Что нового Оглавление Поиск Закладки Словарь Вход EN / RU
Адрес: Комментарии (Aṭṭhakathā) >> Комментарии к корзине дисциплины (Samantapāsādikā nāma Vinaya-aṭṭhakathā) >> Комментарий к тексту о параджике [и далее] (Pārājikakaṇḍa-aṭṭhakathā) >> 1. Pārājikakaṇḍaṃ >> 1. Paṭhamapārājikaṃ >> Комментарий к случаю с сыновьями Вадджи (Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā)
<< Назад 1. Paṭhamapārājikaṃ Далее >>
Отображение колонок



Комментарий к случаю с сыновьями Вадджи (Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā) Палийский оригинал

пали opentipitaka.org - русский Комментарии
43.Idāni yaṃ taṃ aññampi vatthu uppannaṃ, taṃ dassetuṃ "tena kho pana samayenā"tiādimāha.
Tatrāpi ayamanuttānapadavaṇṇanā – vesālikāti vesālivāsino.
Vajjiputtakāti vajjiraṭṭhe vesāliyaṃ kulānaṃ puttā.
Sāsane kira yo yo upaddavo ādīnavo abbudamuppajji, sabbaṃ taṃ vajjiputtake nissāya.
Tathā hi devadattopi vajjiputtake pakkhe labhitvā saṅghaṃ bhindi.
Vajjiputtakā eva ca vassasataparinibbute bhagavati uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ dīpesuṃ.
Imepi tesaṃ yeva ekacce evaṃ paññattepi sikkhāpade yāvadatthaṃ bhuñjiṃsu - pe - methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsūti.
Ñātibyasanenapīti ettha asanaṃ byasanaṃ vikkhepo viddhaṃsanaṃ vināsoti sabbametaṃ ekatthaṃ.
Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, tena ñātibyasanena, rājadaṇḍabyādhimaraṇavippavāsanimittena ñātivināsenāti attho.
Esa nayo dutiyapadepi.
Tatiyapade pana ārogyavināsako rogo eva rogabyasanaṃ.
So hi ārogyaṃ byasati vikkhipati vināsetīti byasanaṃ.
Rogova byasanaṃ rogabyasanaṃ, tena rogabyasanena.
Phuṭṭhāti adhipannā abhibhūtā samannāgatāti attho.
Na mayaṃ, bhante ānanda, buddhagarahinoti bhante ānanda, mayaṃ na buddhaṃ garahāma, na buddhassa dosaṃ dema.
Na dhammagarahino, na saṅghagarahino.
Attagarahino mayanti attānameva mayaṃ garahāma, attano dosaṃ dema.
Alakkhikāti nissirikā.
Appapuññāti parittapuññā.
Vipassakā kusalānaṃ dhammānanti ye aṭṭhatiṃsārammaṇesu vibhattā kusalā dhammā, tesaṃ vipassakā; tato tato ārammaṇato vuṭṭhāya teva dhamme vipassamānāti attho.
Pubbarattāpararattanti rattiyā pubbaṃ pubbarattaṃ, rattiyā aparaṃ apararattaṃ, paṭhamayāmañca pacchimayāmañcāti vuttaṃ hoti.
Bodhipakkhikānanti bodhissa pakkhe bhavānaṃ, arahattamaggañāṇassa upakārakānanti attho.
Bhāvanānuyoganti vaḍḍhanānuyogaṃ.
Anuyuttā vihareyyāmāti gihipalibodhaṃ āvāsapalibodhañca pahāya vivittesu senāsanesu yuttapayuttā anaññakiccā vihareyyāma.
Evamāvusoti thero etesaṃ āsayaṃ ajānanto idaṃ nesaṃ mahāgajjitaṃ sutvā "sace ime īdisā bhavissanti, sādhū"ti maññamāno "evamāvuso"ti sampaṭicchi.
Aṭṭhānametaṃ anavakāsoti ubhayampetaṃ kāraṇapaṭikkhepavacanaṃ.
Kāraṇañhi yasmā tattha tadāyattavuttibhāvena phalaṃ tiṭṭhati.
Yasmā cassa taṃ okāso hoti tadāyattavuttibhāvena, tasmā "ṭhānañca avakāso cā"ti vuccati, taṃ paṭikkhipanto āha – "aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso"ti.
Etaṃ ṭhānaṃ vā okāso vā natthi.
Yaṃ tathāgatoti yena tathāgato vajjīnaṃ vā - pe - samūhaneyya, taṃ kāraṇaṃ natthīti attho.
Yadi hi bhagavā etesaṃ "labheyyāma upasampada"nti yācantānaṃ upasampadaṃ dadeyya, evaṃ sante "pārājiko hoti asaṃvāso"ti paññattaṃ samūhaneyya.
Yasmā panetaṃ na samūhanati, tasmā "aṭṭhānameta"ntiādimāha.
So āgato na upasampādetabboti "yadi hi evaṃ āgato upasampadaṃ labheyya, sāsane agāravo bhaveyya.
Sāmaṇerabhūmiyaṃ pana ṭhito sagāravo ca bhavissati, attatthañca karissatī"ti ñatvā anukampamāno bhagavā āha – "so āgato na upasampādetabbo"ti.
So āgato upasampādetabboti evaṃ āgato bhikkhubhāve ṭhatvā avipannasīlatāya sāsane sagāravo bhavissati, so sati upanissaye nacirasseva uttamatthaṃ pāpuṇissatīti ñatvā upasampādetabboti āha.
Evaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā āgatesu anupasampādetabbañca upasampādetabbañca dassetvā tīṇipi vatthūni samodhānetvā paripuṇṇaṃ katvā sikkhāpadaṃ paññapetukāmo "evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā"ti vatvā "yo pana bhikkhu - pe - asaṃvāso"ti paripuṇṇaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi.
Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.
<< Назад 1. Paṭhamapārājikaṃ Далее >>