пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
Cittacetasikānaṃ samaṃ avisāravasena sampiṇḍentassa viya ādhānaṃ samādhānaṃ.
|
|
|
Avisāralakkhaṇo hi samādhi, sampiṇḍanaraso ca.
|
|
|
Sammā avikkhipanavasena ādhānaṃ samādhānaṃ.
|
|
|
Avikkhepalakkhaṇo vā hi samādhi, vikkhepaviddhaṃsanaraso cāti.
|
|
|
Svāyaṃ yasmā ekārammaṇe cittassa ṭhitihetu, tasmā "ṭhapananti vuttaṃ hotī"ti āha.
|
|
|
Tathā hesa "cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhitī"ti (dha. sa. 15) niddiṭṭho.
|
|
|
Ekārammaṇaggahaṇañcettha samādhissa santānaṭṭhitibhāvadassanatthaṃ.
|
|
|
Tathā hissa aṭṭhakathāyaṃ dīpacciṭṭhiti nidassitā.
|
|
|
Ānubhāvenāti balena, paccayabhāvenāti attho.
|
|
|
Avikkhipamānāti na vikkhipamānā vūpasamamānā.
|
|
|
Upasamapaccupaṭṭhāno hi samādhi.
|
|
|
Etenassa vikkhepapaṭipakkhataṃ dasseti.
|
|
|
Avippakiṇṇāti avisaṭā.
|
|
|
Etena avisāralakkhaṇataṃ.
|
|
|
39.Avikkhepalakkhaṇaṃ nāma samādhissa āveṇiko sabhāvo, na tenassa koci vibhāgo labbhatīti āha "avikkhepalakkhaṇena tāva ekavidho"ti.
|
The characteristic of non-distraction is the individual essence peculiar to concentration. Hence no analysis of it is possible, which is why he said: ‘It is of one kind with the characteristic of non-distraction’”
|
|
Sampayuttadhamme ārammaṇe appento viya pavattatīti vitakko appanā.
|
Applied thought that occurs as though absorbing (appento) associated states in the object is absorption (appanā).
|
|
Tathā hi so "appanā byappanā"ti (dha. sa. 7) niddiṭṭho.
|
Accordingly it is described as ‘absorption, absorbing (appanā vyappanā)’ (M III 73).
|
|
Tappamukhatāvasena pana sabbasmiṃ mahaggatānuttare jhānadhamme "appanā"ti aṭṭhakathāvohāro.
|
Now since that is the most important, the usage of the Commentaries is to call all exalted and unsurpassed jhāna states ‘absorption’ [as well as the applied thought itself],
|
|
Tathā tassa anuppattiṭṭhānabhūte parittajhāne upacāravohāro.
|
and likewise to apply the term of common usage ‘access’ to the limited [i.e. sense-sphere] jhāna that heralds the arising of the former,
|
|
Gāmādīnaṃ samīpaṭṭhāne gāmūpacārādisamaññā viyāti āha "upacārappanāvasena duvidho"ti.
|
just as the term ‘village access,’ etc. is applied to the neighbourhood of a village”
|
|
Idha pana samādhivasena veditabbaṃ.
|
|
|
Lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti vuccati vaṭṭaṃ, tappariyāpannatāya loke niyutto, tattha vā viditoti lokiyo.
|
“The round (vaṭṭa, see XVII.298) [including fine-material and immaterial heavens] is called the world (loka) because of its crumbling (lujjana) and disintegrating (palujjana). ‘Mundane’ (lokiya) means connected with the world because of being included in it or found there.
|
|
Tattha apariyāpannatāya lokato uttaro uttiṇṇoti lokuttaro.
|
‘Supramundane’ (lokuttara) means beyond the world, excepted from it, because of not being included in it [through being associated with Nibbāna]
|
|
Kāmañcettha lokiyasamādhi bhāvetabbabhāvena gayhati, ubhayaṃ pana ekajjhaṃ gahetvā tato itaraṃ niddhāretuṃ "lokiyalokuttaravasena duvidho"ti vuttaṃ.
|
|
|
Sappītikanippītikavasenāti saha pītiyā vattatīti sappītiko, pītisampayutto.
|
|
|
Natthi etassa pītīti nippītiko, pītivippayutto.
|
|
|
Tesaṃ vasena.
|
|
|
Sukhena saha ekuppādādibhāvaṃ gatoti sukhasahagato, sukhasampayuttoti attho.
|
|
|
Upekkhāsahagatepi eseva nayo.
|
|
|
Upekkhāti cettha adukkhamasukhavedanā adhippetā.
|
Neither-painful-nor-pleasant feeling is intended here by ‘equanimity’ (upekkhā, lit, onlooking);
|
|
Sā hi sukhadukkhākārapavattiṃ upekkhati majjhattākārasaṇṭhitattā.
|
for it ‘looks on’ (upekkhati) at the occurrence of [bodily] pleasure and pain by maintaining the neutral (central) mode
|
|
Sukhasahagata-padena cettha sappītiko, nippītikekadeso ca saṅgahito, upekkhāsahagata-padena pana nippītikekadesovāti ayametesaṃ padānaṃ viseso.
|
|
|