Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Подкомментарии >> Suttapiṭaka (ṭīkā) >> Dīghanikāya (ṭīkā) >> Sīlakkhandhavagga-ṭīkā >> 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā >> Объяснение цикла
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā
Отображение колонок



Объяснение цикла Палийский оригинал

пали Комментарии
144.Heṭṭhā tīsupi vāresu adhikatattā, upari ca "paṭisaṃvedentī"ti vakkhamānattā vedayitamettha padhānanti āha "sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍetī"ti.
Sampiṇḍetīti ca "yepi te"ti tattha tattha āgatassa pi-saddassa atthaṃ dasseti.
Vedayitassa phasse pakkhipanaṃ phassapaccayatādassanameva "chahi ajjhattikāyatanehi chaḷārammaṇapaṭisaṃvedanaṃ ekantato chaphassahetukamevā"ti.
Sañjāyanti etthāti adhikaraṇattho sañjāti-saddoti āha "sañjātiṭṭhāne"ti.
Evaṃ samosaraṇasaddopi daṭṭhabbo.
Āyatati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāya, āyabhūtaṃ vā attano phalaṃ tanoti pavattetīti āyatanaṃ, kāraṇaṃ.
Rukkhagacchasamūhe araññavohāro araññameva araññāyatananti āha "paṇṇattimatte"ti.
Atthattayepīti pi-saddena avuttatthasampiṇḍanaṃ daṭṭhabbaṃ, tena ākāranivāsādhiṭṭhānatthe saṅgaṇhāti.
Hiraññāyatanaṃ suvaṇṇāyatanaṃ, vāsudevāyatanaṃ kammāyatananti ādīsu ākaranivāsādhiṭṭhānesu āyatanasaddo.
Cakkhādīsu ca phassādayo ākiṇṇā, tāni ca nesaṃ nivāso, adhiṭṭhānañca nissayapaccayabhāvatoti.
Tiṇṇampi visayindriyaviññāṇānaṃ saṅgatibhāvena gahetabbo phassoti "saṅgatī"ti vutto.
Tathā hi so "sannipātapaccupaṭṭhāno"ti vuccati.
Iminā nayenāti vijjamānesupi aññesu sampayuttadhammesu yathā "cakkhuñca - pe - phasso"ti (ma. ni. 1.204; ma. ni. 3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-45; saṃ. ni. 4.60; kathā. 465) etasmiṃ sutte vedanāya padhānakāraṇabhāvadassanatthaṃ phassasīsena desanā katā, evamidhāpi brahmajāle "phassapaccayā vedanā"tiādinā phassaṃ ādiṃ katvā aparantapaṭiccasamuppādadīpanena paccayaparamparaṃ dassetuṃ "phassāyatanehi phussa phussā"ti phassamukhena vuttaṃ.
Phasso arūpadhammopi samāno ekadesena ārammaṇe anallīyamānopi phusanākārena pavattati phusanto viya hotīti āha "phassova taṃ taṃ ārammaṇaṃ phusatī"ti, yena so "phusanalakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso"ti ca vuccati.
"Phassāyatanehi phussa phussā"ti aphusanakiccānipi āyatanāni "mañcā ghosantī"tiādīsu viya nissitavohārena phusanakiccāni katvā dassitānīti āha "phasse upanikkhipitvā"ti, phassagatikāni katvā phassūpacāraṃ āropetvāti attho.
Upacāro hi nāma vohāramattaṃ, na tena atthasiddhi hotīti āha "tasmā"tiādi.
Attano paccayabhūtānaṃ channaṃ phassānaṃ vasena cakkhusamphassajā yāva manosamphassajāti saṅkhepato chabbidhā vedanā, vitthārato pana aṭṭhasatapariyāyena aṭṭhasatabhedā.
Rūpataṇhādibhedāyāti rūpataṇhā yāva dhammataṇhāti saṅkhepato chappabhedāya, vitthārato aṭṭhasatabhedāya.
Upanissayakoṭiyāti upanissayasīsena.
Kasmā panettha upanissayapaccayova uddhaṭo, nanu sukhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā ca taṇhāya ārammaṇamattaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayapakatūpanissayavasena catudhā paccayo, dukkhā ca ārammaṇamattapakatūpanissayavasena dvidhāti?
Saccametaṃ, upanissaye eva pana taṃ sabbaṃ antogadhaṃ.
Yuttaṃ tāva ārammaṇūpanissayassa upanissayasāmaññato upanissayena saṅgaho, ārammaṇamattaārammaṇādhipatīnaṃ pana kathanti?
Tesampi ārammaṇasāmaññato ārammaṇūpanissayena saṅgahova kato, na pakatūpanissayenāti daṭṭhabbaṃ.
Etadatthamevettha "upanissayakoṭiyā"ti vuttaṃ, na "upanissayenā"ti.
Catubbidhassāti kāmupādānaṃ yāva attavādupādānanti catubbidhassa.
Nanu ca taṇhāva kāmupādānanti?
Saccametaṃ.
Tattha dubbalā taṇhā taṇhāva, balavatī taṇhā kāmupādānaṃ.
Atha vā appattavisayapatthanā taṇhā tamasi corānaṃ karapasāraṇaṃ viya.
Sampattavisayaggahaṇaṃ upādānaṃ, corānaṃ karappattadhanaggahaṇaṃ viya.
Appicchatāpaṭipakkhā taṇhā, santosapaṭipakkhā upādānaṃ.
Pariyesanadukkhamūlaṃ taṇhā, ārakkhadukkhamūlaṃ upādānanti ayametesaṃ viseso.
Upādānassāti asahajātassa upādānassa upanissayakoṭiyā, itarassa sahajātakoṭiyāti daṭṭhabbaṃ.
Tattha anantarassa anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatāsevanapaccayehi, anānantarassa upanissayena, ārammaṇabhūtā pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi, ārammaṇamatteneva vāti taṃ sabbaṃ upanissayeneva gahetvā "upanissayakoṭiyā"ti vuttaṃ.
Yasmā ca taṇhāya rūpādīni assādetvā kāmesu pātabyataṃ āpajjati, tasmā taṇhā kāmupādānassa upanissayo.
Tathā rūpādibhedeva sammūḷho "natthi dinna"ntiādinā (dī. ni. 1.171; ma. ni. 1.445; ma. ni. 2.94, 95, 225; ma. ni. 3.91, 116, 136; saṃ. ni. 3.210; dha. sa. 1221; vibha. 938) micchādassanaṃ, saṃsārato muccitukāmo asuddhimagge suddhimaggaparāmasanaṃ, khandhesu attattaniyagāhabhūtaṃ sakkāyadassanaṃ gaṇhāti, tasmā itaresampi taṇhā upanissayoti daṭṭhabbaṃ.
Sahajātassa pana sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetuvasena taṇhā paccayo hoti.
Taṃ sabbaṃ sandhāya "sahajātakoṭiyā"ti vuttaṃ.
Tathāti upanissayakoṭiyā ceva sahajātakoṭiyā cāti attho.
Bhavassāti kammabhavassa ceva upapattibhavassa ca.
Tattha cetanādisaṅkhā taṃ sabbaṃ bhavagāmikammaṃ kammabhavo, kāmabhavādiko navavidho upapattibhavo, tesaṃ upapattibhavassa catubbidhampi upādānaṃ upapattibhavakāraṇakammabhavakāraṇabhāvato, tassa ca sahāyabhāvūpagamanato pakatūpanissayavasena paccayo hoti.
Kammārammaṇakaraṇakāle pana kammasahajātakāmupādānaṃ upapattibhavassa ārammaṇapaccayena paccayo hoti.
Kammabhavassa pana sahajātassa sahajātaṃ upādānaṃ sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatavasena ceva hetumaggavasena ca anekadhā paccayo hoti, asahajātassa anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatāsevanavasena, itarassa pakatūpanissayavasena, sammasanādikālesu ārammaṇavasena ca paccayo hoti.
Tattha anantarādike upanissayapaccaye, sahajātādike sahajātapaccaye pakkhipitvā vuttaṃ "upanissayakoṭiyā ceva sahajātakoṭiyā cā"ti.
Bhavo jātiyāti ettha bhavoti kammabhavo adhippeto.
So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo.
Upapattibhavo hi paṭhamābhinibbattā khandhā jātiyeva.
Tena vuttaṃ "jātīti panettha savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā"ti.
Savikārāti ca nibbattivikārena savikārā, te ca atthato upapattibhavoyeva.
Na hi tadeva tassa kāraṇaṃ bhavituṃ yuttanti.
Kammabhavo ca upapattibhavassa kammapaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hotīti āha "bhavo jātiyā upanissayakoṭiyā paccayo"ti.
Yasmā ca sati jātiyā jarāmaraṇaṃ, jarāmaraṇādinā phuṭṭhassa bālassa sokādayo ca sambhavanti, nāsati, tasmā "jāti - pe - paccayo hotī"ti vuttaṃ.
Sahajātūpanissayasīsena paccayavicāraṇāya dassitattā, aṅgavicāraṇāya ca anāmaṭṭhattā āha "ayamettha saṅkhepo"ti.
Mahāvisayattā paṭiccasamuppādavicāraṇāya sā niravasesā kuto laddhabbāti āha "vitthārato"tiādi.
Ekadesena cettha kathitassa paṭiccasamuppādassa tathā kathane saddhiṃ udāharaṇena kāraṇaṃ dassento "bhagavā hī"tiādimāha.
Tattha koṭi na paññāyatīti asukassa nāma sammāsambuddhassa, cakkavattino vā kāle avijjā uppannā, na tato pubbeti avijjāya ādimariyādā appaṭihatassa mama sabbaññutaññāṇassāpi na paññāyati avijjamānattāyevāti attho.
Ayaṃ paccayo idappaccayo, tasmā idappaccayā, imasmā kāraṇā āsavapaccayāti attho.
Bhavataṇhāyāti bhavasaṃyojanabhūtāya taṇhāya.
Bhavadiṭṭhiyāti sassatadiṭṭhiyā.
"Ito ettha etto idhā"ti apariyantaṃ aparāparuppattiṃ dasseti.
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā