Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Комментарии (Aṭṭhakathā) >> Комментарии к корзине дисциплины (Samantapāsādikā nāma Vinaya-aṭṭhakathā) >> Комментарий к тексту о параджике [и далее] (Pārājikakaṇḍa-aṭṭhakathā) >> 1. Pārājikakaṇḍaṃ >> 1. Paṭhamapārājikaṃ >> Комментарий к разбору слова «бхиккху» (Bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā)
<< Назад 1. Paṭhamapārājikaṃ Далее >>
Отображение колонок



Комментарий к разбору слова «бхиккху» (Bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā) Палийский оригинал

пали opentipitaka.org - русский Комментарии
Idāni sikkhāpadavibhaṅgassa atthaṃ vaṇṇayissāma.
Yaṃ vuttaṃ yo panāti yo yādisotiādi.
Ettha yo panāti vibhajitabbapadaṃ; yo yādisotiādīni tassa vibhajanapadāni.
Ettha ca yasmā panāti nipātamattaṃ; yoti atthapadaṃ; tañca aniyamena puggalaṃ dīpeti, tasmā tassa atthaṃ dassento aniyamena puggaladīpakaṃ yo saddameva āha.
Tasmā ettha evamattho veditabbo – yo panāti yo yokocīti vuttaṃ hoti.
Yasmā pana yo yokoci nāma, so avassaṃ liṅga-yutta-jāti-nāma-gotta-sīla-vihāra-gocaravayesu ekenākārena paññāyati, tasmā taṃ tathā ñāpetuṃ taṃ pabhedaṃ pakāsento "yādiso"tiādimāha.
Tattha yādisoti liṅgavasena yādiso vā tādiso vā hotu; dīgho vā rasso vā kāḷo vā odāto vā maṅguracchavi vā kiso vā thūlo vāti attho.
Yathāyuttoti yogavasena yena vā tena vā yutto hotu; navakammayutto vā uddesayutto vā vāsadhurayutto vāti attho.
Yathājaccoti jātivasena yaṃjacco vā taṃjacco vā hotu; khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vāti attho.
Yathānāmoti nāmavasena yathānāmo vā tathānāmo vā hotu; buddharakkhito vā dhammarakkhito vā saṅgharakkhito vāti attho.
Yathāgottoti gottavasena yathāgotto vā tathāgotto vā yena vā tena vā gottena hotu; kaccāyano vā vāsiṭṭho vā kosiyo vāti attho.
Yathāsīloti sīlesu yathāsīlo vā tathāsīlo vā hotu; navakammasīlo vā uddesasīlo vā vāsadhurasīlo vāti attho.
Yathāvihārīti vihāresupi yathāvihārī vā tathāvihārī vā hotu; navakammavihārī vā uddesavihārī vā vāsadhuravihārī vāti attho.
Yathāgocaroti gocaresupi yathāgocaro vā tathāgocaro vā hotu; navakammagocaro vā uddesagocaro vā vāsadhuragocaro vāti attho.
Thero vāti ādīsu vayovuḍḍhādīsu yo vā so vā hotu; paripuṇṇadasavassatāya thero vā ūnapañcavassatāya navo vā atirekapañcavassatāya majjhimo vāti attho.
Atha kho sabbova imasmiṃ atthe eso vuccati "yo panā"ti.
Bhikkhuniddese bhikkhatīti bhikkhako; labhanto vā alabhanto vā ariyāya yācanāya yācatīti attho.
Buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma.
Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so kasigorakkhādīhi jīvikakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.
Parapaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu; piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.
Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo.
Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo.
Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti.
Purimagghato upaḍḍhampi na agghati.
Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo.
Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti.
Kharasamphassataṃ pāpuṇāti.
Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo.
Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikāhi, avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti; pakativaṇṇaṃ vijahati.
Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu.
Gihivatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.
Samaññāyāti paññattiyā vohārenāti attho.
Samaññāya eva hi ekacco "bhikkhū"ti paññāyati.
Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇiyamānesu sāmaṇerepi gahetvā "sataṃ bhikkhū sahassaṃ bhikkhū"ti vadanti.
Paṭiññāyāti attano paṭijānanena paṭiññāyapi hi ekacco "bhikkhū"ti paññāyati.
Tassa "ko etthāti?
Ahaṃ, āvuso, bhikkhū"ti (a. ni. 10.96) evamādīsu sambhavo daṭṭhabbo.
Ayaṃ pana ānandattherena vuttā dhammikā paṭiññā.
Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā "ko etthā"ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtāya "mayaṃ bhikkhū"ti vadanti.
Ehibhikkhūti ehi bhikkhu nāma bhagavato "ehi bhikkhū"ti vacanamattena bhikkhubhāvaṃ ehibhikkhūpasampadaṃ patto.
Bhagavā hi ehibhikkhubhāvāya upanissayasampannaṃ puggalaṃ disvā rattapaṃsukūlantarato suvaṇṇavaṇṇaṃ dakkhiṇahatthaṃ nīharitvā brahmaghosaṃ nicchārento "ehi, bhikkhu, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti vadati.
Tassa saheva bhagavato vacanena gihiliṅgaṃ antaradhāyati, pabbajjā ca upasampadā ca ruhati.
Bhaṇḍu kāsāyavasano hoti.
Ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃse ṭhapetvā vāmaṃsakūṭe āsattanīluppalavaṇṇamattikāpatto –
"Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno"ti.
Evaṃ vuttehi aṭṭhahi parikkhārehi sarīre paṭimukkehiyeva saṭṭhivassikatthero viya iriyāpathasampanno buddhācariyako buddhupajjhāyako sammāsambuddhaṃ vandamānoyeva tiṭṭhati.
Bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ ekasmiṃ kāle ehibhikkhūpasampadāya eva upasampādeti.
Evaṃ upasampannāni ca sahassupari ekacattālīsuttarāni tīṇi bhikkhusatāni ahesuṃ; seyyathidaṃ – pañca pañcavaggiyattherā, yaso kulaputto, tassa parivārā catupaṇṇāsa sahāyakā, tiṃsa bhaddavaggiyā, sahassapurāṇajaṭilā, saddhiṃ dvīhi aggasāvakehi aḍḍhateyyasatā paribbājakā, eko aṅgulimālattheroti.
Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
"Tīṇi sataṃ sahassañca, cattālīsaṃ punāpare;
Eko ca thero sappañño, sabbe te ehibhikkhukā"ti.
Na kevalañca ete eva, aññepi bahū santi.
Seyyathidaṃ – tisataparivāro selo brāhmaṇo, sahassaparivāro mahākappino, dasasahassā kapilavatthuvāsino kulaputtā, soḷasasahassā pārāyanikabrāhmaṇāti evamādayo.
Te pana vinayapiṭake pāḷiyaṃ na niddiṭṭhattā na vuttā.
Ime tattha niddiṭṭhattā vuttāti.
"Sattavīsa sahassāni, tīṇiyeva satāni ca;
Etepi sabbe saṅkhātā, sabbe te ehibhikkhukā"ti.
Tīhi saraṇagamanehi upasampannoti "buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī"tiādinā nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi upasampanno.
Ayañhi upasampadā nāma aṭṭhavidhā – ehibhikkhūpasampadā, saraṇagamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti.
Tattha ehibhikkhūpasampadā, saraṇagamanūpasampadā ca vuttā eva.
Ovādapaṭiggahaṇūpasampadā nāma "tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ – 'tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesu cā'ti.
Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ – 'yaṃ kiñci dhammaṃ sossāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ sossāmī'ti.
Evaṃ hi te, kassapa, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ – 'sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī'ti.
Evañhi te, kassapa, sikkhitabba"nti (saṃ. ni. 2.154) iminā ovādapaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.
Pañhabyākaraṇūpasampadā nāma sopākassa anuññātaupasampadā.
Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ "'uddhumātakasaññā'ti vā, sopāka, 'rūpasaññā'ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā, byañjanameva nāna"nti dasa asubhanissite pañhe pucchi.
So te byākāsi.
Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā "kativassosi tvaṃ, sopākā"ti pucchi.
"Sattavassohaṃ, bhagavā"ti.
"Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsī"ti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni.
Ayaṃ pañhabyākaraṇūpasampadā.
Garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā nāma mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammassa paṭiggahaṇena anuññātaupasampadā.
Dūtenūpasampadā nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātaupasampadā.
Aṭṭhavācikūpasampadā nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi upasampadā.
Ñatticatutthakammūpasampadā nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā.
Imāsu aṭṭhasu upasampadāsu "yā sā, bhikkhave, mayā tīhi saraṇagamanehi upasampadā anuññātā, taṃ ajjatagge paṭikkhipāmi.
Anujānāmi, bhikkhave, ñatticatutthena kammena upasampādetu"nti (mahāva. 69) evaṃ anuññātāya imāya upasampadāya upasampannoti vuttaṃ hoti.
Bhadroti apāpako.
Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā, tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā "bhadro bhikkhū"ti saṅkhyaṃ gacchanti.
Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya "sāro bhikkhū"ti veditabbo.
Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova "sāro"ti veditabbo.
Sekhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā tisso sikkhā sikkhantīti sekhā.
Tesu yo koci "sekho bhikkhū"ti veditabbo.
Na sikkhatīti asekho.
Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito, tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo "asekho"ti vuccati.
Samaggena saṅghenāti sabbantimena pariyāyena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā, sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena.
Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena.
Kammenāti dhammikena vinayakammena.
Akuppenāti vatthu-ñatti-anussāvana-sīmā-parisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbatañca upagatena.
Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.
Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho.
Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo, tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā "upasampanno"ti vuccati.
Ettha ca ñatticatutthakammaṃ ekameva āgataṃ.
Imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā cattāri saṅghakammāni nīharitvā vitthārato kathetabbānīti sabbaaṭṭhakathāsu vuttaṃ.
Tāni ca "apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamma"nti paṭipāṭiyā ṭhapetvā vitthārena khandhakato parivārāvasāne kammavibhaṅgato ca pāḷiṃ āharitvā kathitāni.
Tāni mayaṃ parivārāvasāne kammavibhaṅgeyeva vaṇṇayissāma.
Evañhi sati paṭhamapārājikavaṇṇanā ca na bhāriyā bhavissati; yathāṭhitāya ca pāḷiyā vaṇṇanā suviññeyyā bhavissati.
Tāni ca ṭhānāni asuññāni bhavissanti; tasmā anupadavaṇṇanameva karoma.
Tatrāti tesu "bhikkhako"tiādinā nayena vuttesu bhikkhūsu.
Yvāyaṃ bhikkhūti yo ayaṃ bhikkhu.
Samaggena saṅghena - pe - upasampannoti aṭṭhasu upasampadāsu ñatticatuttheneva kammena upasampanno.
Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti ayaṃ imasmiṃ "methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā pārājiko hotī"ti atthe "bhikkhū"ti adhippeto.
Itare pana "bhikkhako"ti ādayo atthuddhāravasena vuttā.
Tesu ca "bhikkhako"ti ādayo niruttivasena vuttā, "samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhū"ti ime dve abhilāpavasena vuttā, "ehi bhikkhū"ti buddhena upajjhāyena paṭiladdhaupasampadāvasena vutto.
Saraṇagamanabhikkhu anuppannāya kammavācāya upasampadāvasena vutto, "bhadro"tiādayo guṇavasena vuttāti veditabbā.
Bhikkhupadabhājanīyaṃ niṭṭhitaṃ.
<< Назад 1. Paṭhamapārājikaṃ Далее >>