| пали | Комментарии |
|
8.Evaṃ pathavīādīsu vatthūsu sekkhassa pavattiṃ dassetvā idāni khīṇāsavassa pavattiṃ dassento yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahantiādimāha.
|
|
|
Tattha yopīti pi-saddo sampiṇḍanattho.
|
|
|
Tena idha ubhayasabhāgatāpi labbhatīti dasseti.
|
|
|
Sekkho hi khīṇāsavena ariyapuggalattā sabhāgo, tena puggalasabhāgatā labbhati, ārammaṇasabhāgatā pana vuttanayā eva.
|
|
|
Arahanti ārakakileso, dūrakileso pahīnakilesoti attho.
|
|
|
Vuttañcetaṃ bhagavatā "kathañca, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti?
|
|
|
Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
|
|
|
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hotī"ti. (Ma. ni. 1.434) khīṇāsavoti cattāro āsavā kāmāsavo - pe - avijjāsavo, ime cattāro āsavā arahato khīṇā pahīnā samucchinnā paṭippassaddhā, abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, tena vuccati khīṇāsavoti.
|
|
|
Vusitavāti garusaṃvāsepi ariyamaggasaṃvāsepi dasasu ariyavāsesupi vasi parivasi vuttho parivuttho, so vutthavāso ciṇṇacaraṇoti vusitavā katakaraṇīyoti puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya satta sekkhā catūhi maggehi karaṇīyaṃ karonti nāma, khīṇāsavassa sabbakaraṇīyāni katāni pariyositāni, natthi tassa uttari karaṇīyaṃ dukkhakkhayādhigamāyāti katakaraṇīyo.
|
|
|
Vuttampi hetaṃ –
|
|
|
"Tassa sammā vimuttassa, santacittassa bhikkhuno;
|
|
|
Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṃ na vijjatī"ti. (theragā. 642);
|
|
|
Ohitabhāroti tayo bhārā khandhabhāro kilesabhāro abhisaṅkhārabhāroti, tassime tayo bhārā ohitā oropitā nikkhittā pātitā, tena vuccati ohitabhāroti.
|
|
|
Anuppattasadatthoti anuppatto sadatthaṃ, sakatthanti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Kakārassāyaṃ dakāro kato, sadatthoti ca arahattaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
Tañhi attupanibandhanaṭṭhena attānaṃ avijahanaṭṭhena attano paramatthaṭṭhena ca attano attho sakatthoti vuccati.
|
|
|
Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti bhavasaṃyojanānīti dasa saṃyojanāni kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighamānadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsabhavarāgaissāmacchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ.
|
|
|
Imāni hi satte bhavesu saṃyojenti upanibandhanti, bhavaṃ vā bhavena saṃyojenti, tasmā "bhavasaṃyojanānī"ti vuccanti.
|
|
|
Imāni bhavasaṃyojanāni arahato parikkhīṇāni pahīnāni ñāṇagginā daḍḍhāni, tena vuccati "parikkhīṇabhavasaṃyojano"ti.
|
|
|
Sammadaññā vimuttoti ettha sammadaññāti sammā aññāya.
|
|
|
Kiṃ vuttaṃ hoti – khandhānaṃ khandhaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ dhātuṭṭhaṃ, dukkhassa pīḷanaṭṭhaṃ, samudayassa pabhavaṭṭhaṃ, nirodhassa santaṭṭhaṃ, maggassa dassanaṭṭhaṃ, sabbe saṅkhārā aniccāti evamādiṃ vā bhedaṃ sammā yathābhūtaṃ aññāya jānitvā tīrayitvā tulayitvā vibhāvetvā vibhūtaṃ katvāti.
|
|
|
Vimuttoti dve vimuttiyo cittassa ca vimutti nibbānañca.
|
|
|
Arahā sabbakilesehi vimuttacittattā cittavimuttiyāpi vimutto.
|
|
|
Nibbānaṃ adhimuttattā nibbānepi vimutto.
|
|
|
Tena vuccati "sammadaññā vimutto"ti.
|
|
|
Pariññātaṃ tassāti tassa arahato taṃ maññanāvatthu tīhi pariññāhi pariññātaṃ.
|
|
|
Tasmā so taṃ vatthuṃ na maññati, taṃ vā maññanaṃ na maññatīti vuttaṃ hoti, sesaṃ vuttanayameva.
|
|
|
Nibbānavāre pana khayā rāgassātiādayo tayo vārā vuttā.
|
|
|
Te pathavīvārādīsupi vitthāretabbā.
|
|
|
Ayañca pariññātavāro nibbānavārepi vitthāretabbo.
|
|
|
Vitthārentena ca pariññātaṃ tassāti sabbapadehi yojetvā puna khayā rāgassa vītarāgattāti yojetabbaṃ.
|
|
|
Esa nayo itaresu.
|
|
|
Desanā pana ekattha vuttaṃ sabbattha vuttameva hotīti saṃkhittā.
|
|
|
Khayā rāgassa vītarāgattāti ettha ca yasmā bāhirako kāmesu vītarāgo, na khayā rāgassa vītarāgo.
|
|
|
Arahā pana khayā yeva, tasmā vuttaṃ "khayā rāgassa vītarāgattā"ti.
|
|
|
Esa nayo dosamohesupi.
|
|
|
Yathā ca "pariññātaṃ tassāti vadāmī"ti vuttepi pariññātattā so taṃ vatthuṃ taṃ vā maññanaṃ na maññatīti attho hoti, evamidhāpi vītarāgattā so taṃ vatthuṃ taṃ vā maññanaṃ na maññatīti daṭṭhabbo.
|
|
|
Ettha ca pariññātaṃ tassāti ayaṃ vāro maggabhāvanāpāripūridassanatthaṃ vutto.
|
|
|
Itare pana phalasacchikiriyāpāripūridassanatthanti veditabbā.
|
|
|
Dvīhi vā kāraṇehi arahā na maññati vatthussa ca pariññātattā akusalamūlānañca samucchinnattā.
|
|
|
Tenassa pariññātavārena vatthuno vatthupariññaṃ dīpeti, itarehi akusalamūlasamucchedanti.
|
|
|
Tattha pacchimesu tīsu vāresu ayaṃ viseso veditabbo, tīsu hi vāresu rāge ādīnavaṃ disvā dukkhānupassī viharanto appaṇihitavimokkhena vimutto khayā rāgassa vītarāgo hoti.
|
|
|
Dose ādīnavaṃ disvā aniccānupassī viharanto animittavimokkhena vimutto khayā dosassa vītadoso hoti.
|
|
|
Mohe ādīnavaṃ disvā anattānupassī viharanto suññatavimokkhena vimutto khayā mohassa vītamoho hotīti.
|
|
|
Evaṃ sante na eko tīhi vimokkhehi vimuccatīti dve vārā na vattabbā siyunti ce, taṃ na.
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
Aniyamitattā.
|
|
|
Aniyamena hi vuttaṃ "yopi so, bhikkhave, bhikkhu araha"nti.
|
|
|
Na pana vuttaṃ appaṇihitavimokkhena vā vimutto, itarena vāti, tasmā yaṃ arahato yujjati, taṃ sabbaṃ vattabbamevāti.
|
|
|
Avisesena vā yo koci arahā samānepi rāgādikkhaye vipariṇāmadukkhassa pariññātattā khayā rāgassa vītarāgoti vuccati, dukkhadukkhassa pariññātattā khayā dosassa vītadosoti.
|
|
|
Saṅkhāradukkhassa pariññātattā khayā mohassa vītamohoti.
|
|
|
Iṭṭhārammaṇassa vā pariññātattā khayā rāgassa vītarāgo.
|
|
|
Aniṭṭhārammaṇassa pariññātattā khayā dosassa vītadoso.
|
|
|
Majjhattārammaṇassa pariññātattā khayā mohassa vītamoho.
|
|
|
Sukhāya vā vedanāya rāgānusayassa samucchinnattā khayā rāgassa vītarāgo, itarāsu paṭighamohānusayānaṃ samucchinnattā vītadoso vītamoho cāti.
|
|
|
Tasmā taṃ visesaṃ dassento āha "khayā rāgassa vītarāgattā - pe - vītamohattā"ti.
|
|
|
Khīṇāsavavasena tatiyacatutthapañcamachaṭṭhanayakathā niṭṭhitā.
|
|