| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
144.Pubbenāti nissakke karaṇavacanaṃ.
|
|
|
|
"Aparaṃ visesa"nti vuttattā visesavisayo ca pubbasaddoti āha – "sīlaparipūraṇādito pubbavisesato"ti.
|
|
|
|
145.Āraddho yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā ārādhito.
|
|
|
|
Yadatthāya sāsane pabbajjā, visesāpatti ca, tadevettha appattanti adhippetaṃ, taṃ jhānavipassanānimittanti āha – "appattassa arahattassā"ti.
|
|
|
|
Komudīti kumudavatī.
|
|
|
|
Tadā kira kumudāni supupphitāni honti.
|
|
|
|
Tenāha – "kumudānaṃ atthitāya komudī"ti.
|
|
|
|
Kumudānaṃ samūho, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti komudīti.
|
|
|
|
Pavāraṇasaṅgahanti mahāpavāraṇaṃ akatvā āgamanīyasaṅgahaṇaṃ.
|
|
|
|
Āraddhavipassakassāti ārabhitavipassanassa, vipassanaṃ vaḍḍhetvā ussukkāpetvā vipassissa.
|
|
|
|
Bhikkhū idha osarissanti vutthavassā pavāritapavāraṇā "bhagavantaṃ vandissāma, kammaṭṭhānaṃ sodhessāma, yathāladdhaṃ visesañca pavedissāmā"ti ajjhāsayena.
|
|
|
|
Ime bhikkhūti ime taruṇasamathavipassanā bhikkhū.
|
|
|
|
Visesaṃ nibbattetuṃ na sakkhissanti senāsanasappāyādialābhena.
|
|
|
|
Apalibuddhanti aññehi anupaddutaṃ.
|
|
|
|
Senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti antovassabhāvato.
|
"Не смогут получить жилище": из-за того, что идёт сезон дождей.
|
|
|
Ekassa dinnopi sabbesaṃ dinnoyeva hoti, tasmā sutasutaṭṭhāneyeva ekamāsaṃ vasitvā osariṃsu.
|
"данная одному будет дана всем": поэтому прожив один месяц в тех местах, где они услышали, отправятся [в Саваттхи].
|
|
|
146.Alanti yuttaṃ, opāyikanti attho, "alameva nibbinditu"ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.124, 128, 134, 143) viya.
|
|
|
|
Puṭabaddhaṃ pariharitvā asitaṃ puṭosaṃ a-kārassa o-kāraṃ katvā.
|
|
|
|
Tenāha "pātheyya"nti.
|
|
|
|
147.Vipassanā kathitāti aniccasaññāmukheneva vipassanābhāvanā kathitā.
|
|
|
|
Na hi kevalāya aniccānupassanāya vipassanākiccaṃ samijjhati.
|
|
|
|
Bahū bhikkhū te ca vitthārarucikāti adhippāyo.
|
|
|
|
Tenāha "tasmā"tiādi.
|
|
|
|
149.Sabbatthāti sabbavāresu.
|
|
|
|
"Tasmā tiha, bhikkhave, vedanānupassī"tiādīsupi pītipaṭisaṃveditādivaseneva vedanānupassanāya vuttattā, "sukhavedanaṃ sandhāyetaṃ vutta"nti āha.
|
|
|
|
Satipaṭṭhānabhāvanāmanasikāratāya vuttaṃ – "sādhukaṃ manasikāra"nti.
|
|
|
|
Saññānāmena paññā vuttā tesaṃ payogattā.
|
|
|
|
Manasikāranāmena vedanā vuttā, bhāvanāya paricitattā ārammaṇassa manasikāranti katvā.
|
|
|
|
Vitakkavicāre ṭhapetvāti vuttaṃ vacīsaṅkhārattā tesaṃ.
|
|
|
|
Evaṃ santepīti yadipi manasikārapariyāpannatāya "manasikāro"ti vuttaṃ, evaṃ sante vedanānupassanābhāvo na yujjati, assāsapassāsā hissa ārammaṇaṃ.
|
|
|
|
Vatthunti sukhādīnaṃ vedanānaṃ pavattiṭṭhānabhūtaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vediyati, vedanāya ekantabhāvadassanena tassa vedanānupassanābhāvo yujjati evāti imamatthaṃ dasseti.
|
|
|
|
Etassa anuyogassa.
|
|
|
|
Dvīhākārehīti ye sandhāya vuttaṃ, te dassento "ārammaṇato asammohato cā"ti āha.
|
|
|
|
Sappītike dve jhāneti pītisahagatāni paṭhamadutiyajjhānāni paṭipāṭiyā samāpajjati.
|
|
|
|
Samāpattikkhaṇeti samāpajjanakkhaṇe.
|
|
|
|
Jhānapaṭilābhenāti jhānena samaṅgībhāvena.
|
|
|
|
Ārammaṇato ārammaṇamukhena tadārammaṇajhānapariyāpannā pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇassa paṭisaṃviditattā.
|
|
|
|
Yathā nāma sappapariyesanaṃ carantena tassa āsaye paṭisaṃvidite sopi paṭisaṃviditova hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā; evaṃ pītiyā āsayabhūte ārammaṇe paṭisaṃvidite sā pīti paṭisaṃviditā eva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā.
|
|
|
|
Vipassanākkhaṇeti vipassanāpaññāpubbaṅgamāya maggapaññāya visesato dassanakkhaṇe.
|
|
|
|
Lakkhaṇapaṭivedhāti pītiyā salakkhaṇassa sāmaññalakkhaṇassa ca paṭivijjhanena.
|
|
|
|
Yañhi pītiyā visesato sāmaññato ca lakkhaṇaṃ, tasmiṃ vidite sā yāthāvato viditā hoti.
|
|
|
|
Tenāha – "asammohato pīti paṭisaṃviditā hotī"ti.
|
|
|
|
Idāni tamatthaṃ pāḷiyā vibhāvetuṃ, "vuttampi ceta"ntiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Tattha dīghaṃ assāsavasenāti dīghassa assāsassa ārammaṇabhūtassa vasena.
|
|
|
|
Cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānatoti jhānapariyāpannaṃ avikkhepoti laddhanāmaṃ cittassekaggataṃ taṃsampayuttāya paññāya pajānato.
|
|
|
|
Yatheva hi ārammaṇamukhena pīti paṭisaṃviditā hoti, evaṃ taṃsampayuttadhammāpi ārammaṇamukhena paṭisaṃviditā eva honti.
|
|
|
|
Sati upaṭṭhitā hotīti dīghaṃ assāsavasena jhānasampayuttā sati tasmiṃ ārammaṇe upaṭṭhite ārammaṇamukhena jhānepi upaṭṭhitā eva nāma hoti.
|
|
|
|
Tāya satiyāti evaṃ upaṭṭhitāya tāya satiyā yathāvuttena tena ñāṇena suppaṭividitattā ārammaṇassa tassa vasena tadārammaṇā sā pīti paṭisaṃviditā hoti.
|
|
|
|
Avasesapadānipīti "dīghaṃ passāsavasenā"tiādipadānipi.
|
|
|
|
Evaṃ paṭisambhidāmagge vuttamatthaṃ imasmiṃ sutte yojetvā dassetuṃ, "itī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Imināpi yoginā manasikārena paṭilabhitabbato paṭilābhoti vuttaṃ – "jhānasampayutte vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhenā"ti.
|
|
|
|
Assāsapassāsanimittanti assāsapassāse nissāya paṭiladdhapaṭibhāganimittaṃ ārammaṇaṃ kiñcāpi karoti; satiñca sampajaññañca upaṭṭhapetvā pavattanato ārammaṇamukhena tadārammaṇassa paṭisaṃviditattā citte cittānupassīyeva nāmesa hoti.
|
|
|
|
Evaṃ cittānupassanāpi satisampajaññabaleneva hotīti āha "na hī"tiādi.
|
|
|
|
Pajahati etena, sayaṃ vā pajahatīti pahānaṃ, ñāṇaṃ.
|
|
|
|
Domanassavasena byāpādanīvaraṇaṃ dassitaṃ tadekaṭṭhabhāvato.
|
|
|
|
Tassāti nīvaraṇapabbassa.
|
|
|
|
Pahānakarañāṇanti pajahanañāṇaṃ.
|
|
|
|
Vipassanāparamparanti paṭipāṭiyā vipassanamāha.
|
|
|
|
Samathapaṭipannanti majjhimasamathanimittaṃ paṭipannacittaṃ ajjhupekkhati.
|
|
|
|
Ekato upaṭṭhānanti paṭipakkhavigamena ekabhāvena upaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Sahajātānaṃ ajjhupekkhanā hotīti paggahaniggahasampahaṃsanesu byāpārassa anāpajjitattā ārammaṇānaṃ ajjhupekkhanā, "yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahati upekkhaṃ paṭilabhatī"ti, evaṃ vuttaajjhupekkhanā pavattāti paṭipannā.
|
|
|
|
Kevalaṃ nīvaraṇādidhammeti nīvaraṇādidhamme eva pahīne disvā, atha kho tesaṃ pajahanañāṇampi yāthāvato paññāya disvā ajjhupekkhitā hoti.
|
|
|
|
Vuttañhetaṃ bhagavatā "dhammāpi kho, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā"ti (ma. ni. 1.240).
|
|
|
|
150.Aniccādivasenapavicinatīti aniccādippakārehi vicinati passati.
|
|
|
|
Nirāmisāti kilesāmisarahitā.
|
|
|
|
Kāyikacetasikadarathapaṭippassaddhiyāti kāyacittānaṃ sādhubhāvūpagamanena vikkhambhitattā.
|
|
|
|
Sahajātadhammānaṃ ekasabhāvena pavattiyā sahajātaajjhupekkhanāya ajjhupekkhitā hoti.
|
|
|
|
Tasmiṃ kāye pavattā kāyārammaṇā sati, pubbabhāgiyo satisambojjhaṅgo.
|
|
|
|
Esa nayo sesesupi.
|
|
|
|
Somanassasahagatacittuppādavasena cetaṃ okkamanaṃ oliyanaṃ kosajjaṃ, tato ativattanaṃ atidhāvanaṃ uddhaccaṃ, tadubhayavidhurā bojjhaṅgupekkhābhūtā anosakkanaanativattanasaṅkhātā majjhattākāratā.
|
|
|
|
Idāni yatheva hītiādinā tameva majjhattākāraṃ upamāya vibhāveti.
|
|
|
|
Tudanaṃ vā patodena.
|
|
|
|
Ākaḍḍhanaṃ vā rasminā.
|
|
|
|
Natthi na kātabbaṃ atthi.
|
|
|
|
Ekacittakkhaṇikāti ekekasmiṃ citte vipassanāvasena saha uppajjanakā.
|
|
|
|
Nānārasalakkhaṇāti nānākiccā ceva nānāsabhāvā ca.
|
|
|
|
152.Vuttatthāneva sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 27) ānāpānārammaṇā aparāparaṃ pavattasatiyo ārammaṇasīsena tadārammaṇā dhammā gahitā, tā panekasantāne lokiyacittasampayuttāti lokiyā, tā vaḍḍhamānā lokiyaṃ catubbidhampi satipaṭṭhānaṃ paripūrenti.
|
|
|
|
Vijjāvimuttiphalanibbānanti vimuttīnaṃ phalabhūtaṃ tehiyeva veditabbaṃ kilesanibbānaṃ, amatamahānibbānameva vijjāvimuttīnaṃ adhigamena adhigantabbatāya tathā vuttaṃ.
|
|
|
|
Paripūraṇañcassa ārammaṇaṃ katvā amatassānubhavanameva.
|
|
|
|
Idha sutte lokiyāpi bojjhaṅgā kathitā lokuttarāpīti ettakaṃ gahetvā, "iti lokiyassa āgataṭṭhāne lokiyaṃ kathita"nti ca atthavaṇṇanāvasena aṭṭhakathāyaṃ kathitaṃ.
|
|
|
|
Theroti mahādhammarakkhitatthero.
|
|
|
|
Aññattha evaṃ hotīti aññasmiṃ lokiyalokuttaradhammānaṃ tattha tattha vomissakanayena āgatasutte evaṃ lokiyaṃ āgataṃ, idha lokuttaraṃ āgatanti kathetabbaṃ hoti.
|
|
|
|
Lokuttaraṃ upari āgatanti vijjāvimuttiṃ paripūrentīti evaṃ lokuttaraṃ upari desanāyaṃ āgataṃ; tasmā lokiyā eva bojjhaṅgā vijjāvimutti paripūrikā kathetabbā lokuttarānaṃ bojjhaṅgānaṃ vijjāgahaṇena gahitattā, tasmā therena vuttoyevettha attho gahetabbo.
|
|
|
|
Sesaṃ vuttanayattā suviññeyyameva.
|
|
|
|
Ānāpānassatisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
|
|
|