| пали | Разные ИИ - русский
|
Комментарии |
|
157.Sabbathā tuṇhībhūtabhāvaṃ sandhāya "esa nāga - pe - viyā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Supaṇṇoti garuḷo, garuḍo vā sakkaṭamatena.
|
|
|
|
"Ḍa-ḷāna'maviseso"ti hi tattha vadanti.
|
|
|
|
Yathādhippāyaṃ na vattatīti katvā "anattho vata me"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Upasantassāti sabbathā saññamena upasamaṃ gatassa.
|
|
|
|
Jīvakassa tuṇhībhāvo mama adhippāyassa maddanasadiso, tasmā tadeva tuṇhībhāvaṃ pucchitvā kathāpanena mama adhippāyo sampādetabboti ayamettha rañño adhippāyoti dassento "hatthimhi kho panā"tiādimāha.
|
|
|
|
Kinti kāraṇapucchāyaṃ nipātoti dasseti "kena kāraṇenā"ti iminā, yena tuvaṃ tuṇhī, kiṃ taṃ kāraṇanti vā atthaṃ dasseti.
|
|
|
|
Tattha yathāsambhavaṃ kāraṇaṃ uddharitvā adhippāyaṃ dassetuṃ "imesa"ntiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Yathā etesanti etesaṃ kulūpako atthi yathā, imesaṃ nu kho tiṇṇaṃ kāraṇānaṃ aññatarena kāraṇena tuṇhī bhavasīti pucchatīti adhippāyo.
|
|
|
|
Kathāpetīti kathāpetukāmo hoti.
|
«Побуждает рассказывать» (kathāpeti) означает: имеет желание побудить к рассказу.
|
|
|
Pañcapatiṭṭhitenāti ettha pañcahi aṅgehi abhimukhaṃ ṭhitenāti attho, pādajāṇu kappara hattha sīsasaṅkhātāni pañca aṅgāni samaṃ katvā onāmetvā abhimukhaṃ ṭhitena paṭhamaṃ vanditvāti vuttaṃ hoti.
|
"Пятикратным установлением" здесь означает: стоя перед [почитаемым] с пятью членами тела, установленными должным образом. Под пятью членами понимаются ступни, колени, локти, кисти рук и голова. Смысл таков: сначала следует совершить поклон, выровняв эти пять частей тела, склонившись и находясь лицом к [почитаемому].
|
|
|
Yampi vadanti "navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā'tiādikaṃ (pari. 469) vinayapāḷimāharitvā ekaṃsakaraṇaañjalipaggahaṇapādasambāhanapemagāravupaṭṭhāpanavasena pañcapatiṭṭhitavandanā"ti, tametthānadhippetaṃ dūrato vandane yathāvuttapañcaṅgassa aparipuṇṇattā.
|
Некоторые же говорят: «Младшему монаху, поклоняющемуся в ноги старшему монаху, следует, прежде чем поклониться его стопам, установить в себе следующие пять качеств...» — и далее приводят текст из Виная-питаки (Parivāra 469), после чего утверждают, что «поклон посредством пяти установлений» состоит в обнажении одного плеча, складывании ладоней в жест почтения, прикосновении к стопам, их растирании и проявлении любви и уважения. Однако именно это здесь не подразумевается, поскольку при поклоне издали вышеупомянутые пять членов тела не могут быть полностью задействованы.
|
|
|
Vandanā cettha paṇamanā añjalipaggahaṇakarapuṭasamāyogo.
|
Под «поклоном» здесь понимается выражение почтения посредством жеста почитания, складывания ладоней и соединения рук в почтительном приветствии.
|
|
|
"Pañcapatiṭṭhitena vanditvā"ti ca kāyapaṇāmo vutto, "mama satthuno"tiādinā pana vacīpaṇāmo, tadubhayapurecarānucaravasena manopaṇāmoti.
|
«Совершив поклон посредством пяти установлений» обозначают телесное почтение (kāyapaṇāma). «Моему Учителю» и подобные обозначают словесное почтение (vacīpaṇāma). А умственное почтение (manopaṇāma) понимается как предшествующее и сопровождающее оба этих вида почтения.
|
|
|
Kāmaṃ sabbāpi tathāgatassa paṭipatti anaññasādhāraṇā acchariyabbhutarūpāva, tathāpi gabbhokkanti abhijāti abhinikkhamana abhisambodhi dhammacakkappavattana (saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 3.30) yamakapāṭihāriyadevorohanāni sadevake loke ativiya supākaṭāni, na sakkā kenaci paṭibāhitunti tāniyevettha uddhaṭāni.
|
Хотя вся практика Татхагаты является необычайной, удивительной и не имеющей себе равных, всё же такие события, как нисхождение в чрево матери, рождение, великое отречение, полное пробуждение, приведение в движение Колеса Дхаммы, совершение двойного чуда и возвращение с небесного мира богов, чрезвычайно широко известны во всём мире богов и людей. Никто не способен их опровергнуть или затмить, и потому именно они приведены здесь в качестве примеров.
|
|
|
Itthaṃ imaṃ pakāraṃ bhūto pattoti itthambhūto, tassa ākhyānaṃ itthambhūtākhyānaṃ, soyevattho itthambhūtākhyānattho.
|
|
|
|
Atha vā itthaṃ evaṃpakāro bhūto jātoti itthambhūto, tādisoti ākhyānaṃ itthambhūtākhyānaṃ, tadevattho itthambhūtākhyānattho, tasmiṃ upayogavacananti attho.
|
|
|
|
Abbhuggatoti ettha hi abhisaddo padhānavasena itthambhūtākhyānatthajotako kammappavacanīyo abhibhavitvā uggamanakiriyāpakārassa dīpanato, tena payogato "taṃ kho pana bhagavanta"nti idaṃ upayogavacanaṃ sāmiatthe samānampi appadhānavasena itthambhūtākhyānatthadīpanato "itthambhūtākhyānatthe"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Tenevāha "tassa kho pana bhagavatoti attho"ti.
|
|
|
|
Nanu ca "sādhu devadatto mātaramabhī"ti ettha viya "taṃ kho pana bhagavanta"nti ettha abhisaddo appayutto, kathamettha taṃpayogato upayogavacanaṃ siyāti?
|
|
|
|
Atthato payuttattā.
|
|
|
|
Atthasaddapayogesu hi atthapayogoyeva padhānoti.
|
|
|
|
Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā "sādhu devadatto mātaramabhī"ti ettha abhisaddapayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi "taṃ kho pana bhagavantaṃ abhi evaṃ kalyāṇo kittisaddo uggato"ti abhisaddapayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ katanti.
|
|
|
|
Yathā hi "sādhu devadatto mātaramabhī"ti ettha "devadatto mātaramabhi mātuvisaye, mātuyā vā sādhū"ti evaṃ adhikaraṇatthe, sāmiatthe vā bhummavacanassa, sāmivacanassa vā pasaṅge itthambhūtākhyānajotakena kammappavacanīyena abhisaddena payogato upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi sāmiatthe sāmivacanappasaṅge yathā ca tattha "devadatto mātuvisaye, mātu sambandhī vā sādhuttappakārappatto"ti ayamattho viññāyati, evamidhāpi "bhagavato sambandhī kittisaddo abbhuggato abhibhavitvā uggamanappakārappatto"ti ayamattho viññāyati.
|
|
|
|
Tattha hi devadattaggahaṇaṃ viya idha kittisaddaggahaṇaṃ, "mātara"nti vacanaṃ viya "bhagavanta"nti vacanaṃ, sādhusaddo viya uggatasaddo veditabbo.
|
|
|
|
Kalyāṇoti bhaddako.
|
|
|
|
Kalyāṇabhāvo cassa kalyāṇaguṇavisayatāyāti āha "kalyāṇaguṇasamannāgato"ti, kalyāṇehi guṇehi samannāgato tabbisayatāya yuttoti attho.
|
|
|
|
Taṃ visayatā hettha samannāgamo, kalyāṇaguṇavisayatāya tannissitoti adhippāyo.
|
|
|
|
Seṭṭhoti pariyāyavacanepi eseva nayo.
|
|
|
|
Seṭṭhaguṇavisayatā eva hi kittisaddassa seṭṭhatā "bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttama"ntiādīsu (visuddhi. 1.142; pārā. aṭṭha. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; udā. aṭṭha. 1; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; mahāni. aṭṭha. 49) viya.
|
|
|
|
"Arahaṃ sammāsambuddho"tiādinā guṇānaṃ saṃkittanato, saddanīyato ca vaṇṇoyeva kittisaddo nāmāti āha "kittiyevā"ti.
|
|
|
|
Vaṇṇo eva hi kittetabbato kitti, saddanīyato saddoti ca vuccati.
|
|
|
|
Kittipariyāyo hi saddasaddo yathā "uḷārasaddā isayo, guṇavanto tapassino"ti.
|
|
|
|
Kittivasena pavatto saddo kittisaddoti bhinnādhikaraṇataṃ dasseti "thutighoso"ti iminā.
|
|
|
|
Kittisaddo hettha thutipariyāyo kittanamabhitthavanaṃ kittīti.
|
|
|
|
Thutivasena pavatto ghoso thutighoso, abhitthavudāhāroti attho.
|
|
|
|
Abhisaddo abhibhavane, abhibhavanañcettha ajjhottharaṇamevāti vuttaṃ "ajjhottharitvā"ti, anaññasādhāraṇe guṇe ārabbha pavattattā abhibyāpetvāti attho.
|
|
|
|
Kinti-saddo abbhuggatoti codanāya "itipi so bhagavā"tiādimāhāti anusandhiṃ dassetuṃ "kintī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Padānaṃ sambajjhanaṃ padasambandho.
|
|
|
|
So bhagavāti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānamatidevo sakkānamatisakko brahmānamatibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi sadevake loke "bhagavā"ti patthaṭakittisaddo, so bhagavā.
|
|
|
|
Yaṃ taṃ-saddā hi niccasambandhā.
|
|
|
|
"Bhagavā"ti ca idamādipadaṃ satthu nāmakittanaṃ.
|
|
|
|
Tenāha āyasmā dhammasenāpati "bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kata"ntiādi (mahāni. 6; cūḷani. 2).
|
|
|
|
Parato pana "bhagavā"ti padaṃ guṇakittanaṃ.
|
|
|
|
Yathā kammaṭṭhānikena"araha"ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ itipisaddaṃ yojetvā buddhaguṇā anussarīyanti, evamidha buddhaguṇasaṃkittakenāpīti dassento "itipi arahaṃ - pe - itipi bhagavā"ti āha.
|
|
|
|
Evañhi sati"araha"ntiādīhi navahi padehi ye sadevake loke ativiya pākaṭā paññātā buddhaguṇā, te nānappakārato vibhāvitā honti "itipī"ti padadvayena tesaṃ nānappakāratādīpanato.
|
|
|
|
"Itipetaṃ bhūtaṃ, itipetaṃ taccha"ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya hi iti-saddo idha āsannapaccakkhakaraṇattho, pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ca nesaṃ nānappakārabhāvo dīpito, tāni ca guṇasallakkhaṇakāraṇāni saddhāsampannānaṃ viññujātikānaṃ paccakkhāni honti, tasmā tāni saṃkittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento "iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī"ti āha.
|
|
|
|
Evañhi nirūpetvā kittente yassa saṃkitteti, tassa bhagavati ativiya pasādo hoti.
|
|
|
|
Ārakattāti kilesehi suvidūrattā.
|
|
|
|
Arīnanti kilesārīnaṃ.
|
|
|
|
Arānanti saṃsāracakkassa arānaṃ.
|
|
|
|
Hatattāti viddhaṃsitattā.
|
|
|
|
Paccayādīnanti cīvarādipaccayānañceva pūjā visesānañca.
|
|
|
|
Rahābhāvāti cakkhurahādīnamabhāvato.
|
|
|
|
Rahopāpakaraṇābhāvo hi padamanatikkamma rahābhāvoti vuttaṃ.
|
|
|
|
Evampi hi yathādhippetamattho labbhatīti.
|
|
|
|
Tatoti visuddhimaggato (visuddhi. 1.123).
|
|
|
|
Yathā ca visuddhimaggato, evaṃ taṃsaṃvaṇṇanāya paramatthamañjūsāyaṃ (visuddhi. ṭī. 1.124) nesaṃ vitthāro gahetabbo.
|
|
|
|
Yasmā jīvako bahuso satthu santike buddhaguṇe sutvā ṭhito, diṭṭhasaccatāya ca satthusāsane vigatakathaṃkatho, satthuguṇakathane ca vesārajjappatto, tasmā so evaṃ vitthārato eva āhāti vuttaṃ "jīvako panā"tiādi.
|
|
|
|
"Ettha cā"tiādinā sāmatthiyatthamāha.
|
|
|
|
Thāmo desanāñāṇameva, balaṃ pana dasabalañāṇaṃ.
|
|
|
|
Vissatthanti bhāvanapuṃsakapadaṃ, anāsaṅkanti attho.
|
|
|
|
Pañcavaṇṇāyāti khuddikādivasena pañcapakārāya.
|
|
|
|
Nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi katādhikārabhāvato.
|
|
|
|
Kammantarāyavasena hissa rañño guṇasarīraṃ khatūpahataṃ hoti.
|
|
|
|
Kasmā panesa jīvakameva gamanasajjāya āṇāpetīti āha "imāyā"tiādi.
|
|
|
|
158."Uttama"nti vatvā na kevalaṃ uttamabhāvoyevettha kāraṇaṃ, atha kho appasaddatāpīti dassetuṃ "assayānarathayānānī"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
Hatthiyānesu ca nibbisevanameva gaṇhanto hatthiniyopi kappāpesi.
|
|
|
|
Padānupadanti padamanugataṃ padaṃ purato gacchantassa hatthiyānassa pade tesaṃ padaṃ katvā, padasaddo cettha padavaḷañje.
|
|
|
|
Nibbutassāti sabbakilesadarathavūpasamassa.
|
|
|
|
Nibbutehevāti appasaddatāya saddasaṅkhobhanavūpasameheva.
|
|
|
|
Kareṇūti hatthinipariyāyavacanaṃ.
|
|
|
|
Kaṇati saddaṃ karotīti hi kareṇu, karova yassā, na dīgho dantoti vā kareṇu,"kareṇukā"tipi pāṭho, niruttinayena padasiddhi.
|
|
|
|
Ārohanasajjanaṃ kuthādīnaṃ bandhanameva.
|
|
|
|
Opavayhanti rājānamupavahituṃ samatthaṃ.
|
|
|
|
"Opaguyha"ntipi paṭhanti, rājānamupagūhituṃ gopituṃ samatthanti attho.
|
|
|
|
"Evaṃ kirassā"tiādi paṇḍitabhāvavibhāvanaṃ.
|
|
|
|
Kathā vattatīti laddhokāsabhāvena dhammakathā pavattati.
|
|
|
|
"Rañño āsaṅkānivattanatthaṃ āsannacārībhāvena hatthinīsu itthiyo nisajjāpitā"ti (dī. ni. ṭī. 1.158) ācariyadhammapālattherena vuttaṃ.
|
|
|
|
Aṭṭhakathāyaṃ pana "itthiyo nissāya purisānaṃ bhayaṃ nāma natthi, sukhaṃ itthiparivuto gamissāmī"ti tattha kāraṇaṃ vuttameva.
|
|
|
|
Imināpi kāraṇena bhavitabbanti pana ācariyena evaṃ vuttaṃ siyā.
|
|
|
|
Rañño paresaṃ dūrupasaṅkamanabhāvadassanatthaṃ tā purisavesaṃ gāhāpetvā āvudhahatthā kāritā.
|
|
|
|
Hatthinikāsatānīti ettha hatthiniyo eva hatthinikā.
|
|
|
|
"Pañca hatthiniyā satānī"tipi katthaci pāṭho, so ayuttova "pañcamattehi bhikkhusatehī"tiādīsu (pārā. 1) viya īdisesu pacchimapadassa samāsasseva dassanato.
|
|
|
|
Kassacidevāti sannipatite mahājane yassa kassaci eva, tadaññesampi āyatiṃ maggaphalānamupanissayoti āha "sā mahājanassa upakārāya bhavissatī"ti.
|
|
|
|
Paṭivedesīti ñāpesi.
|
|
|
|
Upacāravacananti vohāravacanamattaṃ teneva adhippetatthassa apariyosānato.
|
|
|
|
Tenāha "tadeva attano ruciyā karohī"ti.
|
|
|
|
Imināyeva hi tadatthapariyosānaṃ.
|
|
|
|
Maññasīti pakatiyāva jānāsi.
|
|
|
|
Tadevāti gamanāgamanameva.
|
|
|
|
Yadi gantukāmo, gaccha, atha na gantukāmo, mā gaccha, attano ruciyevettha pamāṇanti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
159.Pāṭiekkāyeva sandhivasena paccekā.
|
|
|
|
"Mahañca"nti pade karaṇatthe paccattavacananti āha "mahatā"ti.
|
|
|
|
Mahantassa bhāvo mahañcaṃ.
|
|
|
|
Na kevalaṃ niggahītantavaseneva pāṭho, atha kho ākārantavasenāpīti āha "mahaccātipi pāḷī"ti.
|
|
|
|
Yathā "khattiyā"ti vattabbe "khatyā"ti, evaṃ "mahatiyā"ti vattabbe mahatyā.
|
|
|
|
Puna ca-kāraṃ katvā mahaccāti sandhivasena padasiddhi.
|
|
|
|
Pulliṅgavasena vattabbe itthiliṅgavasena vipallāso liṅgavipariyāyo.
|
|
|
|
Visesanañhi bhiyyo visesyaliṅgādigāhakaṃ.
|
|
|
|
Tiyojanasatānanti paccekaṃ tiyojanasataparimaṇḍalānaṃ.
|
|
|
|
Dvinnaṃ mahāraṭṭhānaṃ issariyasirīti aṅgamagadharaṭṭhānamādhipaccamāha.
|
|
|
|
Tadatthaṃ vivarati "tassā"tiādinā.
|
|
|
|
Paṭimukkaveṭhanānīti ābandhasiroveṭhanāni.
|
|
|
|
Āsattakhaggānīti aṃse olambanavasena sannaddhāsīni.
|
|
|
|
Maṇidaṇḍatomareti maṇidaṇḍaṅkuse.
|
|
|
|
"Aparāpī"tiādinā padasā parivārā vuttā.
|
|
|
|
Khujjavāmanakā vesavasena, kirātasavaraandhakādayo jātivasena tāsaṃ paricārakiniyo dassitā.
|
|
|
|
Vissāsikapurisāti vassavare sandhāyāha.
|
|
|
|
Kulabhogaissariyādivasena mahatī mattā pamāṇametesanti mahāmattā, mahānubhāvā rājāmaccā.
|
|
|
|
Vijjādharataruṇā viyāti mantānubhāvena vijjāmayiddhisampannā vijjādharakumārakā viya.
|
|
|
|
Raṭṭhiyaputtāti bhojaputtā.
|
|
|
|
Raṭṭhe paricarantīti hi luddakā raṭṭhiyā, tesaṃ nānāvudhaparicayatāya rājabhaṭabhūtā puttāti attho, antararaṭṭhabhojakānaṃ vā puttā raṭṭhiyaputtā, khattiyā bhojarājāno.
|
|
|
|
"Anuyuttā bhavantu te"tiādīsu viya hi ṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.159) vutto bhojasaddo bhojakavācakoti daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Ussāpetvāti uddhaṃ pasāretvā.
|
|
|
|
Jayasaddanti "jayatu mahārājā"tiādijayapaṭibaddhaṃ saddaṃ.
|
|
|
|
Dhanupantiparikkhepoti dhanupantiparivāro.
|
|
|
|
Sabbattha taṃgāhakavasena veditabbo.
|
|
|
|
Hatthighaṭāti hatthisamūhā.
|
|
|
|
Paharamānāti phusamānā.
|
|
|
|
Aññamaññasaṅghaṭṭanāti avicchedagamanena aññamaññasambandhā.
|
|
|
|
Seṇiyoti gandhikaseṇīdussikaseṇīādayo "anapaloketvā rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā aññatra kappā vuṭṭhāpeyyā"tiādīsu (pāci. 682) viya.
|
|
|
|
"Aṭṭhārasa akkhobhiṇī seniyo"ti katthaci likhanti, so anekesupi potthakesu na diṭṭho.
|
|
|
|
Anekasaṅkhyā ca senā heṭṭhā gaṇitāti ayuttoyeva.
|
|
|
|
Tadā sabbāvudhato sarova dūragāmīti katvā sarapatanātikkamappamāṇena rañño parisaṃ saṃvidahati.
|
|
|
|
Kimatthanti āha "sace"tiādi.
|
|
|
|
Sayaṃ bhāyanaṭṭhena cittutrāso bhayaṃ yathā tathā bhāyatīti katvā.
|
|
|
|
Bhāyitabbe eva vatthusmiṃ bhayato upaṭṭhite "bhāyitabbamida"nti bhāyitabbākārena tīraṇato ñāṇaṃ bhayaṃ bhayato tīretīti katvā.
|
|
|
|
Tenevāha visuddhimagge (visuddhi. 2.751) "bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ pana bhāyati, na bhāyatīti?
|
|
|
|
Na bhāyati.
|
|
|
|
Tañhi 'atītā saṅkhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantī'ti tīraṇamattameva hotī"ti.
|
|
|
|
Bhāyanaṭṭhānaṭṭhena ārammaṇaṃ bhayaṃ bhāyati etasmāti katvā.
|
|
|
|
Bhāyanahetuṭṭhena ottappaṃ bhayaṃ pāpato bhāyati etenāti katvā.
|
|
|
|
Bhayānakanti bhāyanākāro.
|
|
|
|
Tepīti dīghāyukā devāpi.
|
|
|
|
Dhammadesananti pañcasu khandhesu pannarasalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ dhammadesanaṃ.
|
|
|
|
Yebhuyyenāti ṭhapetvā khīṇāsavadeve tadaññesaṃ vasena bāhullato.
|
|
|
|
Khīṇāsavattā hi tesaṃ cittutrāsabhayampi na uppajjati.
|
|
|
|
Kāmaṃ sīhopamasuttaṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 2.4.33) cittutrāsabhayampi tadatthabhāvena vuttaṃ, idha pana pakaraṇānurūpato ñāṇabhayameva gahitaṃ.
|
|
|
|
Saṃveganti sahottappañāṇaṃ.
|
|
|
|
Santāsanti sabbaso ubbijjanaṃ.
|
|
|
|
Bhāyitabbaṭṭhena bhayameva bhīmabhāvena bheravanti bhayabheravaṃ, bhītabbavatthu.
|
|
|
|
Tenāha "āgacchatī"ti, etaṃ naraṃ taṃ bhayabheravaṃ āgacchati nūnāti attho.
|
|
|
|
Bhīruṃ pasaṃsantīti pāpato bhāyanato utrāsanato bhīruṃ pasaṃsanti paṇḍitā.
|
|
|
|
Na hi tattha sūranti tasmiṃ pāpakaraṇe sūraṃ pagabbhadhaṃsinaṃ na hi pasaṃsanti.
|
|
|
|
Tenāha "bhayā hi santo na karonti pāpa"nti.
|
|
|
|
Tattha bhayāti pāputrāsato, ottappahetūti attho.
|
|
|
|
Chambhitassāti thambhitassa, tha-kārassa cha-kārādeso.
|
|
|
|
Tadatthamāha "sakalasarīracalana"nti, bhayavasena sakalakāyapakampananti attho.
|
|
|
|
Uyyodhanaṃ sampahāro.
|
|
|
|
Eketi uttaravihāravāsino.
|
|
|
|
"Rājagahe"tiādi tesamadhippāyavivaraṇaṃ.
|
|
|
|
Ekekasmiṃ mahādvāre dve dve katvā catusaṭṭhi khuddakadvārāni.
|
|
|
|
"Tadā"tiādinā akāraṇabhāve hetuṃ dasseti.
|
|
|
|
Idāni sakavādaṃ dassetuṃ "ayaṃ panā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
"Jīvako kirā"tiādi āsaṅkanākāradassanaṃ.
|
|
|
|
Assāti ajātasatturañño.
|
|
|
|
Ukkaṇṭhitoti anabhirato.
|
|
|
|
Chattaṃ ussāpetukāmo maññeti sambandho.
|
|
|
|
Bhāyitvāti bhāyanahetu.
|
|
|
|
Tassāti jīvakassa.
|
|
|
|
Sammasaddo samānattho, samānabhāvo ca vayenāti āha "vayassābhilāpo"ti.
|
|
|
|
Vayena samāno vayasso yathā "ekarājā harissavaṇṇo"ti (jā. 1.2.17).
|
|
|
|
Samānasaddassa hi sādesamicchanti saddavidū, tena abhilāpo ālapanaṃ tathā, ruḷhīniddeso esa, "mārisā"ti ālapanamiva.
|
|
|
|
Yathā hi mārisāti niddukkhatābhilāpo sadukkhepi nerayike vuccati "yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyyā"tiādīsu, (ma. ni. 1.512) evaṃ yo koci sahāyo asamānavayopi "sammā"ti vuccatīti, tasmā sahāyābhilāpo icceva attho.
|
|
|
|
Kacci na vañcesīti pāḷiyā sambandho.
|
|
|
|
"Na palambhesī"ti vuttepi idha parikappatthova sambhavatīti vuttaṃ "na vippalambheyyāsī"ti, na palobheyyāsīti attho.
|
|
|
|
Kathāya sallāpo, so eva nigghoso tathā.
|
|
|
|
Vinasseyyāti cittavighātena vihaññeyya.
|
|
|
|
"Na taṃ devā"tiādivacanaṃ sandhāya "daḷhaṃ katvā"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Turitavasenidamāmeḍitanti dasseti "taramānovā"ti iminā.
|
|
|
|
"Abhikkama mahārājā"ti vatvā tattha kāraṇaṃ dassetuṃ "ete"tiādi vuttanti sasambandhamatthaṃ dassento "mahārāja corabalaṃ nāmā"tiādimāha.
|
|
|