| пали | Комментарии |
|
16.Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hotīti yasmiṃ samaye verañjena brāhmaṇena bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ yācito, tena samayena verañjā dubbhikkhā hoti.
|
|
|
Dubbhikkhāti dullabhabhikkhā; sā pana dullabhabhikkhatā yattha manussā assaddhā honti appasannā, tattha susassakālepi atisamagghepi pubbaṇṇāparaṇṇe hoti.
|
|
|
Verañjāyaṃ pana yasmā na tathā ahosi, apica kho dusassatāya chātakadosena ahosi tasmā tamatthaṃ dassento dvīhitikātiādimāha.
|
|
|
Tattha dvīhitikāti dvidhā pavattaīhitikā.
|
|
|
Īhitaṃ nāma iriyā dvidhā pavattā – cittairiyā, cittaīhā.
|
|
|
"Ettha lacchāma nu kho kiñci bhikkhamānā na lacchāmā"ti, "jīvituṃ vā sakkhissāma nu kho no"ti ayamettha adhippāyo.
|
|
|
Atha vā dvīhitikāti dujjīvikā, īhitaṃ īhā iriyanaṃ pavattanaṃ jīvitantiādīni padāni ekatthāni.
|
|
|
Tasmā dukkhena īhitaṃ ettha pavattatīti dvīhitikāti ayamettha padattho.
|
|
|
Setaṭṭhikāti setakāni aṭṭhīni etthāti setaṭṭhikā.
|
|
|
Divasampi yācitvā kiñci aladdhā matānaṃ kapaṇamanussānaṃ ahicchattakavaṇṇehi aṭṭhīhi tatra tatra parikiṇṇāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Setaṭṭikātipi pāṭho.
|
|
|
Tassattho – setā aṭṭi etthāti setaṭṭikā.
|
|
|
Aṭṭīti āturatā byādhi rogo.
|
|
|
Tattha ca sassānaṃ gabbhaggahaṇakāle setakarogena upahatameva pacchinnakhīraṃ aggahitataṇḍulaṃ paṇḍarapaṇḍaraṃ sālisīsaṃ vā yavagodhūmasīsaṃ vā nikkhamati, tasmā "setaṭṭikā"ti vuccati.
|
|
|
Vappakāle suṭṭhu abhisaṅkharitvāpi vuttasassaṃ tattha salākā eva sampajjatīti salākāvuttā; salākāya vā tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā.
|
|
|
Kiṃ vuttaṃ hoti?
|
|
|
Tattha kira dhaññavikkayakānaṃ santikaṃ kayakesu gatesu dubbalamanusse abhibhavitvā balavamanussāva dhaññaṃ kiṇitvā gacchanti.
|
|
|
Dubbalamanussā alabhamānā mahāsaddaṃ karonti.
|
|
|
Dhaññavikkayakā "sabbesaṃ saṅgahaṃ karissāmā"ti dhaññakaraṇaṭṭhāne dhaññamāpakaṃ nisīdāpetvā ekapasse vaṇṇajjhakkhaṃ nisīdāpesuṃ.
|
|
|
Dhaññatthikā vaṇṇajjhakkhassa santikaṃ gacchanti.
|
|
|
So āgatapaṭipāṭiyā mūlaṃ gahetvā "itthannāmassa ettakaṃ dātabba"nti salākaṃ likhitvā deti, te taṃ gahetvā dhaññamāpakassa santikaṃ gantvā dinnapaṭipāṭiyā dhaññaṃ gaṇhanti.
|
|
|
Evaṃ salākāya tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā.
|
|
|
Na sukarā uñchena paggahena yāpetunti paggahena yo uñcho, tena yāpetuṃ na sukarā.
|
|
|
Pattaṃ gahetvā yaṃ ariyā uñchaṃ karonti, bhikkhācariyaṃ caranti, tena uñchena yāpetuṃ na sukarāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Tadā kira tattha sattaṭṭhagāme piṇḍāya caritvā ekadivasampi yāpanamattaṃ na labhanti.
|
|
|
Tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā - pe - assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti – tenāti yasmiṃ samaye bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ upagato tena samayena.
|
|
|
Uttarāpathavāsikā uttarāpathato vā āgatattā evaṃ laddhavohārā assavāṇijā uttarāpathe assānaṃ uṭṭhānaṭṭhāne pañca assasatāni gahetvā diguṇaṃ tiguṇaṃ lābhaṃ patthayamānā desantaraṃ gacchantā tehi attano vikkāyikabhaṇḍabhūtehi pañcamattehi assasatehi verañjaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti.
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
Na hi sakkā tasmiṃ dese vassike cattāro māse addhānaṃ paṭipajjituṃ.
|
|
|
Upagacchantā ca bahinagare udakena anajjhottharaṇīye ṭhāne attano ca vāsāgārāni assānañca mandiraṃ kārāpetvā vatiyā parikkhipiṃsu.
|
|
|
Tāni tesaṃ vasanaṭṭhānāni "assamaṇḍalikāyo"ti paññāyiṃsu.
|
|
|
Tenāha – "tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hotī"ti.
|
|
|
Patthapatthapulakanti ekamekassa bhikkhuno patthapatthapamāṇaṃ pulakaṃ.
|
|
|
Pattho nāma nāḷimattaṃ hoti, ekassa purisassa alaṃ yāpanāya.
|
|
|
Vuttampi hetaṃ – "patthodano nālamayaṃ duvinna"nti (jā. 2.21.192).
|
|
|
Pulakaṃ nāma nitthusaṃ katvā ussedetvā gahitayavataṇḍulā vuccanti.
|
|
|
Yadi hi sathusā honti, pāṇakā vijjhanti, addhānakkhamā na honti.
|
|
|
Tasmā te vāṇijā addhānakkhamaṃ katvā yavataṇḍulamādāya addhānaṃ paṭipajjanti "yattha assānaṃ khādanīyaṃ tiṇaṃ dullabhaṃ bhavissati, tatthetaṃ assabhattaṃ bhavissatī"ti.
|
|
|
Kasmā pana tehi taṃ bhikkhūnaṃ paññattanti?
|
|
|
Vuccate – "na hi te dakkhiṇāpathamanussā viya assaddhā appasannā, te pana saddhā pasannā buddhamāmakā, dhammamāmakā, saṅghamāmakā; te pubbaṇhasamayaṃ kenacideva karaṇīyena nagaraṃ pavisantā dve tayo divase addasaṃsu sattaṭṭha bhikkhū sunivatthe supārute iriyāpathasampanne sakalampi nagaraṃ piṇḍāya caritvā kiñci alabhamāne.
|
|
|
Disvāna nesaṃ etadahosi – "ayyā imaṃ nagaraṃ upanissāya vassaṃ upagatā; chātakañca vattati, na ca kiñci labhanti, ativiya kilamanti.
|
|
|
Mayañcamha āgantukā, na sakkoma nesaṃ devasikaṃ yāguñca bhattañca paṭiyādetuṃ.
|
|
|
Amhākaṃ pana assā sāyañca pāto ca dvikkhattuṃ bhattaṃ labhanti.
|
|
|
Yaṃnūna mayaṃ ekamekassa assassa pātarāsabhattato ekamekassa bhikkhuno patthapatthapulakaṃ dadeyyāma.
|
|
|
Evaṃ ayyā ca na kilamissanti, assā ca yāpessantī"ti.
|
|
|
Te bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā etamatthaṃ ārocetvā "bhante, tumhe patthapatthapulakaṃ paṭiggahetvā yaṃ vā taṃ vā katvā paribhuñjathā"ti yācitvā devasikaṃ patthapatthapulakaṃ paññapesuṃ.
|
|
|
Tena vuttaṃ – "tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hotī"ti.
|
|
|
Paññattanti niccabhattasaṅkhepena ṭhapitaṃ.
|
|
|
Idāni bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvātiādīsu pubbaṇhasamayanti divasassa pubbabhāgasamayaṃ, pubbaṇhasamayeti attho.
|
|
|
Pubbaṇhe vā samayaṃ pubbaṇhasamayaṃ, pubbaṇhe ekaṃ khaṇanti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Evaṃ accantasaṃyoge upayogavacanaṃ labbhati.
|
|
|
Nivāsetvāti paridahitvā, vihāranivāsanaparivattanavasenetaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
Na hi te tato pubbe anivatthā ahesuṃ.
|
|
|
Pattacīvaramādāyāti pattaṃ hatthehi cīvaraṃ kāyena ādiyitvā sampaṭicchādetvā, dhāretvāti attho.
|
|
|
Yena vā tena vā hi pakārena gaṇhantā ādāyaicceva vuccanti, yathā "samādāyeva pakkamatī"ti (dī. ni. 1.21).
|
|
|
Piṇḍaṃ alabhamānāti sakalampi verañjaṃ caritvā tiṭṭhatu piṇḍo, antamaso "aticchathā"ti vācampi alabhamānā.
|
|
|
Patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ āharitvāti gatagataṭṭhāne laddhaṃ ekamekaṃ patthapatthapulakaṃ gahetvā ārāmaṃ netvā.
|
|
|
Udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjantīti therānaṃ koci kappiyakārako natthi, yo nesaṃ taṃ gahetvā yāguṃ vā bhattaṃ vā paceyya.
|
|
|
Sāmampi pacanaṃ samaṇasāruppaṃ na hoti na ca vaṭṭati.
|
|
|
Te evaṃ no sallahukavuttitā ca bhavissati, sāmapākaparimocanañcāti aṭṭha aṭṭha janā vā dasa dasa janā vā ekato hutvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā sakaṃ sakaṃ paṭivīsaṃ udakena temetvā paribhuñjanti.
|
|
|
Evaṃ paribhuñjitvā appossukkā samaṇadhammaṃ karonti.
|
|
|
Bhagavato pana te assavāṇijā patthapulakañca denti, tadupiyañca sappimadhusakkaraṃ.
|
|
|
Taṃ āyasmā ānando āharitvā silāyaṃ pisati.
|
|
|
Puññavatā paṇḍitapurisena kataṃ manāpameva hoti.
|
|
|
Atha naṃ pisitvā sappiādīhi sammā yojetvā bhagavato upanāmesi.
|
|
|
Athettha devatā dibbojaṃ pakkhipanti.
|
|
|
Taṃ bhagavā paribhuñjati.
|
|
|
Paribhuñjitvā phalasamāpattiyā kālaṃ atināmeti.
|
|
|
Na tato paṭṭhāya piṇḍāya carati.
|
|
|
Kiṃ panānandatthero tadā bhagavato upaṭṭhāko hotīti?
|
|
|
Hoti, no ca kho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddhā.
|
|
|
Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassantare nibaddhupaṭṭhāko nāma natthi.
|
|
|
Kadāci nāgasamālatthero bhagavantaṃ upaṭṭhāsi, kadāci nāgitatthero, kadāci meghiyatthero, kadāci upavāṇatthero, kadāci sāgatatthero, kadāci sunakkhatto licchaviputto.
|
|
|
Te attano ruciyā upaṭṭhahitvā yadā icchanti tadā pakkamanti.
|
|
|
Ānandatthero tesu tesu upaṭṭhahantesu appossukko hoti, pakkantesu sayameva vattapaṭipattiṃ karoti.
|
|
|
Bhagavāpi kiñcāpi me ñātiseṭṭho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ na tāva labhati, atha kho evarūpesu ṭhānesu ayameva patirūpoti adhivāsesi.
|
|
|
Tena vuttaṃ – "āyasmā panānando patthapulakaṃ silāyaṃ pisitvā bhagavato upanāmesi, taṃ bhagavā paribhuñjatī"ti.
|
|
|
Nanu ca manussā dubbhikkhakāle ativiya ussāhajātā puññāni karonti, attanā abhuñjitvāpi bhikkhūnaṃ dātabbaṃ maññanti.
|
|
|
Te tadā kasmā kaṭacchubhikkhampi na adaṃsu?
|
|
|
Ayañca verañjo brāhmaṇo mahatā ussāhena bhagavantaṃ vassāvāsaṃ yāci, so kasmā bhagavato atthibhāvampi na jānātīti?
|
|
|
Vuccate – mārāvaṭṭanāya.
|
|
|
Verañjañhi brāhmaṇaṃ bhagavato santikā pakkantamattameva sakalañca nagaraṃ samantā ca yojanamattaṃ yattha sakkā purebhattaṃ piṇḍāya caritvā paccāgantuṃ, taṃ sabbaṃ māro āvaṭṭetvā mohetvā sabbesaṃ asallakkhaṇabhāvaṃ katvā pakkāmi.
|
|
|
Tasmā na koci antamaso sāmīcikammampi kattabbaṃ maññittha.
|
|
|
Kiṃ pana bhagavāpi mārāvaṭṭanaṃ ajānitvāva tattha vassaṃ upagatoti?
|
|
|
No ajānitvā.
|
|
|
Atha kasmā campā-sāvatthi-rājagahādīnaṃ aññatarasmiṃ na upagatoti?
|
|
|
Tiṭṭhantu campā-sāvatthi-rājagahādīni, sacepi bhagavā tasmiṃ saṃvacchare uttarakuruṃ vā tidasapuraṃ vā gantvā vassaṃ upagaccheyya, tampi māro āvaṭṭeyya.
|
|
|
So kira taṃ saṃvaccharaṃ ativiya āghātena pariyuṭṭhitacitto ahosi.
|
|
|
Idha pana bhagavā imaṃ atirekakāraṇaṃ addasa – "assavāṇijā bhikkhūnaṃ saṅgahaṃ karissantī"ti.
|
|
|
Tasmā verañjāyameva vassaṃ upagacchi.
|
|
|
Kiṃ pana māro vāṇijake āvaṭṭetuṃ na sakkotīti?
|
|
|
No na sakkoti, te pana āvaṭṭitapariyosāne āgamiṃsu.
|
|
|
Paṭinivattitvā kasmā na āvaṭṭetīti?
|
|
|
Avisahatāya.
|
|
|
Na hi so tathāgatassa abhihaṭabhikkhāya nibaddhadānassa appitavattassa antarāyaṃ kātuṃ visahati.
|
|
|
Catunnañhi na sakkā antarāyo kātuṃ.
|
|
|
Katamesaṃ catunnaṃ?
|
|
|
Tathāgatassa abhihaṭabhikkhāsaṅkhepena vā nibaddhadānassa appitavattasaṅkhepena vā pariccattānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ.
|
|
|
Buddhānaṃ jīvitassa na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ.
|
|
|
Asītiyā anubyañjanānaṃ byāmappabhāya vā na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ.
|
|
|
Candimasūriyadevabrahmānampi hi pabhā tathāgatassa anubyañjanabyāmappabhāppadesaṃ patvā vihatānubhāvā honti.
|
|
|
Buddhānaṃ sabbaññutaññāṇassa na sakkā kenaci antarāyo kātunti imesaṃ catunnaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ.
|
|
|
Tasmā mārena akatantarāyaṃ bhikkhaṃ bhagavā sasāvakasaṅgho tadā paribhuñjatīti veditabbo.
|
|
|
Evaṃ paribhuñjanto ca ekadivasaṃ assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti bhagavā patthapatthapulakaṃ koṭṭentānaṃ bhikkhūnaṃ musalasaṅghaṭṭajanitaṃ udukkhalasaddaṃ suṇi.
|
|
|
Tato paraṃ jānantāpi tathāgatāti evamādi yaṃ parato "kinnu kho so, ānanda, udukkhalasaddo"ti pucchi, tassa parihāradassanatthaṃ vuttaṃ.
|
|
|
Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā – tathāgatā nāma jānantāpi sace tādisaṃ pucchākāraṇaṃ hoti, pucchanti.
|
|
|
Sace pana tādisaṃ pucchākāraṇaṃ natthi, jānantāpi na pucchanti.
|
|
|
Yasmā pana buddhānaṃ ajānanaṃ nāma natthi, tasmā ajānantāpīti na vuttaṃ.
|
|
|
Kālaṃ viditvā pucchantīti sace tassā pucchāya so kālo hoti, evaṃ taṃ kālaṃ viditvā pucchanti; sace na hoti, evampi kālaṃ viditvāva na pucchanti.
|
|
|
Evaṃ pucchantāpi ca atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, yaṃ atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ, tadeva pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ.
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
Yasmā anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ.
|
|
|
Setu vuccati maggo, maggeneva tādisassa vacanassa ghāto, samucchedoti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Idāni atthasaṃhitanti ettha yaṃ atthasannissitaṃ vacanaṃ tathāgatā pucchanti, taṃ dassento "dvīhākārehī"ti ādimāha.
|
|
|
Tattha ākārehīti kāraṇehi.
|
|
|
Dhammaṃ vā desessāmāti aṭṭhuppattiyuttaṃ suttaṃ vā pubbacaritakāraṇayuttaṃ jātakaṃ vā kathayissāma.
|
|
|
Sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃpaññapessāmāti sāvakānaṃ vā tāya pucchāya vītikkamaṃ pākaṭaṃ katvā garukaṃ vā lahukaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāma āṇaṃ ṭhapessāmāti.
|
|
|
Atha kho bhagavā - pe - etamatthaṃ ārocesīti ettha natthi kiñci vattabbaṃ.
|
|
|
Pubbe vuttameva hi bhikkhūnaṃ patthapatthapulakapaṭilābhaṃ sallahukavuttitaṃ sāmapākaparimocanañca ārocento etamatthaṃ ārocesīti vuccati.
|
|
|
"Sādhusādhu, ānandā"ti idaṃ pana bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ sampahaṃsento āha.
|
|
|
Sādhukāraṃ pana datvā dvīsu ākāresu ekaṃ gahetvā dhammaṃ desento āha – "tumhehi, ānanda, sappurisehi vijitaṃ, pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatī"ti.
|
|
|
Tatrāyamadhippāyo – tumhehi, ānanda, sappurisehi evaṃ dubbhikkhe dullabhapiṇḍe imāya sallahukavuttitāya iminā ca sallekhena vijitaṃ.
|
|
|
Kiṃ vijitanti?
|
|
|
Dubbhikkhaṃ vijitaṃ, lobho vijito, icchācāro vijito.
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
"Ayaṃ verañjā dubbhikkhā, samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā.
|
|
|
Evaṃ santepi bhagavā idheva amhe niggaṇhitvā vasatī"ti ekabhikkhussapi cintā vā vighāto vā natthi.
|
|
|
Evaṃ tāva dubbhikkhaṃ vijitaṃ abhibhūtaṃ attano vase vattitaṃ.
|
|
|
Kathaṃ lobho vijito?
|
|
|
"Ayaṃ verañjā dubbhikkhā, samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā.
|
|
|
Handa mayaṃ tattha gantvā paribhuñjissāmā"ti lobhavasena ekabhikkhunāpi ratticchedo vā "pacchimikāya tattha vassaṃ upagacchāmā"ti vassacchedo vā na kato.
|
|
|
Evaṃ lobho vijito.
|
|
|
Kathaṃ icchācāro vijito?
|
|
|
Ayaṃ verañjā dubbhikkhā, ime ca manussā amhe dve tayo māse vasantepi na kismiñci maññanti.
|
|
|
Yaṃnūna mayaṃ guṇavāṇijjaṃ katvā "asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī - pe - asuko chaḷabhiññoti evaṃ manussānaṃ aññamaññaṃ pakāsetvā kucchiṃ paṭijaggitvā pacchā sīlaṃ adhiṭṭhaheyyāmā"ti ekabhikkhunāpi evarūpā icchā na uppāditā.
|
|
|
Evaṃ icchācāro vijito abhibhūto attano vase vattitoti.
|
|
|
Anāgate pana pacchimā janatā vihāre nisinnā appakasireneva labhitvāpi "kiṃ idaṃ uttaṇḍulaṃ atikilinnaṃ aloṇaṃ atiloṇaṃ anambilaṃ accambilaṃ, ko iminā attho"ti ādinā nayena sālimaṃsodanaṃ atimaññissati, oññātaṃ avaññātaṃ karissati.
|
|
|
Atha vā janapado nāma na sabbakālaṃ dubbhikkho hoti.
|
|
|
Ekadā dubbhikkho hoti, ekadā subhikkho hoti.
|
|
|
Svāyaṃ yadā subhikkho bhavissati, tadā tumhākaṃ sappurisānaṃ imāya paṭipattiyā pasannā manussā bhikkhūnaṃ yāgukhajjakādippabhedena anekappakāraṃ sālivikatiṃ maṃsodanañca dātabbaṃ maññissanti.
|
|
|
Taṃ tumhe nissāya uppannaṃ sakkāraṃ tumhākaṃ sabrahmacārīsaṅkhātā pacchimā janatā tumhākaṃ antare nisīditvā anubhavamānāva atimaññissati, tappaccayaṃ mānañca omānañca karissati.
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
Kasmā ettakaṃ pakkaṃ, kiṃ tumhākaṃ bhājanāni natthi, yattha attano santakaṃ pakkhipitvā ṭhapeyyāthāti.
|
|
|
Dubbhikkhakathā niṭṭhitā.
|
|