| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
383.Adhimattagilānoti adhikāya mattāya maraṇassa āsannatāya ativiya gilānoti attho.
|
|
|
|
Tenāha "maraṇaseyyaṃ upagato"ti.
|
|
|
|
Akhaṇḍaṃ akāsi gahapatino satthari paramapemattā.
|
|
|
|
Yattakaṃ cassāti, "sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā"ti vuttaṃ yattakaṃ assa gahapatissa.
|
|
|
|
384.Osakkantīti parihāyanti.
|
|
|
|
Ottharantīti abhibhavanti.
|
|
|
|
Usmā nāma kammajatejodhātu, sā saha jīvitindriyanirodhā pariyādiyati, yāva tā āyuusmā vattanti, tāva maraṇantikā vedanā vattanteva viññāṇassa aniruddhattā.
|
|
|
|
Tenāha "yāva usmā"tiādi.
|
|
|
|
385.Tīhi gāhehīti taṇhāmānadiṭṭhiggāhehi.
|
"Тремя хватками" - хватками жажды, самомнения, взглядов.
|
|
|
Paṭibāhituṃ vikkhambhetuṃ.
|
"Устранить" - подавить.
|
|
|
Cakkhuṃ tīhi gāhehi na gaṇhissāmīti mānaggāhapaṭikkhepamukhena cakkhusmiṃ aniccānupassanāti dasseti.
|
"Зрение тремя хватками не буду схватывать" - этим он объясняет отслеживание непостоянства на в зрении, являющееся способом противостоять хватке самомнения.
|
|
|
Aniccānupassanāya hi sati appatiṭṭho mānaggāho, dukkhānupassanāya sati appatiṭṭho taṇhāggāho, anattānupassanāya sati appatiṭṭho diṭṭhiggāhoti, gāho ca nāma oḷāriko, tasmiṃ vigatepi nikanti tiṭṭheyyāti taṃ vijahāpetukāmena, – "na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī"ti vuttanti āha – "viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṃ na bhavissatī"ti.
|
Ведь хватка самомнения теряет опору с помощью отслеживания непостоянства, хватка жажды теряет опору с помощью отслеживания страдания (неудовлетворённости), хватка взглядов теряет опору с помощью отслеживания не являющегося мной. И хватка называется грубой...
|
|
|
Sabbaṃ kāmabhavarūpanti kāmabhūmipariyāpannaṃ sabbaṃ rūpakkhandhamāha – "kāmarūpabhavarūpa"nti vā pāṭho.
|
|
|
|
So yutto imassa vārassa eva anavasesapañcavokārabhavapariyāpannato.
|
|
|
|
Tathā hi upari catuvokārabhavo anavasesato vutto.
|
|
|
|
386.Idhalokanti ettha saṅkhāralokavisayoti adhippāyena, "vasanaṭṭhānaṃ vā"tiādi vuttaṃ, tañca kho paṭhamadutiyavārehi idhaloko gahitoti katvā.
|
|
|
|
Paṭhamadutiyavārehi pana idhaloko paralokoti vibhāgena vinā pañcavokārabhavo gahito; tathā tatiyavāre pañcavokārabhavo catuvokārabhavo ca gahitoti puna diṭṭhadhammasamparāyavasena taṃ vibhajitvā dassetuṃ, "na idhaloka"ntiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Idhalokanti ca sattasaṅkhāravaseneva gahitaṃ.
|
|
|
|
Sabbampi saṅkhāravasena pariggahetvā dassetuṃ, "yampi me diṭṭha"ntiādi vuttanti keci.
|
|
|
|
Aparitassanatthaṃ taṇhāparitassanāya anuppādanatthaṃ.
|
|
|
|
Yassa diṭṭhadhammoti vuccati, tassa pana abhāvato, "manussalokaṃ ṭhapetvā sesā paralokā nāmā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Yesaṃ pana "idhaloka"nti iminā sattalokassapi gahaṇaṃ icchitaṃ.
|
|
|
|
Tesaṃ matena, "manussalokaṃ ṭhapetvā"ti yojanā.
|
|
|
|
387.Allīyasīti attabhāve bhogesu ca apekkhaṃ karosīti attho.
|
|
|
|
Evarūpīti yādisī tadā dhammasenāpatinā kathitā, evarūpī.
|
|
|
|
Dhammakathā na sutapubbāti yathākathitākārameva sandhāya paṭikkhepo, na sukhumagambhīrasuññatāpaṭisaṃyuttatāsāmaññaṃ.
|
|
|
|
Tenāha "evaṃ panā"tiādi.
|
|
|
|
Mayā gatamaggameva anugacchasīti dānamayapuññabhāvasāmaññaṃ gahetvā vadati, na bodhisattadānabhūtaṃ dānapāramitaṃ.
|
|
|
|
Na paṭibhātīti ruccanavasena citte na upatiṭṭhati.
|
|
|
|
Tenāha "na ruccatī"ti.
|
|
|
|
Tathā hesa vaṭṭābhiratoti.
|
|
|
|
Ujumaggāvahā vipassanā bhagavatā panassa kathitapubbā.
|
|
|
|
388.Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isi, asekkhā sekkhā kalyāṇaputhujjanā ca, isīnaṃ saṅgho, tena nisevitanti isisaṅghanisevitaṃ.
|
|
|
|
Kāmaṃ tassa vihārassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena nisīdananipajjanāya rukkhalatādivasena bhūmisayādivasena ca anaññasādhāraṇā mahatī ramaṇīyatā attheva, sā pana gehassitabhāvena ariyānaṃ cittaṃ tathā na toseti; yathā ariyānaṃ nisevitabhāvenāti āha – "paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā"ti.
|
|
|
|
Tenāha bhagavā – "yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka"nti (dha. pa. 98; theragā. 991; saṃ. ni. 1.261).
|
|
|
|
Apacayagāminī cetanā sattānaṃ suddhimāvahatīti āha – "kammanti maggacetanā"ti.
|
|
|
|
Catunnaṃ ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṃ vikkhambhanaṭṭhena ca vijjā, maggasammādiṭṭhīti āha – "vijjāti maggapaññā"ti.
|
|
|
|
Samādhipakkhiko dhammo nāma sammāvāyāmasatisamādhayo.
|
|
|
|
Tathā hi vijjābhāgiyo samādhipi samādhipakkhiko.
|
|
|
|
Sīlaṃ tassa atthīti sīlanti āha – "sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttama"nti.
|
|
|
|
Diṭṭhisaṅkappoti sammāsaṅkappo.
|
|
|
|
Tattha sammāsaṅkappassa upakārakabhāvena vijjābhāgo.
|
|
|
|
Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati, yathā sammāsaṅkappo paññākkhandhena saṅgahito, evaṃ vāyāmasatiyo samādhikkhandhasaṅgahitāti.
|
|
|
|
Tenāha – "dhammoti vāyāmasatisamādhayo"ti.
|
|
|
|
"Dhammo"ti hi idha sammāsamādhi adhippeto, – "evaṃ dhammā te bhagavanto ahesu"ntiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.198; saṃ. ni. 5.378) viya.
|
|
|
|
Vācākammantājīvāti sammāvācākammantājīvā maggapariyāpannā eva, te sabbepi gahitāti.
|
|
|
|
Tenāha – "etena aṭṭhaṅgikena maggenā"ti.
|
|
|
|
Upāyenāti yena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo, tena samādhipakkhiyaṃ vipassanādhammañceva maggadhammañca.
|
|
|
|
"Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāra"nti (ma. ni. 3.136) hi vacanato sammāsamādhiādayo maggadhammāpi samādhipakkhiyā.
|
|
|
|
Vicineyyāti vīmaṃseyya, bhāveyyāti attho.
|
|
|
|
Tatthāti hetumhi bhummavacanaṃ.
|
|
|
|
Ariyamaggahetukā hi sattānaṃ visuddhi.
|
|
|
|
Tenāha – "tasmiṃ ariyamagge visujjhatī"ti.
|
|
|
|
Pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya, pañcupādānakkhandhe vipasseyya.
|
|
|
|
Tesu hi vipassiyamānesu vipassanā ukkaṃsagatā.
|
|
|
|
Yadaggena dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhena nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, evaṃ accantavisuddhiyā sujjhati.
|
|
|
|
Tenāha – "evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhatī"ti.
|
|
|
|
Idhāpi nimittatthe bhummavacanaṃ.
|
|
|
|
Saccesu vā paṭivijjhiyamānesūti vacanaseso.
|
|
|
|
Avadhāraṇavacananti vavatthāpanavacanaṃ, avadhāraṇanti attho.
|
|
|
|
Sāriputtovāti ca avadhāraṇaṃ tassa sāvakabhāvato sāvakesu sāriputtova seyyoti imamatthaṃ dīpeti.
|
|
|
|
Kilesaupasamenāti iminā mahātherassa tādiso kilesūpasamoti dasseti, yassa sāvakassa visaye paññāya pāramippatti ahosi.
|
|
|
|
Yadi evaṃ – "yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā"ti idaṃ kathanti?
|
|
|
|
Tesaṃ tesaṃ buddhānaṃ sāsane paññāya pāramippattasāvakavasenetaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Atha vā – "natthi vimuttiyā nānatta"nti (dī. ni. ṭī. 3.141; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā) vacanato sāvakehi vimuttipaññāmattaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Tenāha – "pāraṅgatoti nibbānaṃ gato"tiādi.
|
|
|
|
Sesaṃ suviññeyyameva.
|
|
|
|
Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
|
|
|