| пали | Комментарии |
|
Āpaṃāpatoti ettha appoti, appāyatīti vā āpo, yasmiṃ saṅghāte sayaṃ atthi, taṃ ābandhanavasena byāpetvā tiṭṭhati, paribrūhetīti vā attho.
|
|
|
Atthānaṃ adhi ajjhattaṃ.
|
|
|
Pati pati attānanti paccattaṃ.
|
|
|
Ubhayenapi sattasantānapariyāpannameva vadati.
|
|
|
Āpo āpogatantiādīsu ābandhanameva āpo, tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ, sabhāveneva āpabhāvaṃ pattanti attho.
|
|
|
Sinehanavasena sineho, soyeva sinehanasabhāvaṃ gatattā sinehagataṃ.
|
|
|
Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo, avippakiraṇavasena sampiṇḍananti attho.
|
|
|
Uggaṇhantoti yathāparicchinne āpomaṇḍale yathā uggahanimittaṃ upalabbhati, tathā nimittaṃ gaṇhanto.
|
|
|
Vuttoti "āpasmi"nti ettha vuttaāpo.
|
|
|
So hi sasambhāraāpo, na "āpokasiṇa"nti ettha vuttaāpo.
|
|
|
Sesanti ārammaṇasammutiāpānaṃ sarūpavibhāvanaṃ.
|
|
|
"Āpaṃ āpato pajānātī"tiādipāḷiyā atthavibhāvanañceva tattha tattha maññanāvibhāgadassanañca pathaviyaṃ vuttasadisamevāti.
|
|
|
Tattha "pathavīkasiṇameko sañjānātī"tiādinā (dī. ni. 3.360; a. ni. 10.25) vuttaṃ, idha "āpokasiṇameko sañjānātī"tiādinā vattabbaṃ.
|
|
|
Tattha ca "pathavīti sañjānātī"ti vuttaṃ, idha pana "āpoti sañjānātī"tiādinā vattabbanti evamādi eva viseso.
|
|
|
Sesaṃ tādisameva.
|
|
|
Tena vuttaṃ "pathaviyaṃ vuttasadisamevā"ti.
|
|
|
Yo panettha viseso, taṃ dassetuṃ "kevala"ntiādi vuttaṃ.
|
|
|
Tattha mūlarasoti mūlaṃ paṭicca nibbattaraso.
|
|
|
Khandharasādīsupi eseva nayo.
|
|
|
Khīrādīni pākaṭāneva.
|
|
|
Yathā pana bhesajjasikkhāpade (pārā. 618-625), na evamidha niyamo atthi.
|
|
|
Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva.
|
|
|
Sesesupi eseva nayo.
|
|
|
Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni.
|
|
|
Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni, pattāni pana bhummāneva.
|
|
|
Evaṃ vuttā cāti ca-saddena himodakakappavināsakaudakapathaviyāantoudakapathavīsandhārakaudakādiṃ pubbe avuttampi samuccinoti.
|
|
|
Tejaṃ tejatoti ettha tejanaṭṭhena tejo, tejanaṃ nāma dahanapacanādisamatthaṃ nisānaṃ, yaṃ uṇhattanti vuccati.
|
|
|
Yena cāti yena tejogatena kupitena.
|
|
|
Santappatīti ayaṃ kāyo samantato tappati ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti.
|
|
|
Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valitādibhāvañca pāpuṇāti.
|
|
|
Yena ca pariḍayhatīti yena kupitena ayaṃ kāyo parito ḍayhati, so ca puggalo ḍayhāmīti satadhotasappigosītacandanādilepañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati.
|
|
|
Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yena asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammadeva paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho.
|
|
|
Ettha ca sarīrassa pakatiusumaṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho, satavāraṃ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappi, rasarudhiramaṃsamedaaṭṭhiaṭṭhimiñjasukkā rasādayo.
|
|
|
Tattha purimā tayo tejā catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova.
|
|
|
Tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ.
|
|
|
Usmāti uṇhākāro.
|
|
|
Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ.
|
|
|
Usumanti caṇḍausumaṃ.
|
|
|
Tadeva usumagataṃ, sabhāveneva usumabhāvaṃ pattanti attho.
|
|
|
Kaṭṭhaggīti kaṭṭhupādāno aggi.
|
|
|
Sakalikaggīādīsupi eseva nayo.
|
|
|
Saṅkāraggīti kacavaraṃ paṭicca uppannaaggi.
|
|
|
Indaggīti asaniaggi.
|
|
|
Santāpoti jālāya vā vītaccitaṅgārānaṃ vā santāpo.
|
|
|
Sūriyasantāpoti ātapo.
|
|
|
Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṃ paṭicca uppannasantāpo.
|
|
|
Sesesupi eseva nayo.
|
|
|
Evaṃ vuttā cāti.
|
|
|
Ca-saddena petaggikappavināsakagginirayaggiādike avuttepi samuccinoti.
|
|
|
Vāyaṃ vāyatoti ettha vāyanaṭṭhena vāyo.
|
|
|
Kimidaṃ vāyanaṃ nāma?
|
|
|
Vitthambhanaṃ, samudīraṇaṃ vā, vāyanaṃ gamananti eke.
|
|
|
Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādipavattakā uddhaṃ ārohanavātā.
|
|
|
Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇatā adho orohanavātā.
|
|
|
Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā.
|
|
|
Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā.
|
|
|
Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanījālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā.
|
|
|
Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā.
|
|
|
Khurakavātāti khurena viya hadayamaṃsachedanaphālanakavātā.
|
|
|
Uppalakavātāti hadayamaṃsassa samuppāṭanakavātā.
|
|
|
Assāsoti antopavisanakanāsikāvāto.
|
|
|
Passāsoti bahinikkhamananāsikāvāto.
|
|
|
Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva.
|
|
|
Vāyogatanti vāyova vāyogataṃ, sabhāveneva vāyobhāvaṃ pattanti attho.
|
|
|
Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo.
|
|
|
Puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā.
|
|
|
Pacchimādīsupi eseva nayo.
|
|
|
Sarajādīsu saha rajena sarajā, rajavirahitā suddhā arajā.
|
|
|
Sītautusamuṭṭhānā, sītavalāhakantare vā jātā sītā.
|
|
|
Uṇhautusamuṭṭhānā, uṇhavalāhakantare vā jātā uṇhā.
|
|
|
Parittāti mandā tanukavātā.
|
|
|
Adhimattāti balavavātā.
|
|
|
Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā.
|
|
|
Yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti, tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke.
|
|
|
Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā.
|
|
|
Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanavātā.
|
|
|
Supaṇṇavātāti garuḷavātā.
|
|
|
Kāmaṃ cetepi pakkhavātāva, ussadavasena pana visuṃ gahitā.
|
|
|
Tālavaṇṭavātāti tālavaṇṇehi katena, aññehi vā katena kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitavātā.
|
|
|
Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitavātā.
|
|
|
Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti.
|
|
|
Idhāpi ca-saddo udakasandhārakavātakappavināsakavātajālāpellanakavātādike avuttepi samuccinoti.
|
|
|
Ettha ca "āpaṃ maññatī"tiādīsu yasmā tīhi maññanāhi – "ahaṃ āpoti maññati, mama āpoti maññatī"tiādinā pathavīvāre vuttanayena sakkā maññanāvibhāgo vibhāvetunti vuttaṃ "sesaṃ vuttanayamevā"ti.
|
|
|
Tasmā tattha vuttanayānusārena imesu tīsu vāresu yathārahaṃ maññanāvibhāgo vibhāvetabbo.
|
|
|
Ettāvatāti ettakena iminā catuvāraparimāṇena desanāvisesena.
|
|
|
Ca-saddo byatireko.
|
|
|
Tena vakkhamānaṃyeva visesaṃ joteti.
|
|
|
Yvāyanti yo ayaṃ lakkhaṇo nāma hāro vuttoti sambandho.
|
|
|
So pana lakkhaṇahāro yaṃlakkhaṇo tattha vutto, taṃ dassetuṃ "vuttamhī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
Tattha vuttamhi ekadhammeti kusalādīsu khandhādīsu vā yasmiṃ kasmiñci ekadhamme sutte sarūpato niddhāraṇavasena vā kathite.
|
|
|
Ye dhammā ekalakkhaṇā tenāti ye keci dhammā kusalādibhāvena, rūpakkhandhādibhāvena vā tena vuttadhammena samānalakkhaṇā.
|
|
|
Vuttā bhavanti sabbeti sabbepi kusalādisabhāvā, khandhādisabhāvā vā dhammā sutte avuttāpi tāya samānalakkhaṇatāya vuttā bhavanti, ānetvā saṃvaṇṇanavasenāti adhippāyo.
|
|
|
Ettha ca ekalakkhaṇāti samānalakkhaṇā vuttā.
|
|
|
Tena sahacaritā samānakiccatā samānahetutā samānaphalatā samānārammaṇatāti evamādīhipi avuttānaṃ vuttānaṃ viya niddhāraṇaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
Itīti iminā pakārena.
|
|
|
Tenāha "evaṃ nettiyaṃ lakkhaṇo nāma hāro vutto"ti, nettipāḷiyaṃ (netti. 23) pana "ye dhammā ekalakkhaṇā keci so hāro lakkhaṇo nāmā"ti pāṭho āgato.
|
|
|
Tassa vasenāti tassa lakkhaṇahārassa vasena.
|
|
|
Rūpalakkhaṇaṃ anatītattāti ruppanasabhāvena samānasabhāvattā.
|
|
|
Vadantena bhagavatā.
|
|
|
Etāti "rūpaṃ attato samanupassatī"ti evaṃ vuttadiṭṭhī.
|
|
|
Ettha ca sakkāyadiṭṭhimaññanādassaneneva sakalarūpavatthukā taṇhāmānamaññanāpi dassitā evāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Tathā hi vuttaṃ "tasmiṃyeva panassa diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṃ sinehaṃ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi veditabbā"ti.
|
|
|
Atha vā pathaviṃ āpaṃ tejaṃ vāyaṃ meti maññati abhinandatīti ca vadantena vuttanayeneva sakalarūpavatthukā taṇhāmaññanā tadanusārena mānamaññanāpi vuttāva hotīti evampettha itaramaññanāpi niddhāretabbā.
|
|
|
Āpovārādivaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|