| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
331.Udānanti raññā okkākena jātisambhedaparihāranimittaṃ pavattitaṃ udānaṃ paṭicca.
|
|
|
|
Ekopi janapado ruḷhisaddena "sakkā"ti vuccatīti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahānidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ.
|
|
|
|
Aropiteti kenaci aropite.
|
|
|
|
Āvaraṇenāti setunā.
|
|
|
|
Bandhāpetvāti paṃsupalāsapāsāṇamattikākhaṇḍādīhi āḷiṃ thiraṃ kārāpetvā.
|
|
|
|
"Jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsū"ti saṅkhepena vuttamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ "koliyakammakarā vadantī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Tīṇi jātakānīti phandanajātakapathavīundriyajātakalaṭukikajātakāni dve jātakānīti rukkhadhamma vaṭṭakajātakāni.
|
|
|
|
Tenāti bhagavatā.
|
|
|
|
Kalahakāraṇabhāvoti kalahakāraṇassa atthibhāvo.
|
|
|
|
Aṭṭhāneti akāraṇe.
|
|
|
|
Veraṃ katvāti virodhaṃ uppādetvā.
|
|
|
|
"Kuṭhārihattho puriso"tiādinā phandanajātakaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Duddubhāyati bhaddante"tiādinā pathavīundriyajātakaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Vandāmi taṃ kuñjarā"tiādinā laṭukikajātakaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Sādhū sambahulā ñātī; api rukkhā araññajā;
|
|
|
|
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappati"nti. –
|
|
|
|
Ādinā rukkhadhammajātakaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Sammodamānā gacchanti, jālaṃ ādāya pakkhino;
|
|
|
|
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasa"nti. –
|
|
|
|
Ādinā vaṭṭakajātakaṃ kathesi.
|
|
|
|
"Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;
|
|
|
|
Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā"ti. (su. ni. 1.941);
|
|
|
|
Ādinā attadaṇḍasuttaṃ kathesi.
|
|
|
|
Taṃtaṃpalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo "ukkaṇṭhantū"ti sāsanaṃ pesenti.
|
|
|
|
Kuṇāladaheti kuṇāladahatīre patiṭṭhāya.
|
|
|
|
Pucchitapucchitaṃ kathesi (jā. 2.kuṇālajātaka) "anukkamena kuṇālasakuṇarājassa pucchanappasaṅgena kuṇālajātakaṃ kathessāmī"ti.
|
|
|
|
Anabhiratiṃ vinodesi itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ ādīnavokārasaṃkilesavibhāvanena.
|
|
|
|
Kosajjaṃ vidhamitvā purisathāmaparibrūhanena "uttamapurisasadisehi no bhavituṃ vaṭṭatī"ti uppannacittā.
|
|
|
|
Avissaṭṭhakammantāti arativinodanato paṭṭhāya avissaṭṭhasamaṇakammantā, aparicattakammaṭṭhānāti attho.
|
|
|
|
Nisīdituṃ vaṭṭatīti bhagavā cintesīti yojanā.
|
|
|
|
Paduminiyanti padumassare.
|
|
|
|
Vikasiṃsu guṇagaṇavibodhena.
|
|
|
|
"Ayaṃ imassa - pe - na kathesī"ti iminā sabbepi te bhikkhū tāvadeva paṭipāṭiyā āgatattā aññamaññassa lajjamānā attanā paṭividdhavisesaṃ bhagavato nārocesunti dasseti.
|
|
|
|
"Khīṇāsavāna"ntiādinā tattha kāraṇamāha.
|
|
|
|
Osīdamatteti bhagavato santikaṃ upagatamatte.
|
|
|
|
Ariyamaṇḍaleti ariyasamūhe.
|
|
|
|
Pācīnayugandharaparikkhepatoti yugandharapabbatassa pācīnaparikkhepato, na bāhirakehi uccamānaudayapabbatato.
|
|
|
|
Rāmaṇeyyakadassanatthanti buddhuppādapaṭimaṇḍitattā visesato ramaṇīyassa lokassa ramaṇīyabhāvadassanatthaṃ.
|
|
|
|
Ullaṅghitvāti uṭṭhahitvā.
|
|
|
|
Evarūpe khaṇe laye muhutteti yathāvutte candamaṇḍalassa uṭṭhitakkhaṇe uṭṭhitavelāyaṃ uṭṭhitamuhutteti uparūpari kālassa vaḍḍhitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Tathā tesaṃ bhikkhūnaṃ jātiādivasena bhagavato anurūpaparivāritaṃ dassento "tatthā"ti ādimāha.
|
|
|
|
Samāpannadevatāti āsannaṭṭhāne jhānasamāpatti samāpannadevatā.
|
|
|
|
Caliṃsūti uṭṭhahiṃsu.
|
|
|
|
Kosamattaṃ ṭhānaṃ saddantaraṃ.
|
|
|
|
Jambudīpe kira ādito tesaṭṭhimattāni nagarasahassāni uppannāni, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, taṃ sandhāyāha "tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesū"ti.
|
|
|
|
Te pana sampiṇḍetvā satasahassato paraṃ asītisahassāni, navasahassāni ca honti.
|
|
|
|
Navanavutiyā doṇamukhasatasahassesūti navasatasahassādhikesu navutisatasahassesu doṇamukhesu.
|
|
|
|
Doṇamukhanti ca mahānagarassa āyuppattiṭṭhānabhūtaṃ pādanagaraṃ vuccati.
|
|
|
|
Channavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesūti chakoṭiadhikanavutikoṭisatasahassapaṭṭanesu.
|
|
|
|
Tambapaṇṇidīpādīsu chapaṇṇāsāya ratanākaresu.
|
|
|
|
Evaṃ pana nagaradoṇimukhapaṭṭanaratanākarādivibhāgena kathanaṃ taṃtaṃadhivatthāya vasantīnaṃ devatānaṃ bahubhāvadassanatthaṃ.
|
|
|
|
Yadi dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitā, atha kasmā pāḷiyaṃ "dasahi ca lokadhātūhī"ti vuttanti āha "dasasahassa - pe - adhippetā"ti, tena sahassilokadhātu idha "ekā lokadhātū"ti vuttāti veditabbaṃ.
|
|
|
|
Lohapāsādeti ādito kate lohapāsāde.
|
|
|
|
Brahmaloketi heṭṭhime brahmaloke.
|
|
|
|
Yadi tā devatā evaṃ nirantarā, pacchā āgatānaṃ okāso eva na bhaveyyāti codanaṃ sandhāyāha "yathā kho panā"tiādi.
|
|
|
|
Suddhāvāsakāyaṃ upapannā suddhāvāsakāyikā, tāsaṃ pana yasmā suddhāvāsabhūmi nivāsaṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ "suddhāvāsavāsīna"nti.
|
|
|
|
Āvāsāti āvāsanaṭṭhānabhūtā, devatā pana orambhāgiyānaṃ, itaresañca saṃyojanānaṃ samucchindanena suddho āvāso etesanti suddhāvāsā.
|
|
|
|
332.Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari aññattha okāsaṃ alabhamāno.
|
|
|
|
Evaṃ sesāpi.
|
|
|
|
Buddhānaṃ abhimukhamaggo buddhavīthi.
|
|
|
|
Yāva cakkavāḷā ottharituṃ ovarituṃ na sakkā.
|
|
|
|
Pahaṭabuddhavīthiyāvāti buddhānaṃ santikaṃ upasaṅkamantehi tehi devabrahmehi vaḷañjitavīthiyāva.
|
|
|
|
Samiti saṅgati sannipāto samayo, mahanto samayo mahāsamayoti āha "mahāsamūho"ti.
|
|
|
|
Pavaddhaṃ vanaṃ pavananti āha "vanasaṇḍo"ti.
|
|
|
|
Devaghaṭāti devasamūhā.
|
|
|
|
Samādahaṃsūti samādahitaṃ lokuttarasamādhinā suṭṭhu appitaṃ akaṃsu, yathāsamāhitaṃ pana samādhinā yojitaṃ nāma hotīti vuttaṃ "samādhinā yojesu"nti.
|
|
|
|
Sabbesaṃ gomuttavaṅkādīnaṃ dūrasamūhanitattā sabbe - pe - akariṃsu.
|
|
|
|
Nayati asse etehīti nettāni, yottāni.
|
|
|
|
Avīthipaṭipannānaṃ assānaṃ vīthipaṭipādanaṃ rasmiggahaṇena pahotīti "sabbayottāni gahetvā acodento"ti vatvā taṃ pana acodanaṃ avāraṇaṃ evāti āha "acodento avārento"ti.
|
|
|
|
Yathā khīlaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā ākoṭitaṃ dunnīharaṇaṃ, yathā ca palighaṃ nagarappavesanivāraṇaṃ, yathā ca indakhīlaṃ gambhīranemi sunikhātaṃ dunnīharaṇaṃ, evaṃ rāgādayo sattasantānato dunnīharaṇā, nibbānanagarappavesanivāraṇā cāti te "khīlaṃ, palighaṃ, indakhīla"nti ca vuttā.
|
|
|
|
Taṇhāejāya abhāvena anejā paramasantuṭṭhabhāvena cātuddisattā appaṭihatacārikaṃ caranti.
|
|
|
|
Gatāseti gatā eva, na pana gamissanti pariniṭṭhitasaraṇagamanattāti.
|
"Пришли" - только те, что пришли, а не те, кто придут в будущем, речь о тех, кто завершил приход к прибежищу.
|
|
|
Lokuttarasaraṇagamanaṃ adhippetanti āha "nibbematikasaraṇagamanena gatā"ti.
|
Подразумевая надмирской приход к прибежищу комментатор сказал "пришли путём непоколебимого прихода к прибежищу".
|
|
|
Te hi niyamena apāyabhūmiṃ na gamissanti, devakāyañca paripūressanti.
|
Ведь они гарантированно не отправятся в миры страданий, они пополняют собрание божеств.
|
|
|
Ye pana lokiyena saraṇagamanena buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ, sati ca paccayantarasamavāye pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantīti ayamettha attho.
|
Однако те, кто пришли к Будде как к прибежищу через мирской приход, не отправятся в миры страданий и при наличии сочетания внутренних условий, оставив человеческое тело, пополнят собрание божеств. Таков здесь смысл.
|
|