| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
Ettāvatā "mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantāti vattuṃ mā labhantū"ti imaṃ mukhacchedakavādaṃ vatvā puna cattāropi vaṇṇā kusale dhamme samādāya vattantāva sujjhantīti dassanatthaṃ cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇātiādimāha.
|
|
|
|
Akusalasaṅkhātāti akusalāti saṅkhātā akusalakoṭṭhāsabhūtā vā.
|
|
|
|
Esa nayo sabbattha.
|
|
|
|
Na alamariyāti ariyabhāve asamatthā.
|
|
|
|
Kaṇhāti pakatikāḷakā.
|
|
|
|
Kaṇhavipākāti vipākopi nesaṃ kaṇho dukkhoti attho.
|
|
|
|
Khattiyepi teti khattiyamhipi te.
|
|
|
|
Ekacceti ekasmiṃ.
|
|
|
|
Esa nayo sabbattha.
|
|
|
|
Sukkāti nikkilesabhāvena paṇḍarā.
|
|
|
|
Sukkavipākāti vipākopi nesaṃ sukko sukhoti attho.
|
|
|
|
116.Ubhayavokiṇṇesu vattamānesūti ubhayesu vokiṇṇesu missībhūtesu hutvā vattamānesu.
|
|
|
|
Katamesu ubhayesūti?
|
|
|
|
Kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca.
|
|
|
|
Yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsūti ettha etesu kaṇhasukkadhammesu vattamānāpi brāhmaṇā yadetaṃ evaṃ vadanti "brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo"tiādi.
|
|
|
|
Taṃ nesaṃ viññū nānujānantīti ye loke paṇḍitā, te nānumodanti, na pasaṃsantīti attho.
|
|
|
|
Taṃ kissa hetu?
|
|
|
|
Imesañhi vāseṭṭhātiādimhi ayaṃ saṅkhepattho.
|
|
|
|
Yaṃ vuttaṃ nānujānantīti, taṃ kasmāti ce?
|
|
|
|
Yasmā imesaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo bhikkhu arahaṃ - pe - sammadaññā vimutto, so tesaṃ aggamakkhāyati, te ca na evarūpā.
|
|
|
|
Tasmā nesaṃ viññū nānujānanti.
|
|
|
|
Arahantiādipadesu cettha kilesānaṃ ārakattādīhi kāraṇehi arahaṃ.
|
|
|
|
Āsavānaṃ khīṇattā khīṇāsavo.
|
|
|
|
Satta sekkhā puthujjanakalyāṇakā ca brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma.
|
|
|
|
Ayaṃ pana vutthavāsoti vusitavā.
|
|
|
|
Catūhi maggehi catūsu saccesu parijānanādikaraṇīyaṃ kataṃ assāti katakaraṇīyo.
|
|
|
|
Kilesabhāro ca khandhabhāro ca ohito assāti ohitabhāro.
|
|
|
|
Ohitoti ohārito.
|
|
|
|
Sundaro attho, sako vā attho sadattho, anuppatto sadattho etenāti anuppattasadattho.
|
|
|
|
Bhavasaṃyojanaṃ vuccati taṇhā, sā parikkhīṇā assāti parikkhīṇabhavasaṃyojano.
|
|
|
|
Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto.
|
|
|
|
Janetasminti jane etasmiṃ, imasmiṃ loketi attho.
|
|
|
|
Diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti idhattabhāve ca parattabhāve.
|
|
|
|
117.Anantarāti antaravirahitā, attano kulena sadisāti attho.
|
|
|
|
Anuyuttāti vasavattino.
|
|
|
|
Nipaccakāranti mahallakatarā nipaccakāraṃ dassenti.
|
|
|
|
Daharatarā abhivādanādīni karonti.
|
|
|
|
Tattha sāmīcikammanti taṃtaṃvattakaraṇādi anucchavikakammaṃ.
|
|
|
|
118.Niviṭṭhāti abhiniviṭṭhā acalaṭṭhitā.
|
|
|
|
Kassa pana evarūpā saddhā hotīti?
|
|
|
|
Sotāpannassa.
|
|
|
|
So hi niviṭṭhasaddho asinā sīse chejjamānepi buddho abuddhoti vā, dhammo adhammoti vā, saṅgho asaṅghoti vā na vadati.
|
|
|
|
Patiṭṭhitasaddho hoti sūrambaṭṭho viya.
|
|
|
|
So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ agamāsi.
|
|
|
|
Atha māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa gharadvāre ṭhatvā "satthā āgato"ti sāsanaṃ pahiṇi.
|
|
|
|
Sūrambaṭṭho cintesi "ahaṃ idāneva satthu santike dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho bhavissatī"ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi.
|
|
|
|
Māro āha – "ambaṭṭha, yaṃ te mayā 'rūpaṃ aniccaṃ - pe - viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ, taṃ dukkathitaṃ.
|
|
|
|
Anupadhāretvāva hi mayā evaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Tasmā tvaṃ 'rūpaṃ niccaṃ - pe - viññāṇaṃ nicca'nti gaṇhāhī"ti.
|
|
|
|
So cintesi – "aṭṭhānametaṃ yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ mayhaṃ vicchindajananatthaṃ māro āgato"ti.
|
|
|
|
Tato naṃ "tvaṃ mārosī"ti āha.
|
|
|
|
So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi.
|
|
|
|
"Āma mārosmī"ti paṭijānāti.
|
|
|
|
"Kasmā āgatosī"ti?
|
|
|
|
Tava saddhācālanatthanti āha.
|
|
|
|
"Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva eko tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi satasahassampi mama saddhaṃ cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatasaddhā nāma thirā silāpathaviyaṃ patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthā"ti accharaṃ pahari.
|
|
|
|
So ṭhātuṃ asakkonto tattheva antaradhāyi.
|
|
|
|
Evarūpaṃ saddhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ "niviṭṭhā"ti.
|
|
|
|
Mūlajātāpatiṭṭhitāti maggamūlassa sañjātattā tena maggamūlena patiṭṭhitā.
|
|
|
|
Daḷhāti thirā.
|
|
|
|
Asaṃhāriyāti sunikhātaindakhīlo viya kenaci cāletuṃ asakkuṇeyyā.
|
|
|
|
Tassetaṃ kallaṃ vacanāyāti tassa ariyasāvakassa yuttametaṃ vattuṃ.
|
|
|
|
Kinti?
|
|
|
|
"Bhagavatomhi putto oraso"ti evamādi.
|
|
|
|
So hi bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jātoti bhagavato putto.
|
|
|
|
Ure vasitvā mukhato nikkhantadhammaghosavasena maggaphalesu patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto.
|
|
|
|
Ariyadhammato jātattā ariyadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito.
|
|
|
|
Navalokuttaradhammadāyajjaṃ arahatīti dhammadāyādo.
|
|
|
|
Taṃ kissa hetūti yadetaṃ "bhagavatomhi putto"ti vatvā "dhammajo dhammanimmito"ti vuttaṃ, taṃ kasmāti ce?
|
|
|
|
Idānissa atthaṃ dassento tathāgatassa hetantiādimāha.
|
|
|
|
Tattha "dhammakāyo itipī"ti kasmā tathāgato "dhammakāyo"ti vutto?
|
Здесь сказано "тело Дхаммы". Почему Татхагата назван "телом Дхаммы"?
|
|
|
Tathāgato hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ hadayena cintetvā vācāya abhinīhari.
|
Ведь Татхагата сердцем обдумав учение Будды трёх корзин речью выражает.
|
|
|
Tenassa kāyo dhammamayattā dhammova.
|
Поэтому его тело является лишь Дхаммой из-за того, что оно состоит из Дхаммы.
|
|
|
Iti dhammo kāyo assāti dhammakāyo.
|
Так "тело Дхаммы" получается от "его телом является Дхамма".
|
|
|
Dhammakāyattā eva brahmakāyo.
|
Из-за тела Дхаммы оно "тело брахмы".
|
|
|
Dhammo hi seṭṭhatthena brahmāti vuccati.
|
Ведь Дхамма зовётся "брахма" в смысле наивысшего.
|
|
|
Dhammabhūtoti dhammasabhāvo.
|
"Ставший Дхаммой": имеющий природу Дхаммы.
|
|
|
Dhammabhūtattā eva brahmabhūto.
|
|
|
|
119.Ettāvatā bhagavā seṭṭhacchedakavādaṃ dassetvā idāni aparenapi nayena seṭṭhacchedakavādameva dassetuṃ hoti kho so, vāseṭṭha, samayotiādimāha.
|
|
|
|
Tattha saṃvaṭṭavivaṭṭakathā brahmajāle vitthāritāva.
|
|
|
|
Itthattaṃ āgacchantīti itthabhāvaṃ manussattaṃ āgacchanti.
|
|
|
|
Tedha honti manomayāti te idha manussaloke nibbattamānāpi opapātikā hutvā maneneva nibbattāti manomayā.
|
|
|
|
Brahmaloke viya idhāpi nesaṃ pītiyeva āhārakiccaṃ sādhetīti pītibhakkhā.
|
|
|
|
Eteneva nayena sayaṃpabhādīnipi veditabbānīti.
|
|
|