| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
64.Tatiyabhāṇavāre yaṃnūnāhaṃ dhammaṃ deseyyanti yadi panāhaṃ dhammaṃ deseyyaṃ.
|
|
|
|
Ayaṃ pana vitakko kadā uppannoti?
|
|
|
|
Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe.
|
|
|
|
So kira buddho hutvā sattāhaṃ bodhipallaṅke nisīdi, sattāhaṃ bodhipallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi, sattāhaṃ ratanacaṅkame caṅkami, sattāhaṃ ratanagabbhe dhammaṃ vicinanto nisīdi, sattāhaṃ ajapālanigrodhe nisīdi, sattāhaṃ mucalinde nisīdi, sattāhaṃ rājāyatane nisīdi.
|
|
|
|
Tato uṭṭhāya aṭṭhame sattāhe puna āgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayañceva ito anantaro ca vitakko uppannoti.
|
|
|
|
Tattha adhigatoti paṭividdho.
|
|
|
|
Dhammoti catusaccadhammo.
|
|
|
|
Gambhīroti uttānabhāvapaṭikkhepavacanametaṃ.
|
|
|
|
Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ.
|
|
|
|
Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ.
|
|
|
|
Santoti nibbuto.
|
|
|
|
Paṇītoti atappako.
|
|
|
|
Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ.
|
|
|
|
Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo.
|
|
|
|
Nipuṇoti saṇho.
|
|
|
|
Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo.
|
|
|
|
Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti.
|
|
|
|
Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni ālayanti, tasmā ālayāti vuccanti.
|
|
|
|
Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā.
|
|
|
|
Ālayesu ratāti ālayaratā.
|
|
|
|
Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā.
|
|
|
|
Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, pamudito āmodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyaṃ nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti.
|
|
|
|
Tena nesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento – "ālayarāmā"tiādimāha.
|
|
|
|
Yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya – "yaṃ ida"nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya – "yo aya"nti evamattho daṭṭhabbo.
|
|
|
|
Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo.
|
|
|
|
Saṅkhārādipaccayānaṃ avijjādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva.
|
|
|
|
Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni sammanti vūpasammanti tasmā – "sabbasaṅkhārasamatho"ti vuccati.
|
|
|
|
Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā "sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho"ti vuccati.
|
И поскольку придя к ней (к ниббане) все основы пребывания оставлены, все виды жажды уничтожаются, все виды страсти загрязнений затухают, всё страдание прекращается, поэтому сказано "оставление всех основ пребывания, уничтожение жажды, затухание, прекращение".
|
|
|
Sā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati.
|
|
|
|
Tato vānato nikkhantanti nibbānaṃ.
|
|
|
|
So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho.
|
|
|
|
Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti, citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi.
|
|
|
|
65.Apissūti anubrūhanatthe nipāto.
|
|
|
|
So – "na kevalaṃ etadahosi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū"ti dīpeti.
|
|
|
|
Vipassintiādīsu vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti attho.
|
|
|
|
Anacchariyāti anuacchariyā.
|
|
|
|
Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.
|
|
|
|
Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya.
|
|
|
|
Buddhānañhi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti.
|
|
|
|
Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ chinditvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsapadīpakaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Halanti ettha hakāro nipātamatto, alanti attho.
|
|
|
|
Pakāsitunti desetuṃ; evaṃ kicchena adhigatassa dhammassa alaṃ desetuṃ; ko attho desitenāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.
|
|
|
|
Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ aniccaṃ dukkhamanattāsubhanti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ.
|
|
|
|
Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā.
|
|
|
|
Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti, te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ?
|
|
|
|
Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.
|
|
|
|
Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho.
|
|
|
|
Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami?
|
|
|
|
Nanu esa – "mutto mocessāmī, tiṇṇo tāressāmi",
|
|
|
|
"Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
|
|
|
|
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevaka"nti.
|
|
|
|
Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti.
|
|
|
|
Saccametaṃ, paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami.
|
|
|
|
Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā.
|
|
|
|
Athassa – "ime sattā kañjikapuṇṇalābu viya takkabharitacāṭi viya vasātelapītapilotikā viya añjanamakkhitahatthā viya kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī"ti cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.
|
|
|
|
"Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya duranubodho, nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi.
|
|
|
|
Tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha.
|
|
|
|
Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī"ti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.
|
|
|
|
Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami.
|
|
|
|
Jānāti hi bhagavā – "mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā, te 'satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi, atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi, santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo'ti maññamānā sussūsissantī"ti.
|
|
|
|
Imampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.
|
|
|
|
66.Aññatarassāti ettha kiñcāpi "aññataro"ti vuttaṃ, atha kho imasmiṃ cakkavāḷe jeṭṭhakamahābrahmā esoti veditabbo.
|
|
|
|
Nassati vata bho lokoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu.
|
|
|
|
Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke.
|
|
|
|
Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi.
|
|
|
|
Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ, evaṃ sabhāvāti apparajakkhajātikā.
|
|
|
|
Assavanatāti assavanatāya.
|
|
|
|
Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavatthuvasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.
|
|
|
|
69.Ajjhesananti evaṃ tikkhattuṃ yācanaṃ.
|
|
|
|
Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca.
|
|
|
|
Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ "buddhacakkhū"ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa "samantacakkhū"ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ "dhammacakkhū"ti.
|
|
|
|
Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā.
|
|
|
|
Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā.
|
|
|
|
Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā.
|
|
|
|
Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā.
|
|
|
|
Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā.
|
|
|
|
Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā.
|
|
|
|
Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.
|
|
|
|
Ayaṃ panettha pāḷi – "saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho.… Āraddhavīriyo - pe - kusīto… upaṭṭhitassati… muṭṭhassati… samāhito… asamāhito… paññavā… duppañño puggalo mahārajakkho.
|
|
|
|
Tathā saddho puggalo tikkhindriyo - pe - paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī.
|
|
|
|
Lokoti khandhaloko, dhātuloko, āyatanaloko, sampattibhavaloko, vipattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattisambhavaloko.
|
|
|
|
Eko loko – sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
|
|
|
|
Dve lokā – nāmañca rūpañca.
|
|
|
|
Tayo lokā – tisso vedanā.
|
|
|
|
Cattāro lokā – cattāro āhārā.
|
|
|
|
Pañca lokā – pañcupādānakkhandhā.
|
|
|
|
Cha lokā – cha ajjhattikāni āyatanāni.
|
|
|
|
Satta lokā – satta viññāṇaṭṭhitiyo.
|
|
|
|
Aṭṭha lokā – aṭṭha lokadhammā.
|
|
|
|
Nava lokā – nava sattāvāsā.
|
|
|
|
Dasa lokā – dasāyatanāni.
|
|
|
|
Dvādasa lokā – dvādasāyatanāni.
|
|
|
|
Aṭṭhārasa lokā – aṭṭhārasa dhātuyo.
|
|
|
|
Vajjanti sabbe kilesā vajjaṃ, sabbe duccaritā vajjaṃ, sabbe abhisaṅkhārā vajjaṃ, sabbe bhavagāmikammā vajjaṃ.
|
|
|
|
Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake.
|
|
|
|
Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati, idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa"nti (paṭi. ma. 1.112).
|
|
|
|
Uppaliniyanti uppalavane.
|
|
|
|
Itaresupi eseva nayo.
|
|
|
|
Antonimuggaposīnīti yāni aññānipi padumāni antonimuggāneva posayanti.
|
|
|
|
Udakaṃ accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni.
|
|
|
|
Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni.
|
|
|
|
Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni.
|
|
|
|
Yāni udakānuggatāni antoudakaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni.
|
|
|
|
Udakā pana anuggatāni aññānipi sarojauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nārūḷhāni.
|
|
|
|
Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni.
|
|
|
|
Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evameva ugghaṭitaññū, vipañcitaññū, neyyo, padaparamoti cattāro puggalā.
|
|
|
|
Tattha yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū.
|
|
|
|
Yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū.
|
|
|
|
Yassa puggalassa uddesato paripucchato yonisomanasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo.
|
|
|
|
Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi gaṇhato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148, 149, 150, 151).
|
|
|
|
Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – "ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni viya padaparamo"ti addasa.
|
|
|
|
Passanto ca – "ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā.
|
|
|
|
Tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū"ti evaṃ sabbākārato addasa.
|
|
|
|
Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgate vāsanatthāya hoti.
|
|
|
|
Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna te sabbesupi tīsu bhavesu sabbe satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi.
|
|
|
|
Ye sandhāya vuttaṃ – "ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā.
|
|
|
|
Katame sattā bhabbā?
|
|
|
|
Ye te sattā na kammāvaraṇena - pe -ime te sattā bhabbā"ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.114).
|
|
|
|
Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā – "ettakā rāgacaritā, ettakā dosamohavitakkasaddhābuddhicaritā"ti cha koṭṭhāse akāsi.
|
|
|
|
Evaṃ katvā – "dhammaṃ desessāmī"ti cintesi.
|
|
|
|
Brahmā taṃ ñatvā somanassajāto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi.
|
|
|
|
Idaṃ sandhāya – "atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā"tiādi vuttaṃ.
|
|
|
|
70.Tattha ajjhabhāsīti adhiabhāsi, adhikicca ārabbha abhāsīti attho.
|
|
|
|
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi.
|
|
|
|
Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ.
|
|
|
|
Ayaṃ panettha saṅkhepattho, yathā selapabbatamuddhani yathāṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tathā tvampi sumedha, sundarapaññasabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ apekkhassu, upadhāraya upaparikkha.
|
|
|
|
Ayamettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ.
|
|
|
|
Caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa.
|
|
|
|
Athassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ, na kedārapāḷiyo, na kuṭiyo, na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya.
|
|
|
|
Evaṃ dhammapāsādamāruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti.
|
|
|
|
Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te tassa dūre ṭhitāpi āpāthaṃ āgacchanti, so aggi viya himavantapabbato viya ca.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ –
|
|
|
|
"Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
|
|
|
|
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā"ti. (dha. pa. 304);
|
|
|
|
Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati.
|
|
|
|
Vīrātiādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro, devaputtamaccukilesamārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo, jātikantarādinittharaṇatthāya veneyyasatthavāhanasamatthatāya satthavāho, kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇoti veditabbo.
|
|
|
|
71.Apārutāti vivaṭā.
|
|
|
|
Amatassa dvārāti ariyamaggo.
|
|
|
|
So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ.
|
|
|
|
So mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti.
|
|
|
|
Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu.
|
|
|
|
Pacchimapadadvaye ayamattho, ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ, idāni pana sabbe janā saddhābhājanaṃ upanentu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.
|
|
|