| пали | Комментарии |
|
3.Evaṃ rūpamukhena saṅkhāravatthukaṃ maññanaṃ vatvā idāni ye saṅkhāre upādāya sattā paññapīyanti, tesu saṅkhāresu sattesupi yasmā puthujjano maññanaṃ karoti, tasmā te satte niddisanto bhūte bhūtato sañjānātītiādimāha.
|
|
|
Tatthāyaṃ bhūtasaddo pañcakkhandhaamanussadhātuvijjamānakhīṇāsavasattarukkhādīsu dissati.
|
|
|
"Bhūtamidanti, bhikkhave, samanupassathā"tiādīsu (ma. ni. 1.401) hi ayaṃ pañcakkhandhesu dissati.
|
|
|
"Yānīdha bhūtāni samāgatānī"ti (su. ni. 224) ettha amanussesu.
|
|
|
"Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetū"ti (ma. ni. 3.86) ettha dhātūsu.
|
|
|
"Bhūtasmiṃ pācittiya"ntiādīsu (pāci. 69) vijjamāne.
|
|
|
"Yo ca kālaghaso bhūto"ti (jā. 1.10.190) ettha khīṇāsave.
|
|
|
"Sabbeva nikkhipissanti bhūtā loke samussaya"nti (dī. ni. 2.220) ettha sattesu.
|
|
|
"Bhūtagāmapātabyatāyā"ti (pāci. 90) ettha rukkhādīsu.
|
|
|
Idha panāyaṃ sattesu vattati, no ca kho avisesena.
|
|
|
Cātumahārājikānaṃ hi heṭṭhā sattā idha bhūtāti adhippetā.
|
|
|
Tattha bhūte bhūtato sañjānātītiādi vuttanayameva.
|
|
|
Bhūte maññatītiādīsu pana tissopi maññanā yojetabbā.
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
Ayañhi "so passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgibhūta"nti (a. ni. 7.50) vuttanayena bhūte subhā sukhitāti gahetvā rajjati, disvāpi ne rajjati, sutvāpi, ghāyitvāpi, sāyitvāpi, phusitvāpi, ñatvāpi.
|
|
|
Evaṃ bhūte taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
"Aho vatāhaṃ khattiyamahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyya"ntiādinā (dī. ni. 3.337) vā pana nayena appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati, evampi bhūte taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
Attano pana bhūtānañca sampattivipattiṃ nissāya attānaṃ vā seyyaṃ dahati.
|
|
|
Bhūtesu ca yaṃkiñci bhūtaṃ hīnaṃ attānaṃ vā hīnaṃ, yaṃkiñci bhūtaṃ seyyaṃ.
|
|
|
Attānaṃ vā bhūtena, bhūtaṃ vā attanā sadisaṃ dahati.
|
|
|
Yathāha "idhekacco jātiyā vā - pe - aññataraññatarena vatthunā pubbakālaṃ parehi sadisaṃ attānaṃ dahati.
|
|
|
Aparakālaṃ attānaṃ seyyaṃ dahati.
|
|
|
Pare hīne dahati, yo evarūpo māno - pe - ayaṃ vuccati mānātimāno"ti (vibha. 876-880).
|
|
|
Evaṃ bhūte mānamaññanāya maññati.
|
|
|
Bhūte pana "niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā"ti vā "sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti (dī. ni. 1.168) vā maññamāno diṭṭhimaññanāya maññati.
|
|
|
Evaṃ bhūte tīhi maññanāhi maññati.
|
|
|
Kathaṃ bhūtesu maññati?
|
|
|
Tesu tesu bhūtesu attano upapattiṃ vā sukhuppattiṃ vā ākaṅkhati.
|
|
|
Evaṃ tāva taṇhāmaññanāya bhūtesu maññati.
|
|
|
Bhūtesu vā upapattiṃ ākaṅkhamāno dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti.
|
|
|
Evampi bhūtesu taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
Bhūte pana samūhaggāhena gahetvā tattha ekacce bhūte seyyato dahati, ekacce sadisato vā hīnato vāti.
|
|
|
Evaṃ bhūtesu mānamaññanāya maññati.
|
|
|
Tathā ekacce bhūte niccā dhuvāti maññati.
|
|
|
Ekacce aniccā adhuvāti, ahampi bhūtesu aññatarosmīti vā maññati.
|
|
|
Evaṃ bhūtesu diṭṭhimaññanāya maññati.
|
|
|
Bhūtato maññatīti ettha pana saupakaraṇassa attano vā parassa vā yato kutoci bhūtato uppattiṃ maññamāno bhūtato maññatīti veditabbo, ayamassa diṭṭhimaññanā.
|
|
|
Tasmiṃyeva panassa diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṃ sinehaṃ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi veditabbā.
|
|
|
Bhūte meti maññatīti ettha pana ekā taṇhāmaññanāva labbhati.
|
|
|
Sā cāyaṃ "mama puttā, mama dhītā, mama ajeḷakā, kukkuṭasūkarā, hatthigavassavaḷavā"ti evamādinā nayena mamāyato pavattatīti veditabbā.
|
|
|
Bhūte abhinandatīti etaṃ vuttanayameva.
|
|
|
Apariññātaṃ tassāti ettha pana ye saṅkhāre upādāya bhūtānaṃ paññatti, tesaṃ apariññātattā bhūtā apariññātā hontīti veditabbā.
|
|
|
Yojanā pana vuttanayeneva kātabbā.
|
|
|
Evaṃ saṅkhepato saṅkhāravasena ca sattavasena ca maññanāvatthuṃ dassetvā idāni bhūmivisesādinā bhedena vitthāratopi taṃ dassento deve devatotiādimāha.
|
|
|
Tattha dibbanti pañcahi kāmaguṇehi attano vā iddhiyāti devā, kīḷanti jotenti cāti attho.
|
|
|
Te tividhā sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti.
|
|
|
Sammutidevā nāma rājāno deviyo rājakumārā.
|
|
|
Upapattidevā nāma cātumahārājike deve upādāya tatuttaridevā.
|
|
|
Visuddhidevā nāma arahanto khīṇāsavā.
|
|
|
Idha pana upapattidevā daṭṭhabbā, no ca kho avisesena.
|
|
|
Paranimmitavasavattidevaloke māraṃ saparisaṃ ṭhapetvā sesā cha kāmāvacarā idha devāti adhippetā.
|
|
|
Tattha sabbā atthavaṇṇanā bhūtavāre vuttanayeneva veditabbā.
|
|
|
Pajāpatinti ettha pana māro pajāpatīti veditabbo.
|
|
|
Keci pana "tesaṃ tesaṃ devānaṃ adhipatīnaṃ mahārājādīnametaṃ adhivacana"nti vadanti.
|
|
|
Taṃ devaggahaṇeneva tesaṃ gahitattā ayuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittaṃ, māroyeva pana sattasaṅkhātāya pajāya adhipatibhāvena idha pajāpatīti adhippeto.
|
|
|
So kuhiṃ vasati?
|
|
|
Paranimmitavasavattidevaloke.
|
|
|
Tatra hi vasavattirājā rajjaṃ kāreti.
|
|
|
Māro ekasmiṃ padese attano parisāya issariyaṃ pavattento rajjapaccante dāmarikarājaputto viya vasatīti vadanti.
|
|
|
Māraggahaṇeneva cettha māraparisāyapi gahaṇaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
Yojanānayo cettha pajāpatiṃ vaṇṇavantaṃ dīghāyukaṃ sukhabahulaṃ disvā vā sutvā vā rajjanto taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
"Aho vatāhaṃ pajāpatino sahabyataṃ upapajjeyya"ntiādinā vā pana nayena appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahantopi pajāpatiṃ taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
Pajāpatibhāvaṃ pana patto samāno ahamasmi pajānamissaro adhipatīti mānaṃ janento pajāpatiṃ mānamaññanāya maññati.
|
|
|
"Pajāpati nicco dhuvo"ti vā "ucchijjissati vinassissatī"ti vā "avaso abalo avīriyo niyatisaṅgatibhāvapariṇato chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī"ti vā maññamāno pana pajāpatiṃ diṭṭhimaññanāya maññatīti veditabbo.
|
|
|
Pajāpatisminti ettha pana ekā diṭṭhimaññanāva yujjati.
|
|
|
Tassā evaṃ pavatti veditabbā.
|
|
|
Idhekacco "pajāpatismiṃ ye ca dhammā saṃvijjanti, sabbe te niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā"ti maññati.
|
|
|
Atha vā "pajāpatismiṃ natthi pāpaṃ, na tasmiṃ pāpakāni kammāni upalabbhantī"ti maññati.
|
|
|
Pajāpatitoti ettha tissopi maññanā labbhanti.
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
Idhekacco saupakaraṇassa attano vā parassa vā pajāpatito uppattiṃ vā niggamanaṃ vā maññati, ayamassa diṭṭhimaññanā.
|
|
|
Tasmiṃyeva panassa diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṃ sinehaṃ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi veditabbā.
|
|
|
Pajāpatiṃ meti ettha pana ekā taṇhāmaññanāva labbhati.
|
|
|
Sā cāyaṃ "pajāpati mama satthā mama sāmī"tiādinā nayena mamāyato pavattatīti veditabbā.
|
|
|
Sesaṃ vuttanayameva.
|
|
|
Brahmaṃ brahmatoti ettha brūhito tehi tehi guṇavisesehīti brahmā.
|
|
|
Apica brahmāti mahābrahmāpi vuccati, tathāgatopi brāhmaṇopi mātāpitaropi seṭṭhampi.
|
|
|
"Sahasso brahmā dvisahasso brahmā"tiādīsu (ma. ni. 3.165-166) hi mahābrahmā brahmāti vuccati.
|
|
|
"Brahmāti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana"nti ettha tathāgato.
|
|
|
"Tamonudo buddho samantacakkhu,
|
|
|
Lokantagū sabbabhavātivatto;
|
|
|
Anāsavo sabbadukkhappahīno,
|
|
|
Saccavhayo brahme upāsito me"ti. (cūḷani. 104) –
|
|
|
Ettha brāhmaṇo.
|
|
|
"Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare"ti. (itivu. 106; jā. 2.20.181) –
|
|
|
Ettha mātāpitaro.
|
|
|
"Brahmacakkaṃ pavattetī"ti (ma. ni. 1.148; a. ni. 5.11) ettha seṭṭhaṃ.
|
|
|
Idha pana paṭhamābhinibbatto kappāyuko brahmā adhippeto.
|
|
|
Taggahaṇeneva ca brahmapurohitabrahmapārisajjāpi gahitāti veditabbā.
|
|
|
Atthavaṇṇanā panettha pajāpativāre vuttanayeneva veditabbā.
|
|
|
Ābhassaravāre daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā.
|
|
|
Tesaṃ gahaṇena sabbāpi dutiyajjhānabhūmi gahitā, ekatalavāsino eva cete sabbepi parittābhā appamāṇābhā ābhassarāti veditabbā.
|
|
|
Subhakiṇhavāre subhena okiṇṇā vikiṇṇā subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā suvaṇṇamañjūsāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirikāti subhakiṇhā.
|
|
|
Tesaṃ gahaṇena sabbāpi tatiyajjhānabhūmi gahitā.
|
|
|
Ekatalavāsino eva cete sabbepi parittasubhā appamāṇasubhā subhakiṇhāti veditabbā.
|
|
|
Vehapphalavāre, vipulā phalāti vehapphalā.
|
|
|
Catutthajjhānabhūmi brahmāno vuccanti.
|
|
|
Atthanayayojanā pana imesu tīsupi vāresu bhūtavāre vuttanayeneva veditabbā.
|
|
|
Abhibhūvāre abhibhavīti abhibhū.
|
|
|
Kiṃ abhibhavi?
|
|
|
Cattāro khandhe arūpino.
|
|
|
Asaññabhavassetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
Asaññasattā devā vehapphalehi saddhiṃ ekatalāyeva ekasmiṃ okāse yena iriyāpathena nibbattā, teneva yāvatāyukaṃ tiṭṭhanti cittakammarūpasadisā hutvā.
|
|
|
Te idha sabbepi abhibhūvacanena gahitā.
|
|
|
Keci abhibhū nāma sahasso brahmāti evamādinā nayena tattha tattha adhipatibrahmānaṃ vaṇṇayanti.
|
|
|
Brahmaggahaṇeneva pana tassa gahitattā ayuttametanti veditabbaṃ.
|
|
|
Yojanānayo cettha abhibhū vaṇṇavā dīghāyukoti sutvā tattha chandarāgaṃ uppādento abhibhuṃ taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
"Aho vatāhaṃ abhibhuno sahabyataṃ upapajjeyya"ntiādinā pana nayena appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahantopi abhibhuṃ taṇhāmaññanāya maññati.
|
|
|
Attānaṃ hīnato abhibhuṃ seyyato dahanto pana abhibhuṃ mānamaññanāya maññati.
|
|
|
"Abhibhū nicco dhuvo"tiādinā nayena parāmasanto abhibhuṃ diṭṭhimaññanāya maññatīti veditabbo.
|
|
|
Sesaṃ pajāpativāre vuttanayameva.
|
|
|
Bhūtavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|