Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Прочее >> Висуддхимагга (путь очищения) >> Висуддхимагга, том 1 >> 1. Описание нравственности >> Классификация видов нравственности
номера страниц: никакие PTS VRI Thai Myanmar | примечания: вкл. выкл. | вид для печати: открыть
<< Назад Классификация видов нравственности
Закладка

Catutthacatukke yaṃ bhagavatā "idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti (vibha. 508; dī. ni. 1.193) vaṃ vuttaṃ sīlaṃ, idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma. Yaṃ pana "so cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā - pe - ghānena gandhaṃ ghāyitvā - pe - jivhāya rasaṃ sāyitvā - pe - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - pe - manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī - pe - manindriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti (ma. ni. 1.22, 411; dī. ni. 1.213; a. ni. 4.198) vuttaṃ, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Yā pana ājīvahetupaññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamassa, "kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatā"ti evamādīnañca pāpadhammānaṃ vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. "Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati, yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) ādinā nayena vutto paṭisaṅkhānaparisuddho catupaccayaparibhogo paccayasannissitasīlaṃ nāma.

пали english - Nyanamoli thera Комментарии
Catutthacatukke yaṃ bhagavatā "idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti (vibha. 508; dī. ni. 1.193) vaṃ vuttaṃ sīlaṃ, idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma. 42.17. In the fourth tetrad: (a) The virtue described by the Blessed One thus: “Here a bhikkhu dwells restrained with the Pātimokkha restraint, possessed of the [proper] conduct and resort, and seeing fear in the slightest fault, he trains himself by undertaking the precepts of training, (Vibh 244)” is virtue of Pātimokkha restraint.
Yaṃ pana "so cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. (b) That described thus: “On seeing a visible object with the eye, he apprehends neither the signs nor the particulars through which, if he left the eye faculty unguarded, evil and unprofitable states of covetousness and grief might invade him; he enters upon the way of its restraint, he guards the eye faculty, undertakes the restraint of the eye faculty.
Sotena saddaṃ sutvā - pe - ghānena gandhaṃ ghāyitvā - pe - jivhāya rasaṃ sāyitvā - pe - kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā - pe - manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī - pe - manindriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti (ma. ni. 1.22, 411; dī. ni. 1.213; a. ni. 4.198) vuttaṃ, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. On hearing a sound with the ear … On smelling an odour with the nose … On tasting a flavour with the tongue … On touching a tangible object with the body … On cognizing a mental object with the mind, he apprehends neither the signs nor the particulars through which, if he left the mind faculty unguarded, evil and unprofitable states of covetousness and grief might invade him; he enters upon the way of its restraint, he guards the mind faculty, undertakes the restraint of the mind faculty (M I 180), is virtue of restraint of the sense faculties.
Yā pana ājīvahetupaññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamassa, "kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatā"ti evamādīnañca pāpadhammānaṃ vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. (c) Abstinence from such wrong livelihood as entails transgression of the six training precepts announced with respect to livelihood and entails the evil states beginning with “Scheming, talking, hinting, belittling, pursuing gain with gain” (M II 75) is virtue of livelihood purification.
"Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati, yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) ādinā nayena vutto paṭisaṅkhānaparisuddho catupaccayaparibhogo paccayasannissitasīlaṃ nāma. (d) Use of the four requisites that is purified by the reflection stated in the way beginning, “Reflecting wisely, he uses the robe only for protection from cold” (M I 10) is called virtue concerning requisites.