| пали | Комментарии |
|
7.Evaṃ bhagavā pathavīādīsu vatthūsu sabbasakkāyadhammamūlabhūtaṃ puthujjanassa pavattiṃ dassetvā idāni tesveva vatthūsu sekkhassa pavattiṃ dassento yopi so, bhikkhave, bhikkhu sekkhotiādimāha.
|
|
|
Tattha yoti uddesavacanaṃ.
|
|
|
Soti niddesavacanaṃ.
|
|
|
Pikāro sampiṇḍanattho ayampi dhammo aniyatotiādīsu viya.
|
|
|
Tena ca ārammaṇasabhāgena puggalaṃ sampiṇḍeti, no puggalasabhāgena, heṭṭhato hi puggalā diṭṭhivipannā, idha diṭṭhisampannā, na tesaṃ sabhāgatā atthi.
|
|
|
Ārammaṇaṃ pana heṭṭhā puggalānampi tadeva, imesampi tadevāti.
|
|
|
Tena vuttaṃ "ārammaṇasabhāgena puggalaṃ sampiṇḍeti no puggalasabhāgenā"ti.
|
|
|
Yopi soti iminā pana sakalena vacanena idāni vattabbaṃ sekkhaṃ dassetīti veditabbo.
|
|
|
Bhikkhave, bhikkhūti idaṃ vuttanayameva.
|
|
|
Sekkhoti kenaṭṭhena sekkho?
|
|
|
Sekkhadhammappaṭilābhato sekkho.
|
|
|
Vuttañhetaṃ "kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotīti?
|
|
|
Idha, bhikkhave, bhikkhu sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti - pe - sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti.
|
|
|
Ettāvatā kho bhikkhu, sekkho hotī"ti (saṃ. ni. 5.13).
|
|
|
Apica sikkhatītipi sekkho.
|
|
|
Vuttañhetaṃ "sikkhatīti kho bhikkhu tasmā sekkhoti vuccati.
|
|
|
Kiñca sikkhati?
|
|
|
Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati, sikkhatīti kho bhikkhu tasmā sekkhoti vuccatī"ti (a. ni. 3.86).
|
|
|
Yopi kalyāṇaputhujjano anulomapaṭipadāya paripūrakārī sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyānuyogamanuyutto pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati – "ajja vā sve vā aññataraṃ sāmaññaphalaṃ adhigamissāmī"ti, sopi vuccati sikkhatīti sekkhoti.
|
|
|
Imasmiṃ panatthe paṭivedhappattova sekkho adhippeto, no puthujjano.
|
|
|
Appattaṃ mānasaṃ etenāti appattamānaso.
|
|
|
Mānasanti rāgopi cittampi arahattampi.
|
|
|
"Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso"ti (mahāva. 33; saṃ. ni. 1.151) ettha hi rāgo mānasaṃ.
|
|
|
"Cittaṃ mano mānasa"nti (dha. sa. 65) ettha cittaṃ.
|
|
|
"Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā janesutā"ti (saṃ. ni. 1.159) ettha arahattaṃ.
|
|
|
Idhāpi arahattameva adhippetaṃ.
|
|
|
Tena appattārahattoti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Anuttaranti seṭṭhaṃ, asadisanti attho.
|
|
|
Catūhi yogehi khemaṃ ananuyuttanti yogakkhemaṃ, arahattameva adhippetaṃ.
|
|
|
Patthayamānoti dve patthanā taṇhāpatthanā ca, chandapatthanā ca.
|
|
|
"Patthayamānassa hi pajappitāni, pavedhitaṃ vāpi pakappitesū"ti (su. ni. 908) ettha taṇhāpatthanā.
|
|
|
"Chinnaṃ pāpimato sotaṃ, viddhastaṃ vinaḷīkataṃ;
|
|
|
Pāmojjabahulā hotha, khemaṃ pattattha bhikkhavo"ti. (ma. ni. 1.352) –
|
|
|
Ettha kattukamyatā kusalacchandapatthanā.
|
|
|
Ayameva idhādhippetā.
|
|
|
Tena patthayamānoti taṃ yogakkhemaṃ pattukāmo adhigantukāmo tanninno tappoṇo tappabbhāroti veditabbo.
|
|
|
Viharatīti aññaṃ iriyāpathadukkhaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ kāyaṃ harati.
|
|
|
Atha vā "sabbe saṅkhārā aniccāti adhimuccanto saddhāya viharatī"tiādināpi niddesanayenettha attho daṭṭhabbo.
|
|
|
Pathaviṃ pathavito abhijānātīti pathaviṃ pathavībhāvena abhijānāti, na puthujjano viya sabbākāraviparītāya saññāya sañjānāti.
|
|
|
Apica kho abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāti, evaṃ pathavīti etaṃ pathavībhāvaṃ adhimuccanto eva naṃ aniccātipi dukkhātipi anattātipi evaṃ abhijānātīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Evañca naṃ abhiññatvā pathaviṃ mā maññīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Maññatīti maññi.
|
|
|
Ayaṃ pana maññī ca na maññī ca na vattabboti.
|
|
|
Etasmiñhi atthe idaṃ padaṃ nipātetvā vuttanti veditabbaṃ.
|
|
|
Ko panettha adhippāyoti.
|
|
|
Vuccate, puthujjano tāva sabbamaññanānaṃ appahīnattā maññatīti vutto.
|
|
|
Khīṇāsavo pahīnattā na maññatīti.
|
|
|
Sekkhassa pana diṭṭhimaññanā pahīnā, itarā pana tanubhāvaṃ gatā, tena so maññatītipi na vattabbo puthujjano viya, na maññatītipi na vattabbo khīṇāsavo viyāti.
|
|
|
Pariññeyyaṃ tassāti tassa sekkhassa taṃ maññanāvatthu okkantaniyāmattā sambodhiparāyaṇattā ca tīhi pariññāhi pariññeyyaṃ, apariññeyyañca apariññātañca na hoti puthujjanassa viya, nopi pariññātaṃ khīṇāsavassa viya.
|
|
|
Sesaṃ sabbattha vuttanayameva.
|
|
|
Sekkhavasena dutiyanayakathā niṭṭhitā.
|
|