| Что нового | Оглавление | Поиск | Закладки | Словарь | Вход | EN / RU |
| Закладка |
28. Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – "sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhu [cakkhuṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi - pe - jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ, jivhāsamphasso āditto. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi - pe - mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi. Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati - pe - yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānātī"ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. Chaṭṭhaṃ. |
| пали | Пали - monpiti formatted | english - Thanissaro bhikkhu | english - Бхиккху Бодхи | русский - khantibalo | русский - Андросов В.П. | Комментарии |
| 28.Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. | evam'me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayā'sīse saddhiṃ bhikkhu'sahassena | I have heard that on one occasion the Blessed One was staying in Gaya, at Gaya Head, with 1,000 monks. | On one occasion the Blessed One was dwelling at Gays, at Gaya's Head, together with a thousand bhikkhus. | Так я слышал. Однажды Благословенный находился в Гайе на Вершине Гайи с тысячей монахов. |
В комментарии даётся только история происхождения этой сутты, само её содержимое там не разбирается. Все комментарии (2) |
|
| Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – "sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ. | tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ | There he addressed the monks: "Monks, the All is aflame. | There the Blessed One addressed the bhikkhus thus: "Bhikkhus, all is burning. | Там Благословенный обратился к монахам: "Монахи, всё горит. | — О подвижники, всё пребывает в огне. | |
| Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? | kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ | What All is aflame? | And what, bhikkhus, is the all that is burning? | Что же, монахи, это за "всё", что горит? | Почему же, о подвижники, всё пребывает в огне? | |
| Cakkhu [cakkhuṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto. | cakkhuṃ bhikkhave ādittaṃ rūpā ādittā cakkhu'viññāṇaṃ ādittaṃ cakkhu'samphasso āditto | The eye is aflame. Forms are aflame. Consciousness at the eye is aflame. Contact at the eye is aflame. | The eye is burning, forms are buming, eye-consciousness is burning, eye-contact is burning, | Зрение горит, образное горит, сознание зрения горит, соприкосновение зрения горит. | Глаз, о подвижники, есть огонь. Цвет и форма (рупа) [которые видит глаз], есть огонь. Сознание, воспринимающее увиденное, есть огонь. |
Суд по всему предложение yampidam должно быть частью одного предложения с этим по аналогии со второй частью сутты, где оно слитно.
Так в тайской типит... Все комментарии (1) |
| Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. | yampidaṃ cakkhu'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | And whatever there is that arises in dependence on contact at the eye — experienced as pleasure, pain or neither-pleasure-nor-pain — that too is aflame. | and whatever feeling arises with eye-contact as condition-whether pleasant or painful or neither-painful-nor-pleasant-that too is burning. | И всё, что возникает с соприкосновением зрения в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | Горит даже то, чем соединяются глаз с цветом и формой. И ощущение (ведана) приятное, неприятное или безразличное, которое мы получаем от этого соединения, оно тоже есть огонь. | |
| Kena ādittaṃ? | kena ādittaṃ | Aflame with what? | Burning with what? | Чем горит? | Какого же рода этот огонь? | |
| 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi - pe - | ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Aflame with the fire of passion, the fire of aversion, the fire of delusion. Aflame, I tell you, with birth, aging & death, with sorrows, lamentations, pains, distresses, & despairs. | Burning with the fire of lust, with the fire of hatred, with the fire of delusion; burning with birth, aging, and death; with sorrow, lamentation, pain, displeasure, and despair, I say. | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | Я заявляю, что это огонь желания, ненависти и невежества, он горит при рождении, старении, смерти, при страдании, плаче, муке, жажде, отчаянии. | |
| sotaṃ ādittaṃ saddā ādittā sota'viññāṇaṃ ādittaṃ sota'samphasso āditto | "The ear is aflame. Sounds are aflame. | "The ear is buming... | Слух горит, звуки горят, сознание слуха горит, соприкосновение слуха горит. | (Затем то же самое было сказано относительно уха, носа, языка, тела [кайя] и ума, после чего Будда продолжил): | ||
| yampidaṃ sota'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | И всё, что возникает с соприкосновением слуха в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | |||||
| kena ādittaṃ | Чем горит? | |||||
| ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | |||||
| ghānaṃ ādittaṃ gandhā ādittā ghāna'viññāṇaṃ ādittaṃ ghāna'samphasso āditto | Обоняние горит, запахи горят, сознание обоняния горит, соприкосновение обоняния горит. | |||||
| yampidaṃ ghāna'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | "The nose is aflame. Aromas are aflame. | И всё, что возникает с соприкосновением обоняния в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | ||||
| kena ādittaṃ | Чем горит? |
Как интересно - в бирманской типитаке (CST) анусвара перед p везде справедливо переходит в m. То же самое и в сингальской
http://metta.lk/tipitaka/2S... Все комментарии (1) |
||||
| ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | |||||
| jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ, jivhāsamphasso āditto. | jivhā ādittā rasā ādittā jivhā'viññāṇaṃ ādittaṃ jivhā'samphasso āditto | "The tongue is aflame. Flavors are aflame. | Чувство вкуса горит, вкусы горят, сознание чувства вкуса горит, соприкосновение вкуса горит. | |||
| Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. | yampidaṃ jivhā'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | И всё, что возникает с соприкосновением чувства вкуса в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | ||||
| Kena ādittaṃ? | kena ādittaṃ | Чем горит? | ||||
| 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi - pe - | ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | ||||
| kāyo āditto phoṭṭhabbā ādittā kāya'viññāṇaṃ ādittaṃ kāya'samphasso āditto | "The body is aflame. Tactile sensations are aflame. | Осязание горит, осязательные ощущения горят, сознание осязания горит, соприкосновение осязания горит. | ||||
| yampidaṃ kāya'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | И всё, что возникает с соприкосновением осязания в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | |||||
| kena ādittaṃ | Чем горит? | |||||
| ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | |||||
| mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto. | mano āditto dhammā ādittā mano'viññāṇaṃ ādittaṃ mano'samphasso āditto | "The intellect is aflame. Ideas are aflame. Consciousness at the intellect is aflame. Contact at the intellect is aflame. | The mind is burning . .. | Рассудок горит, познаваемые явления горят, сознание рассудка горит, соприкосновение рассудка горит. | ||
| Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. | yampidaṃ mano'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tampi ādittaṃ | And whatever there is that arises in dependence on contact at the intellect — experienced as pleasure, pain or neither-pleasure-nor-pain — that too is aflame. | and whatever feeling arises with mind-contact as condition whether pleasant or painful or neither-painful-nor-pleasant that too is burning. | И всё, что возникает с соприкосновением рассудка в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, тоже горит. | ||
| Kena ādittaṃ? | kena ādittaṃ | Aflame with what? | Burning with what? | Чем горит? | ||
| 'Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta'nti vadāmi. | ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ jātiyā jarā'maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi | Aflame with the fire of passion, the fire of aversion, the fire of delusion. Aflame, I say, with birth, aging & death, with sorrows, lamentations, pains, distresses, & despairs. | Burning with the fire of lust, with the fire of hatred, with the fire of delusion; buming with birth, aging, and death; with sorrow, lamentation, pain, displeasure, and despair, I say. | Горит, говорю я, огнём страсти, огнём отвращения, огнём неведения, огнём рождения, старения, смерти, печали, плача, боли, мук, отчаяния. | ||
| Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati | evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariya'sāvako cakkhusmiṃpi nibbindati rūpesupi nibbindati cakkhu'viññāṇepi nibbindati cakkhu'samphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhu'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "Seeing thus, the well-instructed disciple of the noble ones grows disenchanted with the eye, disenchanted with forms, disenchanted with consciousness at the eye, disenchanted with contact at the eye. And whatever there is that arises in dependence on contact at the eye, experienced as pleasure, pain or neither-pleasure-nor-pain: With that, too, he grows disenchanted. | "Seeing thus, bhikkhus, the instructed noble disciple experiences revulsion towards the eye, towards forms, towards eyeconsciousness, towards eye-contact, towards whatever feeling arises with eye-contact as condition-whether pleasant or painful or neither-painful-nor-pleasant; | Видя это, о монахи, образованный ученик благородных пресыщается зрением, пресыщается образным, пресыщается сознанием зрения, пресыщается соприкосновением зрения. И всем, что возникает с соприкосновением зрения в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | — Подумав над этим, о подвижники, благородный ученик отказывается от пристрастия смотреть глазами, видеть цвета и формы, воспринимать увиденное сознанием, соединять его с формами и ощущать приятное, неприятное или безразличное. | |
| sotasmiṃpi nibbindati saddesupi nibbindati sota'viññāṇepi nibbindati sota'samphassepi nibbindati yampidaṃ sota'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "He grows disenchanted with the ear. | experiences revulsion towards the ear . | Пресыщается слухом, пресыщается звуками, пресыщается сознанием слуха, пресыщается соприкосновением слуха. И всем, что возникает с соприкосновением слуха в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | (Отказ справедлив, согласно Просветлённому, и относительно уха, носа, языка, тела и ума, а также от восприятия ими информации, от осознания её и т. д., из чего последовал вывод): | ||
| ghānasmiṃpi nibbindati gandhesupi nibbindati ghāna'viññāṇepi nibbindati ghāna'samphassepi nibbindati yampidaṃ ghāna'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "He grows disenchanted with the nose. .. | Пресыщается обонянием, пресыщается запахами, пресыщается сознанием обоняния, пресыщается соприкосновением обоняния. И всем, что возникает с соприкосновением обоняния в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | ||||
| jivhāyapi nibbindati rasesupi nibbindati jivhā'viññāṇepi nibbindati jivhā'samphassepi nibbindati yampidaṃ jivhā'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "He grows disenchanted with the tongue. .. | Пресыщается чувством вкуса, пресыщается вкусами, пресыщается сознанием вкуса, пресыщается соприкосновением вкуса. И всем, что возникает с соприкосновением вкуса в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | ||||
| kāyasmiṃpi nibbindati phoṭṭhabbesupi nibbindati kāya'viññāṇepi nibbindati kāya'samphassepi nibbindati yampidaṃ kāya'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "He grows disenchanted with the body. .. | Пресыщается осязанием, пресыщается осязательными ощущениями, пресыщается сознанием осязания, пресыщается соприкосновением осязания. И всем, что возникает с соприкосновением осязания в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | ||||
| - pe - yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. | manasmiṃpi nibbindati dhammesupi nibbindati mano'viññāṇepi nibbindati mano'samphassepi nibbindati yampidaṃ mano'samphassa'paccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkham'asukhaṃ vā tasmiṃpi nibbindati | "He grows disenchanted with the intellect, disenchanted with ideas, disenchanted with consciousness at the intellect, disenchanted with contact at the intellect. And whatever there is that arises in dependence on contact at the intellect, experienced as pleasure, pain or neither-pleasure-nor-pain: He grows disenchanted with that too. | towards the mind ... towards whatever feeling arises with mind-contact as condition... | Пресыщается рассудком, пресыщается познаваемыми явлениями, пресыщается сознанием рассудка, пресыщается соприкосновением рассудка. И всем, что возникает с соприкосновением рассудка в качестве условия, испытываемое как приятное, мучительное, или ни приятное, ни мучительное, он тоже пресыщается. | ||
| Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. | nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamīti ñāṇaṃ hoti | Disenchanted, he becomes dispassionate. Through dispassion, he is fully released. With full release, there is the knowledge, 'Fully released.' | Experiencing revulsion, he becomes dispassionate. Through dispassion [his mind] is , liberated. When it is liberated there comes the knowledge: 'It's liberated.' | Пресыщенный, он становится бесстрастным; благодаря бесстрастию он освобождается; у освобождённого есть знание, что он освобождён. | — Тот, кто избавился от привычных привязанностей, становится свободным от страстей и желаний. Именно в нём, свободном, возникает знание, что это состояние и есть освобождение. | |
| 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānātī"ti. | khīṇā jāti vusitaṃ brahma'cariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti | He discerns that 'Birth is ended, the holy life fulfilled, the task done. There is nothing further for this world. '" | He understands: 'Destroyed is birth, the holy life has been lived, what had to be done has been done, there is no more for this state of being. "' | Он познаёт: "Положен конец рождению, прожита возвышенная жизнь, выполнено подлежащее выполнению, ничего за этим [состоянием бытия] больше нет". | Тогда только он поймёт, что настал конец череде рождений и наступила пора святой жизни (брахма-чарийя), что наконец-то свершилось должное свершиться и что иному с ним уже не бывать. | |
| Idamavoca bhagavā. | idam'avoca bhagavā | That is what the Blessed One said. | This is what the Blessed One said. | Так сказал Благословенный. | Так говорил Благодатный. | |
| Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ. | attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ | Gratified, the monks delighted at his words. | Elated, those bhikkhus delighted in the Blessed One's statement. | Радостные, монахи восхитились сказанному Благословенным. | ||
| Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. | imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhu'sahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti | And while this explanation was being given, the hearts of the 1,000 monks, through no clinging (not being sustained), were fully released from fermentation/effluents. | And while this discourse was being spoken, the minds of the thousand bhikkhus were liberated from the taints by nonclinging. | И когда давалось это объяснение, умы той тысячи монахов полностью освободились от влечений через неприсвоение. | Сознание тысяч слушавших подвижников освободилось от пристрастий (асава). | |
| Chaṭṭhaṃ. |