddhamāghātanā attānaṃ vadantīti uddhamāghātanikā"ti vuttaṃ.
Saññīvādo etesaṃ atthīti saññīvādā "buddhaṃ assa atthīti buddho"ti yathā.
Atha vā saññīti pavatto vādo saññī sahacaraṇanayena, saññī vādo etesanti saññīvādā.
76.Rūpī attāti ettha nanu rūpavinimuttena attanā bhavitabbaṃ saññāya viya rūpassapi attaniyattā.
Na hi "saññī attā"ti ettha saññā attā.
Teneva hi "tattha pavattasaññañcassa saññāti gahetvā"ti vuttaṃ.
Evaṃ sati kasmā kasiṇarūpaṃ "attā"ti gahetvā vuttanti?
Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ "rūpaṃ assa atthīti rūpī"ti, atha kho "ruppanasīlo rūpī"ti.
Ruppanañcettha rūpasarikkhatāya kasiṇarūpassa vaḍḍhitāvaḍḍhitakālavasena visesāpatti, sā ca "natthī"ti na sakkā vattuṃ parittavipulatādivisesasabbhāvato.
Yadi evaṃ imassa vādassa sassatadiṭṭhisaṅgaho na yujjatīti?
No na yujjati kāyabhedato uddhaṃ attano nibbikāratāya tena adhippetattā.
Tathā hi vuttaṃ "arogoparaṃ maraṇā"ti.
Atha vā "rūpaṃ assa atthīti rūpī"ti vuccamānepi na doso.
Kappanāsiddhenapi hi bhedena abhedassāpi niddesadassanato, yathā "silāputtakassa sarīra"nti.
Ruppanaṃ vā rūpasabhāvo rūpaṃ, taṃ etassa atthīti rūpī, attā "rūpino dhammā"tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 11) viya.
Evañca katvā rūpasabhāvattā attano "rūpī attā"ti vacanaṃ ñāyāgatamevāti "kasiṇarūpaṃ 'attā'ti gahetvā"ti vuttaṃ.
Niyatavāditāya kammaphalapaṭikkhepato natthi ājīvakesu jhānasamāpattilābhoti āha "ājīvakādayo viya takkamatteneva vā rūpī attā"ti.
Tathā hi kaṇhābhijātiādīsu chaḷābhijātīsu aññataraṃ attānaṃ ekacce ājīvakā paṭijānanti.
Natthi etassa rogo bhaṅgoti arogoti aroga-saddassa niccapariyāyatā veditabbā, rogarahitatāsīsena vā nibbikāratāya niccataṃ paṭijānāti diṭṭhigatikoti āha "arogoti nicco"ti.
Kasiṇugghāṭimākāsapaṭhamāruppaviññāṇanatthibhāvaākiñcaññāyatanāni arūpasamāpattinimittaṃ nimbapaṇṇe tittakaraso viya sarīraparimāṇo arūpī attā tattha tiṭṭhatīti nigaṇṭhāti āha "nigaṇṭhādayo viyā"ti.
Missakagāhavasenāti rūpārūpasamāpattīnaṃ nimittāni ekajjhaṃ katvā "eko attā"ti, tattha pavattasaññañcassa "saññā"ti gahaṇavasena.
Ayañhi diṭṭhigatiko rūpārūpasamāpattilābhitāya tannimittaṃ rūpabhāvena arūpabhāvena ca attā upatiṭṭhati, tasmā "rūpī ca arūpī cā"ti abhinivesaṃ janesi ajjhattavādino viya, takkamatteneva vā rūpārūpadhammānaṃ missakaggahaṇavasena "rūpī arūpī ca attā hotī"ti.
Takkagāhenevāti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattadhammā viya accantasukhumabhāvappattiyā sakiccasādhanāsamatthatāya thambhakuṭṭahatthapādādisaṅghāto viya neva rūpī, rūpasabhāvānativattanato na arūpīti evaṃ pavattatakkagāhena.
Atha vā antānantikacatukkavāde viya aññamaññapaṭikkhepavasena attho veditabbo.
Kevalaṃ pana tattha desakālabhedavasena tatiyacatutthavādā dassitā, idha kālavatthubhedavasenāti ayameva visesoti.
Kālabhedavasena cettha tatiyavādassa pavatti rūpārūpanimittānaṃ saha anupaṭṭhānato.
Catutthavādassa pana vatthubhedavasena pavatti rūpārūpadhammānaṃ samūhato "eko attā"ti takkanavasenāti tattha vuttanayānusārena veditabbaṃ.
Dutiyacatukke yaṃ vattabbaṃ, taṃ "amati gacchati ettha bhāvo osāna"ntiādinā antānantikavāde vuttanayena veditabbaṃ.
Yadipi aṭṭhasamāpattilābhino diṭṭhigatikassa vasena samāpattibhedena saññābhedasambhavato "nānattasaññī attā"ti ayampi vādo samāpannakavasena labbhati.
Tathāpi samāpattiyaṃ ekarūpeneva saññāya upaṭṭhānato samāpannakavasena "ekattasaññī"ti āha. Tenevettha samāpannakaggahaṇaṃ kataṃ.
Ekasamāpattilābhino eva vā vasena attho veditabbo.
Samāpattibhedena saññābhedasambhavepi bahiddhā puthuttārammaṇe saññānānattena oḷārikena nānattasaññitaṃ dassetuṃ "asamāpannakavasena nānattasaññī"ti vuttaṃ.
"Parittakasiṇavasena parittasaññī"ti iminā satipi saññāvinimutte dhamme "saññāyeva attā"ti vadatīti dassitaṃ hoti.
Kasiṇaggahaṇañcettha saññāya visayadassanaṃ, evaṃ vipulakasiṇavasenāti etthāpi attho veditabbo.
Evañca katvā antānantikavāde, idha ca antānantikacatukke paṭhamadutiyavādehi imesaṃ dvinnaṃ vādānaṃ viseso siddho hoti, aññathā vuttappakāresu vādesu pubbantāparantakappanabhedena satipi kehici visese kehici natthi yevāti.
Atha vā "aṅguṭṭhappamāṇo attā, yavappamāṇo, aṇumatto vā attā"ti ādidassanavasena paritto saññī cāti parittasaññī, kapilakaṇādādayo viya attano sabbagatabhāvapaṭijānanavasena appamāṇo saññī cāti appamāṇasaññīti evampettha attho daṭṭhabbo.
Dibbacakkhuparibhaṇḍatāya yathākammūpagañāṇassa dibbacakkhupabhāvajanitena yathākammūpagañāṇena dissamānāpi sattānaṃ sukhādisamaṅgitā dibbacakkhunāva diṭṭhā hotīti āha "dibbena cakkhunā"tiādi.
Nanu ca "ekantasukhī attā"tiādivādānaṃ aparantadiṭṭhibhāvato "nibbattamānaṃ disvā"ti vacanaṃ anupannanti?
Nānupapannaṃ, anāgatassa ekantasukhibhāvādikassa pakappanaṃ paccuppannāya nibbattiyā dassanena adhippetanti.
Tenevāha "nibbattamānaṃ disvā 'ekantasukhī'ti gaṇhātī"ti.
Ettha ca tassaṃ tassaṃ bhūmiyaṃ bahulaṃ sukhādisahitadhammappavattidassanena tesaṃ "ekantasukhī"ti gāho daṭṭhabbo.
Atha vā hatthidassakaandhā viya diṭṭhigatikā yaṃ yadeva passanti, taṃ tadeva abhinivissa voharantīti na ettha yutti maggitabbā.
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>