| пали | opentipitaka.org - русский
|
Комментарии |
|
55.Idāni "methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā"tiādīnaṃ atthadassanatthaṃ "methunadhammo nāmā"tiādimāha.
|
|
|
|
Tattha methunadhammo nāmāti idaṃ niddisitabbassa methunadhammassa uddesapadaṃ.
|
|
|
|
Asaddhammoti asataṃ nīcajanānaṃ dhammo.
|
|
|
|
Gāmadhammoti gāmavāsīnaṃ sevanadhammo.
|
|
|
|
Vasaladhammoti vasalānaṃ dhammo; kilesavassanato vā sayameva vasalo dhammoti vasaladhammo.
|
|
|
|
Duṭṭhullanti duṭṭhuñca kilesehi duṭṭhattā, thūlañca anipuṇabhāvatoti duṭṭhullaṃ.
|
|
|
|
Ito paṭṭhāya ca tīsu padesu "yo so"ti idaṃ parivattetvā "yaṃ ta"nti katvā yojetabbaṃ – "yaṃ taṃ duṭṭhullaṃ, yaṃ taṃ odakantikaṃ, yaṃ taṃ rahassa"nti.
|
|
|
|
Ettha ca yasmā tassa kammassa parivārabhūtaṃ dassanampi gahaṇampi āmasanampi phusanampi ghaṭṭanampi duṭṭhullaṃ, tasmāpi taṃ kammaṃ duṭṭhullaṃ.
|
|
|
|
Yaṃ taṃ duṭṭhullaṃ so methunadhammo.
|
|
|
|
Udakaṃ assa ante suddhatthaṃ ādīyatīti udakantaṃ, udakantameva odakantikaṃ; yaṃ taṃ odakantikaṃ, so methunadhammo.
|
|
|
|
Raho paṭicchanne okāse kattabbatāya rahassaṃ.
|
|
|
|
Yaṃ taṃ rahassaṃ, so methunadhammoti evaṃ yojanā veditabbā.
|
|
|
|
Dvayena dvayena samāpajjitabbato dvayaṃdvayasamāpatti.
|
|
|
|
Tattha yojanā – "yā sā dvayaṃdvayasamāpatti so methunadhammo nāmā"ti.
|
|
|
|
Idha pana taṃ sabbaṃ ekajjhaṃ nigamento āha "eso methunadhammo nāmā"ti.
|
|
|
|
Kiṃ kāraṇā vuccati methunadhammoti?
|
|
|
|
Ubhinnaṃ rattānaṃ sārattānaṃ avassutānaṃ pariyuṭṭhitānaṃ ubhinnaṃ sadisānaṃ dhammoti, taṃ kāraṇā vuccati methunadhammoti.
|
|
|
|
Paṭisevati nāmāti idaṃ "paṭiseveyyā"ti ettha yenākārena paṭiseveyyāti vuccati, tassākārassa dassanatthaṃ mātikāpadaṃ.
|
|
|
|
Yo nittena nimittantiādīsu yo bhikkhu itthiyā nimittena attano nimittaṃ, itthiyā aṅgajātena attano aṅgajātaṃ sabbantimena pamāṇena ekatilabījamattampi vātena asamphuṭṭhe allokāse paveseti, eso paṭisevati nāma; ettakena sīlabhedaṃ pāpuṇāti, pārājiko hoti.
|
|
|
|
Ettha ca itthinimitte cattāri passāni, vemajjhañcāti pañca ṭhānāni labbhanti.
|
|
|
|
Purisanimitte cattāri passāni, majjhaṃ, uparicāti cha.
|
|
|
|
Tasmā itthinimitte heṭṭhā pavesentopi pārājiko hoti.
|
|
|
|
Uparito pavesentopi, ubhohi passehi pavesentopi cattāri ṭhānāni muñcitvā majjhena pavesentopi pārājiko hoti.
|
|
|
|
Purisanimittaṃ pana heṭṭhābhāgena chupantaṃ pavesentopi pārājiko hoti.
|
|
|
|
Uparibhāgena chupantaṃ pavesentopi, ubhohi passehi chupantaṃ pavesentopi, majjheneva chupantaṃ pavesentopi samañchitaṅguliṃ viya majjhimapabbapiṭṭhiyā saṅkocetvā uparibhāgena chupantaṃ pavesentopi pārājiko hoti.
|
|
|
|
Tattha tulādaṇḍasadisaṃ pavesentassāpi cattāri passāni, majjhañcāti pañca ṭhānāni; saṅkocetvā pavesentassāpi cattāri passāni, uparibhāgamajjhañcāti pañca ṭhānāni – evaṃ sabbānipi purisanimitte dasa ṭhānāni honti.
|
|
|
|
Nimitte jātaṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ cammakhīlaṃ vā piḷakaṃ vā paveseti, āpatti pārājikassa.
|
|
|
|
Naṭṭhakāyappasādaṃ matacammaṃ vā sukkhapiḷakaṃ vā paveseti, āpatti dukkaṭassa.
|
|
|
|
Methunassādena lomaṃ vā aṅguli-aṅguṭṭhabījādīni vā pavesentassāpi dukkaṭameva.
|
|
|
|
Ayañca methunakathā nāma yasmā duṭṭhullā kathā asabbhikathā, tasmā etaṃ vā aññaṃ vā vinaye īdisaṃ ṭhānaṃ kathentena paṭikkūlamanasikārañca samaṇasaññañca hirottappañca paccupaṭṭhapetvā sammāsambuddhe gāravaṃ uppādetvā asamakāruṇikassa lokanāthassa karuṇāguṇaṃ āvajjetvā kathetabbaṃ.
|
|
|
|
So hi nāma bhagavā sabbaso kāmehi vinivattamānasopi sattānuddayāya lokānukampāya sattesu kāruññataṃ paṭicca sikkhāpadapaññāpanatthāya īdisaṃ kathaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Aho satthu karuṇāguṇo"ti evaṃ lokanāthassa karuṇāguṇaṃ āvajjetvā kathetabbaṃ.
|
|
|
|
Apica yadi bhagavā sabbākārena īdisaṃ kathaṃ na katheyya, ko jāneyya "ettakesu
|
|
|
|
Ṭhānesu pārājikaṃ, ettakesu thullaccayaṃ, ettakesu dukkaṭa"nti.
|
|
|
|
Tasmā suṇantenapi kathentenapi bījakena mukhaṃ apidhāya dantavidaṃsakaṃ hasamānena na nisīditabbaṃ.
|
|
|
|
"Sammāsambuddhenāpi īdisaṃ kathita"nti paccavekkhitvā gabbhitena hirottappasampannena satthupaṭibhāgena hutvā kathetabbanti.
|
|
|
|
Mūlapaññattaṃ niṭṭhitaṃ.
|
|
|
|
Anupaññattivāre – antamasoti sabbantimena paricchedena.
|
|
|
|
Tiracchānagatāyapīti paṭisandhivasena tiracchānesu gatāyapi.
|
|
|
|
Pageva manussitthiyāti paṭhamataraṃ manussajātikāya itthiyā.
|
|
|
|
Pārājikavatthubhūtā eva cettha tiracchānagatitthī tiracchānagatāti gahetabbā, na sabbā.
|
|
|
|
Tatrāyaṃ paricchedo –
|
|
|
|
Apadānaṃ ahi macchā, dvipadānañca kukkuṭī;
|
|
|
|
Catuppadānaṃ majjārī, vatthu pārājikassimāti.
|
|
|
|
Tattha ahiggahaṇena sabbāpi ajagaragonasādibhedā dīghajāti saṅgahitā.
|
|
|
|
Tasmā dīghajātīsu yattha tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ sakkā tilaphalamattampi pavesetuṃ, sā pārājikavatthu.
|
|
|
|
Avasesā dukkaṭavatthūti veditabbā.
|
|
|
|
Macchaggahaṇena sabbāpi macchakacchapamaṇḍūkādibhedā odakajāti saṅgahitā.
|
|
|
|
Tatrāpi dīghajātiyaṃ vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ.
|
|
|
|
Ayaṃ pana viseso – pataṅgamukhamaṇḍūkā nāma honti tesaṃ mukhasaṇṭhānaṃ mahantaṃ, chiddaṃ appakaṃ, tattha pavesanaṃ nappahoti; mukhasaṇṭhānaṃ pana vaṇasaṅkhepaṃ gacchati, tasmā taṃ thullaccayavatthūti veditabbaṃ.
|
|
|
|
Kukkuṭiggahaṇena sabbāpi kākakapotādibhedā pakkhijāti saṅgahitā.
|
|
|
|
Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ.
|
|
|
|
Majjāriggahaṇena sabbāpi rukkhasunakha-muṅgusa-godhādibhedā catuppadajāti saṅgahitā.
|
|
|
|
Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ.
|
|
|
|
Pārājikoti parājito, parājayaṃ āpanno.
|
|
|
|
Ayañhi pārājikasaddo sikkhāpadāpattipuggalesu vattati.
|
|
|
|
Tattha "aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā"ti (pārā. 43) evaṃ sikkhāpade vattamāno veditabbo.
|
|
|
|
"Āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājika"nti (pārā. 67) evaṃ āpattiyaṃ.
|
|
|
|
"Na mayaṃ pārājikā, yo avahaṭo so pārājiko"ti (pārā. 155) evaṃ puggale vattamāno veditabbo.
|
|
|
|
"Pārājikena dhammena anuddhaṃseyyā"tiādīsu (pārā. 384) pana dhamme vattatīti vadanti.
|
|
|
|
Yasmā pana tattha dhammoti katthaci āpatti, katthaci sikkhāpadameva adhippetaṃ, tasmā so visuṃ na vattabbo.
|
|
|
|
Tattha sikkhāpadaṃ yo taṃ atikkamati, taṃ parājeti, tasmā "pārājika"nti vuccati.
|
|
|
|
Āpatti pana yo naṃ ajjhāpajjati, taṃ parājeti, tasmā "pārājikā"ti vuccati.
|
|
|
|
Puggalo yasmā parājito parājayamāpanno, tasmā "pārājiko"ti vuccati.
|
|
|
|
Etameva hi atthaṃ sandhāya parivārepi –
|
|
|
|
"Pārājikanti yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;
|
|
|
|
Cuto paraddho bhaṭṭho ca, saddhammā hi niraṅkato;
|
|
|
|
Saṃvāsopi tahiṃ natthi, tenetaṃ iti vuccatī"ti vuttaṃ. (pari. 339);
|
|
|
|
Ayañhettha attho – "taṃ sikkhāpadaṃ vītikkamanto āpattiñca āpanno puggalo cuto hotīti sabbaṃ yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Tena vuccatīti yena kāraṇena assamaṇo hoti asakyaputtiyo paribhaṭṭho chinno parājito sāsanato, tena vuccati.
|
|
|
|
Kinti?
|
|
|
|
"Pārājiko hotī"ti.
|
|
|
|
Saha vasanti etthāti saṃvāso, taṃ dassetuṃ "saṃvāso nāmā"ti vatvā "ekakamma"ntiādimāha.
|
|
|
|
Tatrāyaṃ saddhiṃ yojanāya vaṇṇanā – catubbidhampi saṅghakammaṃ sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbattā ekakammaṃ nāma.
|
|
|
|
Tathā pañcavidhopi pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā ekuddeso nāma.
|
|
|
|
Paññattaṃ pana sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjīpuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhatā nāma.
|
|
|
|
Ettha yasmā sabbepi lajjino etesu kammādīsu saha vasanti, na ekopi tato bahiddhā sandissati, tasmā tāni sabbānipi gahetvā "eso saṃvāso nāmā"ti āha.
|
|
|
|
So ca vuttappakāro saṃvāso tena puggalena saddhiṃ natthi, tena kāraṇena so pārājiko puggalo asaṃvāsoti vuccatīti.
|
|
|
|
56.Evaṃ uddiṭṭhasikkhāpadaṃ padānukkamena vibhajitvā idāni yaṃ taṃ "paṭiseveyyā"ti ettha yenākārena paṭiseveyyāti vuccati, tassākārassa dassanatthaṃ "paṭisevati nāmā"ti idaṃ mātikāpadaṃ ṭhapetvā "nimittena nimittaṃ aṅgajātena aṅgajāta"nti vuttaṃ.
|
|
|
|
Tattha yasmā na kevalaṃ itthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthu, na ca manussitthiyā eva, suvaṇṇarajatādimayānañca itthīnampi nimittaṃ vatthumeva na hoti; tasmā yaṃ yaṃ vatthu hoti, taṃ taṃ dassetuṃ "tisso itthiyo"tiādinā nayena yesaṃ nimittāni vatthūni honti, te satte vatvā "manussitthiyā tayo magge"tiādinā nayena tāni vatthūni āha.
|
|
|
|
Tattha tisso itthiyo, tayo ubhatobyañjanakā, tayo paṇḍakā, tayo purisāti pārājikavatthūnaṃ nimittānaṃ nissayā dvādasa sattā honti.
|
|
|
|
Tesu itthipurisā pākaṭā eva.
|
|
|
|
Paṇḍakaubhatobyañjanakabhedo pabbajjākhandhakavaṇṇanāyaṃ pākaṭo bhavissati.
|
|
|
|
Manussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassāti ettha ca manussitthiyā tīsu maggesūti attho veditabbo.
|
|
|
|
Evaṃ sabbattha.
|
|
|
|
Sabbe eva cete manussitthiyā tayo maggā, amanussitthiyā tayo, tiracchānagatitthiyā tayoti nava; manussaubhatobyañjanakādīnaṃ nava; manussapaṇḍakādīnaṃ dve dve katvā cha; tathā manussapurisādīnanti samatiṃsa maggā honti.
|
|
|
|
Etesu nimittasaṅkhātesu yattha katthaci attano aṅgajātaṃ tilaphalamattampi pavesetvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto pārājikaṃ āpajjati.
|
|
|