| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
311.Sotāpattiyaṅgānīti sotāpattiyā aṅgāni, sotāpattimaggassa paṭilābhakāraṇānīti attho.
|
"Факторы вхождения в поток" - факторы вхождения в поток, смысл в том, что они ведут к обретению пути вхождения в поток.
|
|
|
Sappurisasaṃsevoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ upasaṅkamitvā sevanaṃ.
|
"Связи с праведными людьми" означает "придя к таким праведным людям как Будды и прочие, контактировать с ними".
|
|
|
Saddhammassavananti sappāyassa tepiṭakadhammassa savanaṃ.
|
"Слушание истинного учения" означает "слушание подходящего учения трёх корзин [палийского канона]".
|
|
|
Yonisomanasikāroti aniccādivasena manasikāro.
|
|
|
|
Dhammānudhammappaṭipattīti lokuttaradhammassa anudhammabhūtāya pubbabhāgapaṭipattiyā paṭipajjanaṃ.
|
|
|
|
Aveccappasādenāti acalappasādena.
|
|
|
|
"Itipi so bhagavā"tiādīni visuddhimagge vitthāritāni.
|
|
|
|
Phaladhātuāhāracatukkāni uttānatthāneva.
|
|
|
|
Apicettha lūkhapaṇītavatthuvasena oḷārikasukhumatā veditabbā.
|
|
|
|
Viññāṇaṭṭhitiyoti viññāṇaṃ etāsu tiṭṭhatīti viññāṇaṭṭhitiyo.
|
|
|
|
Ārammaṇaṭṭhitivasenetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Rūpūpāyanti rūpaṃ upagataṃ hutvā.
|
|
|
|
Pañcavokārabhavasmiñhi abhisaṅkhāraviññāṇaṃ rūpakkhandhaṃ nissāya tiṭṭhati.
|
|
|
|
Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Rūpārammaṇanti rūpakkhandhagocaraṃ rūpapatiṭṭhitaṃ hutvā.
|
|
|
|
Nandūpasecananti lobhasahagataṃ sampayuttanandiyāva upasittaṃ hutvā.
|
|
|
|
Itaraṃ upanissayakoṭiyā.
|
|
|
|
Vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatīti saṭṭhipi sattatipi vassāni evaṃ pavattamānaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati.
|
|
|
|
Vedanūpāyādīsupi eseva nayo.
|
|
|
|
Imehi pana tīhi padehi catuvokārabhave abhisaṅkhāraviññāṇaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Tassa yāvatāyukaṃ pavattanavasena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanā veditabbā.
|
|
|
|
Catukkavasena pana desanāya āgatattā viññāṇūpāyanti na vuttaṃ.
|
|
|
|
Evaṃ vuccamāne ca "katamaṃ nu kho ettha kammaviññāṇaṃ, katamaṃ vipākaviññāṇa"nti sammoho bhaveyya, tasmāpi na vuttaṃ.
|
|
|
|
Agatigamanāni vitthāritāneva.
|
|
|
|
Cīvarahetūti tattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmīti cīvarakāraṇā uppajjati.
|
|
|
|
Iti bhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto.
|
|
|
|
Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetūpīti attho.
|
|
|
|
Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni.
|
|
|
|
Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.
|
|
|
|
Paṭipadācatukkaṃ heṭṭhā vuttameva.
|
|
|
|
Akkhamādīsu padhānakaraṇakāle sītādīni na khamatīti akkhamā.
|
|
|
|
Khamatīti khamā.
|
|
|
|
Indriyadamanaṃ damā.
|
|
|
|
"Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"tiādinā nayena vitakkasamanaṃ samā.
|
|
|
|
Dhammapadānīti dhammakoṭṭhāsāni.
|
|
|
|
Anabhijjhā dhammapadaṃ nāma alobho vā alobhasīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā.
|
|
|
|
Abyāpādo dhammapadaṃ nāma akopo vā mettāsīsena adhigatajjhānādīni vā.
|
|
|
|
Sammāsati dhammapadaṃ nāma suppaṭṭhitasati vā satisīsena adhigatajjhānādīni vā.
|
|
|
|
Sammāsamādhi dhammapadaṃ nāma samāpatti vā aṭṭhasamāpattivasena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā.
|
|
|
|
Dasāsubhavasena vā adhigatajjhānādīni anabhijjhā dhammapadaṃ.
|
|
|
|
Catubrahmavihāravasena adhigatāni abyāpādo dhammapadaṃ.
|
|
|
|
Dasānussatiāhārepaṭikūlasaññāvasena adhigatāni sammāsati dhammapadaṃ.
|
|
|
|
Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni sammāsamādhi dhammapadanti.
|
|
|
|
Dhammasamādānesu paṭhamaṃ acelakapaṭipadā.
|
|
|
|
Dutiyaṃ tibbakilesassa arahattaṃ gahetuṃ asakkontassa assumukhassāpi rudato parisuddhabrahmacariyacaraṇaṃ.
|
|
|
|
Tatiyaṃ kāmesu pātabyatā.
|
|
|
|
Catutthaṃ cattāro paccaye alabhamānassāpi jhānavipassanāvasena sukhasamaṅgino sāsanabrahmacariyaṃ.
|
|
|
|
Dhammakkhandhāti ettha guṇaṭṭho khandhaṭṭho.
|
|
|
|
Sīlakkhandhoti sīlaguṇo.
|
|
|
|
Ettha ca phalasīlaṃ adhippetaṃ.
|
|
|
|
Sesapadesupi eseva nayo.
|
|
|
|
Iti catūsupi ṭhānesu phalameva vuttaṃ.
|
|
|
|
Balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena ca balāni.
|
|
|
|
Tesaṃ paṭipakkhehi kosajjādīhi akampaniyatā veditabbā.
|
|
|
|
Sabbānipi samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāneva kathitāni.
|
|
|
|
Adhiṭṭhānānīti ettha adhīti upasaggamattaṃ.
|
|
|
|
Atthato pana tena vā tiṭṭhanti, tattha vā tiṭṭhanti, ṭhānameva vā taṃtaṃguṇādhikānaṃ purisānaṃ adhiṭṭhānaṃ, paññāva adhiṭṭhānaṃ paññādhiṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Ettha ca paṭhamena aggaphalapaññā.
|
|
|
|
Dutiyena vacīsaccaṃ.
|
|
|
|
Tatiyena āmisapariccāgo.
|
|
|
|
Catutthena kilesūpasamo kathitoti veditabbo.
|
|
|
|
Paṭhamena ca kammassakatapaññaṃ vipassanāpaññaṃ vā ādiṃ katvā phalapaññā kathitā.
|
|
|
|
Dutiyena vacīsaccaṃ ādiṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ.
|
|
|
|
Tatiyena āmisapariccāgaṃ ādiṃ katvā aggamaggena kilesapariccāgo.
|
|
|
|
Catutthena samāpattivikkhambhite kilese ādiṃ katvā aggamaggena kilesavūpasamo.
|
|
|
|
Paññādhiṭṭhānena vā ekena arahattaphalapaññā kathitā.
|
|
|
|
Sesehi paramatthasaccaṃ.
|
|
|
|
Saccādhiṭṭhānena vā ekena paramatthasaccaṃ kathitaṃ.
|
|
|
|
Sesehi arahattapaññāti mūsikābhayatthero āha.
|
|
|