| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
305.Iti dukavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni tikavasena dassetuṃ puna ārabhi.
|
|
|
|
Tattha lubbhatīti lobho.
|
|
|
|
Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ.
|
|
|
|
Dussatīti doso.
|
|
|
|
Muyhatīti moho.
|
|
|
|
Tesaṃ paṭipakkhanayena alobhādayo veditabbā.
|
|
|
|
Duṭṭhu caritāni, virūpāni vā caritānīti duccaritāni.
|
|
|
|
Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā pavattaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ.
|
|
|
|
Sesesupi eseva nayo.
|
|
|
|
Suṭṭhu caritāni, sundarāni vā caritānīti sucaritāni.
|
|
|
|
Dvepi cete tikā paṇṇattiyā vā kammapathehi vā kathetabbā.
|
|
|
|
Paññattiyā tāva kāyadvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo kāyaduccaritaṃ.
|
|
|
|
Avītikkamo kāyasucaritaṃ.
|
|
|
|
Vacīdvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo vacīduccaritaṃ, avītikkamo vacīsucaritaṃ.
|
|
|
|
Ubhayattha paññattassa sikkhāpadassa vītikkamova manoduccaritaṃ, avītikkamo manosucaritaṃ.
|
|
|
|
Ayaṃ paṇṇattikathā.
|
|
|
|
Pāṇātipātādayo pana tisso cetanā kāyadvārepi vacīdvārepi uppannā kāyaduccaritaṃ.
|
|
|
|
Catasso musāvādādicetanā vacīduccaritaṃ.
|
|
|
|
Abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manoduccaritaṃ.
|
|
|
|
Pāṇātipātādīhi viramantassa uppannā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucaritaṃ.
|
|
|
|
Musāvādādīhi viramantassa catasso cetanāpi viratiyopi vacīsucaritaṃ.
|
|
|
|
Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manosucaritanti ayaṃ kammapathakathā.
|
|
|
|
Kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko.
|
|
|
|
Byāpādapaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko.
|
|
|
|
Vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko.
|
|
|
|
Tesu dve sattesupi saṅkhāresupi uppajjanti.
|
|
|
|
Kāmavitakko hi piye manāpe satte vā saṅkhāre vā vitakkentassa uppajjati.
|
|
|
|
Byāpādavitakko appiye amanāpe satte vā saṅkhāre vā kujjhitvā olokanakālato paṭṭhāya yāva vināsanā uppajjati.
|
|
|
|
Vihiṃsāvitakko saṅkhāresu nuppajjati.
|
|
|
|
Saṅkhāro hi dukkhāpetabbo nāma natthi.
|
|
|
|
Ime sattā haññantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti cintanakāle pana sattesu uppajjati.
|
|
|
|
Nekkhammapaṭisaṃyutto vitakko nekkhammavitakko.
|
|
|
|
So asubhapubbabhāge kāmāvacaro hoti.
|
|
|
|
Asubhajjhāne rūpāvacaro.
|
|
|
|
Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro.
|
|
|
|
Abyāpādapaṭisaṃyutto vitakko abyāpādavitakko.
|
|
|
|
So mettāpubbabhāge kāmāvacaro hoti.
|
|
|
|
Mettājhāne rūpāvacaro.
|
|
|
|
Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro.
|
|
|
|
Avihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko avihiṃsāvitakko.
|
|
|
|
So karuṇāpubbabhāge kāmāvacaro.
|
|
|
|
Karuṇājhāne rūpāvacaro.
|
|
|
|
Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro.
|
|
|
|
Yadā alobho sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti.
|
|
|
|
Yadā mettā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti.
|
|
|
|
Yadā karuṇā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavantīti.
|
|
|
|
Kāmasaṅkappādayo vuttanayeneva veditabbā.
|
|
|
|
Desanāmattameva hetaṃ.
|
|
|
|
Atthato pana kāmavitakkādīnañca kāmasaṅkappādīnañca nānākaraṇaṃ natthi.
|
|
|
|
Kāmapaṭisaṃyuttā saññā kāmasaññā.
|
|
|
|
Byāpādapaṭisaṃyuttā saññā byāpādasaññā.
|
|
|
|
Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā vihiṃsāsaññā.
|
|
|
|
Tāsampi kāmavitakkādīnaṃ viya uppajjanākāro veditabbo.
|
|
|
|
Taṃsampayuttāyeva hi etā.
|
|
|
|
Nekkhammasaññādayopi nekkhammavitakkādisampayuttāyeva.
|
|
|
|
Tasmā tāsampi tatheva kāmāvacarādibhāvo veditabbo.
|
|
|
|
Kāmadhātuādīsu "kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati kāmadhātu.
|
|
|
|
Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū"ti ayaṃ kāmadhātu.
|
|
|
|
"Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati byāpādadhātu.
|
|
|
|
Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭighāto anattamanatā cittassā"ti ayaṃ byāpādadhātu.
|
|
|
|
"Vihiṃsā paṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu.
|
|
|
|
Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭhetī"ti ayaṃ vihiṃsādhātu.
|
|
|
|
Tattha dve kathā sabbasaṅgāhikā ca asambhinnā ca.
|
|
|
|
Tattha kāmadhātuyā gahitāya itarā dve gahitāva honti, tato pana nīharitvā ayaṃ byāpādadhātu ayaṃ vihiṃsādhātūti dassetīti ayaṃ sabbasaṅgāhikakathā nāma.
|
|
|
|
Kāmadhātuṃ kathento pana bhagavā byāpādadhātuṃ byāpādadhātuṭṭhāne, vihiṃsādhātuṃ vihiṃsādhātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesaṃ kāmadhātu nāmāti kathesīti ayaṃ asambhinnakathā nāma.
|
|
|
|
Nekkhammadhātuādīsu "nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko sammāsaṅkappo.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati nekkhammadhātu.
|
|
|
|
Sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū"ti ayaṃ nekkhammadhātu.
|
|
|
|
"Abyāpādapaṭisaṃyutto takko - pe - ayaṃ vuccati abyāpādadhātu.
|
|
|
|
Yā sattesu metti - pe - mettācetovimuttī"ti ayaṃ abyāpādadhātu.
|
|
|
|
"Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko - pe - ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu.
|
|
|
|
Yā sattesu karuṇā - pe - karuṇācetovimuttī"ti ayaṃ avihiṃsādhātu.
|
|
|
|
Idhāpi vuttanayeneva dve kathā veditabbā.
|
|
|
|
Aparāpi tisso dhātuyoti aññāpi suññataṭṭhena tisso dhātuyo.
|
|
|
|
Tāsu "tattha katamā kāmadhātu?
|
|
|
|
Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā"ti evaṃ vitthārito kāmabhavo kāmadhātu nāma.
|
|
|
|
"Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā ākāsānañcāyatanupage deve pariyantaṃ karitvā"ti evaṃ vitthāritā pana rūpārūpabhavā itarā dve dhātuyo.
|
|
|
|
Dhātuyā āgataṭṭhānamhi hi bhavena paricchinditabbā.
|
|
|
|
Bhavassa āgataṭṭhāne dhātuyā paricchinditabbā.
|
|
|
|
Idha bhavena paricchedo kathito.
|
|
|
|
Rūpadhātuādīsu rūpārūpadhātuyo rūpārūpabhavāyeva.
|
|
|
|
Nirodhadhātuyā nibbānaṃ kathitaṃ.
|
|
|
|
Hīnādīsu hīnā dhātūti dvādasa akusalacittuppādā.
|
|
|
|
Avasesā tebhūmakadhammā majjhimadhātu.
|
|
|
|
Nava lokuttaradhammā paṇītadhātu.
|
|
|
|
Kāmataṇhāti pañcakāmaguṇiko rāgo.
|
|
|
|
Rūpārūpabhavesu pana rāgo jhānanikantisassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavavasena patthanā bhavataṇhā.
|
|
|
|
Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā.
|
|
|
|
Apica ṭhapetvā pacchimaṃ taṇhādvayaṃ sesataṇhā kāmataṇhā nāma.
|
|
|
|
Yathāha "tattha katamā bhavataṇhā?
|
|
|
|
Bhavadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati bhavataṇhā.
|
|
|
|
Tattha katamā vibhavataṇhā?
|
|
|
|
Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vibhavataṇhā.
|
|
|
|
Avasesā taṇhā kāmataṇhā"ti.
|
|
|
|
Puna kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā.
|
|
|
|
Rūpārūpabhavesu chandarāgo itarā dve taṇhā.
|
|
|
|
Abhidhamme panetā "kāmadhātupaṭisaṃyutto - pe - arūpadhātupaṭisaṃyutto"ti evaṃ vitthāritā.
|
|
|
|
Iminā vārena kiṃ dasseti?
|
|
|
|
Sabbepi tebhūmakā dhammā rajanīyaṭṭhena taṇhāvatthukāti sabbataṇhā kāmataṇhāya pariyādiyitvā tato nīharitvā itarā dve taṇhā dasseti.
|
|
|
|
Rūpataṇhādīsu rūpabhave chandarāgo rūpataṇhā.
|
|
|
|
Arūpabhave chandarāgo arūpataṇhā.
|
|
|
|
Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo nirodhataṇhā.
|
|
|
|
Saṃyojanattike vaṭṭasmiṃ saṃyojayanti bandhantīti saṃyojanāni.
|
|
|
|
Sati rūpādibhede kāye diṭṭhi, vijjamānā vā kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi.
|
|
|
|
Vicinanto etāya kicchati, na sakkoti sanniṭṭhānaṃ kātunti vicikicchā.
|
|
|
|
Sīlañca vatañca parāmasatīti sīlabbataparāmāso.
|
|
|
|
Atthato pana "rūpaṃ attato samanupassatī"tiādinā nayena āgatā vīsativatthukā diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi nāma.
|
|
|
|
"Satthari kaṅkhatī"tiādinā nayena āgatā aṭṭhavatthukā vimati vicikicchā nāma.
|
|
|
|
"Idhekacco sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti sīlaṃ parāmasati, vataṃ parāmasati, sīlabbataṃ parāmasati.
|
|
|
|
Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata"ntiādinā nayena āgato vipariyesaggāho sīlabbataparāmāso nāma.
|
|
|
|
Tayoāsavāti ettha cirapārivāsiyaṭṭhena vā āsavanaṭṭhena vā āsavā.
|
|
|
|
Tattha "purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī"ti, "purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya bhavadiṭṭhiyā, ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī"ti evaṃ tāva cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā veditabbā.
|
|
|
|
Cakkhuto rūpe savati āsavati sandati pavattati.
|
|
|
|
Sotato sadde.
|
|
|
|
Ghānato gandhe.
|
|
|
|
Jivhāto rase.
|
|
|
|
Kāyato phoṭṭhabbe.
|
|
|
|
Manato dhamme savati āsavati sandati pavattatīti evaṃ āsavanaṭṭhena āsavāti veditabbā.
|
|
|
|
Pāḷiyaṃ pana katthaci dve āsavā āgatā "diṭṭhadhammikā ca āsavā samparāyikā ca āsavā"ti, katthaci "tayome, bhikkhave, āsavā.
|
|
|
|
Kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo"ti tayo.
|
|
|
|
Abhidhamme teyeva diṭṭhāsavena saddhiṃ cattāro.
|
|
|
|
Nibbedhikapariyāye "atthi, bhikkhave, āsavā nirayagāminiyā, atthi āsavā tiracchānayonigāminiyā, atthi āsavā pettivisayagāminiyā, atthi āsavā manussalokagāminiyā atthi āsavā devalokagāminiyā"ti evaṃ pañca.
|
|
|
|
Chakkanipāte āhuneyyasutte "atthi, bhikkhave, āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā"ti evaṃ cha.
|
|
|
|
Sabbāsavapariyāye teyeva dassanāpahātabbehi saddhiṃ satta.
|
|
|
|
Imasmiṃ pana saṅgītisutte tayo.
|
|
|
|
Tattha "yo kāmesu kāmacchando"ti evaṃ vutto pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma.
|
|
|
|
"Yo bhavesu bhavacchando"ti evaṃ vutto sassatadiṭṭhisahagato rāgo, bhavavasena vā patthanā bhavāsavo nāma.
|
|
|
|
"Dukkhe aññāṇa"ntiādinā nayena āgatā avijjā avijjāsavo nāmāti.
|
|
|
|
Kāmabhavādayo kāmadhātuādivasena vuttāyeva.
|
|
|
|
Kāmesanādīsu "tattha katamā kāmesanā?
|
|
|
|
Yo kāmesu kāmacchando kāmajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā"ti evaṃ vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā nāma.
|
|
|
|
"Tattha katamā bhavesanā?
|
|
|
|
Yo bhavesu bhavacchando bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā"ti evaṃ vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā nāma.
|
|
|
|
"Tattha katamā brahmacariyesanā?
|
|
|
|
Sassato lokoti vā - pe - neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ vipariyesaggāho, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā"ti evaṃ vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanadiṭṭhi brahmacariyesanā nāma.
|
|
|
|
Na kevalañca bhavarāgadiṭṭhiyova, tadekaṭṭhaṃ kammampi esanāyeva.
|
|
|
|
Vuttañhetaṃ "tattha katamā kāmesanā?
|
|
|
|
Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā.
|
|
|
|
Tattha katamā bhavesanā?
|
|
|
|
Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā.
|
|
|
|
Tattha katamā brahmacariyesanā?
|
|
|
|
Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā"ti.
|
|
|
|
Vidhāsu "kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī"tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma.
|
|
|
|
"Ekavidhena ñāṇavatthu duvidhena ñāṇavatthū"tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso.
|
|
|
|
"Seyyohamasmīti vidhā"tiādīsu (vibha. 920) māno vidhā nāma.
|
|
|
|
Idha so adhippeto.
|
|
|
|
Māno hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati.
|
|
|
|
Seyyohamasmīti iminā seyyasadisahīnānaṃ vasena tayo mānā vuttā.
|
|
|
|
Sadisahīnesupi eseva nayo.
|
|
|
|
Ayañhi māno nāma seyyassa tividho, sadisassa tividho, hīnassa tividhoti navavidho hoti.
|
|
|
|
Tattha "seyyassa seyyohamasmī"ti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati.
|
|
|
|
Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā "ko mayā sadiso atthī"ti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhi "ko mayā sadiso atthī"ti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
"Seyyassa sadisohamasmī"ti mānopi etesaṃyeva uppajjati.
|
|
|
|
Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhipi aññena bhikkhunā mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
"Seyyassa hīnohamasmī"ti mānopi etesaṃyeva uppajjati.
|
|
|
|
Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanavāhanādīni vā nātisampannāni honti, so mayhaṃ rājāti vohāramukhamattameva, kiṃ rājā nāma ahanti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
Pabbajitopi appalābhasakkāro ahaṃ dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattakameva, kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ kiṃ bahussuto kiṃ mahāthero yassa me lābhasakkāro natthīti etaṃ mānaṃ karoti.
|
|
|
|
"Sadisassa seyyohamasmī"ti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti.
|
|
|
|
Amacco vā hi raṭṭhiyo vā bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthīti vā mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti vā amaccoti nāmameva mayhaṃ, ghāsacchādanamattampi me natthi, kiṃ amacco nāmāhanti vā ete māne karoti.
|
|
|
|
"Hīnassa seyyohamasmī"ti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti.
|
|
|
|
Dāso hi mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi, aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā jātā, ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyoti vā paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇanti vā kucchivasenāhaṃ dāsabya upagato, mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi, kiṃ dāso nāma ahanti vā ete māne karoti.
|
|
|
|
Yathā ca dāso, evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.
|
|
|
|
Ettha ca seyyassa seyyohamasmīti, ca sadisassa sadisohamasmīti ca hīnassa hīnohamasmīti ca ime tayo mānā yāthāvamānā nāma arahattamaggavajjhā.
|
|
|
|
Sesā cha mānā ayāthāvamānā nāma paṭhamamaggavajjhā.
|
|
|
|
Tayo addhāti tayo kālā.
|
|
|
|
Atīto addhātiādīsu dvepariyāyā suttantapariyāyo ca abhidhammapariyāyo ca.
|
|
|
|
Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma.
|
|
|
|
Cutito pacchā anāgato addhā nāma.
|
|
|
|
Saha cutipaṭisandhīhi tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma.
|
|
|
|
Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu bhaṅgato uddhaṃ atīto addhā nāma.
|
|
|
|
Uppādato pubbe anāgatoaddhā nāma.
|
|
|
|
Khaṇattaye paccuppanno addhā nāma.
|
|
|
|
Atītādibhedo ca nāma ayaṃ dhammānaṃ hoti, na kālassa.
|
|
|
|
Atītādibhede pana dhamme upādāya idha paramatthato avijjamānopi kālo teneva vohārena vuttoti veditabbo.
|
|
|
|
Tayo antāti tayo koṭṭhāsā.
|
|
|
|
"Kāyabandhanassa anto jīratī"tiādīsu (cūḷava. 278) hi antoyeva anto.
|
|
|
|
"Esevanto dukkhassā"tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) parabhāgo anto.
|
|
|
|
"Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna"nti (saṃ. ni. 3.80) ettha lāmakabhāvo anto.
|
|
|
|
"Sakkāyo kho, āvuso, paṭhamo anto"tiādīsu (a. ni. 6.61) koṭṭhāso anto.
|
|
|
|
Idha koṭṭhāso adhippeto.
|
|
|
|
Sakkāyoti pañcupādānakkhandhā.
|
|
|
|
Sakkāyasamudayoti tesaṃ nibbattikā purimataṇhā.
|
|
|
|
Sakkāyanirodhoti ubhinnaṃ appavattibhūtaṃ nibbānaṃ.
|
|
|
|
Maggo pana nirodhādhigamassa upāyattā nirodhe gahite gahitovāti veditabbo.
|
|
|
|
Dukkhadukkhatāti dukkhabhūtā dukkhatā.
|
"Страдание как боль" - страдание боли.
|
|
|
Dukkhavedanāyetaṃ nāmaṃ.
|
Этим описывается мучительное ощущение.
|
|
|
Saṅkhāradukkhatāti saṅkhārabhāvena dukkhatā.
|
"Страдание от конструированного" - страдание от существования конструированного.
|
|
|
Adukkhamasukhāvedanāyetaṃ nāmaṃ.
|
Этим описывается ни приятное ни неприятное ощущение.
|
|
|
Sā hi saṅkhatattā uppādajarābhaṅgapīḷitā, tasmā aññadukkhasabhāvavirahato saṅkhāradukkhatāti vuttā.
|
Ведь оно угнетаемо возникновением, старением и разрушением конструированного, поэтому будучи лишена сущности другого страдания оно называется страданием он конструированного.
|
|
|
Vipariṇāmadukkhatāti vipariṇāme dukkhatā.
|
"Страдание от изменений" - страдание в изменении.
|
|
|
Sukhavedanāyetaṃ nāmaṃ.
|
Этим описывается приятное ощущение.
|
|
|
Sukhassa hi vipariṇāme dukkhaṃ uppajjati, tasmā sukhaṃ vipariṇāmadukkhatāti vuttaṃ.
|
Ведь при изменении приятного возникает страдание, поэтому приятное названо страданием от изменения.
|
|
|
Apica ṭhapetvā dukkhavedanaṃ sukhavedanañca sabbepi tebhūmakā dhammā "sabbe saṅkhārā dukkhā"ti vacanato saṅkhāradukkhatāti veditabbā.
|
И также за исключением мучительного ощущения и приятного ощущения все явления трёх сфер, обозначенные как "всё конструированное является страданием" следует понимать как "страдание от конструированного".
|
|
|
Micchattaniyatoti micchāsabhāvo hutvā niyato.
|
|
|
|
Niyatamicchādiṭṭhiyā saddhiṃ ānantariyakammassetaṃ nāmaṃ.
|
|
|
|
Sammāsabhāve niyato sammattaniyato.
|
|
|
|
Catunnaṃ ariyamaggānametaṃ nāmaṃ.
|
|
|
|
Na niyatoti aniyato.
|
|
|
|
Avasesānaṃ dhammānametaṃ nāmaṃ.
|
|
|
|
Tayo tamāti "tamandhakāro sammoho avijjogho mahābhayo"ti vacanato avijjā tamo nāma.
|
|
|
|
Idha pana avijjāsīsena vicikicchā vuttā.
|
|
|
|
Ārabbhāti āgamma.
|
|
|
|
Kaṅkhatīti kaṅkhaṃ uppādeti.
|
|
|
|
Vicikicchatīti vicinanto kicchaṃ āpajjati, sanniṭṭhātuṃ na sakkoti.
|
|
|
|
Nādhimucchatīti tattha adhimucchituṃ na sakkoti.
|
|
|
|
Na sampasīdatīti taṃ ārabbha pasādaṃ āropetuṃ na sakkoti.
|
|
|
|
Arakkheyyānīti na rakkhitabbāni.
|
|
|
|
Tīsu dvāresu paccekaṃ rakkhaṇakiccaṃ natthi, sabbāni satiyā eva rakkhitānīti dīpeti.
|
|
|
|
Natthi tathāgatassāti.
|
|
|
|
"Idaṃ nāma me sahasā uppannaṃ kāyaduccaritaṃ, imāhaṃ yathā me paro na jānāti, tathā rakkhāmi, paṭicchādemī"ti evaṃ rakkhitabbaṃ natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ.
|
|
|
|
Sesesupi eseva nayo.
|
|
|
|
Kiṃ pana sesakhīṇāsavānaṃ kāyasamācārādayo aparisuddhāti?
|
|
|
|
No aparisuddhā.
|
|
|
|
Na pana tathāgatassa viya parisuddhā.
|
|
|
|
Appassutakhīṇāsavo hi kiñcāpi lokavajjaṃ nāpajjati, paṇṇattiyaṃ pana akovidattā vihārakāraṃ kuṭikāraṃ sahagāraṃ sahaseyyanti evarūpā kāyadvāre āpattiyo āpajjati.
|
|
|
|
Sañcarittaṃ padasodhammaṃ uttarichappañcavācaṃ bhūtārocananti evarūpā vacīdvāre āpattiyo āpajjati.
|
|
|
|
Upanikkhittasādiyanavasena manodvāre rūpiyappaṭiggāhaṇāpattiṃ āpajjati, dhammasenāpatisadisassāpi hi khīṇāsavassa manodvāre saupārambhavasena manoduccaritaṃ uppajjati eva.
|
|
|
|
Cātumavatthusmiñhi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ sāriputtamoggallānānaṃ paṇāmitakāle tesaṃ atthāya cātumeyyakehi sakyehi bhagavati khamāpite thero bhagavatā "kinti te sāriputta ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite"ti puṭṭho ahaṃ parisāya abyattabhāvena satthārā paṇāmito.
|
|
|
|
Ito dāni paṭṭhāya paraṃ na ovadissāmīti cittaṃ uppādetvā āha "evaṃ kho me, bhante, ahosi bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito, appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuttā viharissāmā"ti.
|
|
|
|
Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha – "āgamehi tvaṃ, sāriputta na kho te, sāriputta, punapi evarūpaṃ cittaṃ uppādetabba"nti.
|
|
|
|
Evaṃ paraṃ na ovadissāmi nānusāsissāmīti vitakkitamattampi therassa manoduccaritaṃ nāma jātaṃ.
|
|
|
|
Bhagavato pana ettakaṃ nāma natthi, anacchariyañcetaṃ.
|
|
|
|
Sabbaññutaṃ pattassa duccaritaṃ na bhaveyya.
|
|
|
|
Bodhisattabhūmiyaṃ ṭhitassa chabbassāni padhānaṃ anuyuñjantassāpi panassa nāhosi.
|
|
|
|
Udaracchaviyā piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnāya "kālaṅkato samaṇo gotamo"ti devatānaṃ vimatiyā uppajjamānāyapi "siddhattha kasmā kilamasi?
|
|
|
|
Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātu"nti mārena pāpimatā vuccamānassa "bhoge bhuñjissāmī"ti vitakkamattampi nuppajjati.
|
|
|
|
Atha naṃ māro bodhisattakāle chabbassāni buddhakāle ekaṃ vassaṃ anubandhitvā kiñci vajjaṃ apassitvā idaṃ vatvā pakkāmi –
|
|
|
|
"Sattavassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;
|
|
|
|
Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato"ti. (su. ni. 448);
|
|
|
|
Apica aṭṭhārasannaṃ buddhadhammānaṃ vasenāpi bhagavato duccaritābhāvo veditabbo.
|
|
|
|
Aṭṭhārasa buddhadhammā nāma natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, natthi vacīduccaritaṃ, natthi manoduccaritaṃ, atīte buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, anāgate, paccuppanne buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, natthi chandassa hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi satiyā hāni, natthi davā, natthi ravā, natthi calitaṃ natthi sahasā, natthi abyāvaṭo mano, natthi akusalacittanti.
|
|
|
|
Kiñcanāti palibodhā.
|
|
|
|
Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundhati tasmā kiñcananti vuccati.
|
|
|
|
Itaresupi dvīsu eseva nayo.
|
|
|
|
Aggīti anudahanaṭṭhena aggi.
|
|
|
|
Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati.
|
|
|
|
Itaresupi eseva nayo.
|
|
|
|
Tattha vatthūni ekā daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālarūpakaṃ olokayamānā ṭhitā.
|
|
|
|
Athassā anto rāgo uppanno.
|
|
|
|
Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi.
|
|
|
|
Bhikkhuniyo gacchamānā "ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha, na"nti āhaṃsu.
|
|
|
|
Ekā gantvā kasmā ṭhitāsīti hatthe gaṇhi.
|
|
|
|
Gahitamattā parivattitvā papatā.
|
|
|
|
Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu.
|
|
|
|
Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā.
|
|
|
|
Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā.
|
|
|
|
Mohavasena hi tāsaṃ satisammoso hoti.
|
|
|
|
Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṅkaronti.
|
|
|
|
Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti āhuneyyā.
|
|
|
|
Mātāpitaro hi puttānaṃ bahūpakāratāya āhunaṃ arahanti.
|
|
|
|
Tesu vippaṭipajjamānā puttā nirayādīsu nibbattanti.
|
|
|
|
Tasmā kiñcāpi mātāpitaro nānudahanti, anudahanassa pana paccayā honti.
|
|
|
|
Iti anudahanaṭṭhena āhuneyyaggīti vuccanti.
|
|
|
|
Svāyamattho mittavindakavatthunā dīpetabbo –
|
|
|
|
Mittavindako hi mātarā "tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī"ti vutto dhanalobhena uposathaṃ samādāya vihāraṃ gantvā idaṃ ṭhānaṃ akutobhayanti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi.
|
|
|
|
Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi.
|
|
|
|
So sahassaṃ gahetvāva pivi.
|
|
|
|
Athassa etadahosi – "dhanaṃ saṃharissāmī"ti.
|
|
|
|
So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi.
|
|
|
|
Atha naṃ mātā "tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā"ti nivāresi.
|
|
|
|
So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva.
|
|
|
|
Mātā purato aṭṭhāsi.
|
|
|
|
Atha naṃ kujjhitvā "ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī"ti pādena paharitvā patitaṃ antaraṃ katvā agamāsi.
|
|
|
|
Mātā uṭṭhahitvā "mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa te gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttā"ti āha.
|
|
|
|
Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi.
|
|
|
|
Atha te manussā "addhā ettha pāpapuriso atthi salākaṃ dethā"ti āhaṃsu.
|
|
|
|
Salākā diyyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇāti.
|
|
|
|
Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu.
|
|
|
|
So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi "purato purato mā agamāsī"ti vuccamānopi taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa.
|
|
|
|
Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi.
|
|
|
|
So taṃ āha – "ambho, idaṃ tayā piḷandhitaṃ padumaṃ mayhaṃ dehī"ti.
|
|
|
|
"Na idaṃ sāmi padumaṃ, khuracakkaṃ eta"nti.
|
|
|
|
So "vañcesi maṃ, tvaṃ kiṃ mayā padumaṃ adiṭṭhapubba"nti vatvā tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmoti āha.
|
|
|
|
So cintesi "ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo"ti.
|
|
|
|
Atha naṃ "handa re"ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipi.
|
|
|
|
Tena vuttaṃ –
|
|
|
|
"Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
|
|
|
|
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
|
|
|
|
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake"ti. (jā. 1.1.104).
|
|
|
|
Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati.
|
|
|
|
So mātugāmassa sayanavatthālaṅkārādianuppadānena bahūpakāro.
|
|
|
|
Taṃ aticaranto mātugāmo nirayādīsu nibbattati, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena gahapataggīti vutto.
|
|
|
|
Tattha vatthu – kassapabuddhassa kāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticārinī ahosi.
|
|
|
|
So taṃ paccakkhato disvā "kasmā tvaṃ evaṃ karosī"ti āha.
|
|
|
|
Sā "sacāhaṃ evarūpaṃ karomi, ayaṃ me sunakho viluppamāno khādatū"ti vatvā kālaṅkatvā kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā.
|
|
|
|
Divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ dukkhaṃ.
|
|
|
|
Tadā bārāṇasīrājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavati.
|
|
|
|
Sā taṃ vañcetvā rattiṃ dukkhaṃ anubhavati.
|
|
|
|
So ñatvā "kattha nu kho gacchatī"ti piṭṭhito piṭṭhito gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ "paṭapaṭa"nti khādamānaṃ ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi.
|
|
|
|
Dve ahesuṃ.
|
|
|
|
Puna chinne cattāro.
|
|
|
|
Puna chinne aṭṭha.
|
|
|
|
Puna chinne soḷasa ahesuṃ.
|
|
|
|
Sā "kiṃ karosi sāmī"ti āha.
|
|
|
|
So "kiṃ ida"nti āha.
|
|
|
|
Sā "evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsāhī"ti āha.
|
|
|
|
So tathā akāsi.
|
|
|
|
Sunakhā antaradhāyiṃsu.
|
|
|
|
Taṃ divasaṃ tassā kammaṃ khīṇaṃ.
|
|
|
|
Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho.
|
|
|
|
Sā "mayhaṃ, sāmi, kammaṃ khīṇaṃ mā agamā"ti āha.
|
|
|
|
Rājā asutvāva gato.
|
|
|
|
Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo.
|
|
|
|
So gihīnaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu mātāpituupaṭṭhāne dhammikasamaṇabrāhmaṇaupaṭṭhāneti evamādīsu kalyāṇadhammesu niyojanena bahūpakāro, tasmiṃ micchāpaṭipannā gihī bhikkhusaṅghaṃ akkositvā paribhāsitvā nirayādīsu nibbattanti, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena dakkhiṇeyyaggīti vutto.
|
|
|
|
Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ vimānavatthusmiṃ revatīvatthu vitthāretabbaṃ.
|
|
|
|
"Tividhena rūpasaṅgaho"ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi.
|
|
|
|
Saṅgahoti jātisañjātikiriyagaṇanavasena catubbidho saṅgaho.
|
|
|
|
Tattha sabbe khattiyā āgacchantūtiādiko (ma. ni. 1.462) jātisaṅgaho.
|
|
|
|
Sabbe kosalakātiādiko sañjātisaṅgaho.
|
|
|
|
Sabbe hatthārohātiādiko kiriyasaṅgaho.
|
|
|
|
Cakkhāyatanaṃ katamaṃ khandhagaṇanaṃ gacchatīti?
|
|
|
|
Cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti.
|
|
|
|
Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahitanti ayaṃ gaṇanasaṅgaho, so idha adhippeto.
|
|
|
|
Tasmā tividhena rūpasaṅgahoti tīhi koṭṭhāsehi rūpagaṇanāti attho.
|
|
|
|
Sanidassanādīsu attānaṃ ārabbha pavattena cakkhuviññāṇasaṅkhātena saha nidassanenāti sanidassanaṃ.
|
|
|
|
Cakkhupaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ.
|
|
|
|
Taṃ atthato rūpāyatanameva.
|
|
|
|
Cakkhuviññāṇasaṅkhātaṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ.
|
|
|
|
Sotādipaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ.
|
|
|
|
Taṃ atthato cakkhāyatanādīni nava āyatanāni.
|
|
|
|
Vuttappakāraṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ.
|
|
|
|
Nāssa paṭighoti appaṭighaṃ.
|
|
|
|
Taṃ atthato ṭhapetvā dasāyatanāni avasesaṃ sukhumarūpaṃ.
|
|
|
|
Tayo saṅkhārāti sahajātadhamme ceva samparāye phaladhamme ca saṅkharonti rāsī karontīti saṅkhārā.
|
|
|
|
Abhisaṅkharotīti abhisaṅkhāro.
|
|
|
|
Puñño abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro.
|
|
|
|
"Tattha katamo puññābhisaṅkhāro?
|
|
|
|
Kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā"ti evaṃ vuttānaṃ aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalamahācittacetanānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacarakusalacetanānañcetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Ettha ca dānasīlamayā aṭṭheva cetanā honti.
|
|
|
|
Bhāvanāmayā terasāpi.
|
|
|
|
Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhiṃ gatopi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti, evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti.
|
|
|
|
Tena vuttaṃ "bhāvanāmayā terasāpī"ti.
|
|
|
|
Tattha dānamayādīsu "dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāro.
|
|
|
|
Sīlaṃ ārabbha, bhāvanaṃ ārabbha, bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro"ti ayaṃ saṅkhepadesanā.
|
|
|
|
Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma.
|
|
|
|
Sīlapūraṇatthāya pana pabbajissāmīti vihāraṃ gacchantassa, pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajito vatamhi sādhu sādhūti āvajjantassa, pātimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma.
|
|
|
|
Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena "cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa - pe - manaṃ.
|
|
|
|
Rūpe.
|
|
|
|
Dhamme.
|
|
|
|
Cakkhuviññāṇaṃ - pe - manoviññāṇaṃ.
|
|
|
|
Cakkhusamphassaṃ - pe - manosamphassaṃ.
|
|
|
|
Cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ - pe - manosamphassajaṃ vedanaṃ.
|
|
|
|
Rūpasaññaṃ, jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmā"ti ayaṃ vitthārakathā.
|
|
|
|
Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro.
|
|
|
|
Dvādasaakusalacittasampayuttānaṃ cetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ "tattha katamo apuññābhisaṅkhāro?
|
|
|
|
Akusalacetanā kāmāvacarā, ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro"ti.
|
|
|
|
Āneñjaṃ niccalaṃ santaṃ vipākabhūtaṃ arūpameva abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro.
|
|
|
|
Catunnaṃ arūpāvacarakusalacetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Yathāha "tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro?
|
|
|
|
Kusalacetanā arūpāvacarā, ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro"ti.
|
|
|
|
Puggalattike sattavidho purisapuggalo, tisso sikkhā sikkhatīti sekkho.
|
|
|
|
Khīṇāsavo sikkhitasikkhattā puna na sikkhissatīti asekkho.
|
|
|
|
Puthujjano sikkhāhi paribāhiyattā nevasekkho nāsekkho.
|
|
|
|
Therattike jātimahallako gihī jātitthero nāma.
|
|
|
|
"Cattārome, bhikkhave, therakaraṇā dhammā.
|
|
|
|
Idha, bhikkhave, thero sīlavā hoti, bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
|
|
|
|
Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammā"ti (a. ni. 4.22).
|
|
|
|
Evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā anekehi vā samannāgato dhammathero nāma.
|
|
|
|
Aññataro theranāmako bhikkhūti evaṃ theranāmako vā, yaṃ vā pana mahallakakāle pabbajitaṃ sāmaṇerādayo disvā thero theroti vadanti, ayaṃ sammutithero nāma.
|
|
|
|
Puññakiriyavatthūsu dānameva dānamayaṃ.
|
|
|
|
Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyavatthu.
|
|
|
|
Itaresupi dvīsu eseva nayo.
|
|
|
|
Atthato pana pubbe vuttadānamayacetanādivaseneva saddhiṃ pubbabhāgaaparabhāgacetanāhi imāni tīṇi puññakiriyavatthūni veditabbāni.
|
|
|
|
Ekamekañcettha pubbabhāgato paṭṭhāya kāyena karontassa kāyakammaṃ hoti.
|
|
|
|
Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ.
|
|
|
|
Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasā cintentassa manokammaṃ.
|
|
|
|
Annādīni dentassa cāpi annadānādīni demīti vā dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti.
|
|
|
|
Vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ.
|
|
|
|
Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti.
|
|
|
|
Aparānipi satta puññakiriyavatthūni apacitisahagataṃ puññakiriyavatthu, veyyāvaccasahagataṃ, pattānuppadānaṃ, pattabbhanumodanaṃ, desanāmayaṃ, savanamayaṃ, diṭṭhijugataṃ puññakiriyavatthūti.
|
|
|
|
Tattha mahallakaṃ disvā paccuggamanapattacīvarappaṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena apacitisahagataṃ veditabbaṃ.
|
|
|
|
Vuḍḍhatarānaṃ vattappaṭipattikaraṇavasena, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, "gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā"ti sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca veyyāvaccasahagataṃ veditabbaṃ.
|
|
|
|
Cattāro paccaye datvā sabbasattānaṃ patti hotūti pavattanavasena pattānuppadānaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
|
Parehi dinnāya pattiyā sādhu suṭṭhūti anumodanāvasena pattabbhanumodanaṃ veditabbaṃ.
|
|
|
|
Eko "evaṃ maṃ 'dhammakathiko'ti jānissantī"ti icchāya ṭhatvā lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ.
|
|
|
|
Eko attano paguṇadhammaṃ apaccāsīsamāno paresaṃ deseti, idaṃ desanāmayaṃ puññakiriyavatthu nāma.
|
|
|
|
Eko suṇanto "iti maṃ 'saddho'ti jānissantī"ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ.
|
|
|
|
Eko "evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī"ti hitappharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ savanamayaṃ puññakiriyavatthu.
|
|
|
|
Diṭṭhijugataṃ pana sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ.
|
|
|
|
Yaṃkiñci puññaṃ karontassa hi diṭṭhiyā ujubhāveneva mahapphalaṃ hoti.
|
|
|
|
Iti imesaṃ sattannaṃ puññakiriyavatthūnaṃ purimeheva tīhi saṅgaho veditabbo.
|
|
|
|
Ettha hi apacitiveyyāvaccāni sīlamaye.
|
|
|
|
Pattidānapattabbhanumodanāni dānamaye.
|
|
|
|
Desanāsavanāni bhāvanāmaye.
|
|
|
|
Diṭṭhijugataṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati.
|
|
|
|
Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni.
|
|
|
|
Diṭṭhenāti maṃsacakkhunā vā dibbacakkhunā vā vītikkamaṃ disvā codeti.
|
|
|
|
Sutenāti pakatisotena vā dibbasotena vā parassa saddaṃ sutvā codeti.
|
|
|
|
Parisaṅkāya vāti diṭṭhaparisaṅkitena vā sutaparisaṅkitena vā mutaparisaṅkitena vā codeti.
|
|
|
|
Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.
|
|
|
|
Kāmūpapattiyoti kāmūpasevanā kāmappaṭilābhā vā.
|
|
|
|
Paccupaṭṭhitakāmāti nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā.
|
|
|
|
Seyyathāpi manussāti yathā manussā.
|
|
|
|
Manussā hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti.
|
|
|
|
Yattha paṭibaddhacittā honti, satampi sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti.
|
|
|
|
Ekacce devā nāma catudevalokavāsino.
|
|
|
|
Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti.
|
|
|
|
Ekacce vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti.
|
|
|
|
Maccho attano macchiyā kacchapo kacchapiyāti.
|
|
|
|
Nimminitvā nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti, tādisaṃ tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya.
|
|
|
|
Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī.
|
|
|
|
Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā.
|
|
|
|
Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ kāmabhogaṃ nimminanti, te tattha vasaṃ vattenti.
|
|
|
|
Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti?
|
|
|
|
Pakatisevanavasena.
|
|
|
|
Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ gaṇhāti, taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti, evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā tādisakaṃyeva nimminanti.
|
|
|
|
Te tattha vasaṃ vattenti, methunaṃ sevanti.
|
|
|
|
Keci pana therā "hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ ijjhatī"ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ "etaṃ pana natthī"ti paṭikkhittaṃ.
|
|
|
|
Na hi kāyena aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti.
|
|
|
|
Channampi hi kāmāvacarānaṃ kāmā pākatikā eva.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ –
|
|
|
|
"Cha ete kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino;
|
|
|
|
Sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ, āyu bhavati kittaka"nti. (vibha. 1023);
|
|
|
|
Sukhūpapattiyoti sukhappaṭilābhā.
|
|
|
|
Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti attho.
|
|
|
|
Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā.
|
|
|
|
Parisannāti samantato tintā.
|
|
|
|
Paripūrāti paripuṇṇā.
|
|
|
|
Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ.
|
|
|
|
Idampi vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ.
|
|
|
|
Ahosukhaṃ ahosukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā uppajjati.
|
|
|
|
Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti.
|
|
|
|
Santamevāti paṇītameva.
|
|
|
|
Tusitāti tato uttariṃ sukhassa apatthanato santuṭṭhā hutvā.
|
|
|
|
Sukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti.
|
|
|
|
Sekkhā paññāti satta ariyapaññā.
|
|
|
|
Arahato paññā asekkhā.
|
|
|
|
Avasesā paññā nevasekkhānāsekkhā.
|
|
|
|
Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro – "tattha katamā cintāmayā paññā?
|
|
|
|
Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā - pe - viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muttiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati cintāmayā paññā.
|
|
|
|
Tattha katamā sutamayā paññā?
|
|
|
|
Yogavihitesu vā kammāyatanesu - pe - dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati sutamayā paññā. (Tattha katamā bhāvanāmayā paññā?) Sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā"ti (vibha. 768-69).
|
|
|
|
Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ.
|
|
|
|
Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ.
|
|
|
|
Tañhi nissāya bhikkhu paññāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno.
|
|
|
|
Teneva vuttaṃ – "sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī"ti (a. ni. 7.67).
|
|
|
|
Pavivekāvudhanti "kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko"ti ayaṃ tividhopi vivekova āvudhaṃ.
|
|
|
|
Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ.
|
|
|
|
Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ.
|
|
|
|
Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ.
|
|
|
|
Imasmiñhi tividhe viveke abhirato, na kutoci bhāyati.
|
|
|
|
Tasmā ayampi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto.
|
|
|
|
Lokiyalokuttarapaññāva āvudhaṃ paññāvudhaṃ.
|
|
|
|
Yassa sā atthi, so na kutoci bhāyati, na cassa koci bhāyati.
|
|
|
|
Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā.
|
|
|
|
Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe anaññātaṃ aviditaṃ dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ.
|
|
|
|
Sotāpattimaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Aññindriyanti aññābhūtaṃ ājānanabhūtaṃ indriyaṃ.
|
|
|
|
Sotāpattiphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Aññātāvindriyanti aññātāvīsu jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ.
|
|
|
|
Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Maṃsacakkhu cakkhupasādo.
|
|
|
|
Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ.
|
|
|
|
Paññācakkhu lokiyalokuttarapaññā.
|
|
|
|
Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā.
|
|
|
|
Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo.
|
|
|
|
Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ, cittaṃ adhicittaṃ, paññā adhipaññāti ayaṃ pabhedo veditabbo –
|
|
|
|
Sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma.
|
|
|
|
Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ.
|
|
|
|
Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanāpaññā adhipaññā.
|
|
|
|
Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīladasasīlāni sīlameva, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ.
|
|
|
|
Cittapaññāsupi eseva nayo.
|
|
|
|
Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva.
|
|
|
|
Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva.
|
|
|
|
Sabbaṃ vā lokiyaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ.
|
|
|
|
Cittapaññāsupi eseva nayo.
|
|
|
|
Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma.
|
|
|
|
Aṭṭha samāpattiyo cittabhāvanā nāma.
|
|
|
|
Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma.
|
|
|
|
Khīṇāsavassa hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti.
|
|
|
|
Aṭṭha samāpattiyo cassa na aññesaṃ viya dubbalā, tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti paññāvepullapattiyā.
|
|
|
|
Tasmā evaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ maggo paṭipadānussariyaṃ.
|
|
|
|
Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Maggo paṭipadānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Nibbānaṃ vimuttānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ, tato uttariñhi daṭṭhabbaṃ nāma natthi.
|
|
|
|
Maggo paṭipadānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ.
|
|
|
|
Anuttariyanti uttamaṃ jeṭṭhakaṃ.
|
|
|
|
Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro.
|
|
|
|
Pañcakanayena dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto.
|
|
|
|
Seso avitakkaavicāro.
|
|
|
|
Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato, saguṇato, ārammaṇatoti.
|
|
|
|
Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa vipassanā suññatā nāma hoti.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Asuññatattakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvā.
|
|
|
|
Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti.
|
|
|
|
Maggāgamanena phalasamādhi suññato nāma.
|
|
|
|
Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti.
|
|
|
|
Tassa vipassanā animittā nāma hoti.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Nimittakārakakilesābhāvā.
|
|
|
|
Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti.
|
|
|
|
Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma.
|
|
|
|
Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Paṇidhikārakakilesābhāvā.
|
|
|
|
Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma.
|
|
|
|
Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā.
|
|
|
|
Maggasamādhi pana rāgādīhi suññatattā suññato, rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā.
|
|
|
|
Nibbānaṃ rāgādīhi suññatattā rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca.
|
|
|
|
Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto appaṇihito.
|
|
|
|
Ayaṃ ārammaṇato kathā.
|
|
|
|
Soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyappaṭipadā dhammā.
|
|
|
|
Vitthāro panettha "tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ?
|
|
|
|
Pāṇātipātā veramaṇī"tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena veditabbo.
|
|
|
|
Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyappaṭipadā dhammā.
|
|
|
|
Tesaṃ vitthāro "tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ?
|
|
|
|
Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ.
|
|
|
|
Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ?
|
|
|
|
Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ pariññāsahagato maggo, vācāya chandarāgappahānaṃ, vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ.
|
|
|
|
Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ?
|
|
|
|
Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, manārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, manopariññā manomoneyyaṃ.
|
|
|
|
Pariññāsahagato maggo, manasmiṃ chandarāgappahānaṃ, cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya"nti (mahāni. 14).
|
|
|
|
Kosallesu āyoti vuḍḍhi.
|
|
|
|
Apāyoti avuḍḍhi.
|
|
|
|
Tassa tassa kāraṇaṃ upāyo.
|
|
|
|
Tesaṃ pajānanā kosallaṃ.
|
|
|
|
Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva.
|
|
|
|
Vuttañhetaṃ – "tattha katamaṃ āyakosallaṃ?
|
|
|
|
Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā nirujjhanti.
|
|
|
|
Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā - pe - sammādiṭṭhi.
|
|
|
|
Idaṃ vuccati āyakosallaṃ.
|
|
|
|
Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ?
|
|
|
|
Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti.
|
|
|
|
Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā - pe - sammādiṭṭhi.
|
|
|
|
Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ.
|
|
|
|
Sabbāpi tatrupāyā paññā upāyakosalla"nti (vibha. 771).
|
|
|
|
Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ.
|
|
|
|
Madāti majjanākāravasena pavattamānā.
|
|
|
|
Tesu "ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakīkhaṇḍampi khāditapubbaṃ, ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko añño mādiso nirogo nāmā"ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado.
|
|
|
|
"Mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā"ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado.
|
|
|
|
"Ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī"ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado.
|
|
|
|
Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ.
|
|
|
|
"Ettakomhi sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ patirūpa"nti evaṃ attānaṃ adhipattiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma.
|
|
|
|
Lokaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma.
|
|
|
|
Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ nāma.
|
|
|
|
Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni.
|
|
|
|
Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammaṃ, atītakkhandheti attho.
|
|
|
|
Apica "yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, 'ahosī'ti tassa saṅkhā, 'ahosī'ti tassa paññatti 'ahosī'ti tassa samaññā, na tassa saṅkhā 'atthī'ti, na tassa saṅkhā 'bhavissatī'ti (saṃ. ni. 3.62) evaṃ āgatena niruttipathasuttenapettha attho dīpetabbo.
|
|
|
|
Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā.
|
|
|
|
Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.
|
|
|
|
Pubbenivāsānussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ tamaṃ vijjhati, pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā.
|
|
|
|
Cutūpapātañāṇaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhati, tañca viditaṃ karotīti vijjā.
|
|
|
|
Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ catusaccacchādakaṃ tamaṃ vijjhati, catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā.
|
|
|
|
Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro.
|
|
|
|
Catasso appamaññā brahmā vihāro.
|
|
|
|
Phalasamāpatti ariyo vihāro.
|
|
|
|
Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva.
|
|
|
|
"Ime kho, āvuso"tiādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Iti samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
|
|
|
|
Tikavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|