| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
266.Catūhi kāraṇehīti na chandagamanādīhi catūhi kāraṇehi.
|
|
|
|
Akusalaṃ pahāyāti "cattāro kammakilesā"ti vuttaṃ akusalañceva agatigamanākusalañca pajahitvā.
|
|
|
|
Chahi kāraṇehīti surāpānādīsu ādīnavadassanasaṅkhātehi chahi kāraṇehi.
|
|
|
|
Surāpānānuyogādibhedaṃ chabbidhaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ vināsamukhaṃ vajjetvā.
|
|
|
|
Soḷasa mittānīti upakārādivasena cattāro, pamattarakkhaṇādikiccavisesavasena paccekaṃ cattāro cattāro katvā soḷasavidhe kalyāṇamitte sevanto bhajanto.
|
|
|
|
Satthavāṇijjādimicchājīvaṃ pahāya ñāyeneva vattanato dhammikena ājīvena jīvati.
|
|
|
|
Namassitabbāti upakāravasena, guṇavasena ca namassitabbā sabbadā natena hutvā vattitabbā.
|
|
|
|
Disā-saddassa attho heṭṭhā vutto eva.
|
|
|
|
Āgamanabhayanti tattha sammā appaṭipattiyā, micchāpaṭipattiyā ca uppajjanakaanattho.
|
|
|
|
So hi bhāyanti etasmāti "bhaya"nti vuccati.
|
|
|
|
Yena kāraṇena mātāpituādayo puratthimādibhāvena apadiṭṭhā, taṃ dassetuṃ "pubbupakāritāyā"tiādi vuttaṃ, tena atthasarikkhatāya nesaṃ puratthimādibhāvoti dasseti.
|
|
|
|
Tathā hi mātāpitaro puttānaṃ puratthimabhāvena tāva upakāribhāvena dissanato, apadissanato ca puratthimā disā.
|
|
|
|
Ācariyā antevāsikassa dakkhiṇabhāvena, hitāhitaṃ patikusalabhāvena dakkhiṇārahatāya ca vuttanayena dakkhiṇā disā.
|
|
|
|
Iminā nayena "pacchimā disā"tiādīsu yathārahaṃ attho veditabbo.
|
|
|
|
Gharāvāsassa dukkhabahulatāya te te ca kiccavisesā yathāuppatitadukkhanittharaṇatthāti vuttaṃ "te te dukkhavisese uttaratī"ti.
|
|
|
|
Yasmā dāsakammakarā sāmikassa pādānaṃ payirupāsanavasena ceva tadanucchavikakiccasādhanavasena ca yebhuyyena santikāvacarā, tasmā vuttaṃ "pādamūle patiṭṭhānavasenā"ti.
|
|
|
|
Guṇehīti uparibhāvāvahehi guṇehi.
|
|
|
|
Upari ṭhitabhāvenāti saggamagge mokkhamagge ca patiṭṭhitabhāvena.
|
|
|
|
267.Bhatoti posito, taṃ pana bharaṇaṃ jātakālato paṭṭhāya sukhapaccayūpaharaṇena dukkhapaccayāpaharaṇena ca tehi pavattitanti dassetuṃ "thaññaṃ pāyetvā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Jaggitoti paṭijaggito.
|
|
|
|
Teti mātāpitaro.
|
|
|
|
Mātāpitūnaṃ santakaṃ khettādiṃ avināsetvā rakkhitaṃ tesaṃ paramparāya ṭhitiyā kāraṇaṃ hotīti "taṃ rakkhanto kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāmā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Adhammikavaṃsatoti "kulappadesādinā attanā sadisaṃ ekaṃ purisaṃ ghaṭetvā vā gīvāyaṃ vā hatthe vā bandhamaṇiyaṃ vā hāretabba"nti evaṃ ādinā pavattaadhammikapaveṇito.
|
"Ненадлежащие традиции": "на территории рода и т.п. себе подобного одного человека схватив, шею или руки нужно связать и выгнать" и т.д. - так действует ненадлежащая традиция.
|
|
|
Hāretvāti apanetvā taṃ gāhaṃ vissajjāpetvā.
|
"Отменив": убрав, отменив её действие.
|
|
|
Mātāpitaro tato gāhato vivecaneneva hi āyatiṃ tesaṃ paramparāhārikā siyā.
|
Ведь раз родители из-за её действия подвергались критике, так и в будущем могут подвергаться продолжатели рода (?).
|
|
|
Dhammikavaṃseti hiṃsādiviratiyā dhammike vaṃse dhammikāya paveṇiyaṃ.
|
"Надлежащие традиции": воздержание от нанесения вреда как надлежащая традиция.
|
|
|
Ṭhapentoti patiṭṭhapento.
|
|
|
|
Salākabhattādīni anupacchinditvāti salākabhattadānādīni avicchinditvā.
|
|
|
|
Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti ettha yasmā dāyapaṭilābhassa yogyabhāvena vattamānoyeva dāyajjaṃ paṭipajjati nāma, na itaro, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ "mātāpitaro"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Dāraketi putte.
|
|
|
|
Vinicchayaṃ patvāti "puttassa cajavissajjana"nti evaṃ āgataṃ vinicchayaṃ āgamma.
|
|
|
|
Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti vuttanti "dāyajjaṃ paṭipajjāmī" ti idaṃ catutthaṃ vattanaṭṭhānaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Tesanti mātāpitūnaṃ.
|
|
|
|
Tatiyadivasato paṭṭhāyāti matadivasato tatiyadivasato paṭṭhāya.
|
|
|
|
Pāpato nivāraṇaṃ nāma anāgatavisayaṃ.
|
|
|
|
Sampattavatthutopi hi nivāraṇaṃ vītikkame anāgate eva siyā, na vattamāne.
|
|
|
|
Nibbattitā pana pāpakiriyā garahaṇamattapaṭikārāti āha "katampi garahantī"ti.
|
|
|
|
Nivesentīti patiṭṭhapenti.
|
|
|
|
Vuttappakārā mātāpitaro anavajjameva sippaṃ sikkhāpentīti vuttaṃ "muddāgaṇanādisippa"nti.
|
|
|
|
Rūpādīhīti ādi-saddena bhogaparivārādiṃ saṅgaṇhāti.
|
|
|
|
Anurūpenāti anucchavikena.
|
|
|
|
Niccabhūto samayo abhiṇhakaraṇakālo.
|
|
|
|
Abhiṇhattho hi ayaṃ nicca-saddo "niccapahaṃsito niccapahaṭṭho"tiādīsu viya.
|
|
|
|
Yuttapattakālo eva samayo Niccabhūto samayo abhiṇhakaraṇakālo.
|
|
|
|
Abhiṇhattho hi ayaṃ nicca-saddo "niccapahaṃsito niccapahaṭṭho"tiādīsu viya.
|
|
|
|
Yuttapattakālo eva samayo kālasamayo.
|
|
|
|
"Uṭṭhāya ti imināssa niccameva dāne tesaṃ yuttapayuttataṃ dasseti.
|
|
|
|
Sikhāṭhapanaṃ dārakakāle.
|
|
|
|
Āvāhavivāhaṃ puttadhītūnaṃ yobbanappattakāle.
|
|
|
|
Taṃ bhayaṃ yathā nāgacchati, evaṃ pihitā hoti "puratthimā disā"ti vibhattiṃ pariṇāmetvā yojanā.
|
|
|
|
Yathā pana taṃ bhayaṃ āgaccheyya, yathā ca nāgaccheyya, tadubhayaṃ dassetuṃ "sace hī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Vippaṭipannāti "bhato ne bharissāmī"tiādinā uttasammāpaṭipattiyā akāraṇena ceva tappaṭipakkhamicchāpaṭipattiyā akaraṇena ca vippaṭipannā puttā assu.
|
|
|
|
Etaṃ bhayanti etaṃ "mātāpitūnaṃ appatirūpāti viññūnaṃ garahitabbatābhayaṃ, paravādabhaya"nti evamādi āgaccheyya puttesu.
|
|
|
|
Puttānaṃ nānurūpāti ettha "puttāna"nti padaṃ etaṃ bhayaṃ puttānaṃ āgaccheyyāti evaṃ idhāpi ānetvā sambandhitabbaṃ.
|
|
|
|
Tādisānañhi mātāpitūnaṃ puttānaṃ ovādānusāsaniyo dātuṃ samatthakālato paṭṭhāya tā tesaṃ dātabbā evāti katvā tathā vuttaṃ.
|
|
|
|
Puttānañhi vasenāyaṃ desanā anāgatā sammāpaṭipannesu ubhosu attano, mātāpitūnañca vasena uppajjanakatāya sabbaṃ bhayaṃ na hoti sammāpaṭipannattā.
|
|
|
|
Evaṃ paṭipannattā eva paṭicchannā hoti tattha kātabbapaṭisanthārassa sammadeva katattā.
|
|
|
|
Khemāti anupaddavā.
|
|
|
|
Yathāvuttasammāpaṭipattiyā akaraṇena hi uppajjanakaupaddavā karaṇena na hontīti.
|
|
|
|
"Na kho te"tiādinā vutto saṅgītianāruḷho bhagavatā tadā tassa vutto paramparāgato attho veditabbo.
|
|
|
|
Tenāha "bhagavā siṅgālakaṃ etadavocā"ti.
|
|
|
|
Ayañhīti ettha hi-saddo avadhāraṇe.
|
|
|
|
Tathā hi "no aññā"ti aññadisaṃ nivatteti.
|
|
|
|
268.Ācariyaṃ dūratova disvā uṭṭhānavacaneneva tassa paccuggamanādisāmīcikiriyā avuttasiddhāti taṃ dassento "paccuggamanaṃ katvā"tiādimāha.
|
|
|
|
Upaṭṭhānenāti payirupāsanena.
|
|
|
|
Tikkhattuṃupaṭṭhānagamanenāti pāto, majjhanhike, sāyanti tīsu kālesu upaṭṭhānatthaṃ upagamanena.
|
|
|
|
Sippuggahaṇatthaṃ pana upagamanaṃ upaṭṭhānantogadhaṃ payojanavasena gamanabhāvatoti āha "sippuggahaṇa - pe - hotī"ti.
|
|
|
|
Sotuṃ icchā sussūsā, sā pana ācariye sikkhitabbasikkhe ca ādaragāravapubbikā icchitabbā "addhā iminā sippena sikkhitena evarūpaṃguṇaṃ paṭilabhissāmī"ti.
|
|
|
|
Tathābhūtañca taṃ savanaṃ saddhāpubbaṅgamaṃ hotīti āha "saddahitvā savanenā"ti.
|
|
|
|
Vuttamevatthaṃ byatirekavasena dassetuṃ "asaddahitvā - pe - nādhigacchatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Tasmā tassattho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
|
|
|
|
Yaṃ sandhāya "avasesakhuddakapāricariyāyā"ti vuttaṃ, taṃ vibhajanaṃ anavasesato dassetuṃ "antevāsikena hī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Paccupaṭṭhānādīnīti ādi-saddena āsanapaññāpanaṃ bījananti evamādiṃ saṅgaṇhāti.
|
|
|
|
Antevāsikavattanti antevāsikena ācariyamhi sammāvattitabbavattaṃ.
|
|
|
|
Sippapaṭiggahaṇenāti sippaganthassa sakkaccaṃ uggahaṇena.
|
|
|
|
Tassa hi suṭṭhu uggahaṇena tadanusārenassa payogopi sammadeva uggahito hotīti.
|
|
|
|
Tenāha "thokaṃ gahetvā"tiādi.
|
|
|
|
Suvinītaṃ vinentīti idha ācāravinayo adhippeto.
|
|
|
|
Sippasmiṃ pana sikkhāpanavinayo "suggahitaṃ gāhāpentī"ti imināva saṅgahitoti vuttaṃ "evaṃ te nisīditabba"ntiādi.
|
|
|
|
Ācariyā hi nāma antevāsike na diṭṭhadhammike eva vinenti, atha kho samparāyikepīti āha "pāpamittā vajjetabbā"ti.
|
|
|
|
Sippaganthassa uggaṇhanaṃ nāma yāvadeva payogasampādanatthanti āha "payogaṃ dassetvā gaṇhāpentī"ti.
|
|
|
|
Mittāmaccesūti attano mittāmaccesu.
|
|
|
|
Paṭiyādentīti pariggahetvā naṃ mamattavasena paṭiyādenti.
|
|
|
|
"Ayaṃ amhākaṃ antevāsiko"tiādinā hi attano pariggahitadassanamukhena ceva "bahussuto"tiādinā tassa guṇapariggaṇhanamukhe ca taṃ tesaṃ paṭiyādenti.
|
|
|
|
Sabbadisāsu rakkhaṃ karonti cātuddisabhāvasampādanenassa sabbattha sukhajīvibhāvasādhanato.
|
|
|
|
Tenāha "uggahitasippo hī"tiādi.
|
|
|
|
Sattānañhi duvidhā sarīrarakkhā abbhantaraparissayapaṭighātena, bāhiraparissayapaṭighātena ca.
|
|
|
|
Tattha abbhantaraparissayo khuppipāsādibhedo, so lābhasiddhiyā paṭihaññati tāya tajjāparihārasaṃvidhānato.
|
|
|
|
Bāhiraparissayo coraamanussādihetuko, so vijjāsiddhiyā paṭihaññati tāya tajjāparihārasaṃvidhānato.
|
|
|
|
Tena vuttaṃ "yaṃ yaṃ disa"ntiādi.
|
|
|
|
Pubbe "uggahitasippo hī"tiādinā sippasikkhāpaneneva lābhuppattiyā disāsu parittāṇakaraṇaṃ dassitaṃ, idāni "yaṃ vā so"tiādinā tassa uggahitasippassa nipphattivasena guṇakittanamukhena paggaṇhanenapi lābhuppattiyāti ayametesaṃ vikappānaṃ bhedo.
|
|
|
|
Sesanti "paṭicchannā hotī"tiādikaṃ pāḷiāgataṃ, "evañca pana vatvā"tiādikaṃ aṭṭhakathāgatañca.
|
|
|
|
Etthāti etasmiṃ dutiyadisāvāre.
|
|
|
|
Purimanayenevāti pubbe paṭhamadisāvāre vuttanayeneva.
|
|
|
|
269.Sammānanā nāma sambhāvanā, sā pana atthacariyālakkhaṇā ca dānalakkhaṇā ca catutthapañcamaṭṭhāneheva saṅgahitāti piyavacanalakkhaṇaṃ taṃ dassetuṃ "sambhāvitakathākathanenā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Vigatamānanā vimānanā, na vimānanā avimānanā, vimānanāya akaraṇaṃ.
|
|
|
|
Tenāha "yathā dāsakammakarādayo"tiādi.
|
|
|
|
Sāmikena hi vimānitānaṃ itthīnaṃ sabbo parijano vimānetiyeva.
|
|
|
|
Paricarantoti indriyāni paricaranto.
|
|
|
|
Taṃ aticarati nāma taṃ attano gihiniṃ atimaññitvā agaṇetvā vattanato.
|
|
|
|
Issariyavossaggenāti ettha yādiso issariyavossaggo gihiniyā anucchaviko, taṃ dassento "bhattagehe vissaṭṭhe"ti āha.
|
|
|
|
Gehe eva ṭhatvā vicāretabbampi hi kasivāṇijjādikammaṃ kulitthiyā bhāro na hoti, sāmikasseva bhāro, tato āgatasāpateyyaṃ pana tāya suguttaṃ katvā ṭhapetabbaṃ hoti.
|
|
|
|
"Sabbaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ nāma hotī"ti etā maññantīti adhippāyo.
|
|
|
|
Itthiyo nāma puttalābhena viya mahagghavipulālaṅkāralābhenapi na santussantevāti tāsaṃ tosanaṃ alaṅkāradānanti āha "attano vibhavānurūpenā"ti.
|
|
|
|
Kulitthiyā saṃvihitabbakammantā nāma āhārasampādanavicārappakārāti āha "yāgubhattapacanakālādīnī"tiādi.
|
|
|
|
Sammānanādīhi yathārahaṃ piyavacanehi ceva bhojanadānādīhi ca paheṇakapesanādīhi aññato, tattheva vā uppannassa paṇṇākārassa chaṇadivasādīsu pesetabbapiyabhaṇḍehi ca saṅgahitaparijanā.
|
|
|
|
Gehasāminiyā antogehajano niccaṃ saṅgahito evāti vuttaṃ "idha parijano nāma - pe - ñātijano"ti.
|
|
|
|
Ābhatadhananti bāhirato antogehaṃ pavesitadhanaṃ.
|
|
|
|
Gihiniyā nāma paṭhamaṃ āhārasampādane kosallaṃ icchitabbaṃ, tattha ca yuttapayuttatā, tato sāmikassa itthijanāyattesu kiccākiccesu, tato puttānaṃ parijanassa kātabbakiccesūti āha "yāgubhattasampādanādīsū"tiādi.
|
|
|
|
"Nikkosajjā"ti vatvā tameva nikkosajjataṃ byatirekato, anvayato ca vibhāvetuṃ "yathā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Idhāti imasmiṃ tatiyadisāvāre.
|
|
|
|
Purimanayenevāti paṭhamadisāvāre vuttanayeneva.
|
|
|
|
Iti bhagavā "pacchimā disā puttadārā"ti uddisitvāpi dāravaseneva pacchimaṃ disaṃ vissajjesi, na puttavasena.
|
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
|
Puttā hi dārakakāle attano mātu anuggaṇhaneneva anuggahitā honti anukampitā, viññutaṃ pattakāle pana yathā tepi tadā anuggahetabbā, svāyaṃ vidhi "pāpā nivārentī"tiādinā paṭhamadisāvāre dassito evāti kiṃ puna vissajjanenāti.
|
|
|
|
Dānādisaṅgahavatthūsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttamevāti.
|
|
|
|
270.Cattāripi ṭhānāni laṅghitvā pañcamameva ṭhānaṃ vivarituṃ "avisaṃvādanatāyā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Tattha yassa yassa nāmaṃ gaṇhātīti sahāyo atthikabhāvena yassa yassa vatthuno nāmaṃ katheti.
|
|
|
|
Avisaṃvādetvāti ettha duvidhaṃ avisaṃvādanaṃ vācāya, payogena cāti taṃ duvidhampi dassetuṃ "idampī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
"Dānenā"ti ca idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ itarasaṅgahavatthuvasenapi avisaṃvādetvā saṅgaṇhanassa labbhanato, icchitabbato ca.
|
|
|
|
Aparā pacchimā pajā aparapajā, aparāparaṃ uppannā vā pajā aparapajā.
|
|
|
|
Paṭipūjanā nāma mamāyanā, sakkārakiriyā cāti tadubhayaṃ dassetuṃ "kelāyantī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Mamāyantīti mamattaṃ karonti.
|
|
|
|
271.Yathābalaṃ kammantasaṃvidhānenāti dāsakammakarānaṃ yathābalaṃ balānurūpaṃ tesaṃ tesaṃ kammantānaṃ saṃvidahanena vicāraṇena, kārāpanenāti attho.
|
|
|
|
Tenāha "daharehī"tiādi.
|
|
|
|
Bhattavetanānuppadānenāti tassa tassa dāsakammakarassa anurūpaṃ bhattassa, vetanassa ca padānena.
|
|
|
|
Tenevāha "ayaṃ khuddakaputto"tiādi.
|
|
|
|
Bhesajjādīnīti ādi-saddena sappāyāhāravasanaṭṭhānādiṃ saṅgaṇhāti.
|
|
|
|
Sātabhāvo eva rasānaṃ acchariyatāti āha "acchariye madhurarase"ti.
|
|
|
|
Tesanti dāsakammakarānaṃ.
|
|
|
|
Vossajjanenāti kammakaraṇato vissajjanena.
|
|
|
|
Velaṃ ñatvāti "pahārāvaseso, upaḍḍhapahārāvaseso vā divaso"ti velaṃ jānitvā.
|
|
|
|
Yo koci mahussavo chaṇo nāma.
|
|
|
|
Kattikussavo, phagguṇussavoti evaṃ nakkhattasallakkhito mahussavo nakkhattaṃ.Pubbuṭṭhāyitā, pacchānipātitā ca mahāsudassane vuttā evāti idha anāmaṭṭhā.
|
|
|
|
Dinnādāyinoti pubbapadāvadhāraṇavasena sāvadhāraṇavacananti avadhāraṇena nivattitaṃ dassetuṃ "corikāya kiñci aggahetvā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Tenāha "sāmikehi dinnasseva ādāyino"ti.
|
|
|
|
Na mayaṃ kiñci labhāmāti anujjhāyitvāti paṭisedhadvayena tehi laddhabbassa lābhaṃ dasseti.
|
|
|
|
"Kiṃ etassa kammena katenāti anujjhāyitvā"ti idaṃ tuṭṭhahadayatāya kāraṇadassanaṃ paṭipakkhadūrībhāvato.
|
|
|
|
Tuṭṭhahadayatādassanampi kammassa sukatakāritāya kāraṇadassanaṃ.
|
|
|
|
Kitti eva vaṇṇo kittivaṇṇo, taṃ kittivaṇṇaṃ guṇakathaṃ haranti, taṃ taṃ disaṃ upāharantīti kittivaṇṇaharā.
|
|
|
|
Tathā tathā kittetabbato hi kitti, guṇo, tesaṃ vaṇṇanaṃ kathanaṃ vaṇṇo.
|
|
|
|
Tenāha "guṇakathāhārakā"ti.
|
|
|
|
272.Kāraṇabhūtā mettā etesaṃ atthīti mettāni, kāyakammādīni.
|
|
|
|
Yāni pana tāni yathā yathā ca sambhavanti, taṃ dassetuṃ "tatthā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
"Vihāragamana"ntiādīsu "mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā"ti padaṃ āharitvā yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Anāvaṭadvāratāyāti ettha dvāraṃ nāma alobhajjhāsayatā dānassa mukhabhāvato.
|
|
|
|
Tassa sato deyyadhammassa dātukāmatā anāvaṭatā evañhi gharamāvasanto kulaputto gehadvāre pihitepi anāvaṭadvāro eva, aññathā apihitepi gharadvāre āvaṭadvāro evāti.
|
|
|
|
Tena vuttaṃ "tatthā"tiādi.
|
|
|
|
Vivaritvāpi vasantoti vacanaseso.
|
|
|
|
Pidahitvāpīti etthāpi eseva nayo.
|
|
|
|
"Sīlavantesū"ti idaṃ paṭiggāhakato dakkhiṇavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Karuṇākhettepi dānena anāvaṭadvāratā eva.
|
|
|
|
"Santaññevā"ti iminā asantaṃ natthivacanaṃ pucchitapaṭivacanaṃ viya icchitabbaṃ evāti dasseti viññūnaṃ atthikānaṃ cittamaddavakaraṇato.
|
|
|
|
"Purebhattaṃ paribhuñjitabbaka"nti idaṃ yāvakālike eva āmisabhāvassa niruḷhatāya vuttaṃ.
|
|
|
|
"Sabbe sattā"ti idaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajjhāsayasampattidassanaṃ pakkhapātābhāvadīpanato, odhiso pharaṇāyapi mettābhāvanāya labbhanato.
|
|
|
|
Yāya kusalābhivaḍḍhiākaṅkhāya tesaṃ upaṭṭhākānaṃ, tathā nesaṃ gehapavisanaṃ, taṃ sandhāyāha "pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāmā"ti.
|
|
|
|
Sutassa pariyodāpanaṃ nāma tassa yāthāvato atthaṃ vibhāvetvā vicikicchātamavidhamanena visodhananti āha "atthaṃ kathetvā kaṅkhaṃ vinodentī"ti.
|
|
|
|
Savanaṃ nāma dhammassa yāvadeva sammāpaṭipajjanāya asati tasmiṃ tassa niratthakabhāvato, tasmā sutassa pariyodāpanaṃ nāma sammāpaṭipajjāpananti āha "tathattāya vā paṭipajjāpentī"ti.
|
|
|
|
273.Alamattoti samatthasabhāvo, so ca atthato samattho evāti "agāraṃ ajjhāvasanasamattho"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Disānamassanaṭṭhāneti yathāvuttadisānaṃ paccupaṭṭhānasaññite namassanakāraṇe.
|
|
|
|
Paṇḍito hutvā kusalo cheko labhate yasanti yojanā.
|
|
|
|
Saṇhaguṇayogato saṇho, saṇhaguṇoti panettha sukhumanipuṇapaññā, muduvācāti dassento "sukhuma - pe - bhaṇanena vā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Disānamassanaṭṭhānenāti yena ñāṇena yathāvuttā cha disā vuttanayena paṭipajjanto namassati nāma, taṃ ñāṇaṃ disānamassanaṭṭhānaṃ, tena paṭibhānavā.
|
|
|
|
Tena hi taṃtaṃkiccayuttapattavasena paṭipajjanto idha "paṭibhānavā"ti vutto.
|
|
|
|
Nivātavuttīti paṇipātasīlo.
|
|
|
|
Atthaddhoti na thaddho thambharahitoti cittassa uddhumātalakkhaṇena thambhitabhāvena virahito.
|
|
|
|
Uṭṭhānavīriyasampannoti kāyikena vīriyena samannāgato.
|
|
|
|
Nirantarakaraṇavasenāti āraddhassa kammassa satatakāritāvasena.
|
|
|
|
Ṭhānuppattiyā paññāyāti tasmiṃ tasmiṃ atthakicce upaṭṭhite ṭhānaso taṅkhaṇe eva uppajjanakapaññāya.
|
|
|
|
Saṅgahakaroti yathārahaṃ sattānaṃ saṅgaṇhanako.
|
|
|
|
Mittakaroti mittabhāvakaro, so pana atthato mitte pariyesanako nāma hotīti vuttaṃ "mittagavesano"ti.
|
|
|
|
Yathāvuttaṃ vadaṃ vacanaṃ jānātīti vadaññūti āha "pubbakārinā vuttavacanaṃ jānātī"ti.
|
|
|
|
Idāni tamevatthaṃ saṅkhepena vuttaṃ vitthāravasena dassetuṃ "sahāyakassā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Pubbe yathāpavattāya vācāya jānane vadaññutaṃ dassetvā idāni ākārasallakkhaṇena appavattāya vācāya jānanepi vadaññutaṃ dassetuṃ "apicā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
"Yena yena vā panā"tiādinā vacanīyatthataṃ vadaññū-saddassa dasseti.
|
|
|
|
Netāti yathādhippetamatthaṃ paccakkhato pāpetā.
|
|
|
|
Tenāha "taṃ tamatthaṃ dassento paññāya netā"ti.
|
|
|
|
Neti taṃ tamatthanti ānetvā sambandho.
|
|
|
|
Punappunaṃ netīti anu anu neti, taṃ tamatthanti ānetvā yojanā.
|
|
|
|
Tasmiṃ tasminti tasmiṃ tasmiṃ dānādīhi saṅgahehi saṅgahetabbe puggale.
|
|
|
|
Āṇiyāti akkhasīsagatāya āṇiyā.
|
|
|
|
Yāyatoti gacchato.
|
|
|
|
Puttakāraṇāti puttanimittaṃ.
|
|
|
|
Puttahetukañhi puttena kattabbaṃ mānaṃ vā pūjaṃ vā.
|
|
|
|
Upayogavacaneti upayogatthe.
|
|
|
|
Vuccatīti vacanaṃ, attho.
|
|
|
|
Upayogavacane vā vattabbe.
|
|
|
|
Paccattanti paccattavacanaṃ.
|
|
|
|
Sammā pekkhantīti sammadeva kātabbe pekkhanti.
|
|
|
|
Pasaṃsanīyāti pasaṃsitabbā.
|
|
|
|
Bhavanti ete saṅgahetabbe tattha puggale yathārahaṃ pavattentāti adhippāyo.
|
|
|
|
274."Iti bhagavā"tiādi nigamanaṃ.
|
|
|
|
Yā disāti yā mātāpituādilakkhaṇā puratthimādidisā.
|
|
|
|
Namassāti namasseyyāsīti attho "yathā kathaṃ panā"tiādikāya gahapatiputtassa pucchāya vasena desanāya āraddhattā "pucchāya ṭhatvā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Akathitaṃ natthi gihīhi kattabbakamme appamādapaṭipattiyā anavasesato kathitattā.
|
|
|
|
Mātāpituādīsu hi tehi ca paṭipajjitabbapaṭipattiyā niravasesato kathaneneva rājādīsupi paṭipajjitabbavidhi atthato kathito eva hotīti.
|
|
|
|
Gihino vinīyanti, vinayaṃ upenti etenāti gihivinayo.
|
|
|
|
Yathānusiṭṭhanti yathā idha satthārā anusiṭṭhaṃ gihicārittaṃ, tathā tena pakārena taṃ avirādhetvā.
|
|
|
|
Paṭipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhāti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi vuddhiyeva icchitabbā avassambhāvinīti.
|
|
|
|
Siṅgālasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.
|
|
|