Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Комментарии (Aṭṭhakathā) >> Комментарии к корзине наставлений (Suttapiṭaka (aṭṭhakathā)) >> Комментарий к собранию длинных наставлений >> ДН 22 комментарий >> Kāyānupassanā ānāpānapabbavaṇṇanā
ДН 22 комментарий Далее >>
Отображение колонок



Kāyānupassanā ānāpānapabbavaṇṇanā Палийский оригинал

пали khantibalo - русский Комментарии
374.Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveṇuṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ veṇukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ "cattāro satipaṭṭhānā.
Katame cattāro?
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharatī"tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā kāyaṃ vibhajanto "kathañca bhikkhave"tiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.
Tattha kathañcātiādi vitthāretukamyatāpucchā.
Ayaṃ panettha saṅkhepattho – bhikkhave, kena ca pakārena bhikkhu kāye kāyānupassī viharatīti?
Esa nayo sabbapucchāvāresu.
Idha bhikkhave bhikkhūti bhikkhave imasmiṃ sāsane bhikkhu.
Ayañhettha idhasaddo sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca.
Vuttañhetaṃ "idheva bhikkhave, samaṇo - pe - suññā parappavādā samaṇebhi aññehī"ti (ma. ni. 1.139).
Tena vuttaṃ "imasmiṃ sāsane bhikkhū"ti.
Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vāti idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ.
Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādīsu ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ kammaṭṭhānavīthiṃ otarituṃ na icchati, kūṭagoṇayuttaratho viya uppathameva dhāvati.
Tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṃ khīraṃ pivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ thambhaṃ nikhaṇitvā tattha yottena bandheyya.
Athassa so vaccho ito cito ca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ dametukāmena rūpādiārammaṇato apanetvā araññaṃ vā rukkhamūlaṃ vā suññāgāraṃ vā pavisitvā tattha satipaṭṭhānārammaṇatthambhe satiyottena bandhitabbaṃ.
Evamassa taṃ cittaṃ ito cito ca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyottaṃ chinditvā palāyituṃ asakkontaṃ tamevārammaṇaṃ upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca.
Tenāhu porāṇā –
"Yathā thambhe nibandheyya, vacchaṃ damaṃ naro idha;
Bandheyyevaṃ sakaṃ cittaṃ, satiyārammaṇe daḷha"nti.
Evamassetaṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti.
Tena vuttaṃ "idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpana"nti.
Apica yasmā idaṃ kāyānupassanāya muddhabhūtaṃ sabbabuddhapaccekabuddhasāvakānaṃ visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ itthipurisahatthiassādisaddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ sampādetuṃ, saddakaṇḍakattā jhānassa.
Agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacarena idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tadeva jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, tasmāssa anurūpasenāsanaṃ dassento bhagavā, "araññagato vā"tiādimāha.
Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā.
So yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā "ettha nagaraṃ māpethā"ti upadisati, sotthinā ca nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati, evameva yogāvacarassa anurūpasenāsanaṃ upaparikkhitvā "ettha kammaṭṭhānamanuyuñjitabba"nti upadisati, tato tattha kammaṭṭhānamanuyuñjantena yoginā anukkamena arahatte patte "sammāsambuddho vata so bhagavā"ti mahantaṃ sakkāraṃ labhati.
Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati.
Yathā hi mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya nilīyitvā vanamahiṃsagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, evameva ayaṃ araññādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena cattāro magge ceva cattāri ariyaphalāni ca gaṇhāti.
Tenāhu porāṇā –
"Yathāpi dīpiko nāma, nilīyitvā gaṇhatī mige;
Tathevāyaṃ buddhaputto, yuttayogo vipassako;
Araññaṃ pavisitvāna, gaṇhāti phalamuttama"nti.
Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā "araññagato vā"tiādimāha.
Ito paraṃ imasmiṃ ānāpānapabbe yaṃ vattavbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge vuttameva.
Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vāti idañhi upamāmattameva iti ajjhattaṃ vā kāyeti idaṃ appanāmattameva ca tattha anāgataṃ, sesaṃ āgatameva.
Yaṃ pana anāgataṃ, tattha dakkhoti cheko.
Dīghaṃ vā añchantoti mahantānaṃ bherīpokkharādīnaṃ likhanakāle hatthe ca pāde ca pasāretvā dīghaṃ kaḍḍhanto. Dīghaṃ vā añchanto - во время обточки (вырезки) большой обшивки для барабана и прочего, растянув на руке и ноге протягивает долго. У слова kaḍḍhati есть и другие значения https://tipitaka.theravada.su/term/ka%E1%B8%8D%E1%B8%8Dhati хотя если сопоставлять с añchanto/añjanto то пол...
Все комментарии (1)
Rassaṃ vā añchantoti khuddakānaṃ dantasūcivedhakādīnaṃ likhanakāle mandamandaṃ rassaṃ kaḍḍhanto. Rassaṃ vā añchanto - во время обточки маленькой коробочки (?) для иголки из слоновой кости и подобного протягивает по чуть чуть, короткими шагами.
Evameva khoti evaṃ ayampi bhikkhu addhānavasena ittaravasena ca pavattānaṃ assāsapassāsānaṃ vasena dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti - pe - passasissāmīti sikkhatīti.
Tassevaṃ sikkhato assāsapassāsanimitte cattāri jhānāni uppajjanti, so jhānā vuṭṭhahitvā assāsapassāse vā pariggaṇhāti jhānaṅgāni vā.
Tattha assāsapassāsakammiko "ime assāsapassāsā kiṃ nissitā?
Vatthunissitā.
Vatthu nāma karajakāyo, karajakāyo nāma cattāri mahābhūtāni upādārūpañce"ti evaṃ rūpaṃ pariggaṇhāti.
Tato tadārammaṇe phassapañcamake nāmanti.
Evaṃ nāmarūpaṃ pariggahetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaṭiccasamuppādaṃ disvā "paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī"ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti.
Idaṃ ekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.
Jhānakammikopi "imāni jhānaṅgāni kiṃ nissitāni, vatthunissitāni, vatthu nāma karajakāyo jhānaṅgāni nāmaṃ, karajakāyo rūpa"nti nāmarūpaṃ vavatthapetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaccayākāraṃ disvā "paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī"ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti.
Idamekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā assāsapassāsakāye kāyānupassī viharati.
Bahiddhā vāti parassa vā assāsapassāsakāye.
Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa assāsapassāsakāye.
Etenassa paguṇakammaṭṭhānaṃ aṭṭhapetvā aparāparaṃ sañcaraṇakālo kathito.
Ekasmiṃ kāle panidaṃ ubhayaṃ na labbhati.
Samudayadhammānupassīvāti yathā nāma kammārassa bhastañca gaggaranāḷiñca tajjañca vāyāmaṃ paṭicca vāto aparāparaṃ sañcarati, evaṃ bhikkhuno karajakāyañca nāsapuṭañca cittañca paṭicca assāsapassāsakāyo aparāparaṃ sañcarati.
Kāyādayo dhammā samudayadhammā, te passanto "samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī"ti vuccati.
Vayadhammānupassī vāti yathā bhastāya apanītāya gaggaranāḷiyā bhinnāya tajje ca vāyāme asati so vāto nappavattati, evameva kāye bhinne nāsapuṭe viddhaste citte ca niruddhe assāsapassāsakāyo nāma nappavattatīti kāyādinirodhā assāsapassāsanirodhoti evaṃ passanto "vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī"ti vuccati.
Samudayavayadhammānupassī vāti kālena samudayaṃ kālena vayaṃ anupassanto.
Atthi kāyoti vā panassāti kāyova atthi, na satto, na puggalo, na itthī, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na koci, na kassacīti evamassa sati paccupaṭṭhitā hoti.
Yāvadevāti payojanaparicchedavavatthāpanametaṃ.
Idaṃ vuttaṃ hoti – yā sā sati paccupaṭṭhitā hoti, sā na aññadatthāya.
Atha kho yāvadeva ñāṇamattāya aparāparaṃ uttaruttari ñāṇapamāṇatthāya ceva satipamāṇatthāya ca, satisampajaññānaṃ vuḍḍhatthāyāti attho.
Anissito ca viharatīti taṇhānissayadiṭṭhinissayānaṃ vasena anissitova viharati.
Na ca kiñci loke upādiyatīti lokasmiṃ kiñci rūpaṃ vā - pe - viññāṇaṃ vā "ayaṃ me attā vā attaniyaṃ vā"ti na gaṇhāti.
Evampīti upari atthaṃ upādāya sampiṇḍanattho pi-kāro.
Iminā pana padena bhagavā ānāpānapabbadesanaṃ niyyātetvā dasseti.
Tattha assāsapassāsapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ.
Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa assāsapassāsavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.
Ānāpānapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
ДН 22 комментарий Далее >>