| пали | Комментарии |
|
250.Ādimajjhapariyosānanti ādiñca majjhañca pariyosānañca.
|
|
|
Sakkaccaṃ sagāravaṃ.
|
|
|
Āraddhaṃ dhammasaṅgāhakehi.
|
|
|
Abhikkantā vigatāti atthoti āha "khaye dissatī"ti.
|
|
|
Tathā hi "nikkhanto paṭhamo yāmo"ti upari vuttaṃ.
|
|
|
Abhikkantataroti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha "sundare dissatī"ti.
|
|
|
Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo.
|
|
|
Meti mama.
|
|
|
Pādānīti pāde.
|
|
|
Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā.
|
|
|
Yasasāti iminā edisena parivārena, parijanena ca.
|
|
|
Jalanti vijjotamāno.
|
|
|
Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena.
|
|
|
Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya.
|
|
|
Sabbā obhāsayaṃ disāti dasapi disā pabhāsento cando viya, sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho.
|
|
|
Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.
|
|
|
"Coro coro, sappo sappo"tiādīsu bhaye āmeḍitaṃ, "vijjha vijjha, pahara paharā"tiādīsu kodhe, "sādhu sādhūtiādīsu (ma. ni. 1.327; saṃ. ni. 2.127; 3.35; 5.1005) pasaṃsāyaṃ, "gaccha gaccha, lunāhi lunāhī"tiādīsu turite, "āgaccha āgacchā"tiādīsu kotūhale, "buddho buddhoti cintento"tiādīsu (bu. vaṃ. 44) acchare, "abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto"tiādīsu (dī. ni. 3.20; a. ni. 9.11) hāse, "kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtakā"tiādīsu (saṃ. ni. 2.63) soke, "aho sukhaṃ aho sukha"ntiādīsu (udā. 20; dī. ni. 3.305; cūḷava. 332) pasāde.
|
|
|
Ca-saddo avuttasamuccayattho, tena garahāasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
|
|
|
Tattha "pāpo pāpo"tiādīsu garahāyaṃ, "abhirūpaka abhirūpakā"tiādīsu asammāne daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Nayidaṃ āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho atthadvayavasenāti dassento "atha vā"tiādimāha "abhikkanta"nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakaliṅgavasena vuttaṃ.
|
|
|
Taṃ pana bhagavato vacanaṃ dhammassa desanāti katvā tathā vuttaṃ.
|
|
|
Atthamattadassanaṃ vā etaṃ, tasmā atthavasenettha liṅgavibhattipariṇāmo veditabbo.
|
|
|
Dutiyapadepi eseva nayo.
|
|
|
Dosanāsanatoti rāgādikilesavidhamanato.
|
|
|
Guṇādhigamanatoti sīlādiguṇānaṃ sampādanato.
|
|
|
Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūtā dassetabbāti te padhānabhūte tāva dassetuṃ "saddhājananato paññājananato"ti vuttaṃ.
|
|
|
Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā paññāpamukhā lokuttarā.
|
|
|
Sīlādiatthasampattiyā sātthato.
|
|
|
Sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato.
|
|
|
Suviññeyyasaddapayogatāya uttānapadato.
|
|
|
Saṇhasukhumabhāvena dubbiññeyyatthatāya gambhīratthato.
|
|
|
Siniddhamudumadhurasaddapayogatāya kaṇṇasukhato.
|
|
|
Vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayaṅgamato.
|
|
|
Mānātimānavidhamanena anattukkaṃsanato.
|
|
|
Thambhasārambhanimmaddanena aparavambhanato.
|
|
|
Hitādhippāyappavattiyā, paresaṃ rāgapariḷāhādivūpagamanena ca karuṇāsītalato.
|
|
|
Kilesandhakāravidhamanena paññāvadātato.
|
|
|
Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato.
|
|
|
Pubbāparāviruddhasuvisuddhatāya vimaddakkhamato.
|
|
|
Āpātharamaṇīyatāya eva suyyamānasukhato.
|
|
|
Vimaddakkhamatāya, hitajjhāsayappavattitāya ca vīmaṃsiyamānahitato.
|
|
|
Evamādīhīti ādi-saddena saṃsāracakkanivattanato saddhammacakkappavattanato, micchāvādaviddhaṃsanato sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato kusalamūlasaṃropanato, apāyadvārapidhānato saggamaggadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato anusayasamugghāṭanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
|
|
|
Adhomukhaṭṭhapitanti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ.
|
|
|
Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukhaṃ jātaṃ.
|
|
|
Ugghāṭeyyāti vivaṭaṃ kareyya.
|
|
|
Hatthe gahetvā "puratthābhimukho, uttarābhimukho vā gacchā"tiādīni avatvā hatthe gahetvā nissandehaṃ katvā.
|
|
|
"Esa maggo, evaṃ gacchā"ti dasseyya.
|
|
|
Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī.
|
|
|
Nikkujjitaṃ ādheyyassa anādhārabhūtaṃ bhājanaṃ ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya.
|
|
|
Aññāṇassa abhimukhattā heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṃ adhomukhaṭṭhapitatāya asaddhamme patitanti evaṃ padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ.
|
|
|
Kāmaṃ kāmacchandādayo paṭicchādakā nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesanavasenāti āha "micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna"nti.
|
|
|
Tenāha bhagavā "micchādiṭṭhiparamāhaṃ bhikkhave vajjaṃ vadāmī"ti.
|
|
|
Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo kucchito maggoti katvā.
|
|
|
Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggā.
|
|
|
Teneva hi tadubhayapaṭipakkhataṃ sandhāya "saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā"ti vuttaṃ.
|
|
|
Sappiādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti telapajjota-ggahaṇaṃ.
|
|
|
Etehi pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbappakārehi, etehi vā yathāvuttehi nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvavividhamanādivibhāvanapariyāyehi.
|
|
|
Tenāha "anekapariyāyena dhammo pakāsito"ti.
|
|
|
Pasannakāranti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ.
|
|
|
Saraṇanti paṭisaraṇaṃ, tenāha "parāyaṇa"nti.
|
|
|
Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena, atthasampaṭipādanena ca hotīti āha "aghassa tātā, hitassa ca vidhātā"ti.
|
|
|
Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto, nissakke cetaṃ sāmivacanaṃ.
|
|
|
Ettha ca nāyaṃ gamu-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā "ajaṃ gāmaṃ netī"ti vuccati, evaṃ "bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmī"ti vattuṃ na sakkā, "saraṇanti gacchāmī"ti pana vattabbaṃ.
|
|
|
Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho.
|
|
|
Tassa cāyamattho.
|
|
|
Gamanañca tadadhippāyena bhajanaṃ jānanaṃ vāti dassento "iminā adhippāyenā"tiādimāha.
|
|
|
Tattha "bhajāmī"tiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ, bhajanaṃ vā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ, sevanaṃ santikāvacaratā, payirupāsanaṃ vattapaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṃ sabbathāpi anaññasaraṇataṃyeva dīpeti.
|
|
|
"Gacchāmī"ti padassa bujjhāmīti ayamattho kathaṃ labbhatīti āha "yesañhī"tiādi.
|
|
|
"Adhigatamagge sacchikatanirodhe"ti padadvayenāpi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento "yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā"tiādimāha.
|
|
|
Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi "yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjatī"ti vuccatīti?
|
|
|
Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itaro niyāmokkamanābhāvato.
|
|
|
Tathā hi te eva vuttā "apāyesu apatamāne dhāretī"ti.
|
|
|
Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttasambhavo.
|
|
|
Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā, tena "yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggaṃ akkhāyatī"ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, "vitthāro"ti vā iminā.
|
|
|
Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṃ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena "dhammo"ti vutto.
|
|
|
Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṃ labhitvā ariyamaggassa tadatthasiddhi.
|
|
|
Tathāpi yasmā ariyaphalānaṃ "tāya saddhāya avūpasantāyā"tiādi vacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭipassaddhippahānakiccatāya, niyyānānuguṇatāya, niyyānapariyosānatāya ca, pariyattidhammassa pana "niyyānadhammassa samadhigamanahetutāyā"ti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati eva.
|
|
|
Svāyamattho pāṭhārūḷho evāti dassento "na kevala"ntiādimāha.
|
|
|
"Kāmarāgo bhavarāgo"ti evamādi bhedo sabbopi rāgo virajjati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito.
|
|
|
Ejāsaṅkhātāya taṇhāya, antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā anejaṃ asokanti phalaṃ kathitaṃ.
|
|
|
Appaṭikūlanti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṃ, iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho.
|
|
|
Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā paguṇaṃ.
|
|
|
Yathāha "vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme"ti. (Ma. ni. 1.283; ma. ni. 2.339; mahāva. 9) sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.
|
|
|
Diṭṭhisīlasaṅghātenāti "yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī"ti (dī. ni. 3.324; ma. ni. 4.92; 3.54) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā, "yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī"ti (dī. ni. 3.323; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.11; pari. 274) evaṃ vuttānaṃ sīlānañca saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho.
|
|
|
Saṃhatoti ghaṭito, sametoti attho.
|
|
|
Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva.
|
|
|
Aṭṭha ca puggaladhammadasā teti te purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā.
|
|
|
Tīṇi vatthūni "saraṇa"nti gamanena, tikkhattuṃ gamanena ca tīṇi saraṇagamanāni.
|
|
|
Paṭivedesīti attano hadayagataṃ vācāya pavedesi.
|
|