| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
79.Sāvatthinidānaṃ.
|
|
|
|
"Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaramānā anussaranti sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti etesaṃ vā aññataraṃ.
|
|
|
|
Katame pañca?
|
|
|
|
'Evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhāna'nti – iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno rūpaṃyeva anussarati.
|
|
|
|
'Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhāna'nti – iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno vedanaṃyeva anussarati.
|
|
|
|
'Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhāna'nti… 'evaṃsaṅkhāro ahosiṃ atītamaddhāna'nti… 'evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhāna'nti – iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva anussarati".
|
|
|
|
"Kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadetha?
|
Монахи, почему его называют телом?
|
|
|
Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā 'rūpa'nti vuccati.
|
Монахи, на него нападают, поэтому оно зовётся телом.
|
|
|
Kena ruppati?
|
Кто на него нападает?
|
|
|
Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi [… siriṃsapasamphassenapi (sī. pī.)] ruppati.
|
Холод нападает, тепло нападает, голод нападает, жажда нападает, мухи нападают, комары нападают, ветер нападает, жара нападает и ползающие существа нападают.
|
|
|
Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā 'rūpa'nti vuccati.
|
Монахи, на него нападают, поэтому оно зовётся телом.
|
|
|
"Kiñca, bhikkhave, vedanaṃ vadetha?
|
Монахи, почему его зовут ощущением?
|
|
|
Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā 'vedanā'ti vuccati.
|
Оно ощущает, поэтому его зовут ощущением.
|
|
|
Kiñca vedayati?
|
Что ощущает?
|
|
|
Sukhampi vedayati, dukkhampi vedayati, adukkhamasukhampi vedayati.
|
Приятное ощущает, неприятное ощущает, ни приятное ни не неприятное ощущает.
|
|
|
Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā 'vedanā'ti vuccati.
|
Оно ощущает, поэтому его зовут ощущением.
|
|
|
"Kiñca, bhikkhave, saññaṃ vadetha?
|
А почему оно называется "распознаванием"?
|
|
|
Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā 'saññā'ti vuccati.
|
Оно распознаёт, потому и зовётся "распознаванием".
|
|
|
Kiñca sañjānāti?
|
Что оно распознаёт?
|
|
|
Nīlampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti.
|
Оно распознаёт синее, оно распознаёт жёлтое, оно распознаёт красное, оно распознаёт белое.
|
|
|
Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā 'saññā'ti vuccati.
|
Оно распознаёт, потому и зовётся "распознаванием".
|
|
|
"Kiñca, bhikkhave, saṅkhāre vadetha?
|
"Монахи, и почему вы называете их конструкторами?
|
|
|
Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā 'saṅkhārā'ti vuccati.
|
Монахи, потому что они конструируют конструированные вещи, они и называются "конструкторами".
|
|
|
Kiñca saṅkhatamabhisaṅkharonti?
|
Что они конструируют в качестве конструированной вещи?
|
|
|
Rūpaṃ rūpattāya [rūpatthāya (ka.)] saṅkhatamabhisaṅkharonti, vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saññaṃ saññattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saṅkhāre saṅkhārattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, viññāṇaṃ viññāṇattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti.
|
Ради тела они конструируют тело в качестве конструированной вещи, ради ощущения они конструируют ощущение в качестве конструированной вещи, ради распознавания они конструируют распознавание в качестве конструированной вещи, ради умственного конструирования они конструируют умственные конструкции в качестве конструированной вещи, ради сознания они конструируют сознание в качестве конструированной вещи.
|
|
|
Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā 'saṅkhārā'ti vuccati.
|
Поскольку они конструируют конструированные вещи, они называются конструкторами.
|
|
|
"Kiñca, bhikkhave, viññāṇaṃ vadetha?
|
Монахи, почему его называют "сознанием"?
|
|
|
Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā 'viññāṇa'nti vuccati.
|
Монахи, оно познаёт, поэтому оно зовётся сознанием.
|
|
|
Kiñca vijānāti?
|
Что оно познаёт?
|
|
|
Ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurampi vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti, loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti.
|
Оно познаёт кислое, горькое, острое, сладкое, щелочное, нещелочное, солёное и несолёное.
|
|
|
Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā 'viññāṇa'nti vuccati.
|
Монахи, оно познаёт, поэтому оно зовётся сознанием.
|
|
|
"Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – 'ahaṃ kho etarahi rūpena khajjāmi.
|
|
|
|
Atītampāhaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi.
|
|
|
|
Ahañceva kho pana anāgataṃ rūpaṃ abhinandeyyaṃ, anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmī'ti.
|
|
|
|
So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti ; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
|
|
|
|
"'Ahaṃ kho etarahi vedanāya khajjāmi.
|
|
|
|
Atītampāhaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmi.
|
|
|
|
Ahañceva kho pana anāgataṃ vedanaṃ abhinandeyyaṃ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmī'ti.
|
|
|
|
So iti paṭisaṅkhāya atītāya vedanāya anapekkho hoti; anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati; paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
|
|
|
|
"'Ahaṃ kho etarahi saññāya khajjāmi - pe - ahaṃ kho etarahi saṅkhārehi khajjāmi.
|
|
|
|
Atītampāhaṃ addhānaṃ evameva saṅkhārehi khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmīti.
|
|
|
|
Ahañceva kho pana anāgate saṅkhāre abhinandeyyaṃ ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva saṅkhārehi khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmī'ti.
|
|
|
|
So iti paṭisaṅkhāya atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṃ saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
|
|
|
|
"'Ahaṃ kho etarahi viññāṇena khajjāmi.
|
|
|
|
Atītampi addhānaṃ evameva viññāṇena khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi.
|
|
|
|
Ahañceva kho pana anāgataṃ viññāṇaṃ abhinandeyyaṃ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva viññāṇena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī'ti.
|
|
|
|
So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
|
|
|
|
"Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?
|
|
|
|
"Aniccaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti?
|
|
|
|
"Dukkhaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā"'ti?
|
|
|
|
"No hetaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Vedanā … saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?
|
|
|
|
"Aniccaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti?
|
|
|
|
"Dukkhaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā"'ti?
|
|
|
|
"No hetaṃ, bhante".
|
|
|
|
"Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ – 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ - pe - yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ".
|
|
|
|
"Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti; pajahati [no (sī.)], na upādiyati; visineti [no (sī.)], na ussineti; vidhūpeti [no (sī.)], na sandhūpeti.
|
|
|
|
Kiñca apacināti, no ācināti?
|
|
|
|
Rūpaṃ apacināti, no ācināti; vedanaṃ … saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ apacināti, no ācināti.
|
|
|
|
Kiñca pajahati, na upādiyati?
|
|
|
|
Rūpaṃ pajahati, na upādiyati; vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ pajahati, na upādiyati.
|
|
|
|
Kiñca visineti, na ussineti?
|
|
|
|
Rūpaṃ visineti, na ussineti; vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ visineti, na ussineti.
|
|
|
|
Kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti?
|
|
|
|
Rūpaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti; vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti.
|
|
|
|
"Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi… viññāṇasmimpi nibbindati.
|
|
|
|
Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati.
|
|
|
|
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.
|
|
|
|
'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.
|
|
|
|
"Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito neva vidhūpeti na sandhūpeti.
|
|
|
|
Vidhūpetvā ṭhito kiñca nevācināti na apacināti?
|
|
|
|
Apacinitvā ṭhito rūpaṃ nevācināti na apacināti; apacinitvā ṭhito vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ nevācināti na apacināti.
|
|
|
|
Apacinitvā ṭhito kiñca neva pajahati na upādiyati?
|
|
|
|
Pajahitvā ṭhito rūpaṃ neva pajahati na upādiyati; pajahitvā ṭhito vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ neva pajahati na upādiyati.
|
|
|
|
Pajahitvā ṭhito kiñca neva visineti na ussineti?
|
|
|
|
Visinetvā ṭhito rūpaṃ neva visineti na ussineti; visinetvā ṭhito vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ neva visineti na ussineti.
|
|
|
|
Visinetvā ṭhito kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti?
|
|
|
|
Vidhūpetvā ṭhito rūpaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti.
|
|
|
|
Vidhūpetvā ṭhito evaṃvimuttacittaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti –
|
|
|
|
"Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
|
|
|
|
Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī"ti. sattamaṃ;
|
|
|