| пали | opentipitaka.org - русский
|
Комментарии |
|
Makkaṭīvajjiputtā ca - pe - vuḍḍhapabbajito migoti idaṃ kiṃ?
|
|
|
|
Imā vinītavatthūnaṃ bhagavatā sayaṃ vinicchitānaṃ tesaṃ tesaṃ vatthūnaṃ uddānagāthā nāma.
|
|
|
|
Tāni vatthūni "sukhaṃ vinayadharā uggaṇhissantī"ti dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitāni.
|
|
|
|
Vatthugāthā pana dharamāneyeva bhagavati upālittherena ṭhapitā "iminā lakkhaṇena āyatiṃ vinayadharā vinayaṃ vinicchinissantī"ti.
|
|
|
|
Tasmā ettha vuttalakkhaṇaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā paṭhamasikkhāpadaṃ vinicchinitabbaṃ.
|
|
|
|
Dutiyādīnañca vinītavatthūsu vuttalakkhaṇena dutiyādīni.
|
|
|
|
Vinītavatthūni hi sippikānaṃ paṭicchannakarūpāni viya vinayadharānaṃ paṭicchannakavatthūni hontīti.
|
|
|
|
67.Tattha purimāni dve vatthūni anupaññattiyaṃyeva vuttatthāni.
|
|
|
|
Tatiye vatthumhi gihiliṅgenāti gihivesena odātavattho hutvā.
|
|
|
|
Catutthe natthi kiñci vattabbaṃ.
|
|
|
|
Tato paresu sattasu vatthūsu kusacīranti kuse ganthetvā katacīraṃ.
|
|
|
|
Vākacīraṃ nāma tāpasānaṃ vakkalaṃ.
|
|
|
|
Phalakacīraṃ nāma phalakasaṇṭhānāni phalakāni sibbitvā katacīraṃ.
|
|
|
|
Kesakambaloti kesehi tante vāyitvā katakambalo.
|
|
|
|
Vālakambaloti camaravālehi vāyitvā katakambalo.
|
|
|
|
Ulūkapakkhikanti ulūkasakuṇassa pakkhehi katanivāsanaṃ.
|
|
|
|
Ajinakkhipanti salomaṃ sakhuraṃ ajinamigacammaṃ.
|
|
|
|
Dvādasame vatthumhi sārattoti kāyasaṃsaggarāgena sāratto; taṃ rāgaṃ ñatvā bhagavā "āpatti saṅghādisesassā"ti āha.
|
|
|
|
68.Terasame vatthumhi uppalavaṇṇāti sā therī sāvatthiyaṃ seṭṭhidhītā satasahassakappe abhinīhārasampannā.
|
|
|
|
Tassā pakatiyāpi atidassanīyā nīluppalavaṇṇā kāyacchavi, abbhantare pana kilesasantāpassa abhāvena ativiya virocati.
|
|
|
|
Sā tāyeva vaṇṇapokkharatāya "uppalavaṇṇā"ti nāmaṃ labhi.
|
|
|
|
Paṭibaddhacittoti gihikālato paṭṭhāya rattacitto; so kira tassā ñātidārako hoti.
|
|
|
|
Atha khoti anantaratthe nipāto; mañcake nisinnānantaramevāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Divā bāhirato āgantvā dvāraṃ pidhāya nisinnānañhi paṭhamaṃ andhakāraṃ hoti.
|
|
|
|
So yāvassā taṃ andhakāraṃ na nassati, tāvadeva evamakāsīti attho.
|
|
|
|
Dūsesīti padhaṃsesi.
|
|
|
|
Therī pana anavajjā attano samaṇasaññaṃ paccupaṭṭhapetvā asādiyantī nisīdi asaddhammādhippāyena parāmaṭṭhā aggikkhandha-silāthambha-khadirasārakhāṇukā viya.
|
|
|
|
Sopi attano manorathaṃ pūretvā gato.
|
|
|
|
Tassā theriyā dassanapathaṃ vijahantasseva ayaṃ mahāpathavī sinerupabbataṃ dhāretuṃ samatthāpi taṃ pāpapurisaṃ byāmamattakaḷevaraṃ dhāretuṃ asakkontī viya bhijjitvā vivaramadāsi.
|
|
|
|
So taṅkhaṇaññeva avīcijālānaṃ indhanabhāvaṃ agamāsi.
|
|
|
|
Bhagavā taṃ sutvā "anāpatti, bhikkhave, asādiyantiyā"ti vatvā theriṃ sandhāya dhammapade imaṃ gāthaṃ abhāsi –
|
|
|
|
"Vāri pokkharapatteva, āraggeriva sāsapo;
|
|
|
|
Yo na limpati kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa"nti. (dha. pa. 401);
|
|
|
|
69.Cuddasame vatthumhi itthiliṅgaṃ pātubhūtanti rattibhāge niddaṃ okkantassa purisasaṇṭhānaṃ massudāṭhikādi sabbaṃ antarahitaṃ itthisaṇṭhānaṃ uppannaṃ.
|
|
|
|
Tameva upajjhaṃ tameva upasampadanti pubbe gahitaupajjhāyameva pubbe kataupasampadameva anujānāmi.
|
|
|
|
Puna upajjhā na gahetabbā; upasampadā na kātabbāti attho.
|
|
|
|
Tāniyevavassānīti bhikkhuupasampadato pabhuti yāva vassagaṇanā, taṃyeva vassagaṇanaṃ anujānāmi.
|
|
|
|
Na ito paṭṭhāya vassagaṇanā kātabbāti attho.
|
|
|
|
Bhikkhunīhi saṅgamitunti bhikkhunīhi saddhiṃ saṅgamituṃ saṅgantuṃ samaṅgī bhavituṃ anujānāmīti attho.
|
|
|
|
Idaṃ vuttaṃ hoti – appatirūpaṃ dānissā bhikkhūnaṃ majjhe vasituṃ, bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīhi saddhiṃ vasatūti.
|
|
|
|
Yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇāti yā desanāgāminiyo vā vuṭṭhānagāminiyo vā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi saddhiṃ sādhāraṇā.
|
|
|
|
Tā āpattiyo bhikkhunīnaṃ santike vuṭṭhātunti tā sabbāpi bhikkhunīhi kātabbaṃ vinayakammaṃ katvā bhikkhunīnaṃ santike vuṭṭhātuṃ anujānāmīti attho.
|
|
|
|
Tāhi āpattīhi anāpattīti yā pana bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā sukkavissaṭṭhi-ādikā āpattiyo, tāhi anāpatti.
|
|
|
|
Liṅgaparivattanena tā āpattiyo vuṭṭhitāva honti.
|
|
|
|
Puna pakatiliṅge uppannepi tāhi āpattīhi tassa anāpattiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivinicchayo.
|
|
|
|
Ayaṃ pana pāḷimutto okkantikavinicchayo – imesu tāva dvīsu liṅgesu purisaliṅgaṃ uttamaṃ, itthiliṅgaṃ hīnaṃ; tasmā purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyati.
|
|
|
|
Itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhāti.
|
|
|
|
Itthiliṅgaṃ pana antaradhāyantaṃ dubbalaakusalena antaradhāyati.
|
|
|
|
Purisaliṅgaṃ balavakusalena patiṭṭhāti.
|
|
|
|
Evaṃ ubhayampi akusalena antaradhāyati, kusalena paṭilabbhati.
|
|
|
|
Tattha sace dvinnaṃ bhikkhūnaṃ ekato sajjhāyaṃ vā dhammasākacchaṃ vā katvā ekāgāre nipajjitvā niddaṃ okkantānaṃ ekassa itthiliṅgaṃ pātubhavati, ubhinnampi sahaseyyāpatti hoti.
|
|
|
|
So ce paṭibujjhitvā attano taṃ vippakāraṃ disvā dukkhī dummano rattibhāgeyeva itarassa āroceyya, tena samassāsetabbo – "hotu, mā cintayittha.
|
|
|
|
Vaṭṭasseveso doso.
|
|
|
|
Sammāsambuddhena dvāraṃ dinnaṃ, bhikkhu vā hotu bhikkhunī vā, anāvaṭo dhammo avārito saggamaggo"ti.
|
|
|
|
Samassāsetvā ca evaṃ vattabbaṃ – "tumhehi bhikkhunupassayaṃ gantuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Atthi vo kāci sandiṭṭhā bhikkhuniyo"ti.
|
|
|
|
Sacassā honti tādisā bhikkhuniyo atthīti, no ce honti natthīti vatvā so bhikkhu vattabbo – "mama saṅgahaṃ karotha; idāni maṃ paṭhamaṃ bhikkhunupassayaṃ nethā"ti.
|
|
|
|
Tena bhikkhunā taṃ gahetvā tassā vā sandiṭṭhānaṃ attano vā sandiṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ santikaṃ gantabbaṃ.
|
|
|
|
Gacchantena ca na ekakena gantabbaṃ.
|
|
|
|
Catūhi pañcahi bhikkhūhi saddhiṃ jotikañca kattaradaṇḍañca gahetvā saṃvidahanaṃ parimocetvā "mayaṃ asukaṃ nāma ṭhānaṃ gacchāmā"ti gantabbaṃ.
|
|
|
|
Sace bahigāme dūre vihāro hoti, antarāmagge gāmantara-nadīpāra-rattivippavāsa-gaṇaohīyanāpattīhi anāpatti.
|
|
|
|
Bhikkhunupassayaṃ gantvā tā bhikkhuniyo vattabbā – "asukaṃ nāma bhikkhuṃ jānāthā"ti?
|
|
|
|
"Āma, ayyā"ti.
|
|
|
|
"Tassa itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ, saṅgahaṃ dānissa karothā"ti.
|
|
|
|
Tā ce "sādhu, ayyā, idāni mayampi sajjhāyissāma, dhammaṃ sossāma, gacchatha tumhe"ti vatvā saṅgahaṃ karonti, ārādhikā ca honti saṅgāhikā lajjiniyo, tā kopetvā aññattha na gantabbaṃ.
|
|
|
|
Gacchati ce, gāmantara-nadīpāra-rattivippavāsa-gaṇaohīyanāpattīhi na muccati.
|
|
|
|
Sace pana lajjiniyo honti, na saṅgāhikāyo; aññattha gantuṃ labbhati.
|
|
|
|
Sacepi alajjiniyo honti, saṅgahaṃ pana karonti; tāpi pariccajitvā aññattha gantuṃ labbhati.
|
|
|
|
Sace lajjiniyo ca saṅgāhikā ca, ñātikā na honti, āsannagāme pana aññā ñātikāyo honti paṭijagganikā, tāsampi santikaṃ gantuṃ vaṭṭatīti vadanti.
|
|
|
|
Gantvā sace bhikkhubhāvepi nissayapaṭipanno, patirūpāya bhikkhuniyā santike nissayo gahetabbo.
|
|
|
|
Mātikā vā vinayo vā uggahito suggahito, puna uggaṇhanakāraṇaṃ natthi.
|
|
|
|
Sace bhikkhubhāve parisāvacaro, tassa santikeyeva upasampannā sūpasampannā.
|
|
|
|
Aññassa santike nissayo gahetabbo.
|
|
|
|
Pubbe taṃ nissāya vasantehipi aññassa santikeyeva nissayo gahetabbo.
|
|
|
|
Paripuṇṇavassasāmaṇerenāpi aññassa santikeyeva upajjhā gahetabbā.
|
|
|
|
Yaṃ panassa bhikkhubhāve adhiṭṭhitaṃ ticīvarañca patto ca, taṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, puna adhiṭṭhātabbaṃ.
|
|
|
|
Saṅkaccikā ca udakasāṭikā ca gahetabbā.
|
|
|
|
Yaṃ atirekacīvaraṃ vā atirekapatto vā vinayakammaṃ katvā ṭhapito hoti, taṃ sabbampi vinayakammaṃ vijahati, puna kātabbaṃ.
|
|
|
|
Paṭiggahitatelamadhuphāṇitādīnipi paṭiggahaṇaṃ vijahanti.
|
|
|
|
Sace paṭiggahaṇato sattame divase liṅgaṃ parivattati, puna paṭiggahetvā sattāhaṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Yaṃ pana bhikkhukāle aññassa bhikkhuno santakaṃ paṭiggahitaṃ, taṃ paṭiggahaṇaṃ na vijahati.
|
|
|
|
Yaṃ ubhinnaṃ sādhāraṇaṃ avibhajitvā ṭhapitaṃ, taṃ pakatatto rakkhati.
|
|
|
|
Yaṃ pana vibhattaṃ etasseva santakaṃ, taṃ paṭiggahaṇaṃ vijahati.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ parivāre –
|
|
|
|
"Telaṃ madhuṃ phāṇitañcāpi sappiṃ;
|
|
|
|
Sāmaṃ gahetvāna nikkhipeyya;
|
|
|
|
Avītivatte sattāhe;
|
|
|
|
Sati paccaye paribhuñjantassa āpatti;
|
|
|
|
Pañhā mesā kusalehi cintitā"ti. (pari. 480);
|
|
|
|
Idañhi liṅgaparivattanaṃ sandhāya vuttaṃ.
|
|
|
|
Paṭiggahaṇaṃ nāma liṅgaparivattanena, kālaṃkiriyāya, sikkhāpaccakkhānena, hīnāyāvattanena, anupasampannassa dānena, anapekkhavissajjanena, acchinditvā gahaṇena ca vijahati.
|
|
|
|
Tasmā sacepi harītakakhaṇḍampi paṭiggahetvā ṭhapitamatthi, sabbamassa paṭiggahaṇaṃ vijahati.
|
|
|
|
Bhikkhuvihāre pana yaṃkiñcissā santakaṃ paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā ṭhapitaṃ, sabbassa sāva issarā, āharāpetvā gahetabbaṃ.
|
|
|
|
Yaṃ panettha thāvaraṃ tassā santakaṃ senāsanaṃ vā uparopakā vā, te yassicchati tassa dātabbā.
|
|
|
|
Terasasu sammutīsu yā bhikkhukāle laddhā sammuti, sabbā sā paṭippassambhati.
|
|
|
|
Purimikāya senāsanaggāho paṭippassambhati.
|
|
|
|
Sace pacchimikāya senāsane gahite liṅgaṃ parivattati, bhikkhunisaṅgho cassā uppannaṃ lābhaṃ dātukāmo hoti, apaloketvā dātabbo.
|
|
|
|
Sace bhikkhunīhi sādhāraṇāya paṭicchannāya āpattiyā parivasantassa liṅgaṃ parivattati, pakkhamānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace mānattaṃ carantassa parivattati, puna pakkhamānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace ciṇṇamānattassa parivattati, bhikkhunīhi abbhānakammaṃ kātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace akusalavipāke parikkhīṇe pakkhamānattakāle punadeva liṅgaṃ parivattati, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace ciṇṇe pakkhamānatte parivattati, bhikkhūhi abbhānakammaṃ kātabbanti.
|
|
|
|
Anantare bhikkhuniyā liṅgaparivattanavatthumhi idha vuttanayeneva sabbo vinicchayo veditabbo.
|
|
|
|
Ayaṃ pana viseso – sacepi bhikkhunikāle āpannā sañcarittāpatti paṭicchannā hoti, parivāsadānaṃ natthi, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace pakkhamānattaṃ carantiyā liṅgaṃ parivattati, na tenattho, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace ciṇṇamānattāya parivattati, puna mānattaṃ adatvā bhikkhūhi abbhetabbo.
|
|
|
|
Atha bhikkhūhi mānatte adinne puna liṅgaṃ parivattati, bhikkhunīhi pakkhamānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Atha chārattaṃ mānattaṃ carantassa puna parivattati, pakkhamānattameva dātabbaṃ.
|
|
|
|
Ciṇṇamānattassa pana liṅgaparivatte jāte bhikkhunīhi abbhānakammaṃ kātabbaṃ.
|
|
|
|
Puna parivatte ca liṅge bhikkhunibhāve ṭhitāyapi yā āpattiyo pubbe paṭippassaddhā, tā suppaṭippassaddhā evāti.
|
|
|
|
70.Ito parāni "mātuyā methunaṃ dhamma"ntiādīni cattāri vatthūni uttānatthāniyeva.
|
|
|
|
71.Mudupiṭṭhikavatthumhi so kira bhikkhu naṭapubbako.
|
|
|
|
Tassa sippakosallatthaṃ parikammakatā piṭṭhi mudukā ahosi.
|
|
|
|
Tasmā evaṃ kātuṃ asakkhi.
|
|
|
|
Lambīvatthumhi tassa bhikkhussa aṅgajātaṃ dīghaṃ hoti lambati, tasmā lambīti vutto.
|
|
|
|
Ito parāni dve vaṇavatthūni uttānāneva.
|
|
|
|
Lepacittavatthumhi lepacittaṃ nāma cittakammarūpaṃ.
|
|
|
|
Dārudhītalikavatthumhi dārudhītalikā nāma kaṭṭharūpaṃ.
|
|
|
|
Yathā ca imesu dvīsu evaṃ aññesupi dantarūpa-potthakarūpa-loharūpādīsu anupādinnakesu itthirūpesu nimitte methunarāgena upakkamantassa asuci muccatu vā mā vā, dukkaṭameva.
|
|
|
|
Kāyasaṃsaggarāgena upakkamantassāpi tatheva dukkaṭaṃ.
|
|
|
|
Mocanarāgena pana upakkamantassa mutte saṅghādiseso, amutte thullaccayanti.
|
|
|
|
72.Sundaravatthumhi ayaṃ sundaro nāma rājagahe kuladārako saddhāya pabbajito; attabhāvassa abhirūpatāya "sundaro"ti nāmaṃ labhi.
|
|
|
|
Taṃ rathikāya gacchantaṃ disvā samuppannachandarāgā sā itthī imaṃ vippakāraṃ akāsi.
|
|
|
|
Thero pana anāgāmī.
|
|
|
|
Tasmā so na sādiyi.
|
|
|
|
Aññesaṃ pana avisayo eso.
|
|
|
|
Ito paresu catūsu vatthūsu te bhikkhū jaḷā dummedhā mātugāmassa vacanaṃ gahetvā tathā katvā pacchā kukkuccāyiṃsu.
|
|
|
|
73.Akkhāyitādīni tīṇi vatthūni uttānatthāneva.
|
|
|
|
Dvīsu chinnasīsavatthūsu ayaṃ vinicchayo – vaṭṭakate mukhe vivaṭe aṅgajātaṃ pavesento sace heṭṭhā vā upari vā ubhayapassehi vā chupantaṃ paveseti, pārājikaṃ.
|
|
|
|
Catūhipi passehi achupantaṃ pavesetvā abbhantare tālukaṃ chupati, pārājikameva.
|
|
|
|
Cattāri passāni tālukañca achupanto ākāsagatameva katvā paveseti ca nīharati ca, dukkaṭaṃ.
|
|
|
|
Yadi pana dantā suphusitā, antomukhe okāso natthi, dantā ca bahi oṭṭhamaṃsena paṭicchannā, tattha vātena asamphuṭṭhaṃ allokāsaṃ tilaphalamattampi pavesentassa pārājikameva.
|
|
|
|
Uppāṭite pana oṭṭhamaṃse dantesuyeva upakkamantassa thullaccayaṃ.
|
|
|
|
Yopi danto bahi nikkhamitvā tiṭṭhati, na sakkā oṭṭhehi pidahituṃ.
|
|
|
|
Tattha upakkamantepi bahi nikkhantajivhāya upakkamantepi thullaccayameva.
|
|
|
|
Jīvamānakasarīrepi bahi nikkhantajivhāya thullaccayameva.
|
|
|
|
Yadi pana bahijivhāya paliveṭhetvā antomukhaṃ paveseti, pārājikameva.
|
|
|
|
Uparigīvāya chinnasīsassapi adhobhāgena aṅgajātaṃ pavesetvā tālukaṃ chupantassa pārājikameva.
|
|
|
|
Aṭṭhikavatthumhi susānaṃ gacchantassāpi dukkaṭaṃ.
|
|
|
|
Aṭṭhikāni saṅkaḍḍhantassāpi, nimitte methunarāgena upakkamantassāpi, kāyasaṃsaggarāgena upakkamantassāpi, muccatu vā mā vā, dukkaṭameva.
|
|
|
|
Mocanarāgena pana upakkamantassa muccante saṅghādiseso, amuccante thullaccayameva.
|
|
|
|
Nāgīvatthumhi nāgamāṇavikā vā hotu kinnarīādīnaṃ vā aññatarā, sabbattha pārājikaṃ.
|
|
|
|
Yakkhīvatthumhi sabbāpi devatā yakkhīyeva.
|
|
|
|
Petīvatthumhi nijjhāmataṇhikādipetiyo allīyitumpi na sakkā.
|
|
|
|
Vimānapetiyo pana atthi; yāsaṃ kāḷapakkhe akusalaṃ vipaccati, juṇhapakkhe devatā viya sampattiṃ anubhonti.
|
|
|
|
Evarūpāya petiyā vā yakkhiyā vā sace dassana-gahaṇa-āmasana-phusana-ghaṭṭanāni paññāyanti, pārājikaṃ.
|
|
|
|
Athāpi dassanaṃ natthi, itarāni paññāyanti, pārājikameva.
|
|
|
|
Atha dassanagahaṇāni na paññāyanti, āmasanaphusanaghaṭṭanehi paññāyamānehi taṃ puggalaṃ visaññaṃ katvā attano manorathaṃ pūretvā gacchati, ayaṃ avisayo nāma.
|
|
|
|
Tasmā ettha avisayattā anāpatti.
|
|
|
|
Paṇḍakavatthu pākaṭameva.
|
|
|
|
Upahatindriyavatthumhi upahatindriyoti upahatakāyappasādo khāṇukaṇṭakamiva sukhaṃ vā dukkhaṃ vā na vedayati.
|
|
|
|
Avedayantassāpi sevanacittavasena āpatti.
|
|
|
|
Chupitamattavatthusmiṃ yo "methunaṃ dhammaṃ paṭisevissāmī"ti mātugāmaṃ gaṇhitvā methune virajjitvā vippaṭisārī hoti, dukkaṭamevassa hoti.
|
|
|
|
Methunadhammassa hi pubbapayogā hatthaggāhādayo yāva sīsaṃ na pāpuṇāti, tāva dukkaṭe tiṭṭhanti.
|
|
|
|
Sīse patte pārājikaṃ hoti.
|
|
|
|
Paṭhamapārājikassa hi dukkaṭameva sāmantaṃ.
|
|
|
|
Itaresaṃ tiṇṇaṃ thullaccayaṃ.
|
|
|
|
Ayaṃ pana bhikkhu methunadhamme virajjitvā kāyasaṃsaggaṃ sādiyīti veditabbo.
|
|
|
|
Tenāha bhagavā – "āpatti saṅghādisesassā"ti.
|
|
|
|
74.Bhaddiyavatthusmiṃ bhaddiyaṃ nāma taṃ nagaraṃ.
|
|
|
|
Jātiyāvanaṃ nāma jātipupphagumbānaṃ ussannatāya evaṃ laddhanāmaṃ; taṃ tassa nagarassa upacāre vanaṃ hoti.
|
|
|
|
So tattha nipanno tena vātupatthambhena mahāniddaṃ okkami.
|
|
|
|
Ekarasaṃ bhavaṅgameva vattati.
|
|
|
|
Kilinnaṃ passitvāti asucikiliṭṭhaṃ passitvā.
|
|
|
|
75.Ito parāni sādiyanapaṭisaṃyuttāni cattāri vatthūni, ajānanavatthu cāti pañca uttānatthāneva.
|
|
|
|
76.Dvīsu asādiyanavatthūsu sahasā vuṭṭhāsīti āsīvisena daṭṭho viya agginā daḍḍho viya ca turitaṃ vuṭṭhāsi.
|
|
|
|
Akkamitvā pavattesīti appamatto bhikkhu āraddhavipassako upaṭṭhitassati khippaṃ vuṭṭhahantova akkamitvā bhūmiyaṃ vaṭṭento parivaṭṭento viheṭhento pātesi.
|
|
|
|
Puthujjanakalyāṇakena hi evarūpesu ṭhānesu cittaṃ rakkhitabbaṃ.
|
|
|
|
Ayañca tesaṃ aññataro saṅgāmasīsayodho bhikkhu.
|
|
|
|
77.Dvāraṃ vivaritvā nipannavatthumhi divā paṭisallīyantenāti divā nipajjantena.
|
|
|
|
Dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitunti dvāraṃ pidahitvā nipajjituṃ.
|
|
|
|
Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ "ayaṃ nāma āpattī"ti na vuttā.
|
|
|
|
Vivaritvā nipannadosena pana uppanne vatthusmiṃ "anujānāmi, bhikkhave, divā paṭisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitu"nti vuttattā asaṃvaritvā paṭisallīyantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Bhagavato hi adhippāyaṃ ñatvā upālittherādīhi aṭṭhakathā ṭhapitā.
|
|
|
|
"Atthāpatti divā āpajjati no ratti"nti (pari. 323) imināpi cetaṃ siddhaṃ.
|
|
|
|
Kīdisaṃ pana dvāraṃ saṃvaritabbaṃ, kīdisaṃ na saṃvaritabbaṃ?
|
|
|
|
Rukkhapadaraveḷupadarakilañjapaṇṇādīnaṃ yena kenaci kavāṭaṃ katvā heṭṭhā udukkhale upari uttarapāsake ca pavesetvā kataṃ parivattakadvārameva saṃvaritabbaṃ.
|
|
|
|
Aññaṃ gorūpānaṃ vajesu viya rukkhasūcikaṇṭakadvāraṃ, gāmathakanakaṃ cakkalakayuttadvāraṃ, phalakesu vā kiṭikāsu vā dve tīṇi cakkalakāni yojetvā kataṃ saṃsaraṇakiṭikadvāraṃ, āpaṇesu viya kataṃ ugghāṭanakiṭikadvāraṃ, dvīsu tīsu ṭhānesu veṇusalākā gopphetvā paṇṇakuṭīsu kataṃ salākahatthakadvāraṃ, dussasāṇidvāranti evarūpaṃ dvāraṃ na saṃvaritabbaṃ.
|
|
|
|
Pattahatthassa kavāṭappaṇāmane pana ekaṃ dussasāṇidvārameva anāpattikaraṃ, avasesāni paṇāmentassa āpatti.
|
|
|
|
Divā paṭisallīyantassa pana parivattakadvārameva āpattikaraṃ, sesāni saṃvaritvā vā asaṃvaritvā vā nipannassa āpatti natthi.
|
|
|
|
Saṃvaritvā pana nipajjitabbaṃ, etaṃ vattaṃ.
|
|
|
|
Parivattakadvāraṃ pana kittakena saṃvutaṃ hoti?
|
|
|
|
Sūcighaṭikādīsu dinnāsu saṃvutameva hoti.
|
|
|
|
Apica kho sūcimattepi dinne vaṭṭati.
|
|
|
|
Ghaṭikamattepi dinne vaṭṭati.
|
|
|
|
Dvārabāhaṃ phusitvā pihitamattepi vaṭṭati.
|
|
|
|
Īsakaṃ aphusitepi vaṭṭati.
|
|
|
|
Sabbantimena vidhinā yāvatā sīsaṃ nappavisati tāvatā aphusitepi vaṭṭatīti.
|
|
|
|
Sace bahūnaṃ vaḷañjanaṭṭhānaṃ hoti, bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā "dvāraṃ, āvuso, jaggāhī"ti vatvāpi nipajjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Atha bhikkhū cīvarakammaṃ vā aññaṃ vā kiñci karontā nisinnā honti, "ete dvāraṃ jaggissantī"ti ābhogaṃ katvāpi nipajjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana "upāsakampi āpucchitvā vā, 'esa jaggissatī'ti ābhogaṃ katvā vā nipajjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Kevalaṃ bhikkhuniṃ vā mātugāmaṃ vā āpucchituṃ na vaṭṭatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Atha dvārassa udukkhalaṃ vā uttarapāsako vā bhinno vā hoti aṭṭhapito vā, saṃvarituṃ na sakkoti, navakammatthaṃ vā pana iṭṭhakapuñjo vā mattikādīnaṃ vā rāsi antodvāre kato hoti, aṭṭaṃ vā bandhanti, yathā saṃvarituṃ na sakkoti; evarūpe antarāye sati asaṃvaritvāpi nipajjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Yadi pana kavāṭaṃ natthi, laddhakappameva.
|
|
|
|
Upari sayantena nisseṇiṃ āropetvā nipajjitabbaṃ.
|
|
|
|
Sace nisseṇimatthake thakanakaṃ hoti, thaketvāpi nipajjitabbaṃ.
|
|
|
|
Gabbhe nipajjantena gabbhadvāraṃ vā pamukhadvāraṃ vā yaṃkiñci saṃvaritvā nipajjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Sace ekakuṭṭake gehe dvīsu passesu dvārāni katvā vaḷañjanti, dvepi dvārāni jaggitabbāni.
|
|
|
|
Tibhūmakepi pāsāde dvāraṃ jaggitabbameva.
|
|
|
|
Sace bhikkhācārā paṭikkamma lohapāsādasadisaṃ pāsādaṃ bahū bhikkhū divāvihāratthaṃ pavisanti, saṅghattherena dvārapālassa "dvāraṃ jaggāhī"ti vatvā vā "dvārajagganaṃ etassa bhāro"ti ābhogaṃ katvā vā pavisitvā nipajjitabbaṃ.
|
|
|
|
Yāva saṅghanavakena evameva kattabbaṃ.
|
|
|
|
Pure pavisantānaṃ "dvārajagganaṃ nāma pacchimānaṃ bhāro"ti evaṃ ābhogaṃ kātumpi vaṭṭati.
|
|
|
|
Anāpucchā vā ābhogaṃ vā akatvā antogabbhe vā asaṃvutadvāre bahi vā nipajjantānaṃ āpatti.
|
|
|
|
Gabbhe vā bahi vā nipajjanakālepi "dvārajagganaṃ nāma mahādvāre dvārapālassa bhāro"ti ābhogaṃ katvā nipajjituṃ vaṭṭatiyeva.
|
|
|
|
Lohapāsādādīsu ākāsatale nipajjantenāpi dvāraṃ saṃvaritabbameva.
|
|
|
|
Ayañhettha saṅkhepo – idaṃ divāpaṭisallīyanaṃ yena kenaci parikkhitte sadvārabandhe ṭhāne kathitaṃ.
|
|
|
|
Tasmā abbhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā yattha katthaci sadvārabandhe nipajjantena dvāraṃ saṃvaritvāva nipajjitabbaṃ.
|
|
|
|
Sace mahāpariveṇaṃ hoti, mahābodhiyaṅgaṇalohapāsādaṅgaṇasadisaṃ bahūnaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ, yattha dvāraṃ saṃvutampi saṃvutaṭṭhāne na tiṭṭhati, dvāraṃ alabhantā pākāraṃ āruhitvāpi vicaranti, tattha saṃvaraṇakiccaṃ natthi.
|
|
|
|
Rattiṃ dvāraṃ vivaritvā nipanno aruṇe uggate uṭṭhahati, anāpatti.
|
|
|
|
Sace pabujjhitvā puna supati, āpatti.
|
|
|
|
Yo pana "aruṇe uggate vuṭṭhahissāmī"ti paricchinditvāva dvāraṃ asaṃvaritvā rattiṃ nipajjati, yathāparicchedameva ca na vuṭṭhāti, tassa āpattiyeva.
|
|
|
|
Mahāpaccariyaṃ pana "evaṃ nipajjanto anādariyadukkaṭāpi na muccatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Yo pana bahudeva rattiṃ jaggitvā addhānaṃ vā gantvā divā kilantarūpo mañce nisinno pāde bhūmito amocetvāva niddāvasena nipajjati, tassa anāpatti.
|
|
|
|
Sace okkantaniddo ajānantopi pāde mañcakaṃ āropeti, āpattiyeva.
|
|
|
|
Nisīditvā apassāya supantassa anāpatti.
|
|
|
|
Yopi ca "niddaṃ vinodessāmī"ti caṅkamanto patitvā sahasāva vuṭṭhāti, tassāpi anāpatti.
|
|
|
|
Yo pana patitvā tattheva sayati, na vuṭṭhāti, tassa āpatti.
|
|
|
|
Ko muccati, ko na muccatīti?
|
|
|
|
Mahāpaccariyaṃ tāva "ekabhaṅgena nipannakoyeva muccati.
|
|
|
|
Pāde pana bhūmito mocetvā nipanno yakkhagahitakopi visaññībhūtopi na muccatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana "bandhitvā nipajjāpitova muccatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana "yo caṅkamanto muccitvā patito tattheva supati, tassāpi avisayattā āpatti na dissati.
|
|
|
|
Ācariyā pana evaṃ na kathayanti.
|
|
|
|
Tasmā āpattiyevāti mahāpadumattherena vuttaṃ.
|
|
|
|
Dve pana janā āpattito muccantiyeva, yo ca yakkhagahitako, yo ca bandhitvā nipajjāpito"ti.
|
|
|
|
78.Bhārukacchakavatthumhi anāpatti supinantenāti yasmā supinante avisayattā evaṃ hoti, tasmā upālitthero bhagavatā avinicchitapubbampi imaṃ vatthuṃ nayaggāhena vinicchini.
|
|
|
|
Bhagavāpi ca sutvā "sukathitaṃ, bhikkhave, upālinā; apade padaṃ karonto viya, ākāse padaṃ dassento viya upāli imaṃ pañhaṃ kathesī"ti vatvā theraṃ etadagge ṭhapesi – "etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī"ti (a. ni. 1.219, 228).
|
|
|
|
Ito parāni supabbādīni vatthūni uttānatthāneva.
|
|
|
|
80.Bhikkhunīsampayojanādīsu te licchavikumārakā khiḍḍāpasutā attano anācārena evaṃ akaṃsu.
|
|
|
|
Tato paṭṭhāya ca licchavīnaṃ vināso eva udapādi.
|
|
|
|
82.Vuḍḍhapabbajitavatthumhi dassanaṃ agamāsīti anukampāya "taṃ dakkhissāmī"ti gehaṃ agamāsi.
|
|
|
|
Athassa sā attano ca dārakānañca nānappakārehi anāthabhāvaṃ saṃvaṇṇesi.
|
|
|
|
Anapekkhañca naṃ ñatvā kupitā "ehi vibbhamāhī"ti balakkārena aggahesi.
|
|
|
|
So attānaṃ mocetuṃ paṭikkamanto jarādubbalatāya uttāno paripati.
|
|
|
|
Tato sā attano manaṃ akāsi.
|
|
|
|
So pana bhikkhu anāgāmī samucchinnakāmarāgo tasmā na sādiyīti.
|
|
|
|
83.Migapotakavatthu uttānatthamevāti.
|
|
|
|
Vinītavatthu niṭṭhitaṃ.
|
|
|
|
Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya
|
|
|
|
Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|
|
Tatridaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasmiṃ –
|
|
|
|
Ācariyaparamparato, nidānavatthuppabhedadīpanato;
|
|
|
|
Parasamayavivajjanato, sakasamayavisuddhito ceva.
|
|
|
|
Byañjanaparisodhanato, padatthato pāḷiyojanakkamato;
|
|
|
|
Sikkhāpadanicchayato, vibhaṅganayabhedadassanato.
|
|
|
|
Sampassataṃ na dissati, kiñci apāsādikaṃ yato ettha;
|
|
|
|
Viññūnamayaṃ tasmā, samantapāsādikātveva.
|
|
|
|
Saṃvaṇṇanā pavattā, vinayassa vineyyadamanakusalena;
|
|
|
|
Vuttassa lokanāthena, lokamanukampamānenāti.
|
|
|
|
Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|