Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Три корзины (основные тексты) >> Корзина наставлений (Сутта Питака) >> Собрание кратких наставлений (Кхуддака Никая) >> Восклицания (Удана) >> 3. Nandavaggo (21-30) >> 7. Sakkudānasuttaṃ
<< Назад 3. Nandavaggo (21-30) Далее >>
Отображение колонок



7. Sakkudānasuttaṃ Палийский оригинал

пали Thanissaro bhikkhu - english Комментарии
27.Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. I have heard that on one occasion the Blessed One was staying near Rājagaha at the Bamboo Grove, the Squirrels’ Sanctuary.
Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati, sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṃ [nisinno aññataraṃ (syā. ka.)] samādhiṃ samāpajjitvā. And on that occasion Ven. Mahā Kassapa was staying at the Pipphali Cave, sitting for seven days in a single session, having attained a certain level of concentration.
Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Then, with the passing of seven days, he emerged from that concentration.
Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi – "yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya"nti. To him, emerging from that concentration, the thought occurred: “What if I were to go into Rājagaha for alms?”
Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Now on that occasion 500 devatās were in a state of eagerness for the chance to give alms to Ven. Mahā Kassapa.
Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. But Ven. Mahā Kassapa, turning down those 500 devatās, early in the morning adjusted his under robe and–carrying his bowl & robes–went into Rājagaha for alms.
Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṃ dātukāmo hoti. Now on that occasion Sakka, the deva-king, wanted to give alms to Ven. Mahā Kassapa.
Pesakāravaṇṇaṃ abhinimminitvā tantaṃ vināti. So, assuming the appearance of a weaver, he was working a loom,
Sujā [sujātā (syā. pī. ka.)] asurakaññā tasaraṃ pūreti. while Sujātā, an asura-maiden, filled the shuttle.
Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Then, as Ven. Mahā Kassapa was going on an almsround that bypassed no donors1 in Rājagaha, he arrived at Sakka’s home.
Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ dūratova āgacchantaṃ. Sakka saw him coming from afar and, on seeing him, came out of house to meet him.
Disvāna gharā nikkhamitvā paccugantvā hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavisitvā [pavisetvā (ka.)] ghaṭiyā odanaṃ uddharitvā pattaṃ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. Taking the bowl from his hand, entered the house, took cooked rice from the pot, filled the bowl, and gave it back to Ven. Mahā Kassapa.
So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano [anekasūparasabyañjano (sī. pī.)]. And that gift of alms included many kinds of curry, many kinds of sauces.
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – "ko nu kho ayaṃ satto yassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo"ti ? The thought occurred to Ven. Mahā Kassapa, “Now, who is this being with such power & might as this?”
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – "sakko kho ayaṃ devānamindo"ti. Then the thought occurred to him, “This is Sakka, the deva-king, isn’t it?”
Iti viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – "kataṃ kho te idaṃ, kosiya; mā [māssu (sī. syā.)] punapi evarūpamakāsī"ti. On realizing this, he said to Sakka, “Is this your doing, Kosiya?2 Don’t ever do anything like this again.”
"Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho; amhākampi puññena karaṇīya"nti. “We, too, need merit, Ven. Kassapa. We, too, have use for merit.”
Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – "aho dānaṃ paramadānaṃ [paramaṃ dānaṃ (pī. ka.)] kassape suppatiṭṭhitaṃ! Then, bowing down to Ven. Mahā Kassapa and circling him to the right, Sakka rose up into the air and, while up in the sky, exclaimed three times: “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita"nti!!! “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānentassa – "aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ! The Blessed One–with his divine hearing-property, surpassing that of the human–heard Sakka the deva-king, while up in the sky, exclaiming three times: “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita"nti!!! “O the alms, the foremost alms, well-established in Kassapa!”
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi – On realizing the significance of that, the Blessed One on that occasion exclaimed:
"Piṇḍapātikassa bhikkhuno, The monk going for alms,
Attabharassa anaññaposino; supporting himself and no other:
Devā pihayanti tādino, The devas adore one who is Such,
Upasantassa sadā satīmato"ti. sattamaṃ; calmed & ever mindful.
<< Назад 3. Nandavaggo (21-30) Далее >>