| Закладка |
381.
Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – "alābhā vata no, na vata no lābhā, dulladdhaṃ vata no, na vata no suladdhaṃ, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Handa, mayaṃ, āvuso, campaṃ gantvā bhagavato santike accayaṃ accayato desemā"ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – "kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā"ti ? "Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tato mayaṃ, bhagavā, āgacchāmā"ti. "Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipitthā"ti? "Evaṃ, bhante"ti. "Kismiṃ, bhikkhave, vatthusmiṃ kāraṇe"ti? "Avatthusmiṃ, bhagavā, akāraṇe"ti. Vigarahi buddho bhagavā – "ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipissatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya - pe -" vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – "na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipitabbo. Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā"ti.
|
| пали |
english - Khematto Bhikkhu |
Комментарии |
|
381.Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – "alābhā vata no, na vata no lābhā, dulladdhaṃ vata no, na vata no suladdhaṃ, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā.
|
Then those incoming monks became anxious and remorseful, (thinking,) “It’s no gain for us! It’s not a gain for us! It’s ill-gained for us! It’s not well-gained!—in that, without grounds, without reason, we suspended a pure monk, without offense.
|
|
|
Handa, mayaṃ, āvuso, campaṃ gantvā bhagavato santike accayaṃ accayato desemā"ti.
|
“Come friends, let’s go to Campā and confess this transgression as such in the Blessed One’s presence.”
|
|
|
Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṃsu.
|
So the incoming monks put their lodgings in order and—taking their robes and bowls—set out for Campā.
|
|
|
Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
|
Traveling by stages, they went to Campā and to the Blessed One. On arrival, having bowed down to him, they sat to one side.
|
|
|
Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ.
|
It is customary for Buddhas, Blessed Ones, to exchange pleasantries with incoming monks.
|
|
|
Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – "kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā"ti ?
|
Then the Blessed One said to the monks, “Is it agreeable, monks? Are you getting by? Did you come along the road with little weariness? Where are you coming from, monks?”
|
|
|
"Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā.
|
“It’s agreeble, O Blessed One. We’re getting by. And we came along the road with little weariness, lord.
|
|
|
Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma.
|
“Lord, there is a Village named Vāsabha in the countryside of Kāsi.
|
|
|
Tato mayaṃ, bhagavā, āgacchāmā"ti.
|
We have come from there.”
|
|
|
"Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipitthā"ti?
|
“Monks, did you suspend the resident monk?”
|
|
|
"Evaṃ, bhante"ti.
|
“Yes, lord.”
|
|
|
"Kismiṃ, bhikkhave, vatthusmiṃ kāraṇe"ti?
|
“On what grounds, monks? For what reason?”
|
|
|
"Avatthusmiṃ, bhagavā, akāraṇe"ti.
|
“Without grounds, O Blessed One, without reason.”
|
|
|
Vigarahi buddho bhagavā – "ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ.
|
The Buddha, the Blessed One, rebuked them, “Monks, it is unseemly, unbecoming, unsuitable, unworthy of a contemplative, improper, and not to be done.
|
|
|
Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipissatha.
|
How could you worthless men, without grounds, without reason, suspend a pure monk, without offense?
|
|
|
Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya - pe -" vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – "na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipitabbo.
|
Worthless men, this neither inspires faith in the faithless ...” Having rebuked him and given a Dhamma talk, he addressed the monks: “Monks, a pure monk, without offense, is not to be suspended without grounds, without reason.
|
|
|
Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā"ti.
|
Whoever should suspend him: an offense of wrong-doing.”
|
|