Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Подкомментарии (Tīkā) >> Подкомментарии к корзине наставлений >> Подкомментарии к корзине длинных наставлений >> ДН 16 подкомментарий >> Bhikkhuaparihāniyadhammavaṇṇanā
<< Назад ДН 16 подкомментарий Далее >>
Отображение колонок



Bhikkhuaparihāniyadhammavaṇṇanā Палийский оригинал

пали khantibalo - русский Комментарии
136.Aparihānāya hitāti aparihāniyā, na parihāyanti etehīti vā aparihāniyā, te pana yasmā aparihāniyā kārakā nāma honti, tasmā vuttaṃ "aparihānikare"ti.
Yasmā pana te parihānikarānaṃ ujupaṭipakkhabhūtā, tasmā āha "vuddhihetubhūte"ti.
Yasmā bhagavato desanā uparūpari ñāṇālokaṃ pasādentī sattānaṃ hadayandhakāraṃ vidhamati, pakāsetabbe ca atthe hatthatale āmalakaṃ viya suṭṭhutaraṃ pākaṭe katvā dasseti, tasmā vuttaṃ "candasahassaṃ - pe - kathayissāmī"ti.
Yasmā bhagavā "tassa brāhmaṇassa sammukhā vajjīnaṃ abhiṇhasannipātādipaṭipattiṃ kathentoyeva ayaṃ aparihāniyakathā aniyyānikā vaṭṭanissitā, mayhaṃ pana sāsane tathārūpī kathā kathetabbā, sā hoti niyyānikā vivaṭṭanissitā, yāya sāsanaṃ mayhaṃ parinibbānato parampi addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika"nti cintesi, tasmā bhikkhū sannipātāpetvā tesaṃ aparihāniye dhamme desento teneva niyāmena desesi.
Tena vuttaṃ "idaṃ vajjisattake vuttasadisamevā"ti.
Evaṃ saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassento "idhāpi cā"tiādimāha.
Tattha "tato"tiādi disāsu āgatasāsane vuttaṃ taṃ kathanaṃ.
Vihārasīmā ākulā yasmā, tasmā uposathapavāraṇā ṭhitā.
Olīyamānakoti pāḷito, atthato ca vinassamāno.
Ukkhipāpentāti paguṇabhāvakaraṇena, atthasaṃvaṇṇanena ca paggaṇhantā.
Sāvatthiyaṃ bhikkhū viya pācittiyaṃ desāpetabboti (pārā. 565 vitthāravatthu).
Vajjiputtakā viya dasavatthudīpanena (cūḷava. 446 vitthāravatthu).
"Gihigatānīti gihipaṭisaṃyuttānī"ti vadanti.
Gihīsu gatāni, tehi ñātāni gihigatāni.
Dhūmakālo etassāti dhūmakālikaṃ citakadhūmavūpasamato paraṃ appavattanato.
Thirabhāvappattāti sāsane thirabhāvaṃ anivattitabhāvaṃ upagatā.
Therakārakehīti therabhāvasādhakehi sīlādiguṇehi asekkhadhammehi.
Bahū rattiyoti pabbajitā hutvā bahū rattiyo jānanti.
Sīlādiguṇesu patiṭṭhāpanameva sāsane pariṇāyakatāti āha "tīsu sikkhāsu pavattentī"ti.
Ovādaṃ na denti abhājanabhāvato.
Paveṇīkathanti ācariyaparamparābhataṃ sammāpaṭipattidīpanaṃ dhammakathaṃ.
Sārabhūtaṃ dhammapariyāyanti samathavipassanāmaggaphalasampāpanena sārabhūtaṃ bojjhaṅgakosallaanuttarasītībhāvaadhicittasuttādidhammatantiṃ.
Punabbhavadānaṃ punabbhavo uttarapadalopena.
Itareti ye na paccayavasikā na āmisacakkhukā, te na gacchanti taṇhāya vasaṃ.
Āraññakesūti araññabhāgesu araññapariyāpannesu.
Nanu yattha katthacipi taṇhā sāvajjā evāti codanaṃ sandhāyāha "gāmantasenāsanesu hī"tiādi, tena "anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato"ti ettha vuttasinehādayo viya āraññakesu senāsanesu sālayatā sevitabbapakkhiyā evāti dasseti.
Attanāvāti sayameva, tena parehi anussāhitānaṃ saraseneva anāgatānaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanaṃ, āgatānañca phāsuvihāraṃ paccāsisantīti dasseti.
Iminā nīhārenāti imāya paṭipattiyā.
Aggahitadhammaggahaṇanti aggahitassa pariyattidhammassa uggahaṇaṃ.
Gahitasajjhāyakaraṇanti uggahitassa suṭṭhu atthacintanaṃ.
Cintanattho hi sajjhāyasaddo.
Entīti upagacchanti.
Nisīdanti āsanapaññāpanādinā.
137.Āramitabbaṭṭhena kammaṃ ārāmo.
Kamme ratā, na ganthadhure, vāsadhure vāti kammaratā, anuyuttāti tapparabhāvena punappunaṃ pasutā.
Iti kātabbakammanti taṃ taṃ bhikkhūnaṃ kātabbaṃ uccāvacakammaṃ cīvaravicāraṇādi.
Tenāha "seyyathida"ntiādi.
Upatthambhananti dupaṭṭatipaṭṭādikaraṇaṃ.
Tañhi paṭhamapaṭalādīnaṃ upatthambhanakāraṇattā tathā vuttaṃ.
Yadi evaṃ kathaṃ ayaṃ kammarāmatā paṭikkhittāti āha "ekacco hī"tiādi.
Karonto yevāti yathāvuttatiracchānakathaṃ kathentoyeva.
Atiracchānakathābhāvepi tassa tattha tapparabhāvadassanatthaṃ avadhāraṇavacanaṃ.
Pariyantakārīti sapariyantaṃ katvā vattā.
"Pariyantavatiṃ vācaṃ bhāsitā"ti (dī. ni. 1.9, 194) hi vuttaṃ.
Appabhasso vāti parimitakathoyeva ekantena kathetabbasseva kathanato.
Samāpattisamāpajjanaṃ ariyo tuṇhībhāvo.
Niddāyatiyevāti niddokkamane anādīnavadassī niddāyatiyeva.
Iriyāpathaparivattanādinā na naṃ vinodeti.
Evaṃ saṃsaṭṭho vāti vuttanayena gaṇasaṅgaṇikāya saṃsaṭṭho eva viharati.
Dussīlā pāpicchā nāmāti sayaṃ nissīlā asantaguṇasambhāvanicchāya samannāgatattā pāpā lāmakā icchā etesanti pāpicchā.
Pāpapuggalehi mettikaraṇato pāpamittā.
Tehi sadā saha pavattanena pāpasahāyā.
Tattha ninnatādinā tadadhimuttatāya pāpasampavaṅkā.
138.Saddhā etesaṃ atthīti saddhāti āha "saddhāsampannā"ti.
Āgamanīyapaṭipadāya āgatasaddhā āgamanīyasaddhā, sā sātisayā mahābodhisattānaṃ paropadesena vinā saddheyyavatthuṃ aviparītato ogāhetvā adhimuccanatoti āha "sabbaññubodhisattānaṃ hotī"ti.
Saccapaṭivedhato āgatasaddhā adhigamasaddhā surabandhādīnaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.118; dha. pa. aṭṭha. 1.suppabuddhakuṭṭhivatthu; udā. aṭṭha. 43) viya.
"Sammāsambuddho bhagavā"tiādinā buddhādīsu uppajjanakapasādo pasādasaddhā mahākappinarājādīnaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.231; dha. pa. aṭṭha. 1.mahākappinattheravatthu; theragā. aṭṭha. 2.mahākappinattheragāthāvaṇṇanā, vitthāro) viya.
"Evameta"nti okkantitvā pakkhanditvā saddahanavasena kappanaṃ okappanaṃ.
Duvidhāpīti pasādasaddhāpi okappanasaddhāpi.
Tattha pasādasaddhā aparaneyyarūpā hoti savanamattena pasīdanato.
Okappanasaddhā saddheyyavatthuṃ ogāhetvā anupavisitvā "evameta"nti paccakkhaṃ karontī viya pavattati.
Tenāha "saddhādhimutto vakkalittherasadiso hotī"ti.
Tassa hīti okappanasaddhāya samannāgatassa.
Hirī etassa atthīti hiri, hiri mano etesanti hirimanāti āha "pāpa - pe - cittā"ti.
Pāpato ottappenti ubbijjanti bhāyantīti ottappī.
Bahu sutaṃ suttageyyādi etenāti bahussuto, sutaggahaṇaṃ cettha nidassanamattaṃ dhāraṇaparicayaparipucchānupekkhanadiṭṭhinijjhānānaṃ pettha icchitabbattā.
Savanamūlakattā vā tesampi taggahaṇeneva gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
Atthakāmena pariyāpuṇitabbato, diṭṭhadhammikādipurisatthasiddhiyā pariyattabhāvato ca pariyatti, tīṇi piṭakāni.
Saccappaṭivedho saccānaṃ paṭivijjhanaṃ.
Tadapi bāhusaccaṃ yathāvuttabāhusaccakiccanipphattito.
Pariyatti adhippetā saccapaṭivedhāvahena bāhusaccena bahussutabhāvassa idha icchitattā.
Soti pariyattibahussuto.
Catubbidho hoti pañcamassa pakārassa abhāvato.
Sabbatthakabahussutoti nissayamuccanakabahussutādayo viya padesiko ahutvā piṭakattaye sabbatthakameva bāhusaccasabbhāvato sabbassa atthassa kāyanato kathanato sabbatthakabahussuto.
Te idha adhippetā paṭipattipaṭivedhasaddhammānaṃ mūlabhūte pariyattisaddhamme suppatiṭṭhitabhāvato.
Āraddhanti paggahitaṃ.
Taṃ pana duvidhampi vīriyārambhavibhāgena dassetuṃ "tatthā"tiādi vuttaṃ.
Tattha ekakāti ekākino, vūpakaṭṭhavihārinoti attho.
Pucchitvāti parato pucchitvā.
Sampaṭicchāpetunti "tvaṃ asukanāmo"ti vatvā tehi "āmā"ti paṭijānāpetunti attho.
Evaṃ cirakatādianussaraṇasamatthasatinepakkānaṃ appakasireneva satisambojjhaṅgabhāvanāpāripūriṃ gacchatīti dassanatthaṃ "evarūpe bhikkhū sandhāyā"ti vuttaṃ.
Tenevāha "apicā"tiādi.
139.Bujjhati etāyāti "bodhī"ti laddhanāmāya sammādiṭṭhiādidhammasāmaggiyā aṅgoti bojjhaṅgo, pasattho, sundaro vā bojjhaṅgo sambojjhaṅgo.
Upaṭṭhānalakkhaṇoti kāyavedanācittadhammānaṃ asubhadukkhāniccānattabhāvasallakkhaṇasaṅkhātaṃ ārammaṇe upaṭṭhānaṃ lakkhaṇaṃ etassāti upaṭṭhānalakkhaṇo.
Catunnaṃ ariyasaccānaṃ pīḷanādippakārato vicayo upaparikkhā lakkhaṇaṃ etassāti pavicayalakkhaṇo.
Anuppannā kusalānuppādanādivasena cittassa paggaho paggaṇhanaṃ lakkhaṇaṃ etassāti paggahalakkhaṇo.
Pharaṇaṃ vipphārikatā lakkhaṇaṃ etassāti pharaṇalakkhaṇo.
Upasamo kāyacittapariḷāhānaṃ vūpasamanaṃ lakkhaṇaṃ etassāti upasamalakkhaṇo.
Avikkhepo vikkhepaviddhaṃsanaṃ lakkhaṇaṃ etassāti avikkhepalakkhaṇo.
Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahaṃsanesu abyāvaṭattā ajjhupekkhanaṃ paṭisaṅkhānaṃ lakkhaṇaṃ etassāti paṭisaṅkhānalakkhaṇo.
Catūhi kāraṇehīti satisampajaññaṃ, muṭṭhassatipuggalaparivajjanā, upaṭṭhitassatipuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi catūhi kāraṇehi.
Chahi kāraṇehīti paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi chahi kāraṇehi.
Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ pana "sattahi kāraṇehī" (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118) vakkhati, taṃ gambhīrañāṇacariyāpaccavekkhaṇāti imaṃ kāraṇaṃ pakkhipitvā veditabbaṃ.
Navahi kāraṇehīti apāyabhayapaccavekkhaṇā, gamanavīthipaccavekkhaṇā, piṇḍapātassa apacāyanatā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārīmahattapaccavekkhaṇā, kusītapuggalaparivajjanā, āraddhavīriyapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi navahi kāraṇehi.
Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118) pana ānisaṃsadassāvitā, jātimahattapaccavekkhaṇāti imehi saddhiṃ "ekādasā"ti vakkhati.
Dasahi kāraṇehīti buddhānussati, dhammānussati, saṅghasīlacāgadevatāupasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanā, siniddhapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi dasahi.
Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118) pana pasādaniyasuttantapaccavekkhaṇāya saddhiṃ "ekādasā"ti vakkhati.
Sattahi kāraṇehīti paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā, iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhakāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti imehi sattahi.
Dasahi kāraṇehīti vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggahaṇaṃ, samaye cittassa niggahaṇaṃ, samaye cittassa sampahaṃsanaṃ, samaye cittassa ajjhupekkhanaṃ, asamāhitapuggalaparivajjanaṃ, samāhitapuggalasevanaṃ, tadadhimuttatāti imehi dasahi kāraṇehi.
Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118) pana "jhānavimokkhapaccavekkhaṇā"ti iminā saddhiṃ "ekādasahī"ti vakkhati.
Pañcahi kāraṇehīti sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi pañcahi kāraṇehi.
Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118) āgamissati.
Kāmaṃ bodhipakkhiyadhammā nāma nippariyāyato ariyamaggasampayuttā eva niyyānikabhāvato.
Suttantadesanā nāma pariyāyakathāti "iminā vipassanā - pe - kathesī"ti vuttaṃ.
140.Tebhūmake saṅkhāre "aniccā"ti anupassati etāyāti aniccānupassanā, tathā pavattā vipassanā, sā pana yasmā attanā sahagatasaññāya bhāvitāya vibhāvitā eva hotīti vuttaṃ "aniccānupassanāya saddhiṃ uppannasaññā"ti.
Saññāsīsena vāyaṃ vipassanāya eva niddeso.
Anattasaññādīsupi eseva nayo.
Lokiyavipassanāpi honti, yasmā "anicca"ntiādinā tā pavattantīti.
Lokiyavipassanāpīti pi-saddena missakāpettha santīti atthato āpannanti atthāpattisiddhamatthaṃ niddhāretvā sarūpato dassetuṃ "virāgo"tiādi vuttaṃ.
Tattha āgatavasenāti tathā āgatapāḷivasena "virāgo nirodho"ti hi tattha nibbānaṃ vuttanti idha "virāgasaññā, nirodhasaññā"ti vuttasaññā nibbānārammaṇāpi siyuṃ.
Tena vuttaṃ "dve lokuttarāpi hontī"ti.
141.Mettā etassa atthīti mettaṃ, cittaṃ.
Taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ.
Esa nayo sesadvayepi.
Imānipi mettākāyakammādīni bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato.
Yathā pana bhikkhūsupi labbhanti, evaṃ gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraṇattāti taṃ dassento "bhikkhūnañhī"tiādimāha.
Kāmaṃ ādibrahmacariyakadhammassavanenapi mettākāyakammāni labbhanti, nippariyāyato pana cārittadhammassavanena ayamattho icchitoti dassento "ābhisamācārikadhammapūraṇa"nti āha.
Tepiṭakampi buddhavacanaṃ paripucchanaatthakathanavasena pavattiyamānaṃ hitajjhāsayena pavattitabbato.
Āvīti pakāsaṃ, pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha "sammukhā"ti.
Rahoti appakāsaṃ, appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa paccakkhābhāvatoti āha "parammukhā"ti.
Sahāyabhāvagamanaṃ tesaṃ purato.
Ubhayehīti navakehi, therehi ca.
Paggayhāti paggaṇhitvā uccaṃ katvā.
Kāmaṃ mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā, pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā, mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ "mettaṃ manokammaṃ nāmā"ti.
Lābhasaddo kammasādhano "lābhāvata, lābho laddho"tiādīsu viya, so cettha "dhammaladdhā"ti vacanato atītakālikoti āha "cīvarādayo laddhapaccayā"ti.
Dhammato āgatāti dhammikā.
Tenāha "dhammaladdhā"ti.
Imameva hi atthaṃ dassetuṃ "kuhanādī"tiādi vuttaṃ.
Cittena vibhajanapubbakaṃ kāyena vibhajananti mūlameva dassetuṃ "evaṃ cittena vibhajana"nti vuttaṃ, tena cittuppādamattenapi paṭivibhāgo na kātabboti dasseti.
Appaṭivibhattanti bhāvanapuṃsakaniddeso, appaṭivibhattaṃ vā lābhaṃ bhuñjatīti kammaniddeso eva.
Taṃtaṃ neva gihīnaṃ deti attano ājīvasodhanatthaṃ.
Na attanā bhuñjatīti attanāva na paribhuñjati "mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū"ti.
"Paṭiggaṇhanto ca - pe - passatī"ti iminā tassa lābhassa tīsupi kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ.
"Paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotū"ti iminā paṭiggahaṇakālo dassito, "gahetvā - pe - passatī"ti iminā paṭiggahitakālo, tadubhayaṃ pana tādisena pubbābhogena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo.
Tayidaṃ paṭiggahaṇato pubbe vassa hoti "saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahessāmī"ti.
Paṭiggaṇhantassa hoti "saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī"ti.
Paṭiggahetvā hoti "saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahitaṃ mayā"ti evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhalābhaṃ osānalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī, appaṭivibhattabhogī ca hoti.
Imaṃ pana sāraṇīyadhammanti imaṃ catutthaṃ saritabbayuttadhammaṃ.
Na hi - pe - gaṇhanti, tasmā sādhāraṇabhogitā eva dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraṇanti adhippāyo.
"Parisuddhasīlo"ti iminā lābhassa dhammikabhāvaṃ dasseti.
"Vattaṃ akhaṇḍento"ti iminā appaṭivibhattabhogitaṃ, sādhāraṇabhogitañca dasseti.
Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha "pūretī"ti.
"Odissakaṃkatvā"ti etena anodissakaṃ katvā pituno, ācariyupajjhāyādīnaṃ vā therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti.
Sāraṇīyadhammo panassa na hotīti paṭijagganaṭṭhāne odissakaṃ katvā dinnattā.
Tenāha "palibodhajagganaṃ nāma hotī"tiādi.
Yadi evaṃ sabbena sabbaṃ sāraṇīyadhammapūrakassa odissakadānaṃ na vaṭṭatīti?
No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento "tena panā"tiādimāha.
Gilānādīnaṃ odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ "asukassa na dassāmī"ti paṭikkhepassa abhāvato.
Byatirekappadhāno hi paṭivibhāgo.
Tenāha "avasesa"ntiādi.
Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti, tañca kho karuṇāyanavasena, na vattapūraṇavasena.
Susikkhitāyāti sāraṇīyadhammapūraṇavidhimhi suṭṭhu sikkhitāya, sukusalāyāti attho.
Idāni tassā kosallaṃ dassetuṃ "susikkhitāya hī"tiādi vuttaṃ.
"Dvādasahi vassehi pūrati, na tato ora"nti iminā tassa duppūraṇaṃ dasseti.
Tathā hi so mahapphalo mahānisaṃso, diṭṭhadhammikehipi tāva garutarehi phalānisaṃsehi ca anugato.
Taṃsamaṅgī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti.
Tathā hi so duppajahaṃ dānamayassa, sīlamayassa ca puññassa paṭipakkhadhammaṃ sudūre vikkhambhitaṃ katvā suvisuddhena cetasā loke pākaṭo paññāto hutvā viharati, tassimamatthaṃ byatirekato, anvayato ca vibhāvetuṃ "sace hī"tiādi vuttaṃ, taṃ suviññeyyameva.
Idāni ye samparāyike, diṭṭhadhammike ca ānisaṃse dassetuṃ "eva"ntiādi vuttaṃ.
Neva issā, na macchariyaṃ hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato.
Manussānaṃ piyo hoti pariccāgasīlatāya visuddhattā.
Tenāha "dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū"tiādi (a. ni. 5.34).
Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayānaṃ paccayalābhassa idhānisaṃsabhāvato dānassa.
Pattagataṃ assa diyyamānaṃna khīyati pattagatavasena dvādasavassikassa mahāpattassa avicchedena pūritattā.
Aggabhaṇḍaṃ labhati devasikaṃ dakkhiṇeyyānaṃ aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā.
Bhayevā - pe - āpajjanti deyyapaṭiggāhakavikappaṃ akatvā attani nirapekkhacittena cirakālaṃ dānapūratāya pasāditacittattā.
Tatrāti tesu ānisaṃsesu vibhāvetabbesu.
Imāni taṃ dīpanāni vatthūni kāraṇāni.
Alabhantāpīti amahāpuññatāya na lābhino samānāpi.
Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāgaṃ tabbhāgiyaṃ bhikkhācāramaggaṃ jānanti.
Anuttarimanussadhammattā, therānaṃ saṃsayavinodanatthañca "sāraṇīyadhammo me bhante pūrito"ti āha.
Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito.
Manussānaṃ piyatāya, sulabhapaccayatāyapi idaṃ vatthumeva.
Pattagatākhīyanassa pana visesaṃ vibhāvanato "idaṃ tāva - pe - ettha vatthu"nti vuttaṃ.
Giribhaṇḍamahāpūjāyāti cetiyagirimhi sakalalaṅkādīpe, yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaṅghāṭādike ṭhapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānamahāpūjāyaṃ.
Pariyāyenapīti lesenapi.
Anucchavikanti sāraṇīyadhammapūraṇatopi idaṃ yathābhūtappavedanaṃ tumhākaṃ anucchavikanti attho.
Anārocetvāva palāyiṃsu corabhayena.
"Attano dujjīvikāyā"ti ca vadanti.
Vaṭṭissatīti kappissati.
Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukkaṃ āpajji.
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni.
Taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ "yassā"tiādi vuttaṃ.
Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādi antā veditabbā.
Tenāha "sattasū"tiādi.
Anupasampannasīlānaṃ pana samādānakkamenapi ādi antā labbhanti.
Pariyante chinnasāṭako viyāti vatthante, dasante vā chinnavatthaṃ viya, visadisūdāharaṇaṃ cetaṃ "akhaṇḍānī"ti imassa adhigatattā.
Evaṃ sesānipi udāharaṇāni.
Khaṇḍitabhinnatā khaṇḍaṃ, taṃ etassa atthīti khaṇḍaṃ, sīlaṃ.
"Chidda"ntiādīsupi eseva nayo.
Vemajjhe bhinnaṃ vinivijjhanavasena visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho.
Sabalarahitāni asabalāni.
Tathā akammāsāni.
Sīlassa taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ.
Yasmā ca taṃsamaṅgīpuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni.
Tenevāha "bhujissabhāvakāraṇatobhujissānī"ti.
Suparisuddhabhāvena pāsaṃsattā viññupasatthāni.
Imināhaṃ sīlena devo vā bhaveyyaṃ, devaññataro vā, tattha "nicco dhuvo sassato"ti, "sīlena suddhī"ti ca evaṃ ādinā taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā.
"Ayaṃ te sīlesu doso"ti catūsupi vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhuṃ anuddhaṃsetuṃ.
Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
Samānabhāvūpagatasīlāti sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlā sabhāgavuttikā.
Kāmaṃ puthujjanānañca catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikaṃ, idaṃ ekantikaṃ niyatabhāvatoti āha "natthi maggasīle nānatta"nti.
Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti maggasīlaṃ sandhāya etaṃ "yāni tāni sīlānī"tiādi vuttaṃ.
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā.
Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi.
Niddosāti nidhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho.
Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati nigacchati.
Sayaṃ niyyantasseva hi "taṃsamaṅgīpuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetī"ti vuccati.
Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanakassāti attho.
Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāvaṃ saccasampaṭivedhena abhinnadiṭṭhibhāvaṃ.
Vuddhiyevāti ariyavinaye guṇehi vuḍḍhiyeva, no parihānīti ayaṃ aparihāniyadhammadesanā attanopi sāsanassa addhaniyataṃ ākaṅkhantena bhagavatā idha desitā.
142.Āsannaparinibbānattāti katipayamāsādhikena saṃvaccharamattena parinibbānaṃ bhavissatīti katvā vuttaṃ.
Etaṃyevāti "iti sīla"ntiādikaṃyeva iti sīlanti ettha iti-saddo pakārattho, parimāṇattho ca ekajjhaṃ katvā gahitoti āha "evaṃ sīlaṃ ettakaṃ sīla"nti.
Evaṃ sīlanti evaṃ pabhedaṃ sīlaṃ.
Ettakanti etaṃ paramaṃ, na ito bhiyyo.
Catupārisuddhisīlanti maggassa sambhārabhūtaṃ lokiyacatupārisuddhisīlaṃ.
Cittekaggatā samādhīti etthāpi eseva nayo.
Yasmiṃ sīle ṭhatvāti yasmiṃ lokuttarakusalassa padaṭṭhānabhūte "pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī"ti (ma. ni. 3.431; kathā. 874) evaṃ vuttasīle patiṭṭhāya.
Esoti maggaphalasamādhi.
Paribhāvitoti tena sīlena sabbaso bhāvito sambhāvito. "Всемерно развито": этой нравственностью всемерно развито, усовершенствовано.
Mahapphalo hoti mahānisaṃsoti maggasamādhi tāva sāmaññaphalehi mahapphalo, vaṭṭadukkhavūpasamena mahānisaṃso.
Itaro paṭippassaddhippahānena mahapphalo, nibbutisukhuppattiyā mahānisaṃso.
Yamhi samādhimhiṭhatvāti yasmiṃ lokuttarakusalassa padaṭṭhānabhūte pādakajjhānasamādhimhi ceva vuṭṭhānagāminisamādhimhi ca ṭhatvā.
Sāti maggaphalapaññā.
Tena paribhāvitāti tena yathāvuttasamādhinā sabbaso bhāvitā paribhāvitā.
Mahapphalamahānisaṃsatā samādhimhi vuttanayena veditabbā.
Api ca te bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgappabhedahetutāya mahapphalā sattadakkhiṇeyyapuggalavibhāgahetutāya mahānisaṃsāti veditabbā.
Yāya paññāya ṭhatvāti yāyaṃ vipassanāpaññāyaṃ, samādhivipassanāpaññāyaṃ vā ṭhatvā.
Samathayānikassa hi samādhisahagatāpi paññā maggādhigamāya visesapaccayo hotiyeva.
Sammadevāti suṭṭhuyeva yathā āsavānaṃ lesopi nāvasissati, evaṃ sabbaso āsavehi vimuccati.
Aggamaggakkhaṇañhi sandhāyetaṃ vuttaṃ.
143.Lokiyatthasaddānaṃ viya abhiranta-saddassa siddhi daṭṭhabbā.
Abhirantaṃ abhirataṃ abhiratīti hi atthato ekaṃ.
Abhiranta-saddo cāyaṃ abhirucipariyāyo, na assādapariyāyo.
Assādavasena hi katthaci vasantassa assādavatthuvigamena siyā tassa tattha anabhirati, yadidaṃ khīṇāsavānaṃ natthi, pageva buddhānanti āha "buddhānaṃ - pe - natthī"ti.
Abhirativasena katthaci vasitvā tadabhāvato aññattha gamanaṃ nāma buddhānaṃ natthi.
Veneyyavinayanatthaṃ pana katthaci vasitvā tasmiṃ siddhe veneyyavinayanatthameva tato aññattha gacchanti, ayamettha yathāruci.
Āyāmāti ettha ā-saddo "āgacchā"ti iminā samānatthoti āha "ehi yāmā"ti.
Ayāmāti pana pāṭhe a-kāro nipātamattaṃ.
Santikāvacarattā theraṃ ālapati, na pana tadā satthu santike vasantānaṃ bhikkhūnaṃ abhāvato.
Aparicchinnagaṇano hi tadā bhagavato santike bhikkhusaṅgho.
Tenāha "mahatā bhikkhusaṅghena saddhi"nti.
Ambalaṭṭhikāgamananti ambalaṭṭhikāgamanapaṭisaṃyuttapāṭhamāha.
Pāṭaligamaneti etthāpi eseva nayo.
Uttānameva anantaraṃ, heṭṭhā ca saṃvaṇṇitarūpattā.
<< Назад ДН 16 подкомментарий Далее >>