МН 65 комментарий

Evaṃme sutanti bhaddālisuttaṃ.

Tattha ekāsanabhojananti ekasmiṃ purebhatte asanabhojanaṃ, bhuñjitabbabhattanti attho.

Здесь "одно принятие пищи": в одно дополуденное время принятие еды, смысл в том, что это съедание того, что можно съесть.

Appābādhatantiādīni kakacopame vitthāritāni.

"Хорошее здоровье (досл. мало болезней)" объяснено в комментарии к какачупама сутте.

Na ussahāmīti na sakkomi.

"Не выдержу": не смогу.

Siyā kukkuccaṃ siyā vippaṭisāroti evaṃ bhuñjanto yāvajīvaṃ brahmacariyaṃ carituṃ sakkhissāmi nu kho, na nu khoti iti me vippaṭisārakukkuccaṃ bhaveyyāti attho.

"Возможно беспокойство, возможно колебание": смогу или не смогу так питаясь следовать монашескому образу жизни в течение всей жизни. Смысл в том, что так у меня может возникнуть колебание и беспокойство.

Ekadesaṃ bhuñjitvāti porāṇakattherā kira patte bhattaṃ pakkhipitvā sappimhi dinne sappinā uṇhameva thokaṃ bhuñjitvā hatthe dhovitvā avasesaṃ bahi nīharitvā chāyūdakaphāsuke ṭhāne nisīditvā bhuñjanti.

"Съев одну часть": якобы старшие монахи древности ели так: выбросив еду из сосуда для подаяния, если было получено топлёное масло, съев лишь немного горячего масла, помыв руки, остальную еду отнеся прочь сидели в комфортном месте с тенью и водой.

Etaṃ sandhāya satthā āha.

В отношении этого учитель сказал.

Bhaddāli, pana cintesi – "sace sakiṃ pattaṃ pūretvā dinnaṃ bhattaṃ bhuñjitvā puna pattaṃ dhovitvā odanassa pūretvā laddhaṃ bahi nīharitvā chāyūdakaphāsuke ṭhāne bhuñjeyya, iti evaṃ vaṭṭeyya, itarathā ko sakkotī"ti.

Но Бхаддали подумал: "если наполнив свой сосуд [на сборе подаяния], приняв поданную пищу, вновь помыв сосуд, наполнив рисом, полученное унеся прочь придётся сидеть в комфортном месте с тенью и водой - так будет можно. Но если нет - то кто такое выдержит?".

Tasmā evampi kho ahaṃ, bhante, na ussahāmīti āha.

Поэтому он сказал: "высокочтимый, я такого не выдержу".

Ayaṃ kira atīte anantarāya jātiyā kākayoniyaṃ nibbatti.

Якобы он в одной прошлой жизни родился в чреве вороны.

Kākā ca nāma mahāchātakā honti.

Вороны очень голодные.

Tasmā chātakatthero nāma ahosi.

От этого возникло прозвище "голодный старейшина".

Tassa pana viravantasseva bhagavā taṃ madditvā ajjhottharitvā – "yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiya"nti (pāci. 248) sikkhāpadaṃ paññapesi.

Но в ответ на его восклицание Благословенный его обуздал и смирил, установивив правило обучения: "тот монах, который в неположенное время будет есть еду или закусывать закуски - это требует признания".

Tena vuttaṃ atha kho āyasmā, bhaddāli, - pe - anussāhaṃ pavedesīti.

Yathātanti yathā aññopi sikkhāya na paripūrakārī ekavihārepi vasanto satthu sammukhībhāvaṃ na dadeyya, tatheva na adāsīti attho.

Neva bhagavato upaṭṭhānaṃ agamāsi, na dhammadesanaṭṭhānaṃ na vitakkamāḷakaṃ, na ekaṃ bhikkhācāramaggaṃ paṭipajji.

Yasmiṃ kule bhagavā nisīdati, tassa dvārepi na aṭṭhāsi.

Sacassa vasanaṭṭhānaṃ bhagavā gacchati, so puretarameva ñatvā aññattha gacchati.

Saddhāpabbajito kiresa kulaputto parisuddhasīlo.

Tenassa na añño vitakko ahosi, – "mayā nāma udarakāraṇā bhagavato sikkhāpadapaññāpanaṃ paṭibāhitaṃ, ananucchavikaṃ me kata"nti ayameva vitakko ahosi.

Tasmā ekavihāre vasantopi lajjāya satthu sammukhībhāvaṃ nādāsi.

135.Cīvarakammaṃ karontīti manussā bhagavato cīvarasāṭakaṃ adaṃsu, taṃ gahetvā cīvaraṃ karonti.

Etaṃ dosakanti etaṃ okāsametaṃ aparādhaṃ, satthu sikkhāpadaṃ paññapentassa paṭibāhitakāraṇaṃ sādhukaṃ manasi karohīti attho.

Dukkarataranti vassañhi vasitvā disāpakkante bhikkhū kuhiṃ vasitthāti pucchanti, tehi jetavane vasimhāti vutte, "āvuso, bhagavā imasmiṃ antovasse kataraṃ jātakaṃ kathesi, kataraṃ suttantaṃ, kataraṃ sikkhāpadaṃ paññapesī"ti pucchitāro honti.

Tato "vikālabhojanasikkhāpadaṃ paññapesi, bhaddāli, nāma naṃ eko thero paṭibāhī"ti vakkhanti.

Taṃ sutvā bhikkhū – "bhagavatopi nāma sikkhāpadaṃ paññapentassa paṭibāhitaṃ ayuttaṃ akāraṇa"nti vadanti.

Evaṃ te ayaṃ doso mahājanantare pākaṭo hutvā duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānā evamāhaṃsu.

Apica aññepi bhikkhū pavāretvā satthu santikaṃ āgamissanti.

Atha tvaṃ "ethāvuso, mama satthāraṃ khamāpentassa sahāyā hothā"ti saṅghaṃ sannipātessasi.

Tattha āgantukā pucchissanti, "āvuso, kiṃ imināpi bhikkhunā kata"nti.

Tato etamatthaṃ sutvā "bhāriyaṃ kataṃ bhikkhunā, dasabalaṃ nāma paṭibāhissatīti ayuttameta"nti vakkhanti.

Evampi te ayaṃ aparādho mahājanantare pākaṭo hutvā duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānāpi evamāhaṃsu.

Atha vā bhagavā pavāretvā cārikaṃ pakkamissati, atha tvaṃ gatagataṭṭhāne bhagavato khamāpanatthāya saṅghaṃ sannipātessasi.

Tatra disāvāsino bhikkhū pucchissanti, "āvuso, kiṃ iminā bhikkhunā kata"nti - pe - duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānāpi evamāhaṃsu.

Etadavocāti appatirūpaṃ mayā kataṃ, bhagavā pana mahantepi aguṇe alaggitvā mayhaṃ accayaṃ paṭiggaṇhissatīti maññamāno etaṃ "accayo maṃ, bhante,"tiādivacanaṃ avoca.

Tattha accayoti aparādho.

Maṃ accagamāti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto.

Paṭiggaṇhātūti khamatu.

Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaraṇatthāya, puna evarūpassa aparādhassa dosassa khalitassa akaraṇatthāya.

Tagghāti ekaṃsena.

Samayopi kho te, bhaddālīti, bhaddāli, tayā paṭivijjhitabbayuttakaṃ ekaṃ kāraṇaṃ atthi, tampi te na paṭividdhaṃ na sallakkhitanti dasseti.

136.Ubhatobhāgavimuttotiādīsu dhammānusārī, saddhānusārīti dve ekacittakkhaṇikā maggasamaṅgipuggalā.

Ete pana sattapi ariyapuggale bhagavatāpi evaṃ āṇāpetuṃ na yuttaṃ, bhagavatā āṇatte tesampi evaṃ kātuṃ na yuttaṃ.

Aṭṭhānaparikappavasena pana ariyapuggalānaṃ suvacabhāvadassanatthaṃ bhaddālittherassa ca dubbacabhāvadassanatthametaṃ vuttaṃ.

Api nu tvaṃ tasmiṃ samaye ubhatobhāgavimuttoti desanaṃ kasmā ārabhi?

Bhaddālissa niggahaṇatthaṃ.

Ayañhettha adhippāyo – bhaddāli, ime satta ariyapuggalā loke dakkhiṇeyyā mama sāsane sāmino, mayi sikkhāpadaṃ paññapente paṭibāhitabbayutte kāraṇe sati etesaṃ paṭibāhituṃ yuttaṃ.

Tvaṃ pana mama sāsanato bāhirako, mayi sikkhāpadaṃ paññapente tuyhaṃ paṭibāhituṃ na yuttanti.

Ritto tucchoti anto ariyaguṇānaṃ abhāvena rittako tucchako, issaravacane kiñci na hoti.

Yathādhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito, tatheva karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti.

Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma.

Vuḍḍhi hesā, bhaddāli, ariyassa vinayeti esā, bhaddāli, ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane vuḍḍhi nāma.

Katamā?

Accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā.

Desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto "yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī"ti āha.

137.Satthāpiupavadatīti "asukavihāravāsī asukassa therassa saddhivihāriko asukassa antevāsiko itthannāmo nāma bhikkhu lokuttaradhammaṃ nibbattetuṃ araññaṃ paviṭṭho"ti sutvā – "kiṃ tassa araññavāsena, yo mayhaṃ pana sāsane sikkhāya aparipūrakārī"ti evaṃ upavadati, sesapadesupi eseva nayo, apicettha devatā na kevalaṃ upavadanti, bheravārammaṇaṃ dassetvā palāyanākārampi karonti.

Attanāpi attānanti sīlaṃ āvajjantassa saṃkiliṭṭhaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, cittaṃ vidhāvati, na kammaṭṭhānaṃ allīyati.

So "kiṃ mādisassa araññavāsenā"ti vippaṭisārī uṭṭhāya pakkamati.

Attāpi attānaṃ upavaditoti attanāpi attā upavadito, ayameva vā pāṭho.

Sukkapakkho vuttapaccanīkanayena veditabbo.

Sovivicceva kāmehītiādi evaṃ sacchikarotīti dassanatthaṃ vuttaṃ.

140.Pasayha pasayha kāraṇaṃ karontīti appamattakepi dose niggahetvā punappunaṃ kārenti.

No tathāti mahantepi aparādhe yathā itaraṃ, evaṃ pasayha na kārenti.

So kira, "āvuso, bhaddāli, mā cintayittha, evarūpaṃ nāma hoti, ehi satthāraṃ khamāpehī"ti bhikkhusaṅghatopi, kañci bhikkhuṃ pesetvā attano santikaṃ pakkosāpetvā, "bhaddāli, mā cintayittha, evarūpaṃ nāma hotī"ti evaṃ satthusantikāpi anuggahaṃ paccāsīsati.

Tato "bhikkhusaṅghenāpi na samassāsito, satthārāpī"ti cintetvā evamāha.

Atha bhagavā bhikkhusaṅghopi satthāpi ovaditabbayuttameva ovadati, na itaranti dassetuṃ idha, bhaddāli, ekaccotiādimāha.

Tattha aññenāññantiādīni anumānasutte vitthāritāni.

Na sammā vattatīti sammā vattampi na vattati.

Na lomaṃ pātetīti anulomavatte na vattati, vilomameva gaṇhāti.

Na nitthāraṃ vattatīti nitthāraṇakavattamhi na vattati, āpattivuṭṭhānatthaṃ turitaturito chandajāto na hoti.

Tatrāti tasmiṃ tassa dubbacakaraṇe.

Abhiṇhāpattikoti nirantarāpattiko.

Āpattibahuloti sāpattikakālovassa bahu, suddho nirāpattikakālo appoti attho.

Na khippameva vūpasammatīti khippaṃ na vūpasammati, dīghasuttaṃ hoti.

Vinayadharā pādadhovanakāle āgataṃ "gacchāvuso, vattavelā"ti vadanti.

Puna kālaṃ maññitvā āgataṃ "gacchāvuso, tuyhaṃ vihāravelā, gacchāvuso, sāmaṇerādīnaṃ uddesadānavelā, amhākaṃ nhānavelā, therūpaṭṭhānavelā, mukhadhovanavelā"tiādīni vatvā divasabhāgepi rattibhāgepi āgataṃ uyyojentiyeva.

"Kāya velāya, bhante, okāso bhavissatī"ti vuttepi "gacchāvuso, tvaṃ imameva ṭhānaṃ jānāsi, asuko nāma vinayadharatthero sinehapānaṃ pivati, asuko virecanaṃ kāreti, kasmā turitosī"tiādīni vatvā dīghasuttameva karonti.

141.Khippameva vūpasammatīti lahuṃ vūpasammati, na dīghasuttaṃ hoti.

Ussukkāpannā bhikkhū – "āvuso, ayaṃ subbaco bhikkhu, janapadavāsino nāma gāmantasenāsane vasanaṭṭhānanisajjanādīni na phāsukāni honti, bhikkhācāropi dukkho hoti, sīghamassa adhikaraṇaṃ vūpasamemā"ti sannipatitvā āpattito vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpenti.

142.Adhiccāpattikoti kadāci kadāci āpattiṃ āpajjati.

So kiñcāpi lajjī hoti pakatatto, dubbacattā panassa bhikkhū tatheva paṭipajjanti.

144.Saddhāmattakena vahati pemamattakenāti ācariyupajjhāyesu appamattikāya gehassitasaddhāya appamattakena gehassitapemena yāpeti.

Paṭisandhiggahaṇasadisā hi ayaṃ pabbajjā nāma, navapabbajito pabbajjāya guṇaṃ ajānanto ācariyupajjhāyesu pemamattena yāpeti, tasmā evarūpā saṅgaṇhitabbā.

Appamattakampi hi saṅgahaṃ labhitvā pabbajjāya ṭhitā abhiññāpattā mahāsamaṇā bhavissanti.

Ettakena kathāmaggena "ovaditabbayuttakaṃ ovadanti, na itara"nti imameva bhagavatā dassitaṃ.

145.Aññāyasaṇṭhahiṃsūti arahatte patiṭṭhahiṃsu.

Sattesu hāyamānesūti paṭipattiyā hāyamānāya sattā hāyanti nāma.

Saddhamme antaradhāyamāneti paṭipattisaddhamme antaradhāyamāne.

Paṭipattisaddhammopi hi paṭipattipūrakesu sattesu asati antaradhāyati nāma.

Āsavaṭṭhānīyāti āsavā tiṭṭhanti etesūti āsavaṭṭhānīyā.

Yesu diṭṭhadhammikasamparāyikā parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhavisesabhūtā ca āsavā tiṭṭhantiyeva.

Yasmā nesaṃ te kāraṇaṃ hontīti attho.

Te āsavaṭṭhānīyā vītikkamadhammā yāva na saṅghe pātubhavanti, na tāva satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapetīti ayamettha yojanā.

Evaṃ akālaṃ dassetvā puna kālaṃ dassetuṃ yato ca kho, bhaddālītiādimāha.

Tattha yatoti yadā, yasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti.

Sesaṃ vuttānusāreneva veditabbaṃ.

Ayaṃ vā ettha saṅkhepattho – yasmiṃ kāle āsavaṭṭhānīyā dhammāti saṅkhaṃ gatā vītikkamadosā saṅghe pātubhavanti, tadā satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti.

Kasmā?

Tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyadhammasaṅkhātānaṃ vītikkamadosānaṃ paṭighātāya.

Evaṃ āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ anuppattiṃ sikkhāpadapaññattiyā akālaṃ, uppattiñca kālanti vatvā idāni tesaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca uppattikālañca dassetuṃ "na tāva, bhaddāli, idhekacce"tiādimāha.

Tattha mahattanti mahantabhāvaṃ.

Saṅgho hi yāva na theranavamajjhimānaṃ vasena mahattaṃ patto hoti, tāva senāsanāni pahonti, sāsane ekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā na uppajjanti.

Mahattaṃ patte pana te uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti.

Tattha mahattaṃ patte saṅghe paññattasikkhāpadāni –

"Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya pācittiyaṃ (pāci. 51).

Yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya pācittiyaṃ (pāci. 1171).

Yā pana bhikkhunī ekavassaṃ dve vuṭṭhāpeyya pācittiya"nti (pāci. 1175).

Iminā nayena veditabbāni.

Lābhagganti lābhassa aggaṃ.

Saṅgho hi yāva na lābhaggapatto hoti, na tāva lābhaṃ paṭicca āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti.

Patte pana uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti –

"Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya pācittiya"nti (pāci. 270).

Idañhi lābhaggapatte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ.

Yasagganti yasassa aggaṃ.

Saṅgho hi yāva na yasaggapatto hoti, na tāva yasaṃ paṭicca āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti.

Patte pana uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti "surāmerayapāne pācittiya"nti (pāci. 327).

Idañhi yasaggapatte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ.

Bāhusaccanti bahussutabhāvaṃ.

Saṅgho hi yāva na bāhusaccapatto hoti, na tāva āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti.

Bāhusaccapatte pana yasmā ekaṃ nikāyaṃ dve nikāye pañcapi nikāye uggahetvā ayoniso ummujjamānā puggalā rasena rasaṃ saṃsandetvā uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpenti, atha satthā – "yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi (pāci. 418) - pe - samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyyā"tiādinā (pāci. 429) nayena sikkhāpadaṃ paññapeti.

Rattaññutaṃ pattoti ettha rattiyo jānantīti rattaññū.

Attano pabbajitadivasato paṭṭhāya bahū rattiyo jānanti, cirapabbajitāti vuttaṃ hoti.

Rattaññūnaṃ bhāvaṃ rattaññutaṃ.

Tatra rattaññutaṃ patte saṅghe upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattanti veditabbaṃ.

So hāyasmā ūnadasavasse bhikkhū upasampādente disvā ekavasso saddhivihārikaṃ upasampādesi.

Atha bhagavā sikkhāpadaṃ paññapesi – "na, bhikkhave, ūnadasavassena upasampādetabbo, yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassā"ti (mahāva. 75).

Evaṃ paññatte sikkhāpade puna bhikkhū "dasavassamhā dasavassamhā"ti bālā abyattā upasampādenti.

Atha bhagavā aparampi sikkhāpadaṃ paññapesi – "na, bhikkhave, bālena abyattena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetu"nti.

Iti rattaññutaṃ pattakāle dve sikkhāpadāni paññattāni.

146.Ājānīyasusūpamaṃdhammapariyāyaṃ desesinti taruṇājānīyaupamaṃ katvā dhammaṃ desayiṃ.

Tatrāti tasmiṃ asaraṇe.

Na kho, bhaddāli, eseva hetūti na esa sikkhāya aparipūrakārībhāvoyeva eko hetu.

147.Mukhādhāne kāraṇaṃ kāretīti khalīnabandhādīhi mukhaṭṭhapane sādhukaṃ gīvaṃ paggaṇhāpetuṃ kāraṇaṃ kāreti.

Visūkāyitānītiādīhi visevanācāraṃ kathesi.

Sabbāneva hetāni aññamaññavevacanāni.

Tasmiṃ ṭhāneti tasmiṃ visevanācāre.

Parinibbāyatīti nibbisevano hoti, taṃ visevanaṃ jahatīti attho.

Yugādhāneti yugaṭṭhapane yugassa sādhukaṃ gahaṇatthaṃ.

Anukkameti cattāropi pāde ekappahāreneva ukkhipane ca nikkhipane ca.

Parasenāya hi āvāṭe ṭhatvā asiṃ gahetvā āgacchantassa assassa pāde chindanti.

Tasmiṃ samaye esa ekappahāreneva cattāropi pāde ukkhipissatīti rajjubandhanavidhānena etaṃ kāraṇaṃ karonti.

Maṇḍaleti yathā asse nisinnoyeva bhūmiyaṃ patitaṃ āvudhaṃ gahetuṃ sakkoti, evaṃ karaṇatthaṃ maṇḍale kāraṇaṃ kāreti.

Khurakāseti aggaggakhurehi pathavīkamane.

Rattiṃ okkantakaraṇasmiñhi yathā padasaddo na suyyati, tadatthaṃ ekasmiṃ ṭhāne saññaṃ datvā aggaggakhurehiyeva gamanaṃ sikkhāpenti.

Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Javeti sīghavāhane.

"Dhāve"tipi pāṭho.

Attano parājaye sati palāyanatthaṃ, paraṃ palāyantaṃ anubandhitvā gahaṇatthañca etaṃ kāraṇaṃ kāreti.

Davatteti davattāya, yuddhakālasmiñhi hatthīsu vā koñcanādaṃ karontesu assesu vā hasantesu rathesu vā nighosantesu yodhesu vā ukkuṭṭhiṃ karontesu tassa ravassa abhāyitvā parasenapavesanatthaṃ ayaṃ kāraṇā karīyati.

Rājaguṇeti raññā jānitabbaguṇe.

Kūṭakaṇṇarañño kira guḷavaṇṇo nāma asso ahosi.

Rājā pācīnadvārena nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gamissāmīti kalambanadītīraṃ sampatto.

Asso tīre ṭhatvā udakaṃ otarituṃ na icchati, rājā assācariyaṃ āmantetvā – "aho tayā asso sikkhāpito udakaṃ otarituṃ na icchatī"ti āha.

Ācariyo – "susikkhāpito deva asso, evamassa hi cittaṃ 'sacāhaṃ udakaṃ otarissāmi, vālaṃ temissati, vāle tinte rañño aṅge udakaṃ pāteyyā'ti evaṃ tumhākaṃ sarīre udakapātanabhayena na otarati, vālaṃ gaṇhāpethā"ti āha.

Rājā tathā kāresi.

Asso vegena otaritvā pāraṃ gato.

Etadatthaṃ ayaṃ kāraṇā karīyati.

Rājavaṃseti assarājavaṃse.

Vaṃso ceso assarājānaṃ, tathārūpena pahārena chinnabhinnasarīrāpi assārohaṃ parasenāya apātetvā bahi nīharantiyeva.

Etadatthaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho.

Uttame javeti javasampattiyaṃ, yathā uttamajavo hoti, evaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho.

Uttame hayeti uttamahayabhāve, yathā uttamahayo hoti, evaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho.

Tattha pakatiyā uttamahayova uttamahayakāraṇaṃ arahati, na añño.

Uttamahayakāraṇāya eva ca hayo uttamajavaṃ paṭipajjati, na aññoti.

Tatridaṃ vatthu – eko kira rājā ekaṃ sindhavapotakaṃ labhitvā sindhavabhāvaṃ ajānitvāva imaṃ sikkhāpehīti ācariyassa adāsi.

Ācariyopi tassa sindhavabhāvaṃ ajānanto taṃ māsakhādakaghoṭakānaṃ kāraṇāsu upaneti.

So attano ananucchavikattā kāraṇaṃ na paṭipajjati.

So taṃ dametuṃ asakkonto "kūṭasso ayaṃ mahārājā"ti vissajjāpesi.

Athekadivasaṃ eko assācariyapubbako daharo upajjhāyassa bhaṇḍakaṃ gahetvā gacchanto taṃ parikhāpiṭṭhe carantaṃ disvā – "anaggho, bhante, sindhavapotako"ti upajjhāyassa kathesi.

Sace rājā jāneyya, maṅgalassaṃ naṃ kareyyāti.

Thero āha – "micchādiṭṭhiko, tāta, rājā appeva nāma buddhasāsane pasīdeyya rañño kathehī"ti.

So gantvā, – "mahārāja, anaggho sindhavapotako atthī"ti kathesi.

Tayā diṭṭho, tātāti?

Āma, mahārājāti.

Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti?

Tumhākaṃ bhuñjanakasuvaṇṇathāle tumhākaṃ bhuñjanakabhattaṃ tumhākaṃ pivanakaraso tumhākaṃ gandhā tumhākaṃ mālāti.

Rājā sabbaṃ dāpesi.

Daharo gāhāpetvā agamāsi.

Asso gandhaṃ ghāyitvāva "mayhaṃ guṇajānanakaācariyo atthi maññe"ti sīsaṃ ukkhipitvā olokento aṭṭhāsi.

Daharo gantvā "bhattaṃ bhuñjā"ti accharaṃ pahari.

Asso āgantvā suvaṇṇathāle bhattaṃ bhuñji, rasaṃ pivi.

Atha naṃ gandhehi vilimpitvā rājapiḷandhanaṃ piḷandhitvā "purato purato gacchā"ti accharaṃ pahari.

So daharassa purato purato gantvā maṅgalassaṭṭhāne aṭṭhāsi.

Daharo – "ayaṃ te, mahārāja, anaggho sindhavapotako, imināva naṃ niyāmena katipāhaṃ paṭijaggāpehī"ti vatvā nikkhami.

Atha katipāhassa accayena āgantvā assassa ānubhāvaṃ passissasi, mahārājāti.

Sādhu ācariya kuhiṃ ṭhatvā passāmāti?

Uyyānaṃ gaccha, mahārājāti.

Rājā assaṃ gāhāpetvā agamāsi.

Daharo accharaṃ paharitvā "etaṃ rukkhaṃ anupariyāhī"ti assassa saññaṃ adāsi.

Asso pakkhanditvā rukkhaṃ anuparigantvā āgato.

Rājā neva gacchantaṃ na āgacchantaṃ addasa.

Diṭṭho te, mahārājāti?

Na diṭṭho, tātāti.

Valañjakadaṇḍaṃ etaṃ rukkhaṃ nissāya ṭhapethāti vatvā accharaṃ pahari "valañjakadaṇḍaṃ gahetvā ehī"ti.

Asso pakkhanditvā mukhena gahetvā āgato.

Diṭṭhaṃ, mahārājāti.

Diṭṭhaṃ, tātāti.

Puna accharaṃ pahari "uyyānassa pākāramatthakena caritvā ehī"ti.

Asso tathā akāsi.

Diṭṭho, mahārājāti.

Na diṭṭho, tātāti.

Rattakambalaṃ āharāpetvā assassa pāde bandhāpetvā tatheva saññaṃ adāsi.

Asso ullaṅghitvā pākāramatthakena anupariyāyi.

Balavatā purisena āviñchanaalātaggisikhā viya uyyānapākāramatthake paññāyittha.

Asso gantvā samīpe ṭhito.

Diṭṭhaṃ, mahārājāti.

Diṭṭhaṃ, tātāti.

Maṅgalapokkharaṇipākāramatthake anupariyāhīti saññaṃ adāsi.

Puna "pokkharaṇiṃ otaritvā padumapattesu cārikaṃ carāhī"ti saññaṃ adāsi.

Pokkharaṇiṃ otaritvā sabbapadumapatte caritvā agamāsi, ekaṃ pattampi anakkantaṃ vā phālitaṃ vā chinditaṃ vā khaṇḍitaṃ vā nāhosi.

Diṭṭhaṃ, mahārājāti.

Diṭṭhaṃ, tātāti.

Accharaṃ paharitvā taṃ hatthatalaṃ upanāmesi.

Dhātūpatthaddho laṅghitvā hatthatale aṭṭhāsi.

Diṭṭhaṃ, mahārājāti?

Diṭṭhaṃ, tātāti.

Evaṃ uttamahayo eva uttamakāraṇāya uttamajavaṃ paṭipajjati.

Uttame sākhalyeti muduvācāya.

Muduvācāya hi, "tāta, tvaṃ mā cintayi, rañño maṅgalasso bhavissasi, rājabhojanādīni labhissasī"ti uttamahayakāraṇaṃ kāretabbo.

Tena vuttaṃ "uttame sākhalye"ti.

Rājabhoggoti rañño upabhogo.

Rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchatīti yattha katthaci gacchantena hatthaṃ viya pādaṃ viya anohāyeva gantabbaṃ hoti.

Tasmā aṅganti saṅkhaṃ gacchati, catūsu vā senaṅgesu ekaṃ aṅgaṃ hoti.

Asekhāya sammādiṭṭhiyāti arahattaphalasammādiṭṭhiyā.

Sammāsaṅkappādayopi taṃsampayuttāva.

Sammāñāṇaṃ pubbe vuttasammādiṭṭhiyeva.

Ṭhapetvā pana aṭṭha phalaṅgāni sesā dhammā vimuttīti veditabbā.

Sesaṃ sabbattha uttānameva.

Ayaṃ pana desanā ugghaṭitaññūpuggalassa vasena arahattanikūṭaṃ gahetvā niṭṭhāpitāti.