| пали | opentipitaka.org - русский
|
Комментарии |
|
Idāni imāya paṭipadāya adhigataṃ paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā vijjattayapariyosānaṃ visesaṃ dassento "so kho aha"nti ādimāha.
|
Теперь, чтобы показать особое достижение, начиная с первой джханы, обретенной посредством этой практики, и заканчивая тремя знаниями, Он произнес: «И вот Я...» и так далее. В этих словах, хотя смысл выражения «обособившись от чувственных удовольствий, обособившись от неблагих состояний ума» и так далее уже разъяснен в самой Вибханге следующим образом: «Что здесь представляют собой чувственные удовольствия? Желание — это чувственное удовольствие, страсть — это чувственное удовольствие, желание и страсть — это чувственное удовольствие; намерение — это чувственное удовольствие, страсть — это чувственное удовольствие, намерение и страсть — это чувственное удовольствие — вот что называется чувственными удовольствиями. Что здесь представляют собой неблагие состояния ума? Чувственное желание... и так далее... сомнение — вот что называется неблагими состояниями ума. Таким образом, он обособлен, полностью обособлен от этих чувственных удовольствий и от этих неблагих состояний ума, поэтому и говорится: „обособившись от чувственных удовольствий, обособившись от неблагих состояний ума“». Тем не менее, без метода толкования Аттхакатхи этот смысл не вполне ясен, поэтому мы разъясним его именно в соответствии с методом Аттхакатхи.
|
|
|
Tattha vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehītiādīnaṃ kiñcāpi "tattha katame kāmā?
|
|
|
|
Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo; saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo – ime vuccanti kāmā.
|
|
|
|
Tattha katame akusalā dhammā?
|
|
|
|
Kāmacchando - pe - vicikicchā – ime vuccanti akusalā dhammā.
|
|
|
|
Iti imehi ca kāmehi imehi ca akusalehi dhammehi vivitto hoti pavivitto, tena vuccati – 'vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī"'tiādinā (vibha. 564) nayena vibhaṅgeyeva attho vutto.
|
|
|
|
Tathāpi aṭṭhakathānayaṃ vinā na suṭṭhu pākaṭoti aṭṭhakathānayeneva naṃ pakāsayissāma.
|
|
|
|
Seyyathidaṃ – vivicceva kāmehīti kāmehi viviccitvā vinā hutvā apasakketvā.
|
|
|
|
Yo panāyamettha evakāro, so niyamatthoti veditabbo.
|
|
|
|
Yasmā ca niyamattho, tasmā tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamajjhānassa paṭipakkhabhāvaṃ kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti.
|
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
|
"Vivicceva kāmehī"ti evañhi niyame kariyamāne idaṃ paññāyati.
|
|
|
|
Nūnimassa jhānassa kāmā paṭipakkhabhūtā, yesu sati idaṃ na pavattati, andhakāre sati padīpo viya, tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti, orimatīrapariccāgena pārimatīrasseva, tasmā niyamaṃ karotīti.
|
|
|
|
Tattha siyā – "kasmā panesa pubbapadeyeva vutto na uttarapade, kiṃ akusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyā"ti?
|
|
|
|
Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Tannissaraṇato hi pubbapadeeva esa vutto.
|
|
|
|
Kāmadhātusamatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ.
|
|
|
|
Yathāha – "kāmānametaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhamma"nti (itivu. 72).
|
|
|
|
Uttarapadepi pana yathā "idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo"ti (ma. ni. 1.139) ettha evakāro ānetvā vuccati, evaṃ vattabbo.
|
|
|
|
Na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusalehi dhammehi avivicca jhānaṃ upasampajja viharituṃ.
|
|
|
|
Tasmā "vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehī"ti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbo.
|
|
|
|
Padadvayepi ca kiñcāpi "viviccā"ti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo kāyavivekādayo ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti.
|
|
|
|
Tathāpi kāyaviveko, cittaviveko, vikkhambhanavivekoti tayo eva idha daṭṭhabbā.
|
|
|
|
"Kāmehī"ti iminā pana padena ye ca niddese "katame vatthukāmā manāpiyā rūpā"tiādinā (mahāni. 1; vibha. 964) nayena vatthukāmā vuttā, ye ca tattheva vibhaṅge ca "chando kāmo"tiādinā (mahāni. 1) nayena kilesakāmā vuttā, te sabbepi saṅgahitā icceva daṭṭhabbā.
|
|
|
|
Evañhi sati "vivicceva kāmehī"ti vatthukāmehipi viviccevāti attho yujjati.
|
|
|
|
Tena kāyaviveko vutto hoti.
|
|
|
|
Vivicca akusalehi dhammehīti kilesakāmehi sabbākusalehi dhammehi vā viviccāti attho yujjati.
|
|
|
|
Tena cittaviveko vutto hoti.
|
|
|
|
Purimena cettha vatthukāmehi vivekavacanatoyeva kāmasukhapariccāgo, dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti.
|
|
|
|
Evaṃ vatthukāmakilesakāmavivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṃkilesavatthuppahānaṃ, dutiyena saṃkilesappahānaṃ; paṭhamena lolabhāvassa hetupariccāgo, dutiyena bālabhāvassa; paṭhamena ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotīti viññātabbaṃ.
|
|
|
|
Esa tāva nayo "kāmehī"ti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe.
|
|
|
|
Kilesakāmapakkhe pana chandoti ca rāgoti ca evamādīhi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto.
|
|
|
|
So ca akusalapariyāpannopi samāno, "tattha katamo kāmachando kāmo"tiādinā nayena vibhaṅge jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto.
|
|
|
|
Kilesakāmattā vā purimapade vutto, akusalapariyāpannattā dutiyapade.
|
|
|
|
Anekabhedato cassa kāmatoti avatvā kāmehīti vuttaṃ.
|
|
|
|
Aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne "tattha katame akusalā dhammā kāmacchando"tiādinā nayena vibhaṅge (vibha. 564) uparijhānaṅgapaccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni.
|
|
|
|
Nīvaraṇāni hi jhānaṅgapaccanīkāni, tesaṃ jhānaṅgāneva paṭipakkhāni, viddhaṃsakānīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Tathā hi "samādhi kāmacchandassa paṭipakkho, pīti byāpādassa, vitakko thinamiddhassa, sukhaṃ uddhaccakukkuccassa, vicāro vicikicchāyā"ti peṭake vuttaṃ.
|
|
|
|
Evamettha "vivicceva kāmehī"ti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti.
|
|
|
|
"Vivicca akusalehi dhammehī"ti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ.
|
|
|
|
Aggahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa, dutiyena sesanīvaraṇānaṃ.
|
|
|
|
Tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ.
|
|
|
|
Oghādīsu vā dhammesu paṭhamena kāmogha-kāmayoga-kāmāsava-kāmupādāna-abhijjhākāyagantha-kāmarāga-saṃyojanānaṃ, dutiyena avasesaogha-yogāsava-upādāna-gantha-saṃyojanānaṃ.
|
|
|
|
Paṭhamena ca taṇhāya taṃsampayuttakānañca, dutiyena avijjāya taṃsampayuttakānañca.
|
|
|
|
Apica paṭhamena lobhasampayuttaaṭṭhacittuppādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo.
|
|
|
|
Ayaṃ tāva "vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī"ti ettha atthappakāsanā.
|
|
|
|
Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassento savitakkaṃ savicārantiādimāha.
|
|
|
|
Tattha vitakkanaṃ vitakko, ūhananti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo, āhananapariyāhananaraso.
|
|
|
|
Tathā hi "tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotī"ti vuccati.
|
|
|
|
Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno.
|
|
|
|
Vicaraṇaṃ vicāro, anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Svāyaṃ ārammaṇānumajjanalakkhaṇo, tattha sahajātānuyojanaraso, cittassa anuppabandhanapaccupaṭṭhāno.
|
|
|
|
Santepi ca nesaṃ katthaci avippayoge oḷārikaṭṭhena ghaṇṭābhighātasaddo viya cetaso paṭhamābhinipāto vitakko, sukhumaṭṭhena anuravo viya anuppabandho vicāro.
|
|
|
|
Vipphāravā cettha vitakko paripphandanabhāvo cittassa, ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya padumābhimukhapāto viya ca gandhānubandhacetaso bhamarassa.
|
|
|
|
Santavutti vicāro nātiparipphandanabhāvo cittassa, ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhamarassa padumassa uparibhāge.
|
|
|
|
So pana nesaṃ viseso paṭhama-dutiyajjhānesu pākaṭo hoti.
|
|
|
|
Iti iminā ca vitakkena iminā ca vicārena saha vattati rukkho viya pupphena ca phalena cāti idaṃ jhānaṃ "savitakkaṃ savicāra"nti vuccati.
|
|
|
|
Vibhaṅge pana "iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samupeto"tiādinā (vibha. 565) nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā.
|
|
|
|
Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo.
|
|
|
|
Vivekajanti ettha vivitti viveko, nīvaraṇavigamoti attho.
|
|
|
|
Vivittoti vā viveko, nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhammarāsīti attho.
|
|
|
|
Tasmā vivekā, tasmiṃ vā viveke jātanti vivekajaṃ.
|
|
|
|
Pītisukhanti ettha pinayatīti pīti, sā sampiyāyanalakkhaṇā kāyacittapīnanarasā, pharaṇarasā vā, odagyapaccupaṭṭhānā.
|
|
|
|
Sukhanaṃ sukhaṃ, suṭṭhu vā khādati khanati ca kāyacittābādhanti sukhaṃ, taṃ sātalakkhaṇaṃ, sampayuttakānaṃ upabrūhanarasaṃ, anuggahapaccupaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Satipi ca nesaṃ katthaci avippayoge iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti, paṭiladdharasānubhavanaṃ sukhaṃ.
|
|
|
|
Yattha pīti tattha sukhaṃ, yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti.
|
|
|
|
Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti, vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ.
|
|
|
|
Kantārakhinnassa vanantodakadassanasavanesu viya pīti, vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ.
|
|
|
|
Tasmiṃ tasmiṃ samaye pākaṭabhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ.
|
|
|
|
Ayañca pīti, idañca sukhaṃ, assa jhānassa, asmiṃ vā jhāne atthīti idaṃ jhānaṃ "pītisukha"nti vuccati.
|
|
|
|
Atha vā pīti ca sukhañca pītisukhaṃ, dhammavinayādayo viya.
|
|
|
|
Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa, asmiṃ vā jhāne atthīti evampi vivekajaṃpītisukhaṃ.
|
|
|
|
Yatheva hi jhānaṃ, evaṃ pītisukhaṃ pettha vivekajameva hoti, tañcassa atthīti tasmā ekapadeneva "vivekajaṃ pītisukha"ntipi vattuṃ yujjati.
|
|
|
|
Vibhaṅge pana "idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagata"ntiādinā (vibha. 567) nayenetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo.
|
|
|
|
Paṭhamanti gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ, idaṃ paṭhamaṃ samāpajjatītipi paṭhamaṃ.
|
|
|
|
Paccanīkadhamme jhāpetīti jhānaṃ, iminā yogino jhāyantītipi jhānaṃ, paccanīkadhamme ḍahanti gocaraṃ vā cintentīti attho.
|
|
|
|
Sayaṃ vā taṃ jhāyati upanijjhāyatīti jhānaṃ, teneva upanijjhāyanalakkhaṇanti vuccati.
|
|
|
|
Tadetaṃ ārammaṇūpanijjhānaṃ, lakkhaṇūpanijjhānanti duvidhaṃ hoti.
|
|
|
|
Tattha ārammaṇūpanijjhānanti saha upacārena aṭṭha samāpattiyo vuccanti.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Kasiṇādiārammaṇūpanijjhāyanato.
|
|
|
|
Lakkhaṇūpanijjhānanti vipassanāmaggaphalāni vuccanti.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Lakkhaṇūpanijjhāyanato.
|
|
|
|
Ettha hi vipassanā aniccalakkhaṇādīni upanijjhāyati, vipassanāya upanijjhāyanakiccaṃ pana maggena sijjhatīti maggo lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati.
|
|
|
|
Phalaṃ pana nirodhassa tathalakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati.
|
|
|
|
Imasmiṃ panatthe ārammaṇūpanijjhānameva jhānanti adhippetaṃ.
|
|
|
|
Etthāha – "katamaṃ pana taṃ jhānaṃ nāma, yaṃ savitakkaṃ savicāraṃ - pe - pītisukhanti evaṃ apadesaṃ arahatī"ti?
|
|
|
|
Vuccate – yathā sadhano saparijanotiādīsu ṭhapetvā dhanañca parijanañca añño apadesāraho hoti, evaṃ ṭhapetvā vitakkādidhamme aññaṃ apadesārahaṃ natthi.
|
|
|
|
Yathā pana sarathā sapatti senāti vutte senaṅgesuyeva senāsammuti, evamidha pañcasu aṅgesuyeva jhānasammuti veditabbā.
|
|
|
|
Katamesu pañcasu?
|
|
|
|
Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittekaggatāti etesu.
|
|
|
|
Etāneva hissa "savitakkaṃ savicāra"ntiādinā nayena aṅgabhāvena vuttāni.
|
|
|
|
Avuttattā ekaggatā aṅgaṃ na hotīti ce tañca na.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Vuttattā eva.
|
|
|
|
Sāpi hi vibhaṅge "jhānanti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassekaggatā"ti evaṃ vuttāyeva.
|
|
|
|
Tasmā yathā savitakkaṃ savicāranti, evaṃ sacittekaggatanti idha avuttepi iminā vibhaṅgavacanena cittekaggatāpi aṅgamevāti veditabbā.
|
|
|
|
Yena hi adhippāyena bhagavatā uddeso kato, so eva tena vibhaṅgepi pakāsitoti.
|
|
|
|
Upasampajjāti upagantvā, pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Upasampādayitvā vā, nipphādetvāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Vibhaṅge pana "upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā samphusanā sacchikiriyā upasampadā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Tassāpi evamevattho veditabbo.
|
|
|
|
Vihāsinti bodhimaṇḍe nisajjasaṅkhātena iriyāpathavihārena itivuttappakārajhānasamaṅgī hutvā attabhāvassa iriyaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ yāpanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādesinti attho.
|
|
|
|
Vuttañhetaṃ vibhaṅge – "viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatī"ti (vibha. 512).
|
|
|
|
Kiṃ pana katvā bhagavā imaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsīti?
|
|
|
|
Kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā.
|
|
|
|
Kataraṃ?
|
|
|
|
Ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Aññena tadatthikena kiṃ kātabbanti?
|
|
|
|
Aññenapi etaṃ vā kammaṭṭhānaṃ pathavīkasiṇādīnaṃ vā aññataraṃ bhāvetabbaṃ.
|
|
|
|
Tesaṃ bhāvanānayo visuddhimagge (visuddhi. 1.55) vuttanayeneva veditabbo.
|
|
|
|
Idha pana vuccamāne atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ hoti, tasmā pāḷiyā atthappakāsanamattameva karomāti.
|
|
|
|
Paṭhamajjhānakathā niṭṭhitā.
|
|
|