| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
166.Anekavāraṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati, tasmā imaṃ vesālippavesanaṃ niyametvā dassetuṃ "kadā pāvisī"ti pucchitvā āgamanato paṭṭhāya taṃ dassento "bhagavā kirā"tiādimāha.
|
|
|
|
Āgatamaggenevāti pubbe yāva veḷuvagāmakā āgatamaggeneva paṭinivattento.
|
|
|
|
Yathāparicchedenāti yathāparicchinnakālena.
|
|
|
|
Tatoti phalasamāpattito.
|
|
|
|
Ayanti idāni vuccamānākāro.
|
|
|
|
Divāṭṭhānolokanādi parinibbānassa ekantikabhāvadassanaṃ.
|
|
|
|
Ossaṭṭhoti vissaṭṭho āyusaṅkhāro "sattāhameva mayā jīvitabba"nti.
|
|
|
|
Jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānanti sabbeva sabrahmacārino sandhāya vadati.
|
|
|
|
Paṭipādessāmīti maggapaṭipattiyā niyojessāmi.
|
|
|
|
Maṇiphalaketi maṇikhacite pamukhe atthataphalake.
|
|
|
|
Taṃ paṭhamaṃdassananti yaṃ veḷuvane paribbājakarūpena āgatassa siddhaṃ dassanaṃ, taṃ paṭhamadassanaṃ.
|
|
|
|
Yaṃ vā anomadassissa bhagavato vacanaṃ saddahantena tadā abhinīhārakāle paccakkhato viya tumhākaṃ dassanaṃ siddhaṃ, taṃ paṭhamadassanaṃ.
|
|
|
|
Paccāgamanacārikanti paccāgamanatthaṃ cārikaṃ.
|
|
|
|
Sattāhanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ.
|
|
|
|
Therassa jātovarakagehaṃ kira itaragehato vivekaṭṭhaṃ, vivaṭaṅgaṇañca, tasmā devabrahmānaṃ upasaṅkamanayogyanti "jātovarakaṃ paṭijaggathā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Soti uparevato.
|
|
|
|
Taṃ pavattinti tattha vasitukāmatāya vuttaṃ taṃ.
|
|
|
|
"Jānantāpi tathāgatā pucchantī"ti (pārā. 16, 165) iminā nīhārena thero "ke tumhe"ti pucchi.
|
|
|
|
"Tvaṃ catūhi mahārājehi mahantataro"ti puṭṭho attano mahattaṃ satthu upari pakkhipanto "ārāmikasadisā ete upāsike amhākaṃ satthuno"ti āha.
|
|
|
|
Sāvakasampattikittanampi hi atthato satthu sampattiṃyeva vibhāveti.
|
|
|
|
Sotāpattiphale patiṭṭhāyāti therassa desanānubhāvena, attano ca upanissayasampattiyā ñāṇassa paripakkattā sotāpattiphale patiṭṭhahitvā.
|
|
|
|
Ayanti yathāvuttā.
|
|
|
|
Etthāti "vesāliṃ piṇḍāya pāvisī"ti etasmiṃ vesālīpavese.
|
|
|
|
Anupubbīkathāti anupubbadīpanī kathā.
|
|
|
|
167.Udenayakkhassa cetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi cite mahājanassa cittīkataṭṭhāne.
|
|
|
|
Katavihāroti bhagavantaṃ uddissa katavihāro.
|
|
|
|
Vuccatīti purimavohārena "udenacetiya"nti vuccati.
|
|
|
|
Gotamakādīsupīti "gotamakacetiya"nti evaṃ ādīsupi.
|
|
|
|
Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati.
|
|
|
|
Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā.
|
|
|
|
Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā.
|
|
|
|
Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttaṃ ājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathārucipavattirahataṃ gamitā.
|
|
|
|
Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena.
|
|
|
|
Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā.
|
|
|
|
Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā.
|
|
|
|
Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā.
|
|
|
|
Tenāha "suvaḍḍhitā"ti.
|
|
|
|
Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva saṃsevitā.
|
|
|
|
Aniyamenāti "yassa kassacī"ti aniyamavacanena.
|
|
|
|
Niyametvāti "tathāgatassā"ti sarūpadassanena niyametvā.
|
|
|
|
Āyuppamāṇanti paramāyuppamāṇaṃ vadati, tasseva gahaṇe kāraṇaṃ brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.40; dī. ni. ṭī. 1.40) vuttanayeneva veditabbaṃ.
|
|
|
|
Mahāsivatthero pana "mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkhyeyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānaṃ āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā"ti avoca.
|
|
|
|
"Khaṇḍiccādīhi abhibhuyyatī"ti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti.
|
|
|
|
"Kva saro khitto, kva ca nipatito"ti aññathā vuṭṭhitenāpi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Tenāha "so na ruccati - pe - niyamita"nti.
|
|
|
|
Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto.
|
|
|
|
So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ "ajjhotthaṭacitto"ti.
|
|
|
|
Aññopīti therato, ariyehi vā aññopi yo koci puthujjano.
|
|
|
|
Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā kataṃ nimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ.
|
|
|
|
Tenāha "māro hī"tiādi.
|
|
|
|
Cattāro vipallāsāti asubhe "subha"nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe "sukha"nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā.
|
"Четыре искажения": искажение распознавания и искажение ума, при котором некрасивое считается красивым, и также искажение распознавания и искажение ума, при котором мучительное считается приятным. Эти четыре искажения.
|
|
|
Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, tathāpi yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena.
|
|
|
|
Assāti therassa.
|
|
|
|
Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā.
|
|
|
|
Kiṃ sakkhissati, na sakkhissatīti adhippāyo.
|
|
|
|
Kasmā na sakkhissati, nanu esa aggasāvakassa kucchiṃ paviṭṭhoti?
|
|
|
|
Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano ānubhāvadassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena.
|
|
|
|
Vibādhanādhippāyena pana idha "kiṃ sakkhissatī"ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhigatattā.
|
|
|
|
Nimittobhāsanti ettha "tiṭṭhatu bhagavā kappa"nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya "yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā"tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ, tathā pana pariyāyaṃ muñcitvā ujukaṃyeva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso.
|
|
|
|
Jānantoyeva vāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānanto eva.
|
|
|
|
Attano aparādhahetuto sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha "dosāropanena sokatanukaraṇattha"nti.
|
|
|
|
Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti?
|
|
|
|
Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana anujānāti.
|
|
|