Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Комментарии >> Комментарии к корзине наставлений >> Комментарии к собранию кратких наставлений >> Комментарий к джатакам >> 313 История рождения учителем терпения
номера страниц: никакие PTS VRI Thai Myanmar | примечания: вкл. выкл. | вид для печати: открыть
<< Назад 313 История рождения учителем терпения Далее >>
Закладка

Atīte bārāṇasiyaṃ kalābu nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇakule nibbattitvā kuṇḍalakumāro nāma māṇavo hutvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā mātāpitūnaṃ accayena dhanarāsiṃ oloketvā "imaṃ dhanaṃ uppādetvā mama ñātakā aggahetvāva gatā, mayā panetaṃ gahetvā gantuṃ vaṭṭatī"ti sabbaṃ dhanaṃ viceyyadānavasena yo yaṃ āharati, tassa taṃ datvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā phalāphalena yāpento ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ āgantvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagare bhikkhāya caranto senāpatissa nivāsanadvāraṃ sampāpuṇi. Senāpati tassa iriyāpathesu pasīditvā gharaṃ pavesetvā attano paṭiyāditabhojanaṃ bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā tattheva rājuyyāne vasāpesi.

пали english - sacred-texts.com русский - Парибок А.В. Комментарии
Atīte bārāṇasiyaṃ kalābu nāma rājā rajjaṃ kāresi. Once upon a time a king of Kāsi named Kalābu reigned at Benares. "Некогда в Варанаси правил царь царства Каши по имени Калабу.
Tadā bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇakule nibbattitvā kuṇḍalakumāro nāma māṇavo hutvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā mātāpitūnaṃ accayena dhanarāsiṃ oloketvā "imaṃ dhanaṃ uppādetvā mama ñātakā aggahetvāva gatā, mayā panetaṃ gahetvā gantuṃ vaṭṭatī"ti sabbaṃ dhanaṃ viceyyadānavasena yo yaṃ āharati, tassa taṃ datvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā phalāphalena yāpento ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ āgantvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagare bhikkhāya caranto senāpatissa nivāsanadvāraṃ sampāpuṇi. At that time the Bodhisatta came to life in a brahmin family endowed with eighty crores of treasure, in the form of a youth named Kuṇḍakakumāra. And when he was of age, he acquired a knowledge of all the sciences at Takkasilā and afterwards settled down as a householder. On the death of his parents, looking at his pile of treasure he thought: "My kinsmen who amassed this treasure are all gone without taking it with them: now it is for me to own it and in my turn to depart." Then he carefully selected persons, who by virtue of their almsgiving deserved it, and gave all his wealth to them, and entering the Himālaya country he adopted the ascetic life. There he dwelt a long time, living on wild fruits. And descending to the inhabited parts for the sake of procuring salt and vinegar he gradually made his way to Benares, where he took up his abode in the royal park. Next day he went his rounds in the city for alms, till he came to the door of the commander-in-chief. Бодхисаттва родился тогда в брахманской семье, где богатств было на восемьдесят миллионов. Нарекли его молодым брахманом Кундакой. Когда он подрос, он изучил в Такшашиле все искусства и стал кормильцем семьи. Но вот родители его скончались. Он посмотрел на кучу денег и подумал: "Родичи мои нажили всё это богатство, а теперь вот ушли и с собою забрать его не смогли. Я же хочу забрать своё богатство с собою". И он раздарил всё своё состояние, с разбором давая каждому то, чего тот был достоин, ушёл в Гималаи и стал отшельником. Там он долго прожил, питаясь дикими плодами леса, а затем за солью и за уксусом спустился в населённые места и добрался до Варанаси. Переночевал он в царском парке, а на следующий день, выйдя в город за подаянием, подошёл к воротам дома военачальника.
Senāpati tassa iriyāpathesu pasīditvā gharaṃ pavesetvā attano paṭiyāditabhojanaṃ bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā tattheva rājuyyāne vasāpesi. And he being pleased with the ascetic for the propriety of his deportment, brought him into the house and fed him with the food prepared for himself. And having gained his consent he got him to take up his abode in the royal park. Военачальнику он сразу приглянулся, тот пригласил его к себе, накормил едой со своего стола и взял с него обещание на время поселиться в царском парке.