| пали | Soma thera - english
|
Комментарии |
|
107.Bāhirakesupi ito ekadesassa sambhavato sabbappakāraggahaṇaṃ kataṃ "sabbappakārakāyānupassanānibbattakassā"ti.
|
The person producing body-contemplation in all modes. As sects outside the Buddha's Dispensation also produce a part of this contemplation, by their words, the Buddha's disciple's complete knowledge or all-round grasp of this contemplation, when it is practiced by him, is told.
|
|
|
Tena ye ime ānāpānapabbādivasena āgatā cuddasappakārā, tadantogadhā ca ajjhattādianupassanā pakārā, tathā kāyagatāsatisutte (ma. ni. 3.154) vuttā kesādivaṇṇasaṇṭhānakasiṇārammaṇacatukkajjhānappakārā, lokiyādippakārā ca, te sabbepi anavasesato saṅgaṇhāti.
|
|
|
|
Ime ca pakārā imasmiṃyeva sāsane, na ito bahiddhāti vuttaṃ "sabbappakāra - pe - paṭisedhano cā"ti.
|
|
|
|
Tattha tathābhāvapaṭisedhanoti sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa aññasāsanassa nissayabhāvapaṭisedhano.
|
|
|
|
Etena "idha, bhikkhave"ti ettha idha-saddo antogadhaevasaddatthoti dasseti.
|
|
|
|
Santi hi ekapadānipi sāvadhāraṇāni yathā "vāyubhakkho"ti (dī. ni. ṭī. 2.374).
|
|
|
|
Tenāha "idheva samaṇo"tiādi.
|
|
|
|
Paripuṇṇasamaṇakaraṇadhammo hi so, yo sabbappakārakāyānupassanānibbattako.
|
|
|
|
Parappavādāti paresaṃ aññatitthiyānaṃ nānappakārā vādā titthāyatanāni.
|
|
|
|
Araññādikasseva bhāvanānurūpasenāsanataṃ dassetuṃ "imassa hī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Duddamo damathaṃ anupagato goṇo kūṭagoṇo.
|
|
|
|
Dohanakāle yathā thanehi anavasesato khīraṃ na paggharati, evaṃ dohapaṭibandhinī kūṭadhenu.
|
|
|
|
Rūpasaddādike paṭicca uppajjanakaassādo rūpārammaṇādiraso.
|
|
|
|
Pubbe āciṇṇārammaṇanti pabbajjāto pubbe, anādimati vā saṃsāre paricitārammaṇaṃ.
|
|
|
|
Nibandheyyāti bandheyya.
|
|
|
|
Satiyāti sammadeva kammaṭṭhānassa sallakkhaṇavasena pavattāya satiyā.
|
|
|
|
Ārammaṇeti kammaṭṭhānārammaṇe.
|
|
|
|
Daḷhanti thiraṃ, yathā satokārissa upacārappanābhedo samādhi ijjhati, tathā thāmagataṃ katvāti attho.
|
|
|
|
Visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānanti sabbesaṃ buddhānaṃ, ekaccānaṃ paccekabuddhānaṃ, buddhasāvakānañca visesādhigamassa, aññena kammaṭṭhānena adhigatavisesānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārassa ca padaṭṭhānabhūtaṃ.
|
|
|
|
Vatthuvijjācariyo viya bhagavā yogīnaṃ anurūpanivāsaṭṭhānupadisanato.
|
|
|
|
Bhikkhu dīpisadiso araññe ekākī viharitvā paṭipakkhanimmathanena icchitatthasādhanato.
|
|
|
|
Phalamuttamanti sāmaññaphalaṃ sandhāyāha.
|
|
|
|
Parakkamajavayoggabhūminti bhāvanussāhajavassa yoggakaraṇabhūmibhūtaṃ.
|
|
|
|
Assāsapassāsānaṃ vasena sikkhatoti assāsapassāsānaṃ dīgharassatāpajānana-sabbakāyapaṭisaṃvedana-oḷārikoḷārikapaṭippassambhanavasena bhāvanānuyogaṃ sikkhato, tathābhūto vā hutvā tisso sikkhā pavattayato.
|
|
|
|
Assāsapassāsanimitteti assāsapassāsasannissayena upaṭṭhitapaṭibhāganimitte.
|
|
|
|
Assāsapassāse pariggaṇhāti rūpamukhena vipassanaṃ abhinivisanto, yo "assāsapassāsakammiko"ti vutto.
|
|
|
|
Jhānaṅgāni pariggaṇhāti arūpamukhena vipassanaṃ abhinivisanto.
|
|
|
|
Vatthu nāma karajakāyo cittacetasikānaṃ pavattiṭṭhānabhāvato.
|
|
|
|
Añño satto vā puggalo vā natthīti visuddhadiṭṭhi "tayidaṃ dhammamattaṃ na ahetukaṃ, nāpi issarādivisamahetukaṃ, atha kho avijjādīhi eva sahetuka"nti addhattayepi kaṅkhāvitaraṇena vitiṇṇakaṅkho "yaṃ kiñci rūpa"ntiādinā (ma. ni. 1.361; ma. ni. 2.113; ma. ni. 3.86; a. ni. 4.181; paṭi. ma. 1.48) kalāpasammasanavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā udayabbayānupassanādivasena vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena maggapaṭipāṭiyā.
|
|
|
|
Parassa vā assāsapassāsakāyeti idaṃ sammasanacāravasenāyaṃ pāḷi pavattāti katvā vuttaṃ, samathavasena pana parassa assāsapassāsakāye appanānimittuppatti eva natthīti.
|
|
|
|
Idaṃ ubhayaṃ na labbhatīti "ajjhattaṃ, bahiddhā"ti ca vuttaṃ idaṃ dhammadvayaghaṭitaṃ ekato ārammaṇabhāvena na labbhati.
|
This pair of things stated in combination as internal and external cannot be found in the form of an object at one time, simultaneously. It is not possible to objectify (these two) together is the meaning.
|
|
|
Samudeti etasmāti samudayo, so eva kāraṇaṭṭhena dhammoti samudayadhammo, assāsapassāsānaṃ pavattihetukarajakāyādi.
|
|
|
|
Tassa anupassanasīlo samudayadhammānupassī.
|
|
|
|
Taṃ pana samudayadhammaṃ upamāmukhena dassento "yathā nāmā"tiādimāha.
|
|
|
|
Tattha bhastanti ruttiṃ.
|
|
|
|
Gaggaranāḷinti ukkāpanāḷiṃ.
|
|
|
|
Teti karajakāyādike.
|
|
|
|
Yathā assāsapassāsakāyo karajakāyādisambandhī phalabhāvena, evaṃ tepi assāsapassāsakāyasambandhino hetubhāvenāti "samudayadhammā kāyasmi"nti vattabbataṃ labhantīti vuttaṃ "samudaya - pe - vuccatī"ti.
|
|
|
|
Pakativācī vā dhamma-saddo "jātidhammāna"ntiādīsu (ma. ni. 1.131; ma. ni. 3.373; paṭi. ma. 1.33) viyāti kāyassa paccayasamavāye uppajjanapakatikānupassī "samudayadhammānupassī"ti vutto.
|
|
|
|
Tenāha – "karajakāyañcā"tiādi.
|
|
|
|
Evañca katvā kāyasminti bhummavacanañca samatthitaṃ hoti.
|
|
|
|
Vayadhammānupassīti ettha ahetukattepi vināsassa yesaṃ hetudhammānaṃ abhāve yaṃ na hoti, tadabhāvo tassa abhāvassa hotu viya voharīyatīti upacārato karajakāyādiabhāvo assāsapassāsakāyassa vayakāraṇaṃ vutto.
|
|
|
|
Tenāha "yathā bhastāyā"tiādi.
|
|
|
|
Ayaṃ tāvettha paṭhamavikappavasena atthavibhāvanā.
|
|
|
|
Dutiyavikappavasena pana upacārena vināyeva attho veditabbo.
|
|
|
|
Ajjhattabahiddhānupassanā viya bhinnavatthuvisayatāya samudayavayadhammānupassanāpi ekakāle na labbhatīti āha "kālena samudayaṃ kālena vayaṃ anupassanto"ti.
|
|
|
|
Atthi kāyoti eva-saddo luttaniddiṭṭhoti "kāyova atthī"ti vatvā avadhāraṇena nivatthitaṃ dassento "na satto"tiādimāha.
|
|
|
|
Tassattho – yo rūpādīsu sattavisattatāya paresañca sajjāpanaṭṭhena, satvaguṇayogato vā "satto"ti parehi parikappito.
|
|
|
|
Tassa sattanikāyassa pūraṇato ca cavanupapajjanadhammatāya galanato ca "puggalo"ti.
|
|
|
|
Thīyati saṃhaññati ettha gabbhoti "itthī"ti.
|
|
|
|
Puri pure bhāge seti pavattatīti "puriso"ti.
|
|
|
|
Āhito ahaṃmāno etthāti "attā"ti, attano santakabhāvena "attaniya"nti.
|
|
|
|
Paro na hotīti katvā "aha"nti, mama santakanti katvā "mama"nti.
|
|
|
|
Vuttappakāravinimutto aññoti katvā "kocī"ti, tassa santakabhāvena "kassacī"ti parikappetabbo koci natthi, kevalaṃ kāyo eva atthīti attattaniyasuññatameva kāyassa vibhāveti.
|
|
|
|
Evanti "kāyova atthī"tiādinā vuttappakārena.
|
|
|
|
Ñāṇapamāṇatthāyāti kāyānupassanāñāṇaparaṃ pamāṇaṃ pāpanatthāya.
|
|
|
|
Satipamāṇatthāyāti kāyapariggāhikasatipavattaṃ satiparaṃ pamāṇaṃ pāpanatthāya.
|
|
|
|
Imassa hi vuttanayena "atthi kāyo"ti aparāparuppattivasena paccupaṭṭhitā sati bhiyyoso mattāya tattha ñāṇassa satiyā ca paribrūhanāya hoti.
|
|
|
|
Tenāha "satisampajaññānaṃ vaḍḍhatthāyā"ti.
|
|
|
|
Imissā bhāvanāya taṇhādiṭṭhigāhānaṃ ujupaṭipakkhattā vuttaṃ "taṇhā - pe - viharatī"ti.
|
|
|
|
Tathābhūto ca loke kiñci "aha"nti vā "mama"nti vā gahetabbaṃ na passati, kuto gaṇheyya.
|
|
|
|
Tenāha "na ca kiñcī"tiādi.
|
|
|
|
Evampīti ettha pi-saddo heṭṭhā niddiṭṭhassa tādisassa atthassa abhāvato avuttasamuccayatthoti dassento "upari atthaṃ upādāyā"ti āha.
|
|
|
|
"Eva"nti pana niddiṭṭhākārassa paccāmasanaṃ nigamanavasena katanti āha "iminā pana - pe - dassetī"ti.
|
|
|
|
Pubbabhāgasatipaṭṭhānassa idhādhippetattā vuttaṃ "sati dukkhasacca"nti.
|
|
|
|
Sā pana sati yasmiṃ attabhāve, tassa samuṭṭhāpikā taṇhā tassāpi samuṭṭhāpikā eva nāma hoti tadabhāve abhāvatoti āha "tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā"ti.
|
|
|
|
Appavattīti appavattinimittaṃ, na pavattati etthāti vā appavatti.
|
|
|
|
Catusaccavasenāti catusaccakammaṭṭhānavasena.
|
|
|
|
Ussakkitvāti visuddhiparamparāya āruhitvā, bhāvanaṃ upari netvāti attho.
|
|
|
|
Niyyānamukhanti vaṭṭadukkhato nissaraṇūpāyo.
|
|
|
|
Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|