Что нового | Оглавление | Поиск | Закладки | Словарь | Вход | EN / RU |
Суждения о прошлом Палийский оригинал
пали | Комментарии |
28.Bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇo nāma "yāvañcidaṃ tena bhagavatā"tiādinā vuttavaṇṇo. | |
Etthāyaṃ sambandho – na bhikkhave ettakā eva buddhaguṇā, ye tumhākaṃ pākaṭā, apākaṭā pana "atthi bhikkhave aññe dhammā"ti vitthāro. | |
Tattha "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṃ gahitā"tiādinā sassatādidiṭṭhiṭṭhānānaṃ yathāgahitākārasuññatabhāvappakāsanato, "tañca pajānanaṃ na parāmasatī"ti sīlādīnañca aparāmāsaniyyānikabhāvadīpanena niccasārādivirahappakāsanato, yāsu vedanāsu avītarāgatāya bāhirakānaṃ etāni diṭṭhivipphanditāni sambhavanti, tesaṃ paccayabhūtānañca sammohādīnaṃ vedakakārakasabhāvābhāvadassanamukhena sabbadhammānaṃ attattaniyatāvirahadīpanato, anupādāparinibbānadīpanato ca ayaṃ desanā suññatāvibhāvanappadhānāti āha "suññatāpakāsanaṃ ārabhī"ti. | |
Pariyattīti vinayādibhedabhinnā tanti. | |
Desanāti tassā tantiyā manasāvavatthāpitāya vibhāvanā, yathādhammaṃ dhammābhilāpabhūtā vā paññāpanā, anulomādivasena vā kathananti pariyattidesanānaṃ viseso pubbeyeva vavatthāpitoti āha "desanāyaṃ pariyattiya"nti. | |
Evaṃ ādīsūti ettha ādi-saddena saccasabhāvasamādhipaññāpakatipuññaāpattiñeyyādayo saṅgayhanti. | |
Tathā hi ayaṃ dhamma-saddo "catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ ananubodhā"tiādīsu (dī. ni. 2.186; a. ni. 4.1) sacce vattati, "kusalā dhammā akusalā dhammā"tiādīsu (dha. sa. 1) sabhāve, "evaṃdhammā te bhagavanto ahesu"ntiādīsu (saṃ. ni. 5.378) samādhimhi, "saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socatī"tiādīsu (su. ni. 190) paññāya, "jātidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjatī"tiādīsu (ma. ni. 3.373; paṭi. ma. 1.33) pakatiyaṃ, "dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī"tiādīsu (su. ni. 184; theragā. 303; jā. 1.10.102) puññe, "cattāro pārājikā dhammā"tiādīsu (pārā. 233) āpattiyaṃ, "sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī"tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.6) ñeyye vattati (ma. ni. aṭṭha. 1.suttanikkhepavaṇṇanā; abhi. aṭṭha. 1.tikamātikāpadavaṇṇanā; bu. vaṃ. aṭṭha. ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā). | |
Dhammā hontīti suññā dhammamattā hontīti attho. | |
"Duddasā"ti eteneva tesaṃ dhammānaṃ dukkhogāhatā pakāsitā hoti. | |
Sace pana koci attano pamāṇaṃ ajānanto ñāṇena te dhamme ogāhituṃ ussāhaṃ kareyya, tassa taṃ ñāṇaṃ appatiṭṭhameva makasatuṇḍasūci viya mahāsamuddeti āha "alabbhaneyyapatiṭṭhā"ti. | |
Alabbhaneyyā patiṭṭhā etthāti alabbhaneyyapatiṭṭhāti padaviggaho veditabbo. | |
Alabbhaneyyapatiṭṭhānaṃ ogāhituṃ asakkuṇeyyatāya "ettakā ete īdisā cā"ti passituṃ na sakkāti vuttaṃ "gambhīrattā eva duddasā"ti. | |
Ye pana daṭṭhumeva na sakkā, tesaṃ ogāhitvā anubujjhane kathā eva natthīti āha "duddasattā eva duranubodhā"ti. | |
Sabbapariḷāhapaṭippassaddhimatthake samuppannattā, nibbutasabbapariḷāhasamāpattisamokiṇṇattā ca nibbutasabbapariḷāhā. | |
Santārammaṇāni maggaphalanibbānāni anupasantasabhāvānaṃ kilesānaṃ saṅkhārānañca abhāvato. | |
Atha vā samūhatavikkhepatāya niccasamāhitassa manasikārassa vasena tadārammaṇadhammānaṃ santabhāvo veditabbo kasiṇugghāṭimākāsatabbisayaviññāṇānaṃ anantabhāvo viya. | |
Avirajjhitvā nimittapaṭivedho viya issāsānaṃ avirajjhitvā dhammānaṃ yathābhūtasabhāvabodho sāduraso mahāraso ca hotīti āha atittikaraṇaṭṭhenāti. | |
Paṭivedhappattānaṃ, tesu ca buddhānaṃyeva sabbākārena visayabhāvūpagamanato na takkabuddhiyā gocarāti āha "uttamañāṇavisayattā"tiādi. | |
"Nipuṇā"ti ñeyyesu tikkhavisadavuttiyā chekā. | |
Yasmā pana so chekabhāvo ārammaṇe appaṭihatavuttitāya sukhumañeyyagahaṇasamatthatāya supākaṭo hoti, tena vuttaṃ "saṇhasukhumasabhāvattā"ti. | |
Aparo nayo – vinayapaṇṇattiādigambhīraneyyavibhāvanato gambhīrā. | |
Kadāci asaṅkhyeyyamahākappe atikkamitvāpi dullabhadassanatāya duddasā. | |
Dassanañcettha paññācakkhuvaseneva veditabbaṃ. | |
Dhammanvayasaṅkhātassa anubodhassa kassacideva sambhavato duranubodhā. | |
Santasabhāvato, veneyyānañca guṇasampadānaṃ pariyosānattā santā. | |
Attano ca paccayehi padhānabhāvaṃ nītatāya paṇītā. | |
Samadhigatasaccalakkhaṇatāya atakkehi, atakkena vā ñāṇena avacaritabbatāya atakkāvacarā. | |
Nipuṇaṃ, nipuṇe vā atthe saccappaccayākārādivasena vibhāvanato nipuṇā. | |
Loke aggapaṇḍitena sammāsambuddhena vedīyanti pakāsīyantīti paṇḍitavedanīyā. | |
Anāvaraṇañāṇapaṭilābhato hi bhagavā "sabbavidū haṃ asmi, (dha. pa. 353; mahāva. 11; kathā. 405) dasabalasamannāgato bhikkhave tathāgato"tiādinā (saṃ. ni. 2.21) attano sabbaññutādiguṇe pakāseti. | |
Tenevāha "sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetī"ti. | |
Tattha kiñcāpi sabbaññutaññāṇaṃ phalanibbānāni viya sacchikātabbasabhāvaṃ na hoti, āsavakkhayañāṇe pana adhigate adhigatameva hotīti tassa paccakkhakaraṇaṃ sacchikiriyāti āha "abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā"ti. | |
Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti ca hetuatthe karaṇavacanaṃ, abhivisiṭṭhañāṇādhigamahetūti attho. | |
Abhivisiṭṭhañāṇanti vā paccavekkhaṇañāṇe adhippete karaṇavacanampi yujjatiyeva. | |
Pavedanañcettha aññāvisayānaṃ saccādīnaṃ desanākiccasādhanato, "ekomhi sammāsambuddho"tiādinā (mahāva. 11; kathā. 405) paṭijānanato ca veditabbaṃ. | |
Vadamānāti ettha sattiattho māna-saddo, vattuṃ ussāhaṃ karontoti attho. | |
Evaṃbhūtā ca vattukāmā nāma hontīti āha "vaṇṇaṃ vattukāmā"ti. | |
Sāvasesaṃ vadantopi viparītaṃ vadanto viya "sammā vadatī"ti na vattabboti āha "ahāpetvā"ti, tena anavasesattho idha sammā-saddoti dasseti. | |
"Vattuṃ sakkuṇeyyu"nti iminā "vadeyyu"nti sakatthadīpanabhāvamāha. | |
Ettha ca kiñcāpi bhagavato dasabalādiñāṇānipi anaññasādhāraṇāni, sappadesavisayattā pana tesaṃ ñāṇānaṃ na tehi buddhaguṇā ahāpetvā gahitā nāma honti, nippadesavisayattā pana sabbaññutaññāṇassa tasmiṃ gahite sabbepi buddhaguṇā gahitā eva nāma hontīti imamatthaṃ dasseti "yehi - pe - vadeyyu"nti. | |
Puthūni ārammaṇāni etassāti puthuārammaṇaṃ, sabbārammaṇattāti adhippāyo. | |
Atha vā puthuārammaṇārammaṇatoti etasmiṃ atthe "puthuārammaṇato"ti vuttaṃ, ekassa ārammaṇa-saddassa lopaṃ katvā "oṭṭhamukho kāmāvacara"nti ādīsu viya, tenassa puthuñāṇakiccasādhakataṃ dasseti. | |
Tathā hetaṃ tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, chasu asādhāraṇañāṇesu sesāsādhāraṇañāṇāni, sattaariyapuggalavibhāvakañāṇaṃ, aṭṭhasupi parisāsu akampanañāṇaṃ, navasattāvāsaparijānanañāṇaṃ, dasabalañāṇanti evamādīnaṃ anekasatasahassabhedānaṃ ñāṇānaṃ yathāsambhavaṃ kiccaṃ sādhetīti. | |
"Punappunaṃ uppattivasenā"ti etena sabbaññutaññāṇassa kamavuttitaṃ dasseti. | |
Kamenāpi hi taṃ visayesu pavattati, na sakiṃyeva yathā bāhirakā vadanti "sakiṃyeva sabbaññū sabbaṃ jānāti, na kamenā"ti. | |
Yadi evaṃ acinteyyāparimeyyabhedassa ñeyyassa paricchedavatā ekena ñāṇena niravasesato kathaṃ paṭivedhoti, ko vā evamāha "paricchedavantaṃ buddhañāṇa"nti. | |
Anantañhi taṃ ñāṇaṃ ñeyyaṃ viya. | |
Vuttañhetaṃ "yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ. | |
Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ ñeyya"nti (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5). | |
Evampi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne ñeyye kamena gayhamāne anavasesapaṭivedho na sambhavati yevāti, nayidamevaṃ. | |
Kasmā? | |
Yaṃ kiñci bhagavatā ñātuṃ icchitaṃ sakalaṃ ekadeso vā. | |
Tattha appaṭihatacāratāya paccakkhato ñāṇaṃ pavattati, vikkhepābhāvato ca bhagavā sabbakālaṃ samāhitova ñātuṃ, icchitassa paccakkhabhāvo na sakkā nivāretuṃ "ākaṅkhāpaṭibaddhaṃ buddhassa bhagavato ñāṇa"ntiādi (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5) vacanato, na cettha dūrato cittapaṭaṃ passantānaṃ viya, "sabbe dhammā anattā"ti vipassantānaṃ viya ca anekadhammāvabodhakāle anirūpitarūpena bhagavato ñāṇaṃ pavattatīti gahetabbaṃ acinteyyānubhāvatāya buddhañāṇassa. | |
Tenevāha "buddhavisayo acinteyyo"ti (a. ni. 4.77). | |
Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃsabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇassa paṭilābhena bhagavā santānena sabbadhammapaṭivedhasamattho ahosi sabbaneyyāvaraṇassa pahānato, tasmā sabbaññū, na sakiṃyeva sabbadhammāvabodhato, yathā santānena sabbaindhanassa dahanasamatthatāya pāvako "sabbabhū"ti vuccatīti. | |
Vavatthāpanavacananti sanniṭṭhāpanavacanaṃ, avadhāraṇavacananti attho. | |
Aññe vāti ettha avadhāraṇena nivattitaṃ dasseti "na pāṇātipātā veramaṇiādayo"ti, ayañca eva-saddo aniyatadesatāya ca-saddo viya yattha vutto, tato aññatthāpi vacanicchāvasena upatiṭṭhatīti āha "gambhīrā vā"tiādi. | |
Sabbapadehīti yāva "paṇḍitavedanīyā"ti idaṃ padaṃ, tāva sabbapadehi. | |
Sāvakapāramiñāṇanti sāvakānaṃ dānādipāripūriyā nipphannaṃ vijjattayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidādibhedaṃ ñāṇaṃ. | |
Tatoti sāvakapāramiñāṇato. | |
Tatthāti sāvakapāramiñāṇe. | |
Tatopīti anantaraniddiṭṭhato paccekabuddhañāṇatopi, ko pana vādo sāvakapāramiñāṇatoti adhippāyo. | |
Etthāyaṃ atthayojanā – kiñcāpi sāvakapāramiñāṇaṃ heṭṭhimasekkhañāṇaṃ puthujjanañāṇañca upādāya gambhīraṃ, paccekabuddhañāṇaṃ upādāya na tathā gambhīranti "gambhīramevā"ti na sakkā vattuṃ. | |
Tathā paccekabuddhañāṇampi sabbaññutaññāṇaṃ upādāyāti tattha vavatthānaṃ na labbhati, sabbaññutaññāṇadhammā pana sāvakapāramiñāṇādīnaṃ viya kiñci upādāya agambhīrabhāvābhāvato gambhīrā vāti. | |
Yathā cettha vavatthānaṃ dassitaṃ, evaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ duddasaṃ, paccekabuddhañāṇaṃ pana tato duddasataranti tattha vavatthānaṃ natthītiādinā vavatthānasabbhāvo netabbo. | |
Tenevāha "tathā duddasāva - pe - veditabba"nti. | |
Kasmā panetaṃ evaṃ āraddhaṃti etthāyaṃ adhippāyo – bhavatu tāva niravasesabuddhaguṇavibhāvanūpāyabhāvato sabbaññutaññāṇaṃ ekampi puthunissayārammaṇañākiccasiddhiyā "atthi bhikkhave aññeva dhammā"tiādinā bahuvacanena uddiṭṭhaṃ, tassa pana vissajjanaṃ saccapaccayākārādivisesavasena anaññasādhāraṇena vibhajananayena anārabhitvā sanissayānaṃ diṭṭhīnaṃ vibhajanavasena kasmā āraddhanti. | |
Tattha yathā saccapaccayākārādīnaṃ vibhajanaṃ anaññasādhāraṇaṃ, sabbaññutaññāṇasseva visayo, evaṃ niravasesena diṭṭhigatavibhajanampīti dassetuṃ "buddhānañhī"tiādi āraddhaṃ. | |
Tattha ṭhānānīti kāraṇāni. | |
Gajjitaṃ mahantaṃ hotīti desetabbassa atthassa anekavidhatāya, duviññeyyatāya ca nānānayehi pavattamānaṃ desanāgajjitaṃ mahantaṃ vipulaṃ, bahubhedañca hoti. | |
Ñāṇaṃ anupavisatīti tato eva ca desanāñāṇaṃ desetabbadhamme vibhāgaso kurumānaṃ anupavisati, te anupavissa ṭhitaṃ viya hotīti attho. | |
Buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyatīti evaṃvidhassa nāma dhammassa desakaṃ paṭivedhakañcāti buddhānaṃ desanāñāṇassa paṭivedhañāṇassa ca uḷārabhāvo pākaṭo hoti. | |
Ettha ca kiñcāpi "sabbaṃ vacīkammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattī"ti (mahāni. 69; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5; netti. 14) vacanato sabbāpi bhagavato desanā ñāṇarahitā natthi, sīhasamānavuttitāya ca sabbattha samānussāhappavatti desetabbadhammavasena pana desanā visesato ñāṇena anupaviṭṭhā gambhīratarā ca hotīti daṭṭhabbaṃ. | |
Kathaṃ pana vinayapaṇṇattiṃ patvā desanā tilakkhaṇāhatā suññatāpaṭisaṃyuttā hotīti? | |
Tatthāpi ca sannisinnaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ pavattamānā desanā saṅkhārānaṃ aniccatādivibhāvanī, sabbadhammānaṃ attattaniyatābhāvappakāsanī ca hoti. | |
Tenevāha "anekapariyāyena dhammiṃ kathaṃ katvā"tiādi. | |
Bhūmantaranti dhammānaṃ avatthāvisesañca ṭhānavisesañca. | |
Tattha avatthāvisesosatiādidhammānaṃ satipaṭṭhānindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgādibhedo. | |
Ṭhānaviseso kāmāvacarādibhedo. | |
Paccayākārapadassa attho heṭṭhā vuttoyeva. | |
Samayantaranti diṭṭhivisesā, nānāvihitā diṭṭhiyoti attho, aññasamayaṃ vā. | |
Evaṃ otiṇṇe vatthusminti evaṃ lahukagarukādivasena tadanurūpe otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ. | |
Yadipi kāyānupassanādivasena satipaṭṭhānādayo suttantapiṭakepi (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) vibhattā, suttantabhājanīyādivasena pana abhidhammeyeva te savisesaṃ vibhattāti āha "ime cattāro satipaṭṭhānā - pe - abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā"ti. | |
Tattha "satta phassā"ti sattaviññāṇadhātusampayogavasena vuttaṃ. | |
Tathā "satta vedanā"tiādīsupi. | |
Lokuttarā dhammā nāmāti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā, tena vuttāvasesaṃ abhidhamme āgataṃ dhammānaṃ vibhajitabbākāraṃ saṅgaṇhāti. | |
Catuvīsati samantapaṭṭhānāni etthāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ, abhidhammapiṭakaṃ. | |
Ettha paccayanayaṃ aggahetvā dhammavaseneva samantapaṭṭhānassa catuvīsatividhatā vuttā. | |
Yathāha – | |
"Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, | |
Dukatikañceva tikadukañca; | |
Tikatikañceva dukadukañca, | |
Cha anulomamhi nayā sugambhīrā. (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 41, 44, 48, 52); | |
Tathā – | |
Tikañca - pe - cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā; | |
Tikañca - pe - cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā; | |
Tikañca - pe - paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā"ti. (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 44, 52); | |
Evaṃ dhammavasena catuvīsatibhedesu tikapaṭṭhānādīsu ekekaṃ paccayanayena anulomādivasena catubbidhaṃ hotīti channavuti samantapaṭṭhānāni. | |
Tattha pana dhammānulome tikapaṭṭhāne kusalattike paṭiccavāre paccayānulome hetumūlake hetupaccayavasena ekūnapaññāsa pucchānayā satta vissajjananayāti ādinā dassiyamānā anantabhedā nayāti āha "anantanaya"nti. | |
Hoti cettha – | |
"Paṭṭhānaṃ nāma paccekaṃ dhammānaṃ anulomādimhi tikadukādīsu yā paccayamūlavisiṭṭhā catunayato sattadhā gatī"ti. | |
Navahākārehīti uppādādīhi navahi paccayākārehi. | |
Tattha uppajjati etasmā phalanti uppādo, uppattiyā kāraṇabhāvo. | |
Sati ca avijjāya saṅkhārā uppajjanti, na asati, tasmā avijjā saṅkhārānaṃ uppādo hutvā paccayo hoti. | |
Tathā avijjāya sati saṅkhārā pavattanti dharanti, nivisanti ca, te avijjāya sati phalaṃ bhavādīsu khipanti, āyūhanti phaluppattiyā ghaṭanti, saṃyujjanti attano phalena, yasmiṃ santāne sayañca uppannā, taṃ palibundhanti, paccayantarasamavāye udayanti uppajjanti, hinoti ca saṅkhārānaṃ kāraṇabhāvaṃ gacchati, paṭicca avijjaṃ saṅkhārā ayanti pavattantīti evaṃ avijjāya saṅkhārānaṃ kāraṇabhāvūpagamanavisesā uppādādayo veditabbā. | |
Tathā saṅkhārādīnaṃ viññāṇādīsu. | |
Uppādaṭṭhitītiādīsu ca tiṭṭhati etenāti ṭhiti, kāraṇaṃ. | |
Uppādo eva ṭhiti uppādaṭṭhiti. | |
Esa nayo sesesupi. | |
Yasmā ayonisomanasikāro, "āsavasamudayā avijjāsamudayo"ti (ma. ni. 1.103) vacanato āsavā ca avijjāya paccayo, tasmā vuttaṃ "ubhopete dhammā paccayasamuppannā"ti. | |
Paccayapariggahe paññāti saṅkhārānaṃ avijjāya ca uppādādike paccayākāre paricchinditvā gahaṇavasena pavattā paññā. | |
Dhammaṭṭhitiñāṇanti dhammānaṃ paccayuppannānaṃ paccayabhāvato dhammaṭṭhitisaṅkhāte paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ. | |
Paccayadhammā hi paṭiccasamuppāde "dvādasa paṭiccasamuppādā"ti vacanato dvādasa paccayā. | |
Ayañca nayo na paccuppanne eva, atha kho atītānāgatakālepi, na ca avijjāya eva saṅkhāresu, atha kho saṅkhārādīnampi viññāṇādīsu labbhatīti paripuṇṇaṃ katvā paccayākārassa vibhattabhāvaṃ dassetuṃ "atītampi addhāna"ntiādi pāḷiṃ ārabhi. | |
Paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 1) dassitā hetādipaccayā evettha uppādādipaccayākārehi gahitāti te yathāsambhavaṃ nīharitvā yojetabbā, ativitthārabhayena pana na yojayimha. | |
Tassa tassa dhammassāti tassa tassa saṅkhārādipaccayuppannadhammassa. | |
Tathā tathā paccayabhāvenāti uppādādihetādipaccayabhāvena. | |
Atītapaccuppannānāgatavasena tayo addhā kālā etassāti tiyaddhaṃ. | |
Hetuphalaphalahetuhetuphalavasena tayo sandhī etassāti tisandhiṃ. | |
Saṅkhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti saṅkhepo, kammaṃ vipāko ca. | |
Saṅkhippanti etthāti vā saṅkhepo, avijjādayo viññāṇādayo ca. | |
Koṭṭhāsapariyāyo vā saṅkhepa-saddo. | |
Atīte kammasaṅkhepādivasena cattāro saṅkhepā etassāti catusaṅkhepaṃ. | |
Sarūpato avuttāpi tasmiṃ tasmiṃ saṅkhepe ākirīyanti avijjāsaṅkhārādiggahaṇehi pakāsīyantīti ākārā, atīte hetuādīnaṃ vā pakārā ākārā, te saṅkhepe pañca pañca katvā vīsatiākārā etassāti vīsatākāraṃ. | |
Khattiyādibhedena anekabhedabhinnāpi sassatavādino jātisatasahassānussaraṇādino abhinivesahetuno vasena cattārova honti, na tato uddhaṃ adhoti sassatavādādīnaṃ parimāṇaparicchedassa anaññavisayataṃ dassetuṃ "cattāro janā"tiādimāha. | |
Tattha cattāro janāti cattāro janasamūhā. | |
Idaṃ nissāyāti idaṃ idappaccayatāya sammā aggahaṇaṃ, tatthāpi ca hetuphalabhāvena sambandhānaṃ santatighanassa abheditattā paramatthato vijjamānampi bhedanibandhanaṃ nānattanayaṃ anupadhāretvā gahitaṃ ekattaggahaṇaṃ nissāya. | |
Idaṃ gaṇhantīti idaṃ sassataggahaṇaṃ abhinivissa voharanti, iminā nayena ekaccasassatavādādayopettha yathāsambhavaṃ yojetvā vattabbā. | |
Bhinditvāti "ātappamanvāyā"tiādinā vibhajitvā "tayidaṃ bhikkhave tathāgato pajānātī"tiādinā vimadditvā nijjaṭaṃ nigumbaṃ katvā diṭṭhijaṭāvijaṭanena diṭṭhigumbavivaraṇena ca. | |
"Tasmā"tiādinā buddhaguṇe ārabbha desanāya samuṭṭhitattā sabbaññutaññāṇaṃ uddisitvā desanākusalo bhagavā samayantaraviggāhaṇavasena sabbaññutaññāṇameva vissajjetīti dasseti. | |
"Santī"ti iminā tesaṃ diṭṭhigatikānaṃ vijjamānatāya avicchinnataṃ, tato ca nesaṃ micchāgāhato sithilakaraṇavivecanehi attano desanāya kiccakāritaṃ, avitathatañca dīpeti dhammarājā. | |
29.Atthīti "saṃvijjantī"ti iminā samānattho puthuvacanavisayo eko nipāto "atthi imasmiṃ kāye kesā"tiādīsu (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; ma. ni. 3.154; saṃ. ni. 4.127; khu. pā. 3.1) viya. | |
Sassatādivasena pubbantaṃ kappentīti pubbantakappikā. | |
Yasmā pana te taṃ pubbantaṃ purimasiddhehi taṇhādiṭṭhikappehi kappetvā, āsevanabalavatāya vicittavuttitāya ca vikappetvā aparabhāgasiddhehi abhinivesabhūtehi taṇhādiṭṭhiggāhehi gaṇhanti abhinivisanti parāmasanti, tasmā vuttaṃ "pubbantaṃkappetvā vikappetvā gaṇhantī"ti. | |
Taṇhupādānavasena vā kappanaggahaṇāni veditabbāni. | |
Taṇhāpaccayā hi upādānaṃ. | |
Koṭṭhāsesūti ettha koṭṭhāsādīsūti attho veditabbo. | |
Padapūraṇasamīpaummaggādīsupi hi anta-saddo dissati. | |
Tathā hi "iṅgha tvaṃ suttante vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu (pāci. 442), suttante okāsaṃ kārāpetvā"ti (pāci. 1221) ca ādīsu padapūraṇe anta-saddo vattati, gāmantaṃ osareyya, (pārā. 409; cūḷava. 343) gāmantasenāsana"ntiādīsu samīpe, "kāmasukhallikānuyogo eko anto, atthīti kho kaccāna ayameko anto"tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) ummaggeti. | |
Kappa-saddo mahākappasamantabhāvakilesakāmavitakkakālapaññattisadisabhāvādīsu vattatīti āha "sambahulesu atthesu vattatī"ti. | |
Tathā hesa "cattārimāni bhikkhave kappassa asaṅkhyeyyānī"tiādīsu (a. ni. 4.156) mahākappe vattati, "kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā"tiādīsu (saṃ. ni. 1.94) samantabhāve, "saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo"tiādīsu (mahāni. 1; cūḷani. 8) kilesakāme, "takko vitakko saṅkappo"tiādīsu (dha. sa. 7) vitakke, "yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī"tiādīsu (ma. ni. 1.387) kāle, "iccāyasmā kappo"tiādīsu (su. ni. 1090; cūḷani. 113) paññattiyaṃ, "satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā"tiādīsu (ma. ni. 1.260) sadisabhāve vattatīti. | |
Vuttampi cetanti mahāniddesaṃ (mahāni. 28) sandhāyāha. | |
Taṇhādiṭṭhivasenāti diṭṭhiyā upanissayabhūtāya sahajātāya abhinandanabhūtāya ca taṇhāya, sassatādiākārena abhinivisantassa micchāgāhassa ca vasena. | |
Pubbenivutthadhammavisayāya kappanāya adhippetattā atītakālavācako idha pubba-saddo, rūpādikhandhavinimuttassa kappanāvatthuno abhāvā anta-saddo ca bhāgavācakoti āha "atītaṃ khandhakoṭṭhāsa"nti. | |
"Kappetvā"ti ca tasmiṃ pubbante taṇhāyanābhinivesānaṃ samatthanaṃ pariniṭṭhāpanamāha. | |
Ṭhitāti tassā laddhiyā avijahanaṃ. | |
Ārabbhāti ālambitvā. | |
Visayo hi tassā diṭṭhiyā pubbanto. | |
Visayabhāvato eva hi so tassā āgamanaṭṭhānaṃ, ārammaṇapaccayo cāti vuttaṃ "āgamma paṭiccā"ti. | |
Adhivacanapadānīti paññattipadāni. | |
Dāsādīsu sirivaḍḍhakādi-saddā viya vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattiyā adhivacanaṃ paññatti. | |
Atha vā adhi-saddo uparibhāve, vuccatīti vacanaṃ, upari vacanaṃ adhivacanaṃ, upādābhūtarūpādīnaṃ upari paññāpiyamānā upādāpaññattīti attho, tasmā paññattidīpakapadānīti attho daṭṭhabbo. | |
Paññattimattañhetaṃ vuccati, yadidaṃ "attā, loko"ti ca, na rūpavedanādayo viya paramattho. | |
Adhikavuttitāya vā adhivuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. | |
Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādiṃ pakatiādidabbādiṃ jīvādiṃ kāyādiñca abhūtamatthaṃ ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti. | |
30.Abhivadantīti "idameva saccaṃ, moghamañña"nti (ma. ni. 2.187, 203, 427; ma. ni. 3.27, 29) abhinivisitvā vadanti "ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo"tiādinā vivadanti. | |
Abhivadanakiriyāya ajjāpi avicchedabhāvadassanatthaṃ vattamānakālavacanaṃ. | |
Diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ "muttagataṃ, (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) saṅkhāragata"ntiādīsu (mahāni. 41) viya. | |
Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattaṃ, diṭṭhiyā gahaṇamattanti attho. | |
Diṭṭhippakāro vā diṭṭhigataṃ. | |
Lokiyā hi vidhayuttagatapakāra-sadde samānatthe icchanti. | |
Ekekasmiñca "attā"ti, "loko"ti ca gahaṇavisesaṃ upādāya paññāpanaṃ hotīti āha "rūpādīsu aññataraṃ attā ca loko cāti gahetvā"ti. | |
Amaraṃ niccaṃ dhuvanti sassatavevacanāni. | |
Maraṇābhāvena vā amaraṃ, uppādābhāvena sabbathāpi atthitāya niccaṃ, thiraṭṭhena vikārābhāvena dhuvaṃ. | |
"Yathāhā"tiādinā yathāvuttamatthaṃ niddesapaṭisambhidāpāḷīhi vibhāveti. | |
Ayañca attho "rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attato samanupassatī"ti imissā pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto. | |
"Rūpavantaṃ attāna"ntiādikāya pana pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe "attā"ti gahetvā tadaññaṃ "loko"ti paññapentīti ayampi attho labbhati. | |
Tathā ekaṃ khandhaṃ "attā"ti gahetvā tadaññe attano upabhogabhūto lokoti, sasantatipatite vā khandhe "attā"ti gahetvā tadaññe "loko"ti paññapentīti evampettha attho daṭṭhabbo. | |
Etthāha – sassato vādo etesanti kasmā vuttaṃ, nanu tesaṃ attā loko ca sassatoti adhippeto, na vādo ti? | |
Saccametaṃ, sassatasahacaritatāya pana "vādo sassato"ti vuttaṃ yathā "kuntā pacarantī"ti. | |
Sassato iti vādo etesanti vā iti-saddalopo daṭṭhabbo. | |
Atha vā sassataṃ vadanti "idameva sacca"nti abhinivissa voharantīti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti evampettha attho daṭṭhabbo. | |
31.Ātāpanaṃ kilesānaṃ vibādhanaṃ pahānaṃ. | |
Padahanaṃ kosajjapakkhe patituṃ adatvā cittassa ussahanaṃ. | |
Anuyogo yathā samādhi visesabhāgiyataṃ pāpuṇāti, evaṃ vīriyassa bahulīkaraṇaṃ. | |
Idha upacārappanācittaparidamanavīriyānaṃ adhippetattā āha "tippabhedaṃ vīriya"nti. | |
Nappamajjati etenāti appamādo, asammoso. | |
Sammā upāyena manasi karoti kammaṭṭhānaṃ etenāti sammāmanasikāro ñāṇanti āha "vīriyañca satiñca ñāṇañcā"ti. | |
Etthāti "ātappa - pe - manasikāraṃ anvāyā"ti imasmiṃ pāṭhe. | |
Sīlavisuddhiyā saddhiṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ adhigamanapaṭipadā vattabbā, sā pana visuddhimagge vitthārato vuttāti āha "saṅkhepattho"ti. | |
"Tathārūpa"nti cuddasavidhehi cittadamanehi rūpāvacaracatutthajjhānassa damitataṃ vadati. | |
Samādhānādiaṭṭhaṅgasamannāgatarūpāvacaracatutthajjhānassa yogino samādhivijambhanabhūtā lokiyābhiññā jhānānubhāvo. | |
"Jhānādīna"nti idaṃ jhānalābhissa visesena jhānadhammā āpāthaṃ āgacchanti, taṃmukhena sesadhammāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. | |
Janakabhāvaṃ paṭikkhipati. | |
Sati hi janakabhāve rūpādidhammānaṃ viya sukhādidhammānaṃ viya, ca paccayāyattavuttitāya uppādavantatā viññāyati, uppāde ca sati avassambhāvī nirodhoti anavakāsāva niccatā siyāti. | |
Kūṭaṭṭha-saddo vā loke accantanicce niruḷho daṭṭhabbo. | |
"Esikaṭṭhāyiṭṭhito"ti etena yathā esikā vātappahārādīhi na calati, evaṃ na kenaci vikāraṃ āpajjatīti vikārābhāvamāha, "kūṭaṭṭho"ti iminā pana aniccatābhāvaṃ. | |
Vikāropi vināsoyevāti āha, "ubhayenapi lokassa vināsābhāvaṃ dīpetī"ti. | |
"Vijjamānamevā"ti etena kāraṇe phalassa atthibhāvadassanena abhibyattivādaṃ dīpeti. | |
Nikkhamatīti ca abhibyattiṃ gacchatīti attho. | |
Kathaṃ pana vijjamānoyeva pubbe anabhibyatto abhibyattiṃ gacchatīti? | |
Yathā andhakārena paṭicchanno ghaṭo ālokena abhibyattiṃ gacchati. | |
Idamettha vicāretabbaṃ – kiṃ karonto āloko ghaṭaṃ pakāsetīti vuccati, yadi ghaṭavisayaṃ buddhiṃ karonto, buddhiyā anuppannāya uppattidīpanato abhibyattivādo hāyati. | |
Atha ghaṭabuddhiyā āvaraṇabhūtaṃ andhakāraṃ vidhamanto, evampi abhibyattivādo hāyatiyeva. | |
Sati hi ghaṭabuddhiyā andhakāro kathaṃ tassā āvaraṇaṃ hotīti, yathā ghaṭassa abhibyatti na yujjati, evaṃ attanopi. | |
Tatthāpi hi yadi indriyavisayādisannipātena anuppannāya buddhiyā uppatti, uppattivacaneneva abhibyattivādo hāyati, tathā sassatavādo. | |
Atha buddhippavattiyā āvaraṇabhūtassa andhakāraṭṭhāniyassa mohassa vidhamanena. | |
Sati buddhiyā kathaṃ moho āvaraṇanti, kiñci bhedasambhavato. | |
Na hi abhibyañjanakānaṃ candasūriyamaṇipadīpādīnaṃ bhedena abhibyañjitabbānaṃ ghaṭādīnaṃ bhedo hoti, hoti ca visayabhedena buddhibhedoti bhiyyopi abhibyatti na yujjatiyeva, na cettha vuttikappanā yuttā vuttiyā vuttimato ca anaññathānujānanatoti. | |
Teca sattā sandhāvantīti ye idha manussabhāvena avaṭṭhitā, teyeva devabhāvādiupagamanena ito aññattha gacchanti, aññathā katassa kammassa vināso, akatassa ca abbhāgamo āpajjeyyāti adhippāyo. | |
Aparāparanti aparasmā bhavā aparaṃ bhavaṃ. | |
Evaṃ saṅkhyaṃ gacchantīti attano niccasabhāvattā na cutūpapattiyo, sabbabyāpitāya nāpi sandhāvanasaṃsaraṇāni, dhammānaṃyeva pana pavattivisesena evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti, evaṃ voharīyantīti adhippāyo. | |
Etena avaṭṭhitasabhāvassa attano, dhammino ca dhammamattaṃ uppajjati ceva vinassati cāti imaṃ vipariṇāmavādaṃ dasseti. | |
Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ parato vakkhāma. | |
Attano vādaṃ bhindatīti sandhāvanādivacanasiddhāya aniccatāya pubbe paṭiññātaṃ sassatavādaṃ bhindati, viddhaṃsetīti attho. | |
Sassatisamanti vā etassa sassataṃ thāvaraṃ niccakālanti attho daṭṭhabbo. | |
Hetuṃ dassentoti yesaṃ "sassato"ti attānañca lokañca paññapeti ayaṃ diṭṭhigatiko, tesaṃ hetuṃ dassentoti attho. | |
Na hi attano diṭṭhiyā paccakkhakatamatthaṃ attanoyeva sādheti, attano pana paccakkhakatena atthena attano appaccakkhabhūtampi atthaṃ sādheti. | |
Attanā hi yathānicchitaṃ parehi viññāpeti, na anicchitaṃ. | |
"Hetuṃ dassento"ti ettha idaṃ hetudassanaṃ – etesu anekesu jātisatasahassesu ekovāyaṃ me attā, loko ca anussaraṇasabbhāvato. | |
Yo hi yamatthaṃ anubhavati, so eva taṃ anussarati, na añño. | |
Na hi aññena anubhūtamatthaṃ añño anussarituṃ sakkoti yathā taṃ buddharakkhitena anubhūtaṃ dhammarakkhito. | |
Yathā cetāsu, evaṃ ito purimatarāsupi jātīsūti. | |
Kasmā sassato me attā ca loko ca. | |
Yathā ca me, evaṃ aññesampi sattānaṃ sassato attā ca loko cāti? | |
Sassatavasena diṭṭhigahanaṃ pakkhando diṭṭhigatiko parepi tattha patiṭṭhapeti, pāḷiyaṃ pana "anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. | |
So evaṃ āhā"ti ca vacanato parānumānavasena idha hetudassanaṃ adhippetanti viññāyati. | |
Kāraṇanti tividhaṃ kāraṇaṃ sampāpakaṃ nibbattakaṃ ñāpakanti. | |
Tattha ariyamaggo nibbānassa sampāpakaṃ kāraṇaṃ, bījaṃ aṅkurassa nibbattakaṃ kāraṇaṃ, paccayuppannatādayo aniccatādīnaṃ ñāpakaṃ kāraṇaṃ, idhāpi ñāpakakāraṇameva adhippetaṃ. | |
Ñāpako hi ñāpetabbatthavisayassa ñāṇassa hetubhāvato kāraṇanti. | |
Tadāyattavuttitāya taṃ ñāṇaṃ tiṭṭhati tatthāti "ṭhāna"nti, vasati tattha pavattatīti "vatthū"ti ca vuccati. | |
Tathā hi bhagavatā vatthu-saddena uddisitvāpi ṭhānasaddena niddiṭṭhanti. | |
32. Dutiyatatiyavādānaṃ paṭhamavādato natthi viseso ṭhapetvā kālavisesanti āha "upari vādadvayepi eseva nayo"ti. | |
Yadi evaṃ kasmā sassatavādo catudhā vibhatto, nanu adhiccasamuppannikavādo viya duvidheneva vibhajitabbo siyāti āha "mandapañño hi titthiyo"tiādi. | |
34.Takkayatīti ūhayati, sassatādiākārena tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ abhiniropetīti attho. | |
Takkoti ākoṭanalakkhaṇo vinicchayalakkhaṇo vā diṭṭhiṭṭhānabhūto vitakko. | |
Vīmaṃsā nāma vicāraṇā, sā panettha atthato paññāpatirūpako lobhasahagatacittuppādo, micchābhiniveso vā ayonisomanasikāro, pubbabhāge vā diṭṭhivipphanditanti daṭṭhabbā. | |
Tenevāha "tulanā ruccanā khamanā"ti. | |
Pariyāhananaṃ vitakkassa ārammaṇaūhanaṃ evāti āha "tena tena pakārena takketvā"ti. | |
Anuvicaritanti vīmaṃsāya anupavattitaṃ, vīmaṃsānugatena vā vicārena anumajjitaṃ. | |
Paṭi paṭi bhātīti paṭibhānaṃ, yathāsamihitākāravisesavibhāvako cittuppādo. | |
Paṭibhānato jātaṃ paṭibhānaṃ, sayaṃ attano paṭibhānaṃ sayaṃ paṭibhānaṃ. | |
Tenevāha "attano paṭibhānamattasañjāta"nti. | |
Matta-saddena visesādhigamādayo nivatteti. | |
"Anāgatepievaṃ bhavissatī"ti idaṃ na idhādhippetatakkīvaseneva vuttaṃ, lābhītakkino evampi sambhavatīti sambhavadassanavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. | |
Yaṃ kiñci attanā paṭiladdhaṃ rūpādi sukhādi ca idha labbhatīti lābho, na jhānādiviseso. | |
"Evaṃ sati idaṃ hotī"ti aniccesu bhāvesu añño karoti, añño paṭisaṃvedetīti āpajjati, tathā ca sati katassa vināso, akatassa ca abbhāgamo siyā. | |
Niccesu pana bhāvesu yo karoti, so paṭisaṃvedetīti na doso āpajjatīti takkikassa yuttigavesanākāraṃ dasseti. | |
Takkamattenevāti āgamādhigamādīnaṃ anussavādīnañca abhāvā suddhatakkeneva. | |
Nanu ca visesalābhinopi sassatavādino attano visesādhigamahetu anekesu jātisatasahassesu dasasu saṃvaṭṭavivaṭṭesu cattālīsāya saṃvaṭṭavivaṭṭesu yathānubhūtaṃ attano santānaṃ tappaṭibaddhañca "attā, loko"ti ca anussaritvā tato purimapurimatarāsupi jātīsu tathābhūtassa atthitānuvitakkanamukhena sabbesampi sattānaṃ tathābhāvānuvitakkanavaseneva sassatābhinivesino jātā, evañca sati sabbopi sassatavādī anussutijātissaratakkikā viya attano upaladdhavatthunibandhanena takkanena pavattavādattā takkīpakkheyeva tiṭṭheyya, avassañca vuttappakāraṃ takkanamicchitabbaṃ, aññathā visesalābhī sassatavādī ekaccasassatikapakkhaṃ, adhiccasamuppannikapakkhaṃ vā bhajeyyāti ? | |
Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, yasmā visesalābhīnaṃ khandhasantānassa dīghadīghataradīghatamakālānussaraṇaṃ sassataggāhassa asādhāraṇakāraṇaṃ. | |
Tathā hi "anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. | |
Imināmahametaṃ jānāmī"ti anussaraṇameva padhānakāraṇabhāvena dassitaṃ. | |
Yaṃ pana tassa "imināmahametaṃ jānāmī"ti pavattaṃ takkanaṃ, na taṃ idha padhānaṃ anussaraṇaṃ pati tassa appadhānabhūtattā. | |
Yadi evaṃ anussavādīnampi padhānabhāvo āpajjatīti ce? | |
Na, tesaṃ sacchikiriyāya abhāvena takkapadhānattā, padhānakāraṇena ca niddeso niruḷho sāsane loke ca yathā "cakkhuviññāṇaṃ, yavaṅkuro"ti ca. | |
Atha vā visesādhigamanibandhanarahitassa takkanassa visuṃ sassataggāhe kāraṇabhāvadassanatthaṃ visesādhigamo visuṃ sassataggāhakāraṇaṃ vattabbo, so ca mandamajjhatikkhapaññāvasena tividhoti bhagavatā sabbatakkino takkībhāvasāmaññena ekajjhaṃ gahetvā catudhā vavatthāpito sassatavādo. | |
Yadipi anussavādivasena takkikānaṃ viya mandapaññādīnampi hīnādivasena anekabhedasabbhāvato visesalābhīnampi bahudhā bhedo sambhavati, sabbe pana visesalābhino mandapaññādivasena tayo rāsī katvā tattha ukkaṭṭhavasena anekajātisatasahassadasasaṃvaṭṭavivaṭṭacattārīsasaṃvaṭṭavivaṭṭānussaraṇena ayaṃ vibhāgo vutto. | |
Tīsupi rāsīsu ye hīnamajjhapaññā, te vuttaparicchedato ūnakameva anussaranti. | |
Ye pana tattha ukkaṭṭhapaññā, te vuttaparicchedaṃ atikkamitvā nānussarantīti evaṃ panāyaṃ desanā. | |
Tasmā aññatarabhedasaṅgahavaseneva bhagavatā cattāriṭṭhānāni vibhattānīti vavatthitā sassatavādīnaṃ catubbidhatā. | |
Na hi idha sāvasesaṃ dhammaṃ deseti dhammarājā. | |
35."Aññatarenā"ti etassa atthaṃ dassetuṃ "ekenā"ti vuttaṃ. | |
Vā-saddassa pana aniyamatthataṃ dassetuṃ "dvīhi vā tīhi vā"ti vuttaṃ. | |
Tena catūsu ṭhānesu yathārahaṃ ekaccaṃ ekaccassa paññāpane sahakārīkāraṇanti dasseti. | |
Kiṃ panetāni vatthūni abhinivesassa hetu, udāhu patiṭṭhāpanassa. | |
Kiñcettha yadi tāva abhinivesassa, kasmā anussaraṇatakkanāniyeva gahitāni, na saññāvipallāsādayo. | |
Tathāhi viparītasaññā ayonisomanasikāraasappurisūpanissayaasaddhammassavanādīni micchādiṭṭhiyā pavattanaṭṭhānāni. | |
Atha patiṭṭhāpanassa adhigamayuttiyo viya āgamopi vatthubhāvena vattabbo, ubhayatthāpi "natthi ito bahiddhā"ti vacanaṃ na yujjatīti? | |
Na. | |
Kasmā? | |
Abhinivesapakkhe tāva ayaṃ diṭṭhigatiko asappurisūpanissayaasaddhammassavanehi ayoniso ummujjitvā vipallāsasañño rūpādidhammānaṃ khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvassa anavabodhato dhammayuttiṃ atidhāvanto ekattanayaṃ micchā gahetvā yathāvuttānussaraṇatakkehi khandhesu "sassato attā ca loko cā"ti (dī. ni. 1.31) abhinivesaṃ janesi. | |
Iti āsannakāraṇattā, padhānakāraṇattā, taggahaṇeneva ca itaresampi gahitattā anussaraṇatakkanāniyeva idha gahitāni. | |
Patiṭṭhāpanapakkhe pana āgamopi yuttipakkheyeva ṭhito visesato bāhirakānaṃ takkagāhibhāvatoti anussaraṇatakkanāniyeva diṭṭhiyā vatthubhāvena gahitāni. | |
Kiñca bhiyyo duvidhaṃ lakkhaṇaṃ paramatthadhammānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañcāti. | |
Tattha sabhāvalakkhaṇāvabodho paccakkhañāṇaṃ, sāmaññalakkhaṇāvabodho anumānañāṇaṃ, āgamo ca sutamayāya paññāya sādhanato anumānañāṇameva āvahati, sutānaṃ pana dhammānaṃ ākāraparivitakkanena nijjhānakkhantiyaṃ ṭhito cintāmayaṃ paññaṃ nibbattetvā anukkamena bhāvanāya paccakkhañāṇaṃ adhigacchatīti evaṃ āgamopi takkavisayaṃ nātikkamatīti taggahaṇena gahitovāti veditabbo. | |
So aṭṭhakathāyaṃ anussutitakkaggahaṇena vibhāvitoti yuttaṃ evidaṃ "natthi ito bahiddhā"ti. | |
"Anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sassataṃ attānañca lokañca paññapentī"ti (dī. ni. 1.30) ca vacanato patiṭṭhāpanavatthūni idhādhippetānīti daṭṭhabbaṃ. | |
36.Diṭṭhiyeva diṭṭhiṭṭhānaṃ paramavajjatāya anekavihitānaṃ anatthānaṃ hetubhāvato. | |
Yathāha "micchādiṭṭhiparamāhaṃ bhikkhave vajjaṃ vadāmī"ti (a. ni. 1.310) "yathāhā"tiādinā paṭisambhidāpāḷiyā (paṭi. ma. 1.124) diṭṭhiyā ṭhānavibhāgaṃ dasseti. | |
Tattha khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ ārammaṇaṭṭhena "rūpaṃ attato samanupassatī"tiādi (saṃ. ni. 3.81, 345) vacanato. | |
Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ upanissayādibhāvena pavattanato. | |
Yathāha "assutavā bhikkhave puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido"tiādi (ma. ni. 1.2; paṭi. ma. 1.130). | |
Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. | |
Yathā cāha "tadapi phassapaccayā, (dī. ni. 1.118 ādayo) phussa phussa paṭisaṃvedentī"ti (dī. ni. 1.144) ca. | |
Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. | |
Vuttañcetaṃ "saññānidānā hi papañcasaṅkhā, (su. ni. 880; mahāni. 109) pathavito saññatvā"ti (ma. ni. 1.2) ca ādi. | |
Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. | |
Vuttampi cetaṃ "takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū"ti (su. ni. 892) "takkī hoti vīmaṃsī"ti (dī. ni. 1.34) ca ādi. | |
Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ. | |
Tenāha bhagavā "tassa evaṃ ayoniso manasi karoto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati. | |
'Atthi me attā'ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī"tiādi (ma. ni. 1.19). | |
Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ samuṭṭhānabhāvo samuṭṭhānaṭṭho. | |
Pavattitāti parasantānesu uppāditā. | |
Pariniṭṭhāpitāti abhinivesassa pariyosānaṃ matthakaṃ pāpitāti attho. | |
"Ārammaṇavasenā"ti aṭṭhasu diṭṭhiṭṭhānesu khandhe sandhāyāha. | |
Pavattanavasenāti avijjādayo. | |
Āsevanavasenāti pāpamittaparatoghosādīnampi sevanaṃ labbhatiyeva. | |
Atha vā evaṃgatikāti evaṃgamanā, evaṃniṭṭhāti attho. | |
Idaṃ vuttaṃ hoti – ime diṭṭhisaṅkhātā diṭṭhiṭṭhānā evaṃ paramatthato asantaṃ attānaṃ sassatabhāvañcassa ajjhāropetvā gahitā, parāmaṭṭhā ca bālalapanā yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattanti. | |
Paṇḍitehi samanuyuñjiyamānā pana anavaṭṭhitavatthukā avimaddakkhamā sūriyuggamane ussāvabindū viya khajjopanakā viya ca bhijjanti vinassanti cāti. | |
Tatthāyaṃ anuyuñjane saṅkhepakathā – yadi hi parena parikappito attā loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṃ asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṃ, hite ca paṭipattiatthaṃ upadeso eva nippayojano siyā sassatavādino, kathaṃ vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato, evañca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hiṃsādikiriyā ca na sambhavati. | |
Tathā sukhassa dukkhassa anubhavananibandho eva sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jātiādīnañca asambhavato kuto vimokkho, atha pana dhammamattaṃ tassa uppajjati ceva vinassati ca, yassa vasenāyaṃ kiriyādivohāroti vadeyya, evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṃ, te vā panassa dhammā avatthābhūtā aññe vā siyuṃ anaññe vā. | |
Yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso atthi. | |
Yāhi karoti paṭisaṃvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṃ, tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso. | |
Kiñca dhammakappanāpi niratthikā siyā, athānaññe uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano tāsaṃ viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso, tāsampi vā attano viya niccatāti bandhavimokkhānaṃ asambhavo evāti na yujjatiyeva sassatavādo. | |
Na cettha koci vādī dhammānaṃ sassatabhāve parisuddhaṃ yuttiṃ vattuṃ samattho, yuttirahitañca vacanaṃ na paṇḍitānaṃ cittaṃ ārādhetīti. | |
Tena vuttaṃ "yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattantī"ti. | |
Kammavasena abhimukho sampareti etthāti abhisamparāyo, paroloko. | |
"Sabbaññutaññāṇañcā"ti idaṃ idha sabbaññutaññāṇassa vibhajiyamānattā vuttaṃ, tasmiṃ vā vutte tadadhiṭṭhānato āsavakkhayañāṇaṃ, tadavinābhāvato sabbampi vā bhagavato dasabalādiñāṇaṃ gahitameva hotīti katvā. | |
Pajānantopīti pi-saddo sambhāvane, tena "tañcā"ti ettha vuttaṃ ca-saddatthamāha. | |
Idaṃ vuttaṃ hoti – taṃ diṭṭhigatato uttaritaraṃ sārabhūtaṃ sīlādiguṇavisesampi tathāgato nābhinivisati, ko pana vādo vaṭṭāmiseti. | |
"Aha"nti diṭṭhivasena vā taṃ parāmasanākāramāha. | |
Pajānāmīti ettha iti-saddo pakārattho, tena "mama"nti taṇhāvasena parāmasanākāraṃ dasseti. | |
Dhammasabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasanaṃ parāmāso. | |
Na hi taṃ atthi, khandhesu yaṃ "aha"nti vā, "mama"nti vā gahetabbaṃ siyā. | |
Yo pana parāmāso taṇhādayova, te ca bhagavato bodhimūleyeva pahīnāti āha "parāmāsakilesāna"ntiādi. | |
Aparāmāsatoti vā nibbutivedanassa hetuvacanaṃ, "viditā"ti idaṃ padaṃ apekkhitvā kattari sāmivacanaṃ, aparāmasanahetu parāmāsarahitāya paṭipattiyā tathāgatena sayameva asaṅkhatadhātu adhigatāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. | |
"Yāsu vedanāsū"tiādinā bhagavato desanāvilāsaṃ dasseti. | |
Tathā hi khandhāyatanādivasena anekavidhāsu catusaccadesanāsu sambhavantīsupi ayaṃ tathāgatānaṃ desanāsu paṭipatti, yaṃ diṭṭhigatikā micchāpaṭipattiyā diṭṭhigahanaṃ pakkhandāti dassanatthaṃ vedanāyeva pariññāya bhūmidassanatthaṃ uddhaṭā. | |
Kammaṭṭhānanti catusaccakammaṭṭhānaṃ. | |
Yathābhūtaṃ viditvāti vipassanāpaññāya vedanāya samudayādīni ārammaṇapaṭivedhavasena maggapaññāya asammohapaṭivedhavasena jānitvā, paṭivijjhitvāti attho. | |
Paccayasamudayaṭṭhenāti "imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjatī"ti (ma. ni. 1.404; saṃ. ni. 2.21; udā. 1) vuttalakkhaṇena avijjādīnaṃ paccayānaṃ uppādena ceva maggena asamugghātena ca. | |
Nibbattilakkhaṇanti uppādalakkhaṇaṃ, jātinti attho. | |
Pañcannaṃ lakkhaṇānanti ettha catunnaṃ paccayānampi uppādalakkhaṇameva gahetvā vuttanti gahetabbaṃ, yasmā paccayalakkhaṇampi labbhatiyeva, tathā ceva saṃvaṇṇitaṃ. | |
Paccayanirodhaṭṭhenāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. |
Примечание ББ: [That is, their cessation because they have been extirpated by the noble path, and through the cessation of their conditions as describ... Все комментарии (1) |
Yanti yasmā, yaṃ vā sukhaṃ somanassaṃ. | |
Paṭiccāti ārammaṇapaccayādibhūtaṃ vedanaṃ labhitvā. | |
Ayanti sukhasomanassānaṃ paccayabhāvo, sukhasomanassameva vā, "assādo"ti padaṃ pana apekkhitvā pulliṅganiddeso. | |
Ayañhettha saṅkhepattho – purimuppannaṃ vedanaṃ ārabbha somanassuppattiyaṃ yo purimavedanāya assādetabbākāro somanassassādanākāro, ayaṃ assādoti. | |
Kathaṃ pana vedanaṃ ārabbha sukhaṃ uppajjatīti? | |
Cetasikasukhassa adhippetattā nāyaṃ doso. | |
Visesanaṃ hettha somanassaggahaṇaṃ sukhaṃ somanassanti "rukkho siṃsapā"ti yathā. | |
"Aniccā"ti iminā saṅkhāradukkhatāvasena upekkhāvedanāya, sabbavedanāsuyeva vā ādīnavamāha, itarehi itaradukkhatāvasena yathākkamaṃ dukkhasukhavedanānaṃ, avisesena vā tīṇipi padāni sabbāsampi vedanānaṃ vasena yojetabbāni. | |
Ayanti yo vedanāya hutvā abhāvaṭṭhena aniccabhāvo, udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena dukkhabhāvo, jarāya maraṇena cāti dvedhā vipariṇāmetabbabhāvo ca, ayaṃ vedanāya ādīnavo, yato vā ādīnaṃ paramakāruññaṃ vāti pavattatīti. | |
Vedanāya nissaraṇanti ettha vedanāyāti nissakkavacanaṃ, yāva vedanāpaṭibaddhaṃ chandarāgaṃ na pajahati, tāvāyaṃ puriso vedanaṃ allīnoyeva hoti. | |
Yadā pana taṃ chandarāgaṃ pajahati, tadāyaṃ puriso vedanāya nissaṭo visaṃyutto hotīti chandarāgappahānaṃ vedanāya nissaraṇaṃ vuttaṃ. | |
Ettha ca vedanāggahaṇena vedanāya sahajātanissayārammaṇabhūtā ca rūpārūpadhammā gahitā eva hontīti pañcannampi upādānakkhandhānaṃ gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. | |
Vedanāsīsena pana desanā āgatā, tattha kāraṇaṃ vuttameva, lakkhaṇahāranayena vā ayamattho vibhāvetabbo. | |
Tattha vedanāggahaṇena gahitā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccaṃ, vedanānaṃ samudayaggahaṇena gahitā avijjādayo samudayasaccaṃ, atthaṅgamanissaraṇapariyāyehi nirodhasaccaṃ, "yathābhūtaṃ viditvā"ti etena maggasaccanti evamettha cattāri saccāni veditabbāni. | |
Kāmupādānamūlakattā sesupādānānaṃ, pahīne ca kāmupādāne upādānasesābhāvato "vigatachandarāgatāya anupādāno"ti vuttaṃ. | |
Anupādāvimuttoti attano maggaphalappattiṃ bhagavā dasseti. | |
"Vedanāna"ntiādinā hi yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā imaṃ diṭṭhigataṃ sakāraṇaṃ sagatikaṃ pabhedato vibhajituṃ samattho ahosi, tassa sabbaññutaññāṇassa saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya uppattibhūmiṃ dasseti dhammarājā. | |
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. |