| пали | Комментарии |
|
Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya, kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hoti yevāti saha kattunā taṃ vidhiṃ dassetuṃ "idāni tesu saraṇagamanesu kosallatthaṃ - pe - veditabbo"ti vuttaṃ.
|
|
|
"Yo ca saraṇaṃ gacchatī"ti iminā hi kattāraṃ vibhāveti tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato, "saraṇagamana"nti iminā ca saraṇagamanameva, "saraṇa"ntiādīhi pana yathākkamaṃ visayādayo.
|
|
|
Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti?
|
|
|
Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇeneva atthato vibhāvitaṃ hotīti na gahitaṃ.
|
|
|
Yāni hi nesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppannānaṃ anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti.
|
|
|
Atthatoti saraṇasaddatthato, "saraṇatthato"tipi pāṭho, ayamevattho.
|
|
|
Hiṃsatthassa sarasaddassa vasenetaṃ siddhanti dassento dhātvatthavasena "hiṃsatīti saraṇa"nti vatvā taṃ pana hiṃsanaṃ kesaṃ, kathaṃ, kassa vāti codanaṃ sodheti "saraṇagatāna"ntiādinā.
|
|
|
Kesanti hi saraṇagatānaṃ.
|
|
|
Kathanti teneva saraṇagamanena.
|
|
|
Kassāti bhayādīnanti yathākkamaṃ sodhanā.
|
|
|
Tattha saraṇagatānanti "saraṇa"nti gatānaṃ.
|
|
|
Saraṇagamanenāti "saraṇa"nti gamanena kusaladhammena.
|
|
|
Bhayanti vaṭṭabhayaṃ.
|
|
|
Santāsanti cittutrāsaṃ teneva cetasikadukkhassa saṅgahitattā.
|
|
|
Dukkhanti kāyikadukkhaggahaṇaṃ.
|
|
|
Duggatiparikilesanti duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ "duggatiyaṃ parikilissanaṃ saṃvibādhanaṃ, samupatāpanaṃ vā"ti katvā, tayidaṃ sabbaṃ parato phalakathāyaṃ āvi bhavissati.
|
|
|
Hiṃsanañcettha vināsanameva, na pana sattahiṃsanamivāti dasseti "hanati vināsetī"ti iminā.
|
|
|
Etanti saraṇapadaṃ.
|
|
|
Adhivacananti nāmaṃ, pasiddhavacanaṃ vā, yathābhuccaṃ vā guṇaṃ adhikicca pavattavacanaṃ.
|
|
|
Tenāha "ratanattayassevā"ti.
|
|
|
Evaṃ hiṃsanatthavasena avisesato saraṇasaddatthaṃ dassetvā idāni tadatthavaseneva visesato dassetuṃ "atha vā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
Ratanattayassa paccekaṃ hiṃsanakāraṇadassanameva hi purimanayato imassa visesoti.
|
|
|
Tattha hite pavattanenāti "sampannasīlā bhikkhave viharathā"tiādinā (ma. ni. 1.64, 69) atthe sattānaṃ niyojanena.
|
|
|
Ahitā ca nivattanenāti "pāṇātipātassa kho pāpako vipāko, pāpakaṃ abhisamparāya"ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato ca sattānaṃ nivattanena.
|
|
|
Bhayaṃ hiṃsatīti hitāhitesu appavattipavattihetukaṃ byasanaṃ appavattikaraṇena vināseti.
|
|
|
Bhavakantārā uttāraṇena maggasaṅkhāto dhammo, phalanibbānasaṅkhāto pana assāsadānena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti yojanā.
|
|
|
Kārānanti dānavasena, pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ.
|
|
|
Anupasaggopi hi saddo saupasaggo viya atthavisesavācako "appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala"ntiādīsu viya.
|
|
|
Anuttaradakkhiṇeyyabhāvato vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃ satīti yojetabbaṃ.
|
|
|
Imināpi pariyāyenāti ratanattayassa paccekaṃ hiṃsakabhāvakāraṇadassanavasena vibhajitvā vuttena imināpi kāraṇena.
|
|
|
Yasmā panidaṃ saraṇapadaṃ nāthapadaṃ viya suddhanāmapadattā dhātvatthaṃ antonītaṃ katvā saṅketatthampi vadati, tasmā heṭṭhā saraṇaṃ parāyaṇanti attho vuttoti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Evaṃ saraṇatthaṃ dassetvā idāni saraṇagamanatthaṃ dassento "tappasādā"tiādimāha.
|
|
|
Tattha "sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho"ti evamādinā tasmiṃ ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva ratanattayaṃ garu etassāti taggaru, tassa bhāvo taggarutā, tappasādo ca taggarutā ca tappasādataggarutā, tāhi.
|
|
|
Vihatakileso vidhutavicikicchāsammohāsaddhiyādipāpadhammattā, tadeva ratanattayaṃ parāyaṇaṃ parāgati tāṇaṃ leṇaṃ etassāti tapparāyaṇo, tassa bhāvo tapparāyaṇatā, sāyeva ākāro tapparāyaṇatākāro, tena pavatto tapparāyaṇatākārappavatto.
|
|
|
Ettha ca pasādaggahaṇena lokiyaṃ saraṇagamanamāha.
|
|
|
Tañhi saddhāpadhānaṃ, na ñāṇapadhānaṃ, garutāgahaṇena pana lokuttaraṃ.
|
|
|
Ariyā hi ratanattayaṃ guṇābhiññatāya pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā passanti, tasmā tappasādena tadaṅgappahānavasena vihatakileso, taggarutāya ca agāravakaraṇahetūnaṃ samucchedavasenāti yojetabbaṃ.
|
|
|
Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamānaṃ saraṇagamanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Avisesena vā pasādagarutā jotitāti pasādaggahaṇena anaveccappasādassa lokiyassa, aveccappasādassa ca lokuttarassa gahaṇaṃ, tathā garutāgahaṇena lokiyassa garukaraṇassa, lokuttarassa cāti ubhayenapi padena ubhayampi lokiyalokuttarasaraṇagamanaṃ yojetabbaṃ.
|
|
|
Uppajjati cittametenāti uppādo, sampayuttadhammasamūho, cittañca taṃ uppādo cāti cittuppādo.
|
|
|
Samāhāradvandepi hi katthaci pulliṅgamicchanti saddavidū, tadākārappavattaṃ saddhāpaññādisampayuttadhammasahitaṃ cittaṃ saraṇagamanaṃ nāma "saraṇanti gacchati etenāti katvā"ti vuttaṃ hoti.
|
|
|
"Taṃsamaṅgī"tiādi kattuvibhāvanā.
|
|
|
Tena yathāvuttacittuppādena samaṅgīti taṃsamaṅgī.
|
|
|
Tenāha "vuttappakārenacittuppādenā"ti.
|
|
|
Upetīti bhajati sevati payirupāsati, jānāti vā, bujjhatīti attho.
|
|
|
Lokuttaraṃ saraṇagamanaṃ kesanti āha "diṭṭhasaccāna"nti, aṭṭhannaṃ ariyapuggalānanti attho.
|
|
|
Kadā taṃ ijjhatīti āha "maggakkhaṇe"ti, "ijjhatī"ti padena cetassa sambandho.
|
|
|
Maggakkhaṇe ijjhamāneneva hi catusaccādhigamena phalaṭṭhānampi saraṇagamakatā sijjhati lokuttarasaraṇagamanassa bhedābhāvato, tesañca ekasantānattā.
|
|
|
Kathaṃ taṃ ijjhatīti āha "saraṇagamanupakkilesasamucchedenā"tiādi, upapakkilesasamucchedato, ārammaṇato, kiccato ca sakalepi ratanattaye ijjhatīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Saraṇagamanupakkilesasamucchedenāti cettha pahānābhisamayaṃ sandhāya vuttaṃ, ārammaṇatoti sacchikiriyābhisamayaṃ.
|
|
|
Nibbānārammaṇaṃ hutvā ārammaṇato ijjhatīti hi yojetabbaṃ, tvā-saddo ca hetutthavācako yathā "sakko hutvā nibbattī"ti (dha. pa. aṭṭha. 1.2.29).
|
|
|
Apica "ārammaṇato"ti vuttamevatthaṃ sarūpato niyameti "nibbānārammaṇaṃ hutvā"ti iminā.
|
|
|
"Kiccato"ti tadavasesaṃ bhāvanābhisamayaṃ pariññābhisamayañca sandhāya vuttaṃ.
|
|
|
"Ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā"ti etena vā maggakkhaṇānurūpaṃ ekārammaṇataṃ dassetvā "kiccato"ti iminā pahānato avasesaṃ kiccattayaṃ dassitanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
"Maggakkhaṇe, nibbānārammaṇaṃ hutvā"ti ca vuttattā atthato maggañāṇasaṅkhāto catusaccādhigamo eva lokuttarasaraṇagamananti viññāyati.
|
|
|
Tattha hi catusaccādhigamane saraṇagamanupakkilesassa pahānābhisamayavasena samucchindanaṃ bhavati, nibbānadhammo pana sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo ca bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanatthaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena paṭivijjhiyamānā saraṇagamanatthaṃ sādhenti, tathā ariyasaṅghaguṇā.
|
|
|
Tenāha "sakalepi ratanattaye ijjhatī"ti.
|
|
|
Phalapariyattīnampettha vuttanayena maggānuguṇappavattiyā gahaṇaṃ, apariññeyyabhūtānañca buddhasaṅghaguṇānaṃ tagguṇasāmaññatāyāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Evañhi sakalabhāvavisiṭṭhavacanaṃ upapannaṃ hotīti.
|
|
|
Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohapaṭivedhena paṭividdhattāti gahetabbaṃ.
|
|
|
Padīpassa viya hi ekakkhaṇeyeva maggassa catukiccasādhananti.
|
|
|
Ye pana vadanti "saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā na pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva taṃ hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā"ti, tesaṃ pana vacane lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ, tañca ayuttameva duvidhassāpi tassa icchitabbattā.
|
|
|
Tadaṅgappahānena saraṇagamanupakkilesavikkhambhanaṃ.
|
|
|
Ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvāti etthāpi vuttanayena attho, saraṇagamanupakkilesavikkhambhanato, ārammaṇato ca sakalepi ratanattaye ijjhatīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Tanti lokiyasaraṇagamanaṃ.
|
|
|
"Sammāsambuddho bhagavā"tiādinā saddhāpaṭilābho.
|
|
|
Saddhāmūlikāti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā.
|
|
|
Sahajātavasena pubbaṅgamatāyeva hi tammūlikatā saddhāvirahitassa buddhādīsu sammādassanassa asambhavato.
|
|
|
Sammādiṭṭhi nāma buddhasubuddhataṃ, dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipannatañca lokiyāvabodhavasena sammā ñāyena dassanato.
|
|
|
"Saddhāpaṭilābho"ti iminā sammādiṭṭhivirahitāpi saddhā lokiyasaraṇagamananti dasseti, "saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhī"ti pana etena saddhūpanissayā yathāvuttā paññāti.
|
|
|
Lokiyampi hi saraṇagamanaṃ duvidhaṃ ñāṇasampayuttaṃ, ñāṇavippayuttañca.
|
|
|
Tattha paṭhamena padena mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttaṃ saraṇagamanaṃ gahitaṃ, dutiyena pana ñāṇasampayuttaṃ.
|
|
|
Tadubhayameva puññakiriyavatthu visesabhāvena dassetuṃ "dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccatī"ti āha.
|
|
|
Diṭṭhi eva attano paccayehi ujuṃ karīyatīti hi atthena sammādiṭṭhiyā diṭṭhijukammabhāvo, diṭṭhi ujuṃ karīyati etenāti atthena pana saddhāyapi.
|
|
|
Saddhāsammādiṭṭhiggahaṇena cettha tappadhānassāpi cittuppādassa gahaṇaṃ, diṭṭhijukammapadena ca yathāvuttena karaṇasādhanena, evañca katvā "tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo"ti heṭṭhā vuttavacanaṃ samatthitaṃ hoti, saddhāsammādiṭṭhīnaṃ pana visuṃ gahaṇaṃ taṃsampayuttacittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Tayidanti lokiyaṃ saraṇagamanameva paccāmasati lokuttarassa tathā bhedābhāvato.
|
|
|
Tassa hi maggakkhaṇeyeva vuttanayena ijjhanato tathāvidhassa samādānassa avijjamānattā esa bhedo na sambhavatīti.
|
|
|
Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti attasanniyyātanaṃ, yathāvuttaṃ saraṇagamanasaṅkhātaṃ diṭṭhijukammaṃ.
|
|
|
Taṃ ratanattayaṃ parāyaṇaṃ paṭisaraṇametassāti tapparāyaṇo, puggalo, cittuppādo vā, tassa bhāvo tapparāyaṇatā, tadeva diṭṭhijukammaṃ.
|
|
|
"Saraṇa"nti adhippāyena sissabhāvaṃ antevāsikabhāvasaṅkhātaṃ vattapaṭivattādikaraṇaṃ upagacchati etenāti sissabhāvūpagamanaṃ.
|
|
|
Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti paṇipāto, paṇipatanañcettha abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammameva, sabbattha ca atthato yathāvuttadiṭṭhijukammameva veditabbaṃ.
|
|
|
Saṃsāradukkhanittharaṇatthaṃ attano attabhāvassa pariccajanaṃ attapariccajanaṃ.
|
|
|
Tapparāyaṇatādīsupi eseva nayo.
|
|
|
Hitopadesakathāpariyāyena dhammassāpi ācariyabhāvo samudācarīyati "phalo ambo aphalo ca, te satthāro ubho mamā"tiādīsu viyāti āha "dhammassa antevāsiko"ti.
|
|
|
"Abhivādanā"tiādi paṇipātassa atthadassanaṃ.
|
|
|
Buddhādīnaṃyevāti avadhāraṇassa attasanniyyātanādīsupi sīhagatikavasena adhikāro veditabbo.
|
|
|
Evañhi tadaññanivattanaṃ kataṃ hotīti.
|
|
|
"Imesañhī"tiādi catudhā pavattanassa samatthanaṃ, kāraṇadassanaṃ vā.
|
|
|
Evaṃ attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṃ "apicā"tiādi āraddhaṃ, etena attasanniyyātanatapparāyaṇatādīnaṃ catunnaṃ pariyāyantarehipi attasanniyyātanatapparāyaṇatādi katameva hoti atthassa abhinnattā yathā taṃ "sikkhāpaccakkhānaabhūtārocanānī"ti dasseti.
|
|
|
Jīvitapariyantikanti bhāvanapuṃsakavacanaṃ, yāvajīvaṃ gacchāmīti attho.
|
|
|
Mahākassapo kira sayameva pabbajitavesaṃ gahetvā mahātitthabrāhmaṇagāmato nikkhamitvā gacchanto tigāvutamaggaṃ paccuggamanaṃ katvā antarā ca rājagahaṃ, antarā ca nāḷandaṃ bahuputtakanigrodharukkhamūle ekakameva nisinnaṃ bhagavantaṃ passitvā "ayaṃ bhagavā arahaṃ sammāsambuddho"ti ajānantoyeva "satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya"ntiādinā (saṃ. ni. 2.154) saraṇagamanamakāsi.
|
|
|
Tena vuttaṃ "mahākassapassa saraṇagamanaṃ viyā"ti.
|
|
|
Vitthāro kassapasaṃyuttaṭṭhakathāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) gahetabbo.
|
|
|
Tattha satthārañcavatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ satthāraṃ passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ.
|
|
|
Na hi me ito aññena satthārā bhavituṃ sakkā.
|
|
|
Sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammāpaṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ nāma passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ.
|
|
|
Na hi me ito aññena sugatena bhavituṃ sakkā.
|
|
|
Sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammā sāmañca saccāni buddhattā sammāsambuddhaṃ nāma passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ, na hi me ito aññena sammāsambuddhena bhavituṃ sakkāti ayamettha aṭṭhakathā.
|
|
|
Sabbattha ca-saddo, vata-saddo ca padapūraṇamattaṃ, ce-saddena vā bhavitabbaṃ "sace"ti aṭṭhakathāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) vuttattā.
|
|
|
Vata-saddo ca passitukāmatāya ekaṃsatthaṃ dīpetītipi yujjati.
|
|
|
"So aha"ntiādi suttanipāte āḷavakasutte.
|
|
|
Tattha kiñcāpi maggeneva tassa saraṇagamanamāgataṃ, sotāpannabhāvadassanatthaṃ, pana pasādānurūpadassanatthañca evaṃ vācaṃ bhindatīti tadaṭṭhakathāyaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.181) vuttaṃ.
|
|
|
Gāmā gāmanti aññasmā devagāmā aññaṃ devagāmaṃ, devatānaṃ vā khuddakaṃ, mahantañca gāmantipi attho.
|
|
|
Purā puranti etthāpi eseva nayo.
|
|
|
Dhammassa ca sudhammatanti buddhassa subuddhataṃ, dhammassa sudhammataṃ, saṅghassa suppaṭipannatañca abhitthavitvāti saha samuccayena, pāṭhasesena ca attho, sambuddhaṃ namassamāno dhammaghosako hutvā vicarissāmīti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Āḷavakādīnanti ādi-saddena sātāgirahemavatādīnampi saṅgaho.
|
|
|
Nanu ca ete āḷavakādayo adhigatamaggattā maggeneva āgatasaraṇagamanā, kasmā tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti?
|
|
|
Maggenāgatasaraṇagamanehipi tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā.
|
|
|
"So ahaṃ vicarissāmi - pe - sudhammataṃ, (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194) te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ - pe - sudhammata"nti (su. ni. 182) ca hi etehi tapparāyaṇatākāro pavedito.
|
|
|
Tasmā saraṇagamanavisesamanapekkhitvā pavedanākāramattaṃ upadisantena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Athāti "kathaṃ kho brāhmaṇo hotī"tiādinā puṭṭhassa aṭṭhavidhapañhassa "pubbenivāsaṃ yo vedī"tiādinā byākaraṇapariyosānakāle.
|
|
|
Idañhi majjhimapaṇṇāsake brahmāyusutte (ma. ni. 2.394) paricumbatīti pariphusati.
|
|
|
Parisambāhatīti parimajjati.
|
|
|
Evampi paṇipāto daṭṭhabboti evampi paramanipaccakārena paṇipāto daṭṭhabbo.
|
|
|
So panesāti paṇipāto.
|
|
|
Ñāti - pe - vasenāti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena, dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṃ yojetabbaṃ dvandaparato suyyamānattā.
|
|
|
Tattha ñātivasenāti ñātibhāvavasena.
|
|
|
Bhāvappadhānaniddeso hi ayaṃ, bhāvalopaniddeso vā tabbhāvasseva adhippetattā.
|
|
|
Evaṃ sesesupi paṇipātapadena cetesaṃ sambandho tabbasena paṇipātassa catubbidhattā.
|
|
|
Tenāha "dakkhiṇeyyapaṇipātenā"ti, dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipātenevāti attho.
|
|
|
Itarehīti ñātibhāvādihetukehi paṇipātehi.
|
|
|
"Seṭṭhavasenevā"tiādi tassevatthassa samatthanaṃ.
|
|
|
Idāni "na itarehī"tiādinā vuttameva atthattayaṃ yathākkamaṃ vitthārato dassetuṃ "tasmā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
"Sākiyo vā"ti pitupakkhato ñātikuladassanaṃ, "koliyo vā"ti pana mātupakkhato.
|
|
|
Vandatīti paṇipātassa upalakkhaṇavacanaṃ.
|
|
|
Rājapūjitoti rājūhi, rājūnaṃ vā pūjito yathā "gāmapūjito"ti.
|
|
|
Pūjāvacanapayoge hi kattari sāmivacanamicchanti saddavidū.
|
|
|
Bhagavatoti bodhisattabhūtassa, buddhabhūtassa vā bhagavato.
|
|
|
Uggahitanti sikkhitasippaṃ.
|
|
|
"Catudhā"tiādi siṅgālovādasutte (dī. ni. 3.265) gharamāvasanti ghare vasanto, kammappavacanīyayogato cettha bhummatthe upayogavacanaṃ.
|
|
|
Kammaṃ payojayeti kasivāṇijjādikammaṃ payojeyya.
|
|
|
Kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājādivasena āpadāpi uppajjati, tasmā "āpadāsu uppannāsu bhavissatī"ti evaṃ manasi katvā nidhāpeyyāti āha "āpadāsu bhavissatī"ti.
|
|
|
Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu "ekena bhoge bhuñjeyyā"ti vuttakoṭṭhāsatoyeva gahetvā bhikkhūnampi kapaṇaddhikādīnampi dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitakādīnampi vetanaṃ dātabbanti ayaṃ bhogapariggahaṇānusāsanī, evarūpaṃ anusāsaniṃ uggahetvāti attho.
|
|
|
Idañhi diṭṭhadhammikaṃyeva sandhāya vadati, samparāyikaṃ, pana niyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsisantopi dakkhiṇeyyapaṇipātameva karoti nāmāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
"Yo panā"tiādi "seṭṭhavaseneva - pe - gaṇhātī"ti vuttassatthassa vitthāravacanaṃ.
|
|
|
"Eva"ntiādi pana "seṭṭhavasena ca bhijjatī"ti vuttassa byatirekadassanaṃ.
|
|
|
Atthavasā liṅgavibhattivipariṇāmoti katvā gahitasaraṇāya upāsikāya vātipi yojetabbaṃ.
|
|
|
Evamīdisesu.
|
|
|
Pabbajitampīti pi-saddo sambhāvanatthoti vuttaṃ "pageva apabbajita"nti.
|
|
|
Saraṇagamanaṃ na bhijjati seṭṭhavasena avanditattā.
|
|
|
Tathāti anukaḍḍhanatthe nipāto "saraṇagamanaṃ na bhijjatī"ti.
|
|
|
Raṭṭhapūjitattāti raṭṭhe, raṭṭhavāsīnaṃ vā pūjitattā.
|
|
|
Tayidaṃ bhayavasena vanditabbabhāvasseva samatthanaṃ, na tu abhedassa kāraṇadassanaṃ, tassa pana kāraṇaṃ seṭṭhavasena avanditattāti veditabbaṃ.
|
|
|
Vuttañhi "seṭṭhavasena ca bhijjatī"ti.
|
|
|
Seṭṭhavasenāti loke aggadakkhiṇeyyatāya seṭṭhabhāvavasenāti attho.
|
|
|
Tenāha "ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyoti vandatī"ti.
|
|
|
Titthiyampi vandato na bhijjati, pageva itaraṃ.
|
|
|
Saraṇagamanappabhedoti saraṇagamanavibhāgo, tabbibhāgasambandhato cettha sakkā abhedopi sukhena dassetunti abhedadassanaṃ kataṃ.
|
|
|
Ariyamaggo eva lokuttarasaraṇagamananti cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalabhāvena vuttāni.
|
|
|
Sabbadukkhakkhayoti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho nibbānaṃ.
|
|
|
Ettha ca kammasadisaṃ vipākaphalaṃ, tabbiparītaṃ ānisaṃsaphalanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Yathā hi sālibījādīnaṃ phalāni taṃsadisāni vipakkāni nāma honti, vipākaniruttiñca labhanti, na mūlaṅkurapattakkhandhanāḷāni, evaṃ kusalākusalānaṃ phalāni arūpadhammabhāvena, sārammaṇabhāvena ca sadisāni vipakkāni nāma honti, vipākaniruttiñca labhanti, na tadaññāni kammanibbattānipi kammaasadisāni, tāni pana ānisaṃsāni nāma honti, ānisaṃsaniruttimattañca labhantīti.
|
|
|
"Vuttañheta"ntiādinā dhammapade aggidattabrāhmaṇavatthupāḷimāharitvā dasseti.
|
|
|
Yo cāti ettha ca-saddo byatireke, yo panāti attho.
|
|
|
Tatrāyamadhippāyo – byatirekatthadīpane yadi "bahuṃ ve saraṇaṃ yanti, pabbatāni vanāni cā"tiādinā (dha. pa. 188) vuttaṃ khemaṃ saraṇaṃ na hoti, na uttamaṃ saraṇaṃ, etañca saraṇamāgamma sabbadukkhā na pamuccati, evaṃ sati kiṃ nāma vatthu khemaṃ saraṇaṃ hoti, uttamaṃ saraṇaṃ, kiṃ nāma vatthuṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccatīti ce?
|
|
|
Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato - pe -
|
|
|
Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;
|
|
|
Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatīti. (dha. pa. 190-92);
|
|
|
Evamīdisesu.
|
|
|
Lokiyassa saraṇagamanassa aññatitthiyāvandanādinā kuppanato, calanato ca akuppaṃ acalaṃ lokuttarameva saraṇagamanaṃ pakāsetuṃ "cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī"ti vuttaṃ.
|
|
|
Vācāsiliṭṭhatthañcettha sammāsaddassa rassattaṃ.
|
|
|
"Dukkha"ntiādi "cattāri ariyasaccānī"ti vuttassa sarūpadassanaṃ.
|
|
|
Dukkhassa ca atikkamanti dukkhanirodhaṃ.
|
|
|
Dukkhūpasamagāminanti dukkhanirodhagāmiṃ.
|
|
|
"Eta"nti "cattāri - pe - passatī"ti (dha. pa. 190) evaṃ vuttaṃ lokuttarasaraṇagamanasaṅkhātaṃ ariyasaccadassanaṃ.
|
|
|
Kho-saddo avadhāraṇattho padattayepi yojetabbo.
|
|
|
Niccato anupagamanādivasenāti "nicca"nti aggahaṇādivasena, itinā niddisitabbehi to-saddamicchanti saddavidū.
|
|
|
"Vuttañheta"ntiādinā ñāṇavibhaṅgādīsu (ma. ni. 3.126; a. ni. 1.268) āgataṃ pāḷiṃ sādhakabhāvena āharati.
|
|
|
Aṭṭhānanti janakahetupaṭikkhepo.
|
|
|
Anavakāsoti paccayahetupaṭikkhepo.
|
|
|
Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati.
|
|
|
Yanti yena kāraṇena.
|
|
|
Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno.
|
|
|
Kañci saṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu ekampi saṅkhāraṃ.
|
|
|
Niccato upagaccheyyāti "nicco"ti gaṇheyya.
|
|
|
Sukhato upagaccheyyāti "ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā"ti (dī. ni. 1.76) evaṃ attadiṭṭhivasena "sukho"ti gaṇheyya, diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamatthaṃ mattahatthiparittāsito cokkhabrāhmaṇo viya ukkārabhūmiṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati.
|
|
|
Attavāre kasiṇādipaṇṇattisaṅgahaṇatthaṃ "saṅkhāra"nti avatvā "dhamma"nti vuttaṃ.
|
|
|
Yathāha parivāre –
|
|
|
"Aniccā sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā;
|
|
|
Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā"ti. (pari. 257);
|
|
|
Imesu pana tīsupi vāresu ariyasāvakassa catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo, tebhūmakavaseneva vā.
|
|
|
Yaṃ yañhi puthujjano "niccaṃ sukhaṃ attā"ti gāhaṃ gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako "aniccaṃ dukkhaṃ anattā"ti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.
|
|
|
"Mātara"ntiādīsu janikā mātā, janako pitā, manussabhūto khīṇāsavo arahāti adhippeto.
|
|
|
Kiṃ pana ariyasāvako tehi aññampi pāṇaṃ jīvitā voropeyyāti?
|
|
|
Etampi aṭṭhānameva.
|
|
|
Cakkavattirajjasakajīvitahetupi hi so taṃ jīvitā na voropeyya, tathāpi puthujjanabhāvassa mahāsāvajjatādassanatthaṃ ariyabhāvassa ca balavatāpakāsanatthaṃ evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Paduṭṭhacittoti vadhakacittena padūsanacitto, padūsitacitto vā.
|
|
|
Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya.
|
|
|
Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ saṅghaṃ pañcahi kāraṇehi bhindeyya, vuttañhetaṃ "pañcahupāli ākārehi saṅgho bhijjati kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā"ti (pari. 458) aññaṃ satthāranti ito aññaṃ titthakaraṃ "ayaṃ me satthā"ti evaṃ gaṇheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho.
|
|
|
Bhavasampadāti sugatibhavena sampadā, idaṃ vipākaphalaṃ.
|
|
|
Bhogasampadāti manussabhogadevabhogehi sampadā, idaṃ pana ānisaṃsaphalaṃ.
|
|
|
"Vuttañheta"ntiādinā devatāsaṃyuttādipāḷiṃ (saṃ. ni. 1.37) sādhakabhāvena dasseti.
|
|
|
Gatāseti ettha se-iti nipātamattaṃ.
|
|
|
Na te gamissanti apāyabhūminti te buddhaṃ saraṇaṃ gatā tannimittaṃ apāyaṃ na gamissanti.
|
|
|
Mānusanti ca gāthābandhavasena visaññoganiddeso, manussesu jātanti attho.
|
|
|
Devakāyanti devasaṅghaṃ, devapuraṃ vā "devānaṃ kāyo samūho etthā"ti katvā.
|
|
|
"Aparampī"tiādinā saḷāyatanavagge moggallānasaṃyutte (saṃ. ni. 4.341) āgataṃ aññampi phalamāha, aparampi phalaṃ mahāmoggallānattherena vuttanti attho.
|
|
|
Aññe deveti asaraṇaṅgate deve.
|
|
|
Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi.
|
|
|
"Dibbenā"tiādi tassarūpadassanaṃ.
|
|
|
Adhigaṇhantīti abhibhavanti atikkamitvā tiṭṭhanti.
|
|
|
"Esa nayo"ti iminā "sādhu kho devānaminda dhammasaraṇagamanaṃ hotī"ti (saṃ. ni. 4.341) suttapadaṃ atidisati.
|
|
|
Velāmasuttaṃ nāma aṅguttaranikāye navanipāte jātigottarūpabhogasaddhāpaññādīhi mariyādavelātikkantehi uḷārehi guṇehi samannāgatattā velāmanāmakassa bodhisattabhūtassa caturāsītisahassarājūnaṃ ācariyabrāhmaṇassa dānakathāpaṭisaññuttaṃ suttaṃ (a. ni. 9.20) tattha hi karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhyānaṃ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇa hiraññapūrānaṃ, sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitānaṃ, caturāsītiyā hatthisahassānaṃ caturāsītiyā assasahassānaṃ, caturāsītiyā rathasahassānaṃ, caturāsītiyā dhenusahassānaṃ, caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato sataṃsotāpannānaṃ dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalataranti ayamattho pakāsito.
|
|
|
Vuttañhetaṃ –
|
|
|
"Yaṃ gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ, yo ca sataṃ diṭṭhisampannānaṃ bhojeyya, yo cekaṃ sakadāgāmiṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara"ntiādi (a. ni. 9.20).
|
|
|
Iminā ca ukkaṭṭhaparicchedato lokuttarasseva saraṇagamanassa phalaṃ dassitanti veditabbaṃ.
|
|
|
Tathā hi velāmasuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ "saraṇaṃ gaccheyyāti ettha maggenāgataṃ anivattanasaraṇaṃ adhippetaṃ, apare panāhu 'attānaṃ niyyātetvā dinnattā saraṇagamanaṃ tato mahapphalatara'nti vutta"nti (a. ni. aṭṭha. 3.9.20) kūṭadantasuttaṭṭhakathāyaṃ pana vakkhati "yasmā ca saraṇagamanaṃ nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññakammaṃ saggasampattiṃ deti, tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabba"nti (dī. ni. aṭṭha. 1.350, 351) iminā pana nayena lokiyassāpi saraṇagamanassa phalaṃ idha dassitamevāti gahetabbaṃ.
|
|
|
Ācariyadhammapālattherenapi (dī. ni. ṭī. 1.250) hi ayamevattho icchitoti viññāyati idha ceva aññāsu ca majjhimāgamaṭīkādīsu avisesatoyeva vuttattā, ācariyasāriputtattherenāpi ayamattho abhimato siyā sāratthadīpaniyaṃ, (sārattha. ṭī. verañjakaaṇḍavaṇṇanā.15) aṅguttaraṭīkāyañca tadubhayasādhāraṇavacanato.
|
|
|
Apare pana vadanti "kūṭadantasuttaṭṭhakathāyampi (dī. ni. ṭī. 1.249) lokuttarasseva saraṇagamanassa phalaṃ vutta"nti, tadayuttameva tathā avuttattā.
|
|
|
"Yasmā - pe - detī"ti hi tadubhayasādhāraṇakāraṇavasena tadubhayassāpi phalaṃ tattha vuttanti.
|
|
|
Velāmasuttādīnanti ettha ādisaddena (a. ni. 4.34; itivu. 90) aggappasādasuttachattamāṇavakavimānādīnaṃ (vi. va. 886 ādayo) saṅgaho daṭṭhabbo.
|
|
|
Aññāṇaṃ nāma vatthuttayassa guṇānamajānanaṃ tattha sammoho.
|
|
|
Saṃsayo nāma "buddho nu kho, na nu kho"tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 2.216) vicikicchā.
|
|
|
Micchāñāṇaṃ nāma vatthuttayassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho.
|
|
|
Ādisaddena anādarāgāravādīnaṃ saṅgaho.
|
|
|
Saṃkilissatīti saṃkiliṭṭhaṃ malīnaṃ bhavati.
|
|
|
Na mahājutikantiādipi saṃkilesapariyāyo eva.
|
|
|
Tattha na mahājutikanti na mahujjalaṃ, aparisuddhaṃ apariyodātanti attho.
|
|
|
Na mahāvipphāranti na mahānubhāvaṃ, apaṇītaṃ anuḷāranti attho.
|
|
|
Sāvajjoti taṇhādiṭṭhādivasena sadoso.
|
|
|
Tadeva phalavasena vibhāvetuṃ "aniṭṭhaphalo"ti vuttaṃ, sāvajjattā akantiphalo hotīti attho.
|
|
|
Lokiyasaraṇagamanaṃ sikkhāsamādānaṃ viya agahitakālaparicchedaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedo, so ca taṇhādiṭṭhādivirahitattā adosoti āha "anavajjo kālakiriyāya hotī"ti.
|
|
|
Soti anavajjo saraṇagamanabhedo.
|
|
|
Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hoti, pageva aniṭṭhaphalo avipākattā.
|
|
|
Na hi taṃ akusalaṃ hoti, atha kho bhedanamattanti adhippāyo.
|
|
|
Bhavantarepīti aññasmimpi bhave.
|
|
|
Dharasaddassa dvikammikattā "upāsaka"nti idampi kammameva, tañca kho ākāraṭṭhāneti atthamattaṃ dassetuṃ "upāsako ayanti evaṃdhāretū"ti vuttaṃ.
|
|
|
Dhāretūti ca upadhāretūti attho.
|
|
|
Upadhāraṇañcettha jānanamevāti dasseti "jānātū"ti iminā.
|
|
|
Upāsakavidhikosallatthanti upāsakabhāvavidhānakosallatthaṃ.
|
|
|
Ko upāsakoti sarūpapucchā, kiṃ lakkhaṇo upāsako nāmāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
Kasmāti hetupucchā, kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti adhippāyo.
|
|
|
Tenāha "kasmā upāsakoti vuccatī"ti.
|
|
|
Saddassa hi abhidheyye pavattinimittameva tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ.
|
|
|
Kimassa sīlanti vatasamādānapucchā, kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena vatasamādānenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho.
|
|
|
Ko ājīvoti kammasamādānapucchā, ko assa sammāājīvo, kena kammasamādānena assa ājīvo sambhavatīti pucchati, so pana micchājīvassa parivajjanena hotīti micchājīvopi vibhajīyati.
|
|
|
Kā vipattīti tadubhayesaṃ vippaṭipattipucchā, kā assa upāsakassa sīlassa, ājīvassa ca vipattīti attho.
|
|
|
Sāmaññaniddiṭṭhe hi sati anantarasseva vidhi vā paṭisedho vāti anantarassa gahaṇaṃ.
|
|
|
Kā sampattīti tadubhayesameva sammāpaṭipattipucchā, kā assa upāsakassa sīlassa, ājīvassa ca sampattīti vuttanayena attho.
|
|
|
Sarūpavacanatthādisaṅkhātena pakārena kiratīti pakiṇṇaṃ, tadeva pakiṇṇakaṃ, anekākārena pavattaṃ atthavinicchayanti attho.
|
|
|
Yo kocīti khattiyabrāhmaṇādīsu yo koci, iminā padena akāraṇamettha jātiādivisesoti dasseti, "saraṇagato"ti iminā pana saraṇagamanamevettha pamāṇanti.
|
|
|
"Gahaṭṭho"ti ca iminā āgārikesveva upāsakasaddo niruḷho, na pabbajjūpagatesūti.
|
|
|
Tamatthaṃ mahāvaggasaṃyutte mahānāmasuttena (saṃ. ni. 5.1033) sādhento "vuttañheta"ntiādimāha.
|
|
|
Tattha yatoti buddhādisaraṇagamanato.
|
|
|
Mahānāmāti attano cūḷapituno sukkodanassa puttaṃ mahānāmaṃ nāma sakyarājānaṃ bhagavā ālapati.
|
|
|
Ettāvatāti ettakena buddhādisaraṇagamanena upāsako nāma hoti, na jātiādīhi kāraṇehīti adhippāyo.
|
|
|
Kāmañca tapussabhallikānaṃ viya dvevācikaupāsakabhāvopi atthi, so pana tadā vatthuttayābhāvato kadāciyeva hotīti sabbadā pavattaṃ tevācikaupāsakabhāvaṃ dassetuṃ "saraṇagato"ti vuttaṃ.
|
|
|
Tepi hi pacchā tisaraṇagatā eva, na cettha sambhavati aññaṃ paṭikkhipitvā ekaṃ vā dve vā saraṇagato upāsako nāmāti imamatthampi ñāpetuṃ evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Upāsanatoti teneva saraṇagamanena, tattha ca sakkaccakāritāya gāravabahumānādiyogena payirupāsanato, iminā katvatthaṃ dasseti.
|
|
|
Tenāha "so hī"tiādi.
|
|
|
Veramaṇiyoti ettha veraṃ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṃ, tassa maṇanato hananato vināsanato veramaṇiyo nāma, pañca viratiyo viratipadhānattā tassa sīlassa.
|
|
|
Tathā hi udāhaṭe mahānāmasutte vuttaṃ "pāṇātipātā paṭivirato hotī"tiādi (saṃ. ni. 5.1033) "yathāhā"tiādinā sādhakaṃ, sarūpañca dasseti yathā taṃ uyyānapālassa ekeneva udakapatiṭṭhānapayogena ambasecanaṃ, garusinānañca.
|
|
|
Yathāha ambavimāne (vi. va. 1151 ādayo) –
|
|
|
"Ambo ca sitto samaṇo ca nhāpito,
|
|
|
Mayā ca puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ;
|
|
|
Iti so pītiyā kāyaṃ, sabbaṃ pharati attano"ti.
|
|
|
["Ambo ca siñcato āsi, samaṇo ca nahāpito;
|
|
|
Bahuñca puññaṃ pasutaṃ, aho saphalaṃ jīvita"nti. (idha ṭīkāyaṃ mūlapāṭho)]
|
|
|
Evamīdisesu.
|
|
|
Ettāvatāti ettakena pañcaveraviratimattena.
|
|
|
Micchāvaṇijjāti ayuttavaṇijjā, na sammāvaṇijjā, asāruppavaṇijjakammānīti attho.
|
|
|
Pahāyāti akaraṇeneva pajahitvā.
|
|
|
Dhammenāti dhammato anapetena, tena micchāvaṇijjakammena ājīvanato aññampi adhammikaṃ ājīvanaṃ paṭikkhipati.
|
|
|
Samenāti avisamena, tena kāyavisamādiduccaritaṃ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena ājīvanaṃ dasseti.
|
|
|
"Vuttañheta"ntiādinā pañcaṅguttarapāḷimāharitvā sādhakaṃ, sarūpañca dasseti.
|
|
|
Vāṇijānaṃ ayanti vaṇijjā, yassa kassaci vikkayo, itthiliṅgapadametaṃ.
|
|
|
Satthavaṇijjāti āvudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ paṭilabhitvā vā tassa vikkayo.
|
|
|
Sattavaṇijjāti manussavikkayo.
|
|
|
Maṃsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo.
|
|
|
Majjavaṇijjāti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo.
|
|
|
Visavaṇijjāti visaṃ yojetvā, saṅgahetvā vā tassa vikkayo.
|
|
|
Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyāti vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato, visavaṇijjā parūpaghātakāraṇato.
|
|
|
Tassevāti yathāvuttassa pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjādippahānalakkhaṇassa ājīvassa ca paṭiniddeso.
|
|
|
Vipattīti bhedo, pakopo ca.
|
|
|
Evaṃ sīlaājīvavipattivasena upāsakassa vipattiṃ dassetvā assaddhiyādivasenapi dassento "apicā"tiādimāha.
|
|
|
Yāyāti assaddhiyādivippaṭipattiyā.
|
|
|
Caṇḍāloti nīcadhammajātikaṭṭhena upāsakacaṇḍālo.
|
|
|
Malanti malīnaṭṭhena upāsakamalaṃ.
|
|
|
Patikiṭṭhoti lāmakaṭṭhena upāsakanihīno.
|
|
|
Sāpissāti sāpi assaddhiyādivippaṭipatti assa upāsakassa vipattīti veditabbā.
|
|
|
Kā panāyanti vuttaṃ "te cā"tiādi.
|
|
|
Upāsakacaṇḍālasuttaṃ, (a. ni. 5.175) upāsakaratanasuttañca pañcaṅguttare.
|
|
|
Tattha buddhādīsu, kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo micchāvimokkho assaddhiyaṃ, tena samannāgato assaddho.
|
|
|
Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena dussīlo.
|
|
|
"Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī"ti evaṃ bālajanaparikappitena kotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko.
|
|
|
Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati no kammanti kammassakataṃ no pattiyāyati.
|
|
|
Ito ca bahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye.
|
|
|
Ca-saddo aṭṭhānapayutto, sabbattha "assaddho"tiādīsu yojetabbo.
|
|
|
Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati.
|
|
|
Tatthāti bahiddhā bāhirakasamaye.
|
|
|
Pubbakāraṃ karotīti paṭhamataraṃ dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ karoti, bāhirakasamaye paṭhamataraṃ kusalakiriyaṃ katvā pacchā sāsane karotīti vuttaṃ hotīti.
|
|
|
Tatthāti vā tesaṃ bāhirakānaṃ titthiyānantipi vadanti.
|
|
|
Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.
|
|
|
Assāti upāsakassa.
|
|
|
Sīlasampadāti yathāvuttena pañcaveramaṇilakkhaṇena sīlena sampadā.
|
|
|
Ājīvasampadāti pañcamicchāvaṇijjādippahānalakkhaṇena ājīvena sampadā.
|
|
|
Evaṃ sīlasampadāājīvasampadāvasena upāsakassa sampattiṃ dassetvā saddhādivasenapi dassento "ye cassā"tiādimāha.
|
|
|
Ye ca pañca dhammā, tepi assa sampattīti yojanā.
|
|
|
Dhammehīti guṇehi.
|
|
|
Catunnaṃ parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ upāsakaratanaṃ.
|
|
|
Guṇasobhākittisaddasugandhatādīhi upāsakova padumaṃ upāsakapadumaṃ.
|
|
|
Tathā upāsakapuṇḍarīkaṃ.
|
|
|
Sesaṃ vipattiyaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.
|
|
|
Nigaṇṭhīnanti nigaṇṭhasamaṇīnaṃ.
|
|
|
Ādimhīti paṭhamatthe.
|
|
|
Ucchagganti ucchuaggaṃ ucchukoṭi.
|
|
|
Tathā veḷagganti etthāpi.
|
|
|
Koṭiyanti pariyantakoṭiyaṃ, pariyantattheti attho.
|
|
|
Ambilagganti ambilakoṭṭhāsaṃ.
|
|
|
Tathā tittakagganti etthāpi.
|
|
|
Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena "imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ nāma phalaṃ pāpuṇātī"tiādinā taṃtaṃvasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho.
|
|
|
Pariveṇaggenāti etthāpi eseva nayo.
|
|
|
Aggeti ettha upayogavacanassa ekārādeso, vacanavipallāso vā, katvā-saddo ca sesoti vuttaṃ "ādiṃ katvā"ti.
|
|
|
Bhāvatthe tā-saddoti dasseti "ajjabhāva"nti iminā, ajjabhāvo ca nāma tasmiṃ dhammassavanasamaye dharamānakatāpāpuṇakabhāvo.
|
|
|
Tadā hi taṃ nissayavasena dharamānataṃ nimittaṃ katvā taṃdivasanissitaaruṇuggamanato paṭṭhāya yāva puna aruṇuggamanā etthantare ajjasaddo pavattati, tasmā tasmiṃ samaye dharamānakatāsaṅkhātaṃ ajjabhāvaṃ ādiṃ katvāti attho daṭṭhabbo.
|
|
|
Ajjatanti vā ajjaicceva attho tā-saddassa sakatthavuttito yathā "devatā"ti, ayaṃ ācariyānaṃ mati.
|
|
|
Evaṃ paṭhamakkharena dissamānapāṭhānurūpaṃ atthaṃ dassetvā idāni tatiyakkharena dissamānapāṭhānurūpaṃ atthaṃ dassetuṃ "ajjadaggeti vā pāṭho"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
Āgamamattattā dakāro padasandhikaro.
|
|
|
Ajjāti hi nepātikamidaṃ padaṃ.
|
|
|
Tenāha "ajja agganti attho"ti.
|
|
|
"Pāṇo"ti idaṃ paramatthato jīvitindriye eva, "pāṇupeta"nti ca karaṇattheneva samāsoti ñāpetuṃ "yāva me jīvitaṃ pavattati, tāvaupeta"nti āha.
|
|
|
Upeti upagacchatīti hi upeto, pāṇehi karaṇabhūtehi upeto pāṇupetoti attho ācariyehi abhimato.
|
|
|
Iminā ca "pāṇupetanti idaṃ padaṃ tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikatādassana"nti imamatthaṃ vibhāveti.
|
|
|
"Pāṇupeta"nti hi iminā yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upeto, upento ca na vācāmattena, na ca ekavāraṃ cittuppādamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasena yāvajīvaṃ upetoti āpāṇakoṭikatā dassitā.
|
|
|
"Tīhi - pe - gata"nti idaṃ "saraṇaṃ gata"nti etassa atthavacanaṃ.
|
|
|
"Anaññasatthuka"nti idaṃ pana antogadhāvadhāraṇena, aññatthāpohanena ca nivattetabbatthadassanaṃ.
|
|
|
Ekacco kappiyakārakasaddassa attho upāsakasaddassa vacanīyopi bhavatīti vuttaṃ "upāsakaṃ kappiyakāraka"nti, attasanniyyātanasaraṇagamanaṃ vā sandhāya evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Evaṃ "pāṇupeta"nti iminā nītatthato dassitaṃ tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassetvā evaṃ vadanto panesa rājā "jīvitena saha vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanaṃ rakkhāmī"ti adhippāyaṃ vibhāvetīti neyyatthato vibhāvitaṃ tassa rañño adhippāyaṃ vibhāvento "ahañhī"tiādimāha.
|
|
|
Tattha hi-saddo samatthane, kāraṇatthe vā, tena imāya yuttiyā, iminā vā kāraṇena upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretūti ayamattho pakāsito.
|
|
|
Accayanaṃ sādhumariyādaṃ atikkamma madditvā pavattanaṃ accayo, kāyikādiajjhācārasaṅkhāto dosoti āha "aparādho"ti, acceti abhibhavitvā pavattati etenāti vā accayo, kāyikādivītikkamassa pavattanako akusaladhammasaṅkhāto doso eva, so ca aparajjhati etenāti aparādhoti vuccati.
|
|
|
So hi aparajjhantaṃ purisaṃ abhibhavitvā pavattati.
|
|
|
Tenāha "atikkamma abhibhavitvā pavatto"ti.
|
|
|
Dhammanti dasarājadhammaṃ.
|
|
|
Vitthāro panetassa mahāhaṃsajātakādīhi vibhāvetabbo.
|
|
|
Caratīti ācarati karoti.
|
|
|
Dhammenevāti dhammato anapeteneva, anapetakusaladhammenevāti attho.
|
|
|
Tenāha "na pitughātanādinā adhammenā"ti.
|
|
|
"Paṭiggaṇhātū"ti etassa adhivāsanaṃ sampaṭicchatūti saddato attho, adhippāyato pana atthaṃ dassetuṃ "khamatū"ti vuttaṃ.
|
|
|
Puna akaraṇamettha saṃvaroti dasseti "puna evarūpassā"tiādinā.
|
|
|
"Aparādhassā"tiādi aññamaññaṃ vevacanaṃ.
|
|
|
251."Yathādhammo ṭhito, tathevā"ti imināpi yathā-saddassa anurūpatthamāha, sādhusamāciṇṇakusaladhammānurūpanti attho.
|
|
|
Paṭisaddassa anatthakataṃ dasseti "karosī"ti iminā.
|
|
|
Paṭikammaṃ karosītipi vadanti.
|
|
|
Yathādhammaṃ paṭikaraṇaṃ nāma katāparādhassa khamāpanamevāti āha "khamāpesīti vuttaṃ hotī"ti.
|
|
|
"Paṭiggaṇhāmā"ti etassa adhivāsanaṃ sampaṭicchāmāti atthaṃ dasseti "khamāmā"ti iminā.
|
|
|
Vuddhi hesāti ettha ha-kāro padasiliṭṭhatāya āgamo, hi-saddo vā nipātamattaṃ.
|
|
|
Esāti yathādhammaṃ paṭikiriyā, āyatiṃ saṃvarāpajjanā ca.
|
|
|
Tenāha "yo accayaṃ - pe - āpajjatī"ti.
|
|
|
Sadevakena lokena "saraṇa"nti araṇīyato upagantabbato tathāgato ariyo nāmāti vuttaṃ "buddhassa bhagavato"ti.
|
|
|
Vineti satte etenāti vinayo, sāsanaṃ.
|
|
|
Vaddhati saggamokkhasampatti etāyāti vuddhi.
|
|
|
Katamā pana sā, yā "esā"ti niddiṭṭhā vuddhīti codanamapanetuṃ "yo accaya"ntiādi vuttanti sambandhaṃ dasseti "katamā"tiādinā, yā ayaṃ saṃvarāpajjanā, sā "esā"ti niddiṭṭhā vuddhi nāmāti attho.
|
|
|
"Yathādhammaṃ paṭikarotī"ti idaṃ āyatiṃ saṃvarāpajjanāya pubbakiriyādassananti viññāpanatthaṃ "yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā"ti vuttaṃ.
|
|
|
Esā hi ācariyānaṃ pakati, yadidaṃ yena kenaci pakārena adhippāyantaraviññāpanaṃ, etapadena pana tassāpi paṭiniddeso sambhavati "yathādhammaṃ paṭikarotī" tipi paṭiniddisitabbassa dassanato.
|
|
|
Keci pana "yathādhammaṃ paṭikarotī'ti idaṃ pubbakiriyāmattasseva dassanaṃ, na paṭiniddisitabbassa.
|
|
|
'Āyatiñca saṃvaraṃ āpajjatī'ti idaṃ pana paṭiniddisitabbassevāti viññāpanatthaṃ evaṃ vutta"nti vadanti, tadayuttameva khamāpanassāpi vuddhihetubhāvena ariyūpavāde vuttattā.
|
|
|
Itarathā hi khamāpanābhāvepi āyatiṃ saṃvarāpajjanāya eva ariyūpavādāpagamanaṃ vuttaṃ siyā, na ca pana vuttaṃ, tasmā vuttanayeneva attho veditabboti.
|
|
|
Kasmā pana "yāya"ntiādinā dhammaniddeso dassito, nanu pāḷiyaṃ "yo accaya"ntiādinā puggalaniddeso katoti codanaṃ sodhetuṃ "desanaṃ panā"tiādi āraddhaṃ.
|
|
|
Puggalādhiṭṭhānaṃ karontoti puggalādhiṭṭhānadhammadesanaṃ karonto.
|
|
|
Puggalādhiṭṭhānāpi hi puggalādhiṭṭhānadhammadesanā, puggalādhiṭṭhānapuggaladesanāti duvidhā hoti.
|
|
|
Ayametthādhippāyo – kiñcāpi "vuddhi hesā"tiādinā dhammādhiṭṭhānadesanā āraddhā, tathāpi puna puggalādhiṭṭhānaṃ karontena "yo accaya"ntiādinā puggalādhiṭṭhānadesanā āraddhā desanāvilāsavasena, veneyyajjhāsayavasena cāti.
|
|
|
Tadubhayavaseneva hi dhammādhiṭṭhānādibhedena catubbidhā desanā.
|
|
|
252.Vacasāyatteti vacasā āyatte.
|
|
|
Vācāpaṭibandhatteti vadanti, taṃ "so hī"tiādinā viruddhaṃ viya dissati.
|
|
|
Vacasāyattheti pana vācāpariyosānattheti attho yutto osānakaraṇatthassa sāsaddassa vasena sāyasaddanipphattito yathā "dāyo"ti.
|
|
|
Evañhi samatthanavacanampi upapannaṃ hoti.
|
|
|
Gamanāya kataṃ vācāpariyosānaṃ katvā vuttattā tasmiṃyeva atthe vattatīti.
|
|
|
Handasaddañhi codanatthe, vacasaggatthe ca icchanti.
|
|
|
"Handa dāni bhikkhave āmantayāmī"tiādīsu (dī. ni. 2.218; saṃ. ni. 1.186) hi codanatthe, "handa dāni apāyāmī"tiādīsu (jā. 2.22.843) vacasaggatthe, vacasaggo ca nāma vācāvissajjanaṃ, tañca vācāpariyosānamevāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Dukkarakiccavasena bahukiccatāti āha "balavakiccā"ti.
|
|
|
"Avassaṃ kattabbaṃ kiccaṃ, itaraṃ karaṇīyaṃ.
|
|
|
Paṭhamaṃ vā kattabbaṃ kiccaṃ, pacchā kattabbaṃ karaṇīyaṃ.
|
|
|
Khuddakaṃ vā kiccaṃ, mahantaṃ karaṇīya"ntipi udānaṭṭhakathādīsu (udā. aṭṭha. 15) vuttaṃ.
|
|
|
Yaṃ-taṃ-saddānaṃ niccasambandhattā, gamanakālajānanato, aññakiriyāya ca anupayuttattā "tassa kālaṃ tvameva jānāsī"ti vuttaṃ.
|
|
|
Idaṃ vuttaṃ hoti "tayā ñātaṃ gamanakālaṃ tvameva ñatvā gacchāhī"ti.
|
|
|
Atha vā yathā kattabbakiccaniyojane "imaṃ jāna, imaṃ dehi, imaṃ āharā"ti (pāci. 88, 93) vuttaṃ, tathā idhāpi tayā ñātaṃ kālaṃ tvameva jānāsi, gamanavasena karohīti gamane niyojetīti dassetuṃ "tvameva jānāsī"ti pāṭhaseso vuttoti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
"Tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā"tiādi yathāsamāciṇṇaṃ pakaraṇādhigatamattaṃ dassetuṃ vuttaṃ.
|
|
|
Tattha padakkhiṇanti pakārato kataṃ dakkhiṇaṃ.
|
|
|
Tenāha "tikkhattu"nti.
|
|
|
Dasanakhasamodhānasamujjalanti dvīsu hatthesu jātānaṃ dasannaṃ nakhānaṃ samodhānena ekībhāvena samujjalantaṃ, tena dvinnaṃ karatalānaṃ samaṭṭhapanaṃ dasseti.
|
|
|
Añjalinti hatthapuṭaṃ.
|
|
|
Añjati byattiṃ pakāseti etāyāti añjali.
|
|
|
Añju-saddañhi byattiyaṃ, alipaccayañca icchanti saddavidū.
|
|
|
Abhimukhovāti sammukho eva, na bhagavato piṭṭhiṃ dassetvāti attho.
|
|
|
Pañcappatiṭṭhitavandanānayo vutto eva.
|
|
|
253.Imasmiṃyeva attabhāve vipaccanakānaṃ attano pubbe katakusalamūlānaṃ khaṇanena khato, tesameva upahananena upahato, padadvayenapi tassa kammāparādhameva dasseti pariyāyavacanattā padadvayassa.
|
|
|
Kusalamūlasaṅkhātapatiṭṭhābhedanena khatūpahatabhāvaṃ dassetuṃ "bhinnapatiṭṭho jāto"ti vuttaṃ.
|
|
|
Patiṭṭhā, mūlanti ca atthato ekaṃ.
|
|
|
Patiṭṭhahati sammattaniyāmokkamanaṃ etāyāti hi patiṭṭhā, tassa kusalūpanissayasampadā, sā kiriyāparādhena bhinnā vināsitā etenāti bhinnapatiṭṭho.
|
|
|
Tadeva vitthārento "tathā"tiādimāha.
|
|
|
Yathā kusalamūlasaṅkhātā attano patiṭṭhānajātā, tathā anena raññā attanāva attā khato khanitoti yojanā.
|
|
|
Khatoti hi idaṃ idha kammavasena siddhaṃ, pāḷiyaṃ pana kattuvasenāti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Padadvayassa pariyāyattā "upahato"ti idha na vuttaṃ.
|
|
|
"Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccatī"tiādi (mahāni. 209; cūḷani. 74) vacanato rāgadosamohāva idha rajo nāmāti vuttaṃ "rāgarajādivirahita"nti.
|
|
|
Vītasaddassa vigatapariyāyataṃ dasseti "vigatattā"ti iminā.
|
|
|
Dhammesu cakkhunti catusaccadhammesu pavattaṃ tesaṃ dassanaṭṭhena cakkhuṃ.
|
|
|
Dhammesūti vā heṭṭhimesu tīsu maggadhammesu.
|
|
|
Cakkhunti sotāpattimaggasaṅkhātaṃ ekaṃ cakkhuṃ, samudāyekadesavasena ādhāratthasamāsoyaṃ, na tu niddhāraṇatthasamāso.
|
|
|
So hi sāsanaganthesu, sakkataganthesu ca sabbattha paṭisiddhoti.
|
|
|
Dhammamayanti samathavipassanādhammena nibbattaṃ, iminā "dhammena nibbattaṃ cakkhu dhammacakkhū"ti atthamāha.
|
|
|
Apica dhammamayanti sīlāditividhadhammakkhandhoyeva maya-saddassa sakatthe pavattanato, anena "dhammoyeva cakkhu dhammacakkhū"ti atthamāha.
|
|
|
Aññesu ṭhānesūti aññesu suttapadesesu, etena yathāpāṭhaṃ tividhatthataṃ dasseti.
|
|
|
Idha pana sotāpattimaggassevetaṃ adhivacanaṃ, tasmimpi anadhigate aññesaṃ vattabbatāyeva abhāvatoti adhippāyo.
|
|
|
Idāni "khatāyaṃ bhikkhave rājā"tiādipāṭhassa suviññeyyamadhippāyaṃ dassento "idaṃ vuttaṃ hotī"tiādimāha.
|
|
|
Tattha nābhavissāti sace na abhavissatha, evaṃ satīti attho.
|
|
|
Atīte hi idaṃ kālātipattivacanaṃ, na anāgateti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Esa nayo sotāpattimaggaṃ patto abhavissāti etthāpi.
|
|
|
Nanu ca maggapāpuṇanavacanaṃ bhavissamānattā anāgatakālikanti?
|
|
|
Saccaṃ aniyamite, idha pana "idhevāsane nisinno"ti niyamitattā atītakālikamevāti veditabbaṃ.
|
|
|
Idañhi bhagavā rañño āsanā vuṭṭhāya acirapakkantasseva avocāti.
|
|
|
Pāpamittasaṃsaggenāti devadattena, devadattaparisāsaṅkhātena ca pāpamittena saṃsaggato.
|
|
|
Assāti sotāpattimaggassa.
|
|
|
"Evaṃ santepī"tiādinā pāṭhānāruḷhaṃ vacanāvasesaṃ dasseti.
|
|
|
Tasmāti saraṇaṃ gatattā muccissatīti sambandho.
|
|
|
"Mama ca sāsanamahantatāyā"ti pāṭho yutto, katthaci pana ca-saddo na dissati, tattha so luttaniddiṭṭhoti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Na kevalaṃ saraṇaṃ gatattāyeva muccissati, atha kho yattha esa pasanno, pasannākārañca karoti, tassa ca tividhassapi sāsanassa uttamatāyāti hi saha samuccayena attho adhippetoti.
|
|
|
"Yathā nāmā"tiādi dukkarakammavipākato sukarena muccanena upamādassanaṃ.
|
|
|
Kocīti koci puriso.
|
|
|
Kassacīti kassaci purisassa, "vadha"nti ettha bhāvayoge kammatthe sāmivacanaṃ.
|
|
|
Pupphamuṭṭhimattena daṇḍenāti pupphamuṭṭhimattasaṅkhātena dhanadaṇḍena.
|
|
|
Mucceyyāti vadhakammadaṇḍato mucceyya, daṇḍenāti vā nissakkatthe karaṇavacanaṃ "sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇenā"tiādīsu (dī. ni. 2.232; cūḷava. 437) viya, pupphamuṭṭhimattena dhanadaṇḍato, vadhadaṇḍato ca mucceyyāti attho.
|
|
|
Lohakumbhiyanti lohakumbhinarake.
|
|
|
Tattha hi tadanubhavanakānaṃ sattānaṃ kammabalena lohamayā mahatī kumbhī nibbattā, tasmā taṃ "lohakumbhī"ti vuccati.
|
|
|
Uparimatalato adho patanto, heṭṭhimatalato uddhaṃ gacchanto, ubhayathā pana saṭṭhivassasahassāni honti.
|
|
|
Vuttañca –
|
|
|
"Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
|
|
|
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī"ti. (pe. va. 802; jā. 1.4.54);
|
|
|
"Heṭṭhimatalaṃ patvā, uparimatalaṃ pāpuṇitvā muccissatī"ti vadanto imamatthaṃ dīpeti – yathā aññe seṭṭhiputtādayo aparāparaṃ adho patantā, uddhaṃ gacchantā ca anekāni vassasatasahassāni tattha paccanti, na tathā ayaṃ, ayaṃ pana rājā yathāvuttakāraṇena ekavārameva adho patanto, uddhañca gacchanto saṭṭhivassasahassāniyeva paccitvā muccissatīti.
|
|
|
Ayaṃ pana attho kuto laddhoti anuyogaṃ pariharanto "idampi kira bhagavatā vuttamevā"ti āha.
|
|
|
Kirasaddo cettha anussavanattho, tena bhagavatā vuttabhāvassa ācariyaparamparato suyyamānataṃ, imassa ca atthassa ācariyaparamparābhatabhāvaṃ dīpeti.
|
|
|
Atha pāḷiyaṃ saṅgītaṃ siyāti codanamapaneti "pāḷiyaṃ pana na āruḷha"nti iminā, pakiṇṇakadesanābhāvena pāḷiyamanāruḷhattā pāṭhabhāvena na saṅgītanti adhippāyo.
|
|
|
Pakiṇṇakadesanā hi pāḷiyamanāruḷhāti aṭṭhakathāsu vuttaṃ.
|
|
|
Yadi anantare attabhāve narake paccati, evaṃ sati imaṃ desanaṃ sutvā ko rañño ānisaṃso laddhoti kassaci āsaṅkā siyāti tadāsaṅkānivattanatthaṃ codanaṃ uddharitvā pariharituṃ "idaṃ panā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
"Ayañhī"tiādinā niddālābhādikaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ anekavidhaṃ mahānisaṃsaṃ sarūpato niyametvā dasseti.
|
|
|
Ettha hi "ayaṃ - pe - niddaṃ labhatī"ti iminā niddālābhaṃ dasseti, tadā kāyikacetasikadukkhāpagatabhāvañca niddālābhasīsena, "tiṇṇaṃ - pe - akāsī"ti iminā tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahāsakkārakiriyaṃ, "pothujjanikāya - pe - nāhosī"ti iminā sātisayaṃ pothujjanikasaddhāpaṭilābhaṃ dassetīti evamādi diṭṭhadhammiko, "anāgate - pe - parinibbāyissatī"ti iminā pana ukkaṃsato samparāyiko dassito, anavasesato pana aparāparesu bhavesu aparimāṇoyeva samparāyiko veditabbo.
|
|
|
Tattha madhurāyāti madhurarasabhūtāya.
|
|
|
Ojavantiyāti madhurarasassāpi sārabhūtāya ojāya ojavatiyā.
|
|
|
Puthujjane bhavā pothujjanikā.
|
|
|
Pañca māre visesato jitavāti vijitāvī, parūpadesavirahatā cettha visesabhāvo.
|
|
|
Paccekaṃ abhisambuddhoti paccekabuddho, anācariyako hutvā sāmaññeva sambodhiṃ abhisambuddhoti attho.
|
|
|
Tathā hi "paccekabuddhā sayameva bujjhanti, na pare bodhenti, attharasameva paṭivijjhanti, na dhammarasaṃ.
|
|
|
Na hi te lokuttaradhammaṃ paññattiṃ āropetvā desetuṃ sakkonti, mūgena diṭṭhasupino viya, vanacarakena nagare sāyitabyañjanaraso viya ca nesaṃ dhammābhisamayo hoti, sabbaṃ iddhisamāpattipaṭisambhidāpabhedaṃ pāpuṇantī"ti (su. ni. aṭṭha. 1.khaggavisāṇasuttavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.90, 91) aṭṭhakathāsu vuttaṃ.
|
|
|
Etthāha – yadi rañño kammantarāyābhāve tasmiṃyeva āsane dhammacakkhu uppajjissatha, atha kathaṃ anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissati.
|
|
|
Yadi ca anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissati, atha kathaṃ tasmiṃyeva āsane dhammacakkhu uppajjissatha, nanu ime sāvakabodhipaccekabodhiupanissayā bhinnanissayā dvinnaṃ bodhīnaṃ asādhāraṇabhāvato.
|
|
|
Asādhāraṇā hi etā dve yathākkamaṃ pañcaṅgadvayaṅgasampattiyā, abhinīhārasamiddhivasena, pāramīsambharaṇakālavasena, abhisambujjhanavasena cāti?
|
|
|
Nāyaṃ virodho ito paratoyevassa paccekabodhisambhārānaṃ sambharaṇīyattā.
|
|
|
Sāvakabodhiyā bujjhanakasattāpi hi asati tassā samavāye kālantare paccekabodhiyā bujjhissanti tathābhinīhārassa sambhavatoti.
|
|
|
Apare pana bhaṇanti – "paccekabodhiyāyevāyaṃ rājā katābhinīhāro.
|
|
|
Katābhinīhārāpi hi tattha niyatimappattā tassa ñāṇassa paripākaṃ anupagatattā satthu sammukhībhāve sāvakabodhiṃ pāpuṇissantīti bhagavā 'sacāyaṃ bhikkhave rājā'tiādimavoca, mahābodhisattānameva ca ānantariyaparimutti hoti, na itaresaṃ bodhisattānaṃ.
|
|
|
Tathā hi paccekabodhiyaṃ niyato samāno devadatto cirakālasambhūtena lokanāthe āghātena garutarāni ānantariyakammāni pasavi, tasmā kammantarāyena ayaṃ idāni asamavetadassanābhisamayo rājā paccekabodhiniyāmena anāgate vijitāvī nāma paccekabuddho hutvā parinibbāyissatī"ti daṭṭhabbaṃ, yuttataramettha vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
|
|
|
Yathāvuttaṃ pāḷimeva saṃvaṇṇanāya nigamavasena dassento "idamavocā"tiādimāha.
|
|
|
Tassattho hi heṭṭhā vuttoti.
|
|
|
Apica pāḷiyamanāruḷhampi atthaṃ saṅgahetuṃ "idamavocā"tiādinā nigamanaṃ karotīti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya ajjavamaddavasoraccasaddhāsatidhitibuddhikhantivīriyādidhammasamaṅginā sāṭṭhakathe piṭakattaye asaṅgāsaṃhiravisāradañāṇacārinā anekappabhedasakasamayasamayantaragahanajjhogāhinā mahāgaṇinā mahāveyyākaraṇena ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatināmatherena mahādhammarājādhirājagarunā katāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthappakāsaniyā sāmaññaphalasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.
|
|
|
Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|