пали | Комментарии |
Tassāti puthujjanassa.
|
|
Vasati ettha ārammaṇakaraṇavasenāti ārammaṇampi vatthūti vuccati pavattiṭṭhānabhāvatoti āha "pathavīādīsu vatthūsū"ti.
|
|
Sakkāyadhammānampi ārammaṇādinā satipi maññanāhetubhāve maññanāhetukatteneva tesaṃ nibbattitoti vuttaṃ "sabbasakkāyadhammajanitaṃ maññana"nti.
|
|
Ettha ca pathavīdhātu sesadhātūnaṃ sasambhārāsambhārabhāvā satipi pamāṇato samabhāve sāmatthiyato adhikānadhikabhāvena veditabbā.
|
|
Sambhārantīti sambhārā, parivārā.
|
|
Taṃtaṃkalāpehi lakkhaṇapathaviyā sesadhammā yathārahaṃ paccayabhāvena parivārabhāvena ca pavattanti.
|
|
Tenāha "sā hi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṃ pathavīti sasambhārapathavī"ti.
|
|
Pathavitoti ettha puthulaṭṭhena puthuvī, puthuvī eva pathavī.
|
|
Sā hi satipi paricchinnavuttiyaṃ sabbesaṃ sakalāpabhāvānaṃ ādhārabhāvena pavattamānā puthulā patthaṭā vitthiṇṇāti vattabbataṃ arahati, na pana taṃ anupavisitvā pavattamānā āpādayo.
|
|
Sasambhārapathaviyā pana puthulabhāve vattabbameva natthi.
|
|
Ārammaṇapathaviyaṃ vaḍḍhanapharaṇaṭṭhehi puthulaṭṭho, itarasmiṃ ruḷhiyāva daṭṭhabbo.
|
|
Ārammaṇapathavīti jhānassa ārammaṇabhūtaṃ pathavīsaṅkhātaṃ paṭibhāganimittaṃ.
|
|
Tenāha "nimittapathavītipi vuccatī"ti.
|
|
Āgamanavasenāti pathavīkasiṇabhāvanāgamanavasena.
|
|
Tathā hi vuttaṃ "āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamu"nti (dī. ni. 2.340).
|
|
Sabbāpīti catubbidhā pathavīpi.
|
|
Anussavādimattaladdhā maññanā vatthu hotiyeva.
|
|
Tathā hi "kakkhaḷaṃ kharigata"ntiādinā (vibha. 173) lakkhaṇapathavīpi uddharīyati.
|
|
Yaṃ paneke vadanti "lakkhaṇe diṭṭhe maññanā natthi, sañjānātīti vuttasaññā ca diṭṭhiggāhassa mūlabhūtā piṇḍaggāhitā, sā lakkhaṇe nakkhamati, tasmā lakkhaṇapathavī na gahetabbā"ti, tadayuttaṃ lakkhaṇapaṭivedhassa idha anadhippetattā.
|
|
Tenāha "lokavohāraṃ gahetvā"ti.
|
|
Na ca sabbasaññā piṇḍaggāhikā, nāpi diṭṭhiggāhasseva mūlabhūtā, tasmā lakkhaṇapathaviyāpi kāyadvārānusārena aññathā ca upaṭṭhitāya maññanā pavattateva.
|
|
Teneva ca "anussavādimattaladdhā"ti vuttaṃ.
|
|
Pathavitoti paccate nissakkavacananti dassento "pathavīti sañjānātī"ti āha.
|
|
Yasmā catubbidhampi pathaviṃ "pathavī'ti sañjānanto tena tena nayena pathavīkoṭṭhāseneva sañjānātīti vuccati, na āpādikoṭṭhāsena, tasmā vuttaṃ "pathavibhāgena sañjānātī"ti.
|
|
Lokavohāraṃ gahetvāti lokasamaññaṃ avijahitvā.
|
|
Etena lakkhaṇapathaviyampi vohāramukhenevassā pavattīti dasseti.
|
|
Yadi lokavohārena tattha pavatti, ko ettha doso, nanu ariyāpi "ayañhi bhante mahāpathavī"tiādinā lokavohārena pavattantīti?
|
|
Na ettha vohāramatte avaṭṭhānaṃ adhippetaṃ, atha kho vohāramukhena micchābhinivesoti dassento "saññāvipallāsena sañjānātī"ti āha.
|
|
Tassattho – ayonisomanasikārasambhūtāya "subha"ntiādinayappavattāya viparītasaññāya sañjānātīti.
|
|
Etena dubbalā taṇhāmānadiṭṭhimaññanā dassitāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
Yadi evaṃ kasmā saññā gahitāti?
|
|
Pākaṭabhāvato.
|
|
Yathā nāma aggimhi mathiyamāne yadā dhūmo upalabbhati, kiñcāpi tadā vijjateva pāvako avinābhāvato, pākaṭabhāvato pana dhūmo jātoti vuccati, na aggi jātoti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
|
|
Yadipi tattha maññanākiccaṃ atthi, na pana vibhūtaṃ apākaṭabhāvato saññākiccameva vibhūtaṃ, taṃ pana maññanānukūlaṃ maññanāsahitaṃ cāti āha "saññāvipallāsena sañjānātī"ti.
|
|
Evaṃ pathavībhāgaṃ amuñcantoyeva vā sañjānātīti sambandho.
|
|
Yo hi vuttappabhedāya pathaviyā pathavibhāgaṃ amuñcantoyeva avijahantoyeva sīsapiṇḍe suvaṇṇasaññī viya anattādisabhāvaṃyeva taṃ attādivasena sañjānāti, tassa vasena vuttaṃ "pathavī"tiādi.
|
|
Na vattabbaṃ puthujjanaggāhassa yuttimaggananivāraṇatoti dassento āha "ummattako viya - pe - gaṇhātī"ti.
|
|
Ariyānaṃ adassāvitādibhedanti ariyānaṃ adassāvitādivisesaṃ vadantena bhagavatāva ettha yathāvuttasañjānane kāraṇaṃ vuttanti yojanā.
|
|
Evanti "pathavibhāgena sañjānātī"tiādinā vuttappakārena.
|
|
Sañjānitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha "aparabhāge - pe - gaṇhātī"ti.
|
|
Papañcasaṅkhāti papañcakoṭṭhāsā.
|
|
Papañcanti sattā saṃsāre cirāyanti etehīti papañcā, maññanti "etaṃ mamā"tiādinā parikappenti etāhīti maññanāti dvīhipi pariyāyehi taṇhādayova vuttāti āha "taṇhāmānadiṭṭhipapañcehi idha maññanānāmena vuttehī"ti.
|
|
Ajaññassa jaññato, aseyyādikassa seyyādito gahaṇato diṭṭhimaññanā viya taṇhāmānamaññanāpi aññathā gāho evāti āha "aññathā gaṇhātī"ti.
|
|
Ārammaṇābhiniropanādinā bhinnasabhāvānampi vitakkādīnaṃ sādhāraṇo upanijjhāyanasabhāvo viya anugijjhanuṇṇatiparāmasanasabhāvānampi taṇhādīnaṃ sādhāraṇena ārammaṇaparikappanākārena pavatti maññanāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
Tenāha "tīhi maññanāhi maññatī"tiādi.
|
|
Assāti puthujjanassa, udayabbayānupassanādīsu viya sukhumanayenapi maññanāpavatti atthīti vibhāvanasukhatāya thūlaṃyeva taṃ dassetukāmo "oḷārikanayenā"tiāha.
|
|
Oḷārike hi vibhāge dassite sukhumavibhāvanā sukarāti dassetuṃ ayamatthayojanā vuccatīti sambandho.
|
|
Ajjhattikāti indriyabaddhā sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā vuttā vibhaṅge paṭisambhidāmagge ca.
|
|
Vibhaṅgeti dhātuvibhaṅge (vibha. 173).
|
|
Bāhirāti anindriyabaddhā saṅkhārasantānapariyāpannā.
|
|
Kakkhaḷanti thaddhaṃ.
|
|
Kharigatanti pharusaṃ.
|
|
Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷattaṃ.
|
|
Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo.
|
|
Bahiddhāti indriyabaddhato bahiddhābhūtaṃ.
|
|
Anupādinnanti na upādinnaṃ.
|
|
Ayoti kāḷalohaṃ.
|
|
Lohanti jātilohaṃ vijātilohaṃ kittimalohaṃ pisācalohanti catubbidhaṃ.
|
|
Tattha ayo sajjhu suvaṇṇaṃ tipu sīsaṃ tambalohaṃ vekantakalohanti imāni satta jātilohāni nāma.
|
|
Nāganāsikālohaṃ vijātilohaṃ nāma.
|
|
Kaṃsalohaṃ vaṭṭalohaṃ ārakuṭanti tīṇi kittimalohāni nāma.
|
|
Morakkhakaṃ puthukaṃ malinakaṃ capalakaṃ salakaṃ āṭalaṃ bhattakaṃ dusilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma.
|
|
Tesu vekantakalohaṃ nāma sabbalohacchedanasamatthā ekā lohajāti.
|
|
Tathā hi taṃ vikantati chindatīti vikantakanti vuccati.
|
|
Vikantakameva vekantakaṃ.
|
|
Nāganāsikālohaṃ lohasadisaṃ lohavijāti haliddādivijāti viya.
|
|
Tathā hi taṃ lohākāraṃ lohamalaṃ viya ghanasaṃhataṃ hutvā tiṭṭhati, tāpetvā tāḷitaṃ pana bhinnaṃ bhinnaṃ hutvā visarati mudu maṭṭhaṃ kammaniyaṃ vā na hoti.
|
|
Tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ.
|
|
Sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ.
|
|
Jasatambe missetvā kataṃ ārakuṭaṃ.
|
|
Teneva taṃ karaṇena nibbattattā kittimalohanti vuccati.
|
|
Yaṃ pana kevalaṃ rasakadhātu viniggataṃ, taṃ "pittala"ntipi vadanti.
|
|
Taṃ idha nādhippetaṃ, yathāvuttaṃ missakameva katvā yojitaṃ kittimanti vuttaṃ.
|
|
Morakkhakādīni evaṃnāmānevetāni.
|
|
Tesu yasmā pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva, tasmā vekantakalohena saddhiṃ vuttāvasesaṃ sabbaṃ idha lohanti veditabbaṃ.
|
|
Tipūti setatipu.
|
|
Sīsanti kāḷatipu.
|
|
Sajjhanti rajataṃ.
|
|
Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhāpi muttā.
|
|
Tathā hi hatthikumbhaṃ varāhadāṭhā bhūjaṅgasīsaṃ valāhakūṭaṃ veḷū macchasīro saṅkho sippīti aṭṭha muttāyoniyo.
|
|
Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā.
|
|
Varāhadāṭhā varāhadāṭhavaṇṇāva.
|
|
Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā vaṭṭalā ca.
|
|
Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṃ vidhamantiyo tiṭṭhanti, devūpabhogā eva ca honti.
|
|
Veḷujā karakupalasamānavaṇṇā na bhāsurā, te ca veḷū amanussagocare eva padese jāyanti.
|
|
Macchasīrajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā vaṭṭalā laghavo ca honti pabhāvihīnā, te ca macchā samuddamajjhe eva jāyanti.
|
|
Saṅkhajā saṅkhodaracchavivaṇṇā kolappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva.
|
|
Sippijā pabhāvisesayuttā honti nānāsaṇṭhānā.
|
|
Evaṃ jātito aṭṭhavidhāsupi muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā honti, bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā honti, itarā asāmuddikā.
|
|
Yasmā bahulaṃ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kādācikā.
|
|
Tasmā sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 173) "muttāti sāmuddikā muttā"ti vuttaṃ.
|
|
Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādike seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi.
|
|
Veḷuriyanti vaṃsavaṇṇamaṇi.
|
|
Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho.
|
|
Silāti kāḷasilā paṇḍusilā setasilādibhedā aṭṭhapi silā.
|
|
Rajatanti kahāpaṇādikaṃ vuttāvasesaṃ rajatasammataṃ.
|
|
Jātarūpanti suvaṇṇaṃ.
|
|
Lohitaṅgoti rattamaṇi.
|
|
Masāragallanti kabaramaṇi tiṇādīsu bahibhārā tālanāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma.
|
|
Antosāraṃ khadirādi antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma.
|
|
Muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma.
|
|
Muggamattato paṭṭhāya heṭṭhā vālikā nāma.
|
|
Kaṭhalanti kapālakhaṇḍaṃ.
|
|
Bhūmīti sasambhārapathavī.
|
|
Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya yāva hatthippamāṇaṃ pāsāṇaṃ, hatthippamāṇato pana paṭṭhāya upari pabbatoti.
|
|
Ayaṃ ayoādīsu vibhāganiddeso.
|
|
Nimittapathavīti paṭibhāganimittabhūtaṃ pathavikasiṇaṃ.
|
|
Tampi hi "rūpāvacaratikacatukkajjhānaṃ kusalato ca vipākato ca kiriyato ca catutthassa jhānassa vipāko ime dhammā bahiddhārammaṇā"ti vacanato "bāhirā pathavī"ti vuccati.
|
|
Tena vuttaṃ "yā ca ajjhattārammaṇattike nimittapathavī, taṃ gahetvā"ti.
|
|
Uggahanimittañcettha taṃgatikameva daṭṭhabbaṃ, nimittuppattito pana pubbe bhūmiggahaṇeneva gahitanti.
|
|
Tīhi maññanāhīti vuttaṃ maññanāttayaṃ saparasantānesu saṅkhepato yojetvā dassetuṃ "ahaṃ pathavī"tiādi vuttaṃ.
|
|
Tattha ahaṃ pathavītiādīnā ajjhattavisayaṃ diṭṭhimaññanaṃ mānamaññanañca dasseti attābhinivesāhaṃkāradīpanato.
|
|
Mama pathavīti iminā taṇhāmaññanaṃ mānamaññanampi vā pariggahabhūtāyapi pathaviyā seyyādito mānajappanato.
|
|
Sesapadadvayepi iminānayena maññanāvibhāgo veditabbo.
|
|
Tattha pathavikasiṇajjhānalābhī jhānacakkhunā gahitajhānārammaṇaṃ "attā"ti abhinivisanto tañca seyyādito dahanto atthato "ahaṃ pathavī"ti maññati nāma, tameva "ayaṃ mayhaṃ attā"ti gahaṇe pana "mama pathavī"ti maññati nāma.
|
|
Tathā taṃ "parapuriso"ti vā "devo"ti vā vādavasena "ayameva paresaṃ attā"ti vā abhinivisanto "paro pathavī, parassa pathavī"ti maññati nāma.
|
|
Iminā nayena sesapathavīsupi yathārahaṃ catukkaṃ niddhāretabbaṃ.
|
|
Evaṃ "pathaviṃ maññatī"ti ettha catukkavasena maññanaṃ dassetvā idāni maññanāvatthuṃ maññanāyo ca vibhajitvā anekavihitaṃ tassa maññanākāraṃ dassetuṃ "atha vā"tiādimāha.
|
|
Tattha ayanti yathāvutto puthujjano.
|
|
Chandarāganti bahalarāgaṃ.
|
|
Assādetīti nikāmeti, "ime kesā mudusiniddhakuñcitanīlobhāsā"tiādinā tattha rasaṃ vindati.
|
|
Abhinandatīti sappītikāya taṇhāya abhimukho nandati pamodati.
|
|
Abhivadatīti uppannaṃ taṇhābhinandanāvegaṃ hadayena sandhāretuṃ asakkonto "aho me kesā"ti vācaṃ nicchāreti.
|
|
Ajjhosāya tiṭṭhatīti balavataṇhābhinivesena gilitvā pariniṭṭhāpetvā tiṭṭhati.
|
|
Aññataraṃ vā pana rajjanīyavatthunti kesādito aññataraṃ vā karacaraṇādippabhedaṃ niyakajjhattapariyāpannaṃ rāguppattihetubhūtaṃ vatthuṃ.
|
|
Itīti iminā siniddhādippakārenāti patthayitabbākāraṃ parāmasati.
|
|
Tattha nandiṃ samannānetīti tesu bhāvīsu kesādīsu siddhaṃ viya katvā nandiṃ taṇhaṃ samannāharati samupacāreti.
|
|
Paṇidahatīti patthanaṃ ṭhapeti.
|
|
Sampattiṃ nissāya "seyyohamasmī"ti, vipattiṃ nissāya "hīnohamasmī"ti mānaṃ janetīti yojanā.
|
|
Pathavīkoṭṭhāsabhūtānaṃ kesādīnaṃ sampattivipattīhi mānajappanā pathaviyā maññanā hotīti āha "evaṃ ajjhattikaṃ pathaviṃ mānamaññanāya maññatī"ti.
|
|
Avayavabyatirekena samudāyassa abhāvato samudāyo jīvābhiniveso avayavepi hotīti dassento "taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti āgatanayena pana kesaṃ 'jīvo'ti abhinivisatī"ti āha.
|
|
"Kesā nāmete issaravihitā pajāpatinissitā aṇusañcayo pakatipariṇāmo"tiādinā nayenapettha diṭṭhimaññanā veditabbā.
|
|
Imissā pavattiyāti nikantimānadiṭṭhīnaṃ pariyādānasamugghāṭappavattiyā.
|
|
"Etaṃ mamā"tiādinā yadipi tissannampi maññanānaṃ sambhavo dassito.
|
|
Taṇhāmānamaññanānaṃ pana heṭṭhā dassitattā diṭṭhimaññanā evettha visesato uddhaṭāti veditabbaṃ.
|
|
Tenāha "evampi ajjhattikaṃ pathaviṃ diṭṭhimaññanāya maññatī"ti.
|
|
Bāhirampi pathaviṃ tīhi maññanāhi maññatīti yojanā.
|
|
Taṃ pana maññanāvidhiṃ dassetuṃ "katha"nti āha.
|
|
Tassattho heṭṭhā vuttanayena veditabbo.
|
|
Ayaṃjīvoti ayaṃ kāḷalohaṃ "jīvo attā"ti abhinivisati ekacce nigaṇṭhā viya.
|
|
Evaṃ bāhiraṃ pathaviṃ diṭṭhimaññanāya maññatīti etthāpi "yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātū"tiādinā nayena ānetvā vattabbo.
|
|
Pathavīkasiṇaṃ attato samanupassatītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
|
|
Ayampi ca nayo "rūpaṃ attato samanupassatī"ti ettheva antogadhoti daṭṭhabbo kasiṇānampi rūpasamaññāsambhāvato.
|
|
Pathaviṃ maññatīti ettha yādiso maññanāvatthumaññanānaṃ vitthāranayo vutto, tādiso ito paraṃ vuttanayovāti āha "ito paraṃ saṅkhepeneva kathayissāmā"ti, atādiso pana vitthāratopi kathayissatīti attho.
|
|
Tasmāti yasmā "pathaviyā"ti idaṃ bhummavacanaṃ, tasmā, so attaparattadupakaraṇānaṃ ādhārabhāvena taṃ maññanāvatthuṃ kappetīti attho.
|
|
Tenāha "ahaṃ pathaviyā"tiādi.
|
|
Nanu ca indriyabaddhānindriyabaddhapabhedassa dhammappabandhassa sasambhārapathavī ca ādhāranissayo, itarā ārammaṇanissayo tadārammaṇassāti ettha nibbirodhoti?
|
|
Na, maññanāvatthuṃ nissayabhāvena parikappanato.
|
|
Ayañhi "aha"nti diṭṭhimaññanāya mānamaññanāya ca vatthubhūtassa attano pathavisannissayaṃ katvā "ahaṃ pathaviyā"ti maññati, taṇhāmaññanāya vatthubhūtassa upakaraṇassa pathaviṃ sannissayaṃ katvā "mayhaṃ kiñcanaṃ palibodho pathaviyā"ti maññati.
|
|
Parotiādīsupi iminā nayena attho veditabbo.
|
|
Yvāyaṃ atthanayoti sambandho.
|
|
Vutto paṭisambhidāmagge.
|
|
Eteneva nayenāti yvāyaṃ "so kho pana me attā imasmiṃ rūpe"ti samudāyassa ādhārabhāvadīpano atthanayo vutto, eteneva nayena.
|
|
Na hi avayavabyatirekena samudāyo labbhati, tasmā samudāye vuttavidhi avayavepi labbhatīti adhippāyo.
|
|
Tenāha so kho pana me ayaṃ attā imissā pathaviyāti maññantoti.
|
|
Tasmiṃyeva panassa attanīti ettha assāti puthujjanassa.
|
|
Tasmiṃyeva attanīti ajjhattikabāhirapathavīsannissaye attani.
|
|
"Pathaviyā maññatī"ti padassāyaṃ vaṇṇanā.
|
|
Evaṃ "pathaviyā maññatī"ti ettha attavasena diṭṭhimānataṇhāmaññanaṃ dassetvā idāni paravasena dassetuṃ "yadā panā"tiādi vuttaṃ.
|
|
Tattha assāti parassa.
|
|
Tadāti paravasena maññanāyaṃ.
|
|
Diṭṭhimaññanā eva yujjati tattha niccābhinivesādayo sambhavantīti katvā.
|
|
Avadhāraṇena mānataṇhāmaññanā nivatteti.
|
|
Na hi "seyyohamasmī"tiādinā, "mayha"nti ca pavattalakkhaṇā mānataṇhā parasmiṃ parassa santakabhāvena gahite ca pavattantīti adhippāyo.
|
|
Itarāyopīti mānataṇhāmaññanāyopi.
|
|
Icchanti aṭṭhakathācariyā.
|
|
Parassapi hi pathavīsannissayena sampattiissariyādikassa vasena attani seyyādibhāvaṃ dahato paṇidahato ca cittaṃ tathābhāvāya mānataṇhāmaññanā sambhavantīti ācariyānaṃ adhippāyo.
|
|
"Paro pathavī parassa pathavī"ti etthāpi ime dve pakārā sādhippāyā niddhāretabbā.
|
|
"Pathavito sañjānātī"ti, "ādito"ti ca ādīsu anissakkavacanepi to-saddo diṭṭhoti āha "pathavitoti nissakkavacana"nti.
|
|
Saupakaraṇassāti hiraññasuvaṇṇagatassa dāsaporisādinā vittupakaraṇena saupakaraṇassa, attano vā parassa vā tesaṃ upakaraṇassa vāti attho.
|
|
Yathāvuttappabhedatoti lakkhaṇādiajjhattikādivuttappakāravibhāgato.
|
|
Uppattiṃ vā niggamanaṃ vāti "taṃ aṇḍaṃ ahosi hemamayaṃ, tasmiṃ sayaṃ brahmā uppanno"ti brahmaṇḍavādavasena vā "dvīhi aṇūhi dviaṇuka"nti evaṃ pavattaaṇukavādavasena vā pathavito uppattiṃ vā "sabboyaṃ loko issarato viniggato"ti issaravādavasena issarakuttato pathavito niggamanaṃ vā maññamānoti yojanā.
|
|
Pathavito vā añño āpādiko attāti adhippāyo.
|
|
Ettha ca purimasmiṃ atthavikappe kārakalakkhaṇaṃ nissakkavacanaṃ, dutiyasmiṃ upapadalakkhaṇanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
Attano pariggahabhūtapathavito sukhappattiṃ tato eva ca parehi seyyādibhāvaṃ kappentassa vasenapettha taṇhāmānamaññanā veditabbā.
|
|
Apareti sārasamāsācariyā.
|
|
Tato aññaṃ appamāṇaṃ attānaṃ gahetvāti pubbe bhāvitaāpādiappamāṇakasiṇavasena vā kāpilakāṇādadiṭṭhivasena vā appamāṇaṃ byāpinaṃ attānaṃ gahetvā.
|
|
Pathavitoti pacchā abhāvitaavaḍḍhitapathavīkasiṇasaṅkhātapathavito.
|
|
Bahiddhāpi me attāti ito pathavito bahipi me attāti adhippāyo.
|
|
Kevalanti anavasesaṃ.
|
|
Mahāpathaviṃ taṇhāvasena mamāyati, ayañca nayo catudīpissariye ṭhitassa dīpacakkavattino ca labbheyya, maṇḍalikarājamahāmattakuṭumbikānampi vasena labbhateva tesampi yathāpariggahaṃ anavasesetvā maññanāya sambhavato.
|
|
"Evaṃ mamā"ti gāhassa "esohamasmiṃ, eso me attā"ti gāhavidhūratāya vuttaṃ "ekā taṇhāmaññanā eva labbhatī"ti.
|
|
Iminā nayenāti vuttamatidesaṃ vibhāvetuṃ "sā cāya"ntiādi vuttaṃ.
|
|
Tattha sā cāyanti sā ca ayaṃ taṇhāmaññanā yojetabbāti sambandho.
|
|
Yathā pana diṭṭhimaññanāmaññite vatthusmiṃ sinehaṃ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanā sambhavanti, evaṃ taṇhāmaññanāmaññitena vatthunā attānaṃ seyyādito dahato tañca attaniyaṃ niccaṃ tathā taṃsāmibhūtaṃ attānañca parikappentassa itaramaññanāpi sambhavantīti sakkā viññātuṃ.
|
|
"Me"ti hi iminā atthaggahaṇamukheneva attaniyasambandho pakāsīyatīti.
|
|
Abhinandatīti iminā taṇhādiṭṭhābhinivesānaṃ saṅgahitattā te dassento "assādeti parāmasati cā"ti āha.
|
|
Diṭṭhivippayuttacittuppādavasena cetassa dvayassa asaṅkarato pavatti veditabbā, ekacittuppādepi vā adhipatidhammānaṃ viya pubbābhisaṅkhāravasena tassa tassa balavabhāvena pavatti.
|
|
Etasmiṃ attheti taṇhādiṭṭhivasena abhinandanatthe.
|
|
Etanti "pathaviṃ abhinandatī"ti etaṃ padaṃ.
|
|
Yesaṃ vineyyānaṃ yehi pakāravisesehi dhammānaṃ vibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesaṃ tehi pakāravisesehi dhammavibhāvanaṃ.
|
|
Yesaṃ pana yena ekeneva pakārena dhammavibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesampi taṃ vatvā dhammissaratāya tadaññaniravasesappakāravibhāvanañca desanāvilāso.
|
|
Tenāha "pubbe maññanāvasena kilesuppattiṃ dassetvā idāni abhinandanāvasena dassento"ti.
|
|
Dhammadhātuyāti sammāsambodhiyā.
|
|
Sā hi sabbañeyyadhammaṃ yathāsabhāvato dhāreti upadhāreti, sakalañca vineyyasattasaṅkhātadhammappabandhaṃ apāyadukkhasaṃsāradukkhapatanato dhāreti, sayañca aviparītapavattiākārā dhātūti dhammadhātūti idhādhippetā.
|
|
Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ sammāsambodhīti.
|
|
Suppaṭividdhattāti suṭṭhu paṭividdhabhāvato, sammā adhigatattāti attho.
|
|
Abhikaṅkhanasampaggahaparāmasanānaṃ vasena ārammaṇe parikappanāpavatti maññanā.
|
|
Tattha "mamaṃ, aha"nti ca abhinivesanaṃ parikappanaṃ.
|
|
Yena ajjhosānaṃ hoti, ayaṃ abhinandanāti ayametesaṃ viseso.
|
|
Suttādiaviruddhāyeva attanomati icchitabbā, na itarāti suttena tassā saṅgahaṃ dassetuṃ "vuttañceta"ntiādi vuttaṃ.
|
|
Desanāvilāsavibhāvanassa pana sahetukahetusampayuttadukādidesanāya nibaddhatā niddhāretabbā.
|
|
Tassāti tena.
|
|
Ñātasaddasambandhena hetaṃ kattari sāmivacanaṃ.
|
|
Tasmāti apariññātattā.
|
|
"Apariññāta"nti paṭikkhepamukhena yaṃ parijānanaṃ vuttaṃ, taṃ atthato tividhā pariññā hotīti taṃ sarūpato pavattiākārato ca vibhāvento "yo hī"tiādimāha.
|
|
Tattha yāya paññāya vipassanābhūmiṃ parijānāti paricchindati, sā parijānanapaññā ñātapariññā.
|
|
Sā hi tebhūmakadhammajātaṃ "ayaṃ vipassanābhūmī"ti ñātaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karontīyeva lakkhaṇarasādito ajjhattikādivibhāgato ca paricchijja jānāti.
|
|
Idha pana pathavīdhātuvasena veditabbāti vuttaṃ "pathavīdhātuṃ parijānātī"tiādi.
|
|
Tīraṇapariññāti kīraṇavasena parijānanakapaññā.
|
|
Sā hi parivārehi aniccatādiākārehi aniccatādisabhāvassa upādānakkhandhapañcakassa tīraṇavasena sammasanavasena taṃ paricchijja jānāti.
|
|
Aggamaggenāti arahattamaggena.
|
|
So hi anavasesato chandarāgaṃ pajahati.
|
|
Aggamaggenāti vā aggabhūtena maggena, lokuttaramaggenāti attho.
|
|
Ubhayathāpi hi samucchedapahānakārī eva paññā nippariyāyena pahānapariññāti dasseti.
|
|
Nāmarūpavavatthānanti etena paccayapariggahopi saṅgahitoti daṭṭhabbo nāmarūpassa hetuvavatthānabhāvato.
|
|
Sopi hi hetupaccayamukhena nāmarūpassa vavatthānamevāti.
|
|
Kalāpasammasanādivasena tīraṇapariññā aniccādivasena sammasanabhāvato.
|
|
Tasmāti yasmā tā pariññāyo natthi, tasmā.
|
|
Atha vā tasmā apariññātattāti yasmā apariññātā pathavī, tasmā apariññātattā pathaviyā taṃ pathaviṃ maññati ca abhinandati cāti.
|
|
Pathavīvāravaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|