| пали | Комментарии |
|
38.Ekaccasassatikāti ekaccasassatavādā.
|
|
|
Te duvidhā honti – sattekaccasassatikā, saṅkhārekaccasassatikāti.
|
|
|
Duvidhāpi idha gahitāyeva.
|
|
|
39.Yanti nipātamattaṃ.
|
|
|
Kadācīti kismiñci kāle.
|
|
|
Karahacīti tasseva vevacanaṃ.
|
|
|
Dīghassaaddhunoti dīghassa kālassa.
|
|
|
Accayenāti atikkamena.
|
|
|
Saṃvaṭṭatīti vinassati.
|
|
|
Yebhuyyenāti ye uparibrahmalokesu vā arūpesu vā nibbattanti, tadavasese sandhāya vuttaṃ.
|
|
|
Jhānamanena nibbattattā manomayā.
|
|
|
Pīti tesaṃ bhakkho āhāroti pītibhakkhā.
|
|
|
Attanova tesaṃ pabhāti sayaṃpabhā.
|
|
|
Antalikkhe carantīti antalikkhacarā.
|
|
|
Subhesu uyyānavimānakapparukkhādīsu tiṭṭhantīti, subhaṭṭhāyino subhā vā manorammavatthābharaṇā hutvā tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino.
|
|
|
Ciraṃ dīghamaddhānanti ukkaṃsena aṭṭha kappe.
|
|
|
40.Vivaṭṭatīti saṇṭhāti.
|
|
|
Suññaṃ brahmavimānanti pakatiyā nibbattasattānaṃ natthitāya suññaṃ, brahmakāyikabhūmi nibbattatīti attho.
|
|
|
Tassa kattā vā kāretā vā natthi, visuddhimagge vuttanayena pana kammapaccayautusamuṭṭhānā ratanabhūmi nibbattati.
|
|
|
Pakatinibbattiṭṭhānesuyeva cettha uyyānakapparukkhādayo nibbattanti.
|
|
|
Atha sattānaṃ pakatiyā vasitaṭṭhāne nikanti uppajjati, te paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā tato otaranti, tasmā atha kho aññataro sattotiādimāha.
|
|
|
Āyukkhayā vā puññakkhayā vāti ye uḷāraṃ puññakammaṃ katvā yattha katthaci appāyuke devaloke nibbattanti, te attano puññabalena ṭhātuṃ na sakkonti, tassa pana devalokassa āyuppamāṇeneva cavantīti āyukkhayā cavantīti vuccanti.
|
|
|
Ye pana parittaṃ puññakammaṃ katvā dīghāyukadevaloke nibbattanti, te yāvatāyukaṃ ṭhātuṃ na sakkonti, antarāva cavantīti puññakkhayā cavantīti vuccanti.
|
|
|
Dīghamaddhānaṃ tiṭṭhatīti kappaṃ vā upaḍḍhakappaṃ vā.
|
|
|
41.Anabhiratīti aparassāpi sattassa āgamanapatthanā.
|
|
|
Yā pana paṭighasampayuttā ukkaṇṭhitā, sā brahmaloke natthi.
|
|
|
Paritassanāti ubbijjanā phandanā, sā panesā tāsatassanā, taṇhātassanā, diṭṭhitassanā, ñāṇatassanāti catubbidhā hoti.
|
|
|
Tattha "jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso.
|
|
|
Jaraṃ… byādhiṃ… maraṇaṃ paṭicca - pe - utrāso"ti (vibha. 921) ayaṃ tāsatassanā nāma.
|
|
|
"Aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyu"nti (dī. ni. 3.38) ayaṃ taṇhātassanā nāma.
|
|
|
"Paritassitavipphanditamevā"ti ayaṃ diṭṭhitassanā nāma.
|
|
|
"Tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī"ti (a. ni. 4.33) ayaṃ ñāṇatassanā nāma.
|
|
|
Idha pana taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭati.
|
|
|
Brahmavimānanti idha pana paṭhamābhinibbattassa atthitāya suññanti na vuttaṃ.
|
|
|
Upapajjantīti upapattivasena upagacchanti.
|
|
|
Sahabyatanti sahabhāvaṃ.
|
|
|
42.Abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhakohamasmīti.
|
|
|
Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto.
|
|
|
Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto.
|
|
|
Dassanavasena daso, sabbaṃ passāmīti attho.
|
|
|
Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vattemi.
|
|
|
Issaro kattā nimmātāti ahaṃ loke issaro, ahaṃ lokassa kattā ca nimmātā ca, pathavī – himavanta-sineru-cakkavāḷa-mahāsamudda-candima-sūriyā mayā nimmitāti.
|
|
|
Seṭṭho sajitāti ahaṃ lokassa uttamo ca sajitā ca, "tvaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo, vesso, suddo, gahaṭṭho, pabbajito nāma.
|
|
|
Antamaso tvaṃ oṭṭho hohi, goṇo hohī"ti "evaṃ sattānaṃ saṃvisajetā aha"nti maññati.
|
|
|
Vasī pitā bhūtabhabyānanti (dī. ni. 1.17) ahamasmi ciṇṇavasitāya vasī, ahaṃ pitā bhūtānañca bhabyānañcāti maññati.
|
|
|
Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakose ceva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma.
|
|
|
Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā.
|
|
|
Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā.
|
|
|
Te sabbepi mayhaṃ puttāti saññāya "ahaṃ pitā bhūtabhabyāna"nti maññati.
|
|
|
Idāni kāraṇato sādhetukāmo – "mayā ime sattā nimmitā"ti paṭiññaṃ katvā "taṃ kissa hetū"tiādimāha.
|
|
|
Itthattanti itthabhāvaṃ, brahmabhāvanti attho.
|
|
|
Iminā mayanti attano kammavasena cutāpi upapannāpi ca kevalaṃ maññanāmatteneva "iminā mayaṃ nimmitā"ti maññamānā vaṅkacchidde vaṅkaāṇī viya onamitvā tasseva pādamūlaṃ gacchantīti.
|
|
|
43.Vaṇṇavantataro cāti vaṇṇavantataro, abhirūpo pāsādikoti attho.
|
|
|
Mahesakkhataroti issariyaparivāravasena mahāyasataro.
|
|
|
44.Ṭhānaṃkho panetanti kāraṇaṃ kho panetaṃ.
|
|
|
So tato cavitvā aññatra na gacchati, idheva āgacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
Agārasmāti gehā.
|
|
|
Anagāriyanti pabbajjaṃ.
|
|
|
Pabbajjā hi yasmā agārassa hi taṃ kasigorakkhādikammaṃ tattha natthi, tasmā anagāriyanti vuccati.
|
|
|
Pabbajatīti upagacchati.
|
|
|
Tato paraṃ nānussaratīti tato pubbenivāsā paraṃ na sarati, sarituṃ asakkonto tattha ṭhatvā diṭṭhiṃ gaṇhāti.
|
|
|
Niccotiādīsu tassa upapattiṃ apassanto niccoti vadati, maraṇaṃ apassanto dhuvoti, sadābhāvato sassatoti, jarāvasenāpi vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammoti.
|
|
|
Sesamettha paṭhamavāre uttānamevāti.
|
|
|
45. Dutiyavāre khiḍḍāya padussanti vinassantīti khiḍḍāpadosikā, padūsikātipi pāḷiṃ likhanti, sā aṭṭhakathāyaṃ natthi.
|
|
|
Ativelanti atikālaṃ, aticiranti attho.
|
|
|
Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannāti hassarati dhammañceva khiḍḍāratidhammañca samāpannā anuyuttā, keḷihassasukhañceva kāyikavācasikakīḷāsukhañca anuyuttā, vuttappakāraratidhammasamaṅgino hutvā viharantīti attho.
|
|
|
Sati sammussatīti khādanīyabhojanīyesu sati sammussati.
|
|
|
Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattimahantatāya – "āhāraṃ paribhuñjimha, na paribhuñjimhā"tipi na jānanti.
|
|
|
Atha ekāhārātikkamanato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti.
|
|
|
Kasmā?
|
|
|
Kammajatejassa balavatāya, karajakāyassa mandatāya, manussānañhi kammajatejo mando, karajakāyo balavā.
|
|
|
Tesaṃ tejassa mandatāya karajakāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā vatthuṃ upatthambhetuṃ.
|
|
|
Devānaṃ pana tejo balavā hoti, karajaṃ mandaṃ.
|
|
|
Te ekaṃ āhāravelaṃ atikkamitvāva saṇṭhātuṃ na sakkonti.
|
|
|
Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyanhasamaye ghaṭasatenāpi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti, vinassatiyeva.
|
|
|
Evameva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti.
|
|
|
Tenāha "satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavantī"ti.
|
|
|
Katame pana te devāti?
|
|
|
Ime devāti aṭṭhakathāyaṃ vicāraṇā natthi, "devānaṃ kammajatejo balavā hoti, karajaṃ manda"nti avisesena vuttattā pana ye keci kabaḷīkārāhārūpajīvino devā evaṃ karonti, teyeva cavantīti veditabbā.
|
|
|
Keci panāhu – "nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā"ti.
|
|
|
Khiḍḍāpadussanamatteneva hete khiḍḍāpadosikāti vuttā.
|
|
|
Sesamettha purimanayeneva veditabbaṃ.
|
|
|
47. Tatiyavāre manena padussanti vinassantīti manopadosikā, ete cātumahārājikā.
|
|
|
Tesu kira eko devaputto – nakkhattaṃ kīḷissāmīti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati, athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā – 'bho ayaṃ kapaṇo', adiṭṭhapubbaṃ viya etaṃ disvā – "pītiyā uddhumāto viya bhijjamāno viya ca gacchatī"ti kujjhati.
|
|
|
Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā – kuddhā nāma suviditā hontīti kuddhabhāvamassa ñatvā – "tvaṃ kuddho, mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā"ti paṭikujjhati.
|
|
|
Ekasmiñhi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti.
|
|
|
Tassapi kodho itarassa paccayo hotīti ubho kandantānaṃyeva orodhānaṃ cavanti.
|
|
|
Ayamettha dhammatā.
|
|
|
Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
|
|
|
49.49-52<hi rend="dot">. Takkīvāde ayaṃ cakkhādīnaṃ bhedaṃ passati, cittaṃ pana yasmā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa paccayaṃ datvāva nirujjhati, tasmā cakkhādīnaṃ bhedato balavatarampi cittassa bhedaṃ na passati.
|
|
|
So taṃ apassanto yathā nāma sakuṇo ekaṃ rukkhaṃ jahitvā aññasmiṃ nilīyati, evameva imasmiṃ attabhāve bhinne cittaṃ aññatra gacchatīti gahetvā evamāha.
|
|
|
Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ.
|
|