| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
323.Evaṃme sutanti araṇavibhaṅgasuttaṃ.
|
|
|
|
Tattha nevussādeyya na apasādeyyāti gehasitavasena kañci puggalaṃ neva ukkhipeyya na avakkhipeyya.
|
|
|
|
Dhammameva deseyyāti sabhāvameva katheyya.
|
|
|
|
Sukhavinicchayanti vinicchitasukhaṃ.
|
|
|
|
Raho vādanti parammukhā avaṇṇaṃ, pisuṇavācanti attho.
|
|
|
|
Sammukhā na khīṇanti sammukhāpi khīṇaṃ ākiṇṇaṃ saṃkiliṭṭhaṃ vācaṃ na bhaṇeyya.
|
|
|
|
Nābhiniveseyyāti na adhiṭṭhahitvā ādāya vohareyya.
|
|
|
|
Samaññanti lokasamaññaṃ lokapaṇṇattiṃ.
|
|
|
|
Nātidhāveyyāti nātikkameyya.
|
|
|
|
324.Kāmapaṭisandhisukhinoti kāmapaṭisandhinā kāmūpasaṃhitena sukhena sukhitassa.
|
|
|
|
Sadukkhoti vipākadukkhena saṃkilesadukkhenapi sadukkho.
|
|
|
|
Saupaghātoti vipākūpaghātakilesūpaghāteheva saupaghāto.
|
|
|
|
Tathā sapariḷāho.
|
|
|
|
Micchāpaṭipadāti ayāthāvapaṭipadā akusalapaṭipadā.
|
|
|
|
326.Ittheke apasādetīti evaṃ gehasitavasena ekacce puggale apasādeti.
|
|
|
|
Ussādanepi eseva nayo.
|
|
|
|
Bhavasaṃyojananti bhavabandhanaṃ, taṇhāyetaṃ nāmaṃ.
|
|
|
|
Subhūtitthero kira imaṃ catukkaṃ nissāya etadagge ṭhapito.
|
|
|
|
Bhagavato hi dhammaṃ desentassa puggalānaṃ ussādanāapasādanā paññāyanti, tathā sāriputtattherādīnaṃ.
|
|
|
|
Subhūtittherassa pana dhammadesanāya "ayaṃ puggalo appaṭipannako anārādhako"ti vā, "ayaṃ sīlavā guṇavā lajjipesalo ācārasampanno"ti vā natthi, dhammadesanāya panassa "ayaṃ micchāpaṭipadā, ayaṃ sammāpaṭipadā"tveva paññāyati.
|
|
|
|
Tasmā bhagavā "etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūtī"ti āha.
|
|
|
|
329.Kālaññūassāti asampatte ca atikkante ca kāle akathetvā "idāni vuccamānaṃ mahājano gaṇhissatī"ti yuttapattakālaṃ ñatvāva parammukhā avaṇṇaṃ bhāseyya.
|
|
|
|
Khīṇavādepi eseva nayo.
|
|
|
|
330.Upahaññatīti ghātiyati.
|
|
|
|
Saropi upahaññatīti saddopi bhijjati.
|
|
|
|
Āturīyatīti āturo hoti gelaññappatto sābādho.
|
|
|
|
Avissaṭṭhanti vissaṭṭhaṃ apalibuddhaṃ na hoti.
|
|
|
|
331.Tadevāti taṃyeva bhājanaṃ.
|
|
|
|
Abhinivissa voharatīti pattanti sañjānanajanapadaṃ gantvā "pattaṃ āharatha dhovathā"ti sutvā "andhabālaputhujjano, nayidaṃ pattaṃ, pāti namesā, evaṃ vadāhī"ti abhinivissa voharati.
|
|
|
|
Evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Atisāroti atidhāvanaṃ.
|
|
|
|
332.Tathā tathā voharati aparāmasanti amhākaṃ janapade bhājanaṃ pātīti vuccati, ime pana naṃ pattanti vadantīti tato paṭṭhāya janapadavohāraṃ muñcitvā pattaṃ pattanteva aparāmasanto voharati.
|
"Не привязываясь [к этому выражению] он говорит соответственно": думая "в нашей стране сосуд для еды называется тарелкой, однако эти называют его горшком", с этого момента оставив выражение [своей] страны, не привязываясь, говорит [в отношении тарелки] "горшок, горшок".
|
|
|
Sesapadesupi eseva nayo.
|
В отношении остальных - по тому же принципу.
|
|
|
333.Idāni mariyādabhājanīyaṃ karonto tatra, bhikkhavetiādimāha.
|
|
|
|
Tattha saraṇoti sarajo sakileso.
|
|
|
|
Araṇoti arajo nikkileso.
|
|
|
|
Subhūti ca pana, bhikkhaveti ayaṃ thero dvīsu ṭhānesu etadaggaṃ āruḷho "araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūti, dakkhiṇeyyānaṃ yadidaṃ subhūtī"ti (a. ni. 1.202).
|
|
|
|
Dhammasenāpati kira vatthuṃ sodheti, subhūtitthero dakkhiṇaṃ sodheti.
|
|
|
|
Tathā hi dhammasenāpati piṇḍāya caranto gehadvāre ṭhito yāva bhikkhaṃ āharanti, tāva pubbabhāge paricchinditvā nirodhaṃ samāpajjati, nirodhā vuṭṭhāya deyyadhammaṃ paṭiggaṇhāti.
|
|
|
|
Subhūtitthero ca tatheva mettājhānaṃ samāpajjati, mettājhānā vuṭṭhāya deyyadhammaṃ paṭiggaṇhāti.
|
|
|
|
Evaṃ pana kātuṃ sakkāti.
|
|
|
|
Āma sakkā, neva acchariyañcetaṃ, yaṃ mahābhiññappattā sāvakā evaṃ kareyyuṃ.
|
|
|
|
Imasmimpi hi tambapaṇṇidīpe porāṇakarājakāle piṅgalabuddharakkhitatthero nāma uttaragāmaṃ nissāya vihāsi.
|
|
|
|
Tattha satta kulasatāni honti, ekampi taṃ kuladvāraṃ natthi, yattha thero samāpattiṃ na samāpajji.
|
|
|
|
Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
|
|
|
|
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
|
|
|
|
Araṇavibhaṅgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|