Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Подкомментарии >> Suttapiṭaka (ṭīkā) >> Dīghanikāya (ṭīkā) >> Sīlakkhandhavagga-ṭīkā >> 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā >> Теории сторонников уклончивых ответов
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>
Отображение колонок



Теории сторонников уклончивых ответов Палийский оригинал

пали Комментарии
61.Na maratīti na ucchijjati.
"Evampi me no"tiādinā vividho nānappakāro khepo parena paravādīnaṃ khipanaṃ vikkhepo.
Amarāya diṭṭhiyā vācāya ca vikkhipantīti vā amarāvikkhepino.
Amarāvikkhepino eva amarāvikkhepikā.
Ito cito ca sandhāvati ekasmiṃ sabhāve anavaṭṭhānato.
Amarā viya vikkhipantīti vā purimanayeneva saddattho daṭṭhabbo.
62.Vikkhepavādino uttarimanussadhamme, akusaladhammepi sabhāvabhedavaseneva ñātuṃ ñāṇabalaṃ natthīti kusalākusalapadānaṃ kusalākusalakammapathavaseneva attho.
Paṭhamanayavaseneva apariyantavikkhepatāya amarāvikkhepaṃ vibhāvetuṃ "evantipi me noti aniyamitavikkhepo"ti vuttaṃ.
Tattha aniyamitavikkhepoti sassatādīsu ekasmimpi pakāre aṭṭhatvā vikkhepakaraṇaṃ, paravādinā yasmiṃ kismiñci pucchite pakāre tassa paṭikkhepoti attho.
Dutiyanayavasena amarāsadisāya amarāya vikkhepaṃ dassetuṃ "idaṃ kusalanti vā puṭṭho"tiādimāha.
Atha vā "evantipi me no"tiādinā aniyamatova sassatekaccasassatucchedatakkīvādānaṃ paṭisedhanena taṃ taṃ vādaṃ paṭikkhipateva apariyantavikkhepavādattā amarāvikkhepino.
Attanā pana anavaṭṭhitavādattā na kismiñci pakkhe avatiṭṭhatīti āha "sayaṃ pana - pe - byākarotī"ti.
Idāni kusalādīnaṃ abyākaraṇena tameva anavaṭṭhānaṃ vibhāveti "idaṃ kusalanti vā puṭṭho"tiādinā.
Tenevāha "ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhatī"ti.
63.Kusalākusalaṃ yathābhūtaṃ appajānantopi yesamahaṃ samayena kusalameva "kusala"nti, akusalameva ca "akusala"nti byākareyyaṃ, tesu tathā byākaraṇahetu "aho vata re paṇḍito"ti sakkārasammānaṃ karontesu mama chando vā rāgo vā assāti evampettha attho sambhavati.
Doso vā paṭigho vāti ettha vuttavipariyāyena yojetabbaṃ.
Aṭṭhakathāyaṃ pana attano paṇḍitabhāvavisayānaṃ rāgādīnaṃ vasena yojanā katā.
"Chandarāgadvayaṃ upādāna"nti abhidhammanayena vuttaṃ.
Abhidhamme hi taṇhādiṭṭhiyova "upādāna"nti āgatā, suttante pana dosopi "upādāna"nti vutto "kodhupādānavinibandhā vighātaṃ āpajjantī"tiādīsu.
Tena vuttaṃ "ubhayampi vā daḷhaggahaṇavasena upādāna"nti.
Daḷhaggahaṇaṃ amuñcanaṃ.
Paṭighopi hi upanāhādivasena pavatto ārammaṇaṃ na muñcati.
Vihananaṃ hiṃsanaṃ vibādhanaṃ.
Rāgopi hi pariḷāhavasena sāraddhavuttitāya nissayaṃ vibādhatīti.
Vināsetukāmatāya ārammaṇaṃ gaṇhātīti sambandho.
64.Paṇḍiccenāti paññāya.
Yena hi dhammena yutto "paṇḍito"ti vuccati, so dhammo paṇḍiccaṃ, tena sutacintāmayaṃ paññaṃ dasseti, na pākatikakammanibbattaṃ sābhāvikapaññaṃ.
Kata-saddassa kiriyāsāmaññavācakattā "katavijjo"tiādīsu viya kata-saddo ñāṇānuyuttataṃ vadatīti āha "viññātaparappavādā"ti.
Sattadhā bhinnassa vālaggassa aṃsukoṭivedhako "vālavedhī"ti adhippeto.
65. Ettha ca kiñcāpi purimānampi tiṇṇaṃ kusalādidhammasabhāvānavabodhato attheva mandabhāvo, tesaṃ pana attano kusalādidhammānavabodhassa avabodhaviseso atthi, tadabhāvā pacchimoyeva mandamomūhabhāvena vutto.
Nanu ca pacchimassāpi "atthi paroloko'ti iti ce me assa, 'atthi paroloko'ti iti te naṃ byākareyyaṃ, evantipi me no"tiādi (dī. ni. 1.65) vacanato attano dhammānavabodhassa avabodho atthiyevāti?
Kiñcāpi atthi, na tassa purimānaṃ viya apariññātadhammabyākaraṇanibandhanamusāvādādibhayaparijigucchanakāro atthi, atha kho mahāmūḷhoyeva.
Atha vā "evantipi me no"tiādinā pucchāya vikkhepakaraṇatthaṃ "atthi paroloko'ti iti ce maṃ pucchasī"ti pucchāṭhapanameva tena dassīyati, na attano dhammānavabodhoti ayameva visesena "mando ceva momūho cā"ti vutto.
Teneva hi tathāvādinaṃ sañjayaṃ belaṭṭhaputtaṃ ārabbha "ayaṃ vā imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sabbamando sabbamūḷho"ti (dī. ni. 1.181) vuttaṃ.
Tattha "atthi paroloko"ti sassatadassanavasena sammādiṭṭhivasena vā pucchā.
"Natthi paroloko"ti natthikadassanavasena sammādassanavasena vā pucchā.
"Atthi ca natthi ca paroloko"ti ucchedadassanavasena sammādiṭṭhivasena eva vā pucchā.
"Neva atthi na natthi paroloko"ti vuttappakārattayapaṭikkhepe sati pakārantarassa asambhavato atthitānatthitāhi navattabbākāro parolokoti vikkhepaññeva purekkhārena sammādiṭṭhivasena vā pucchā.
Sesacatukkattayepi vuttanayānusārena attho veditabbo.
Puññasaṅkhārattiko viya hi kāyasaṅkhārattikena purimacatukkasaṅgahito eva attho.
Sesacatukkattayena attaparāmāsapuññādi phalatācodanānayena saṅgahitoti.
Amarāvikkhepiko sassatādīnaṃ attano aruccanatāya sabbattha "evantipi me no"tiādinā vikkhepaññeva karoti.
Tattha "evantipi me no"tiādi tattha tattha pucchitākārapaṭisedhanavasena vikkhipanākāradassanaṃ.
Nanu ca vikkhepavādino vikkhepapakkhassa anujānanaṃ vikkhepapakkhe avaṭṭhānaṃ yuttarūpanti?
Na, tatthāpi tassa sammūḷhattā, paṭikkhepavaseneva ca vikkhepavādassa pavattanato.
Tathā hi sañcayo belaṭṭhaputto raññā ajātasattunā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho paralokattikādīnaṃ paṭisedhanamukhena vikkhepaṃ byākāsi.
Etthāha – nanu cāyaṃ sabbopi amarāvikkhepiko kusalādayo dhamme, paralokattikādīni ca yathābhūtaṃ anavabujjhamāno tattha tattha pañhaṃ puṭṭho pucchāya vikkhepanamattaṃ āpajjati, tassa kathaṃ diṭṭhigatikabhāvo.
Na hi avattukāmassa viya pucchitamatthamajānantassa vikkhepakaraṇamattena diṭṭhigatikatā yuttāti?
Vuccate – na heva kho pucchāya vikkhepakaraṇamattena tassa diṭṭhigatikatā, atha kho micchābhinivesavasena.
Sassatābhinivesena micchābhiniviṭṭhoyeva hi puggalo mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokattikādīni ca yāthāvato appaṭipajjamāno attanā aviññātassa atthassa paraṃ viññāpetuṃ asakkuṇeyyatāya musāvādādibhayena ca vikkhepaṃ āpajjatīti.
Tathā hi vakkhati "yāsaṃ satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo"ti (dī. ni. aṭṭha. 1.97-98) atha vā puññapāpānaṃ tabbipākānañca anavabodhena asaddahanena ca tabbisayāya pucchāya vikkhepakaraṇaṃyeva sundaranti khantiṃ ruciṃ uppādetvā abhinivisantassa uppannā visuṃyevesā ekā diṭṭhi sattabhaṅgadiṭṭhi viyāti daṭṭhabbaṃ.
Tathā ca vuttaṃ "pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā cā"ti (dī. ni. aṭṭha. 1.61).
Kathaṃ panassā sassatadiṭṭhisaṅgaho?
Ucchedavasena anabhinivesato.
Natthi koci dhammānaṃ yathābhūtavedī vivādabahulattā lokassa, "evameva"nti pana saddantarena "dhammanijjhānanā anādikālikā loke"ti gāhavasena sassatalesopettha labbhatiyeva.
<< Назад 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā Далее >>