| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
201.Evaṃme sutanti dīghanakhasuttaṃ.
|
|
|
|
Tattha sūkarakhatāyanti sūkarakhatāti evaṃnāmake leṇe.
|
|
|
|
Kassapabuddhakāle kira taṃ leṇaṃ ekasmiṃ buddhantare pathaviyā vaḍḍhamānāya antobhūmigataṃ jātaṃ.
|
|
|
|
Athekadivasaṃ eko sūkaro tassa chadanapariyantasamīpe paṃsuṃ khaṇi.
|
|
|
|
Deve vuṭṭe paṃsudhoto chadanapariyanto pākaṭo ahosi.
|
|
|
|
Eko vanacarako disvā – "pubbe sīlavantehi paribhuttaleṇena bhavitabbaṃ, paṭijaggissāmi na"nti samantato paṃsuṃ apanetvā leṇaṃ sodhetvā kuṭṭaparikkhepaṃ katvā dvāravātapānaṃ yojetvā supariniṭṭhita-sudhākammacittakammarajatapaṭṭasadisāya vālukāya santhatapariveṇaṃ leṇaṃ katvā mañcapīṭhaṃ paññāpetvā bhagavato vasanatthāya adāsi.
|
|
|
|
Leṇaṃ gambhīraṃ ahosi otaritvā abhiruhitabbaṃ.
|
|
|
|
Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Dīghanakhoti tassa paribbājakassa nāmaṃ.
|
|
|
|
Upasaṅkamīti kasmā upasaṅkami?
|
|
|
|
So kira there aḍḍhamāsapabbajite cintesi – "mayhaṃ mātulo aññaṃ pāsaṇḍaṃ gantvā na ciraṃ tiṭṭhati, idāni panassa samaṇassa gotamassa santikaṃ gatassa aḍḍhamāso jāto.
|
|
|
|
Pavattimpissa na suṇāmi, ojavantaṃ nu kho sāsanaṃ, jānissāmi na"nti gantukāmo jāto.
|
|
|
|
Tasmā upasaṅkami.
|
|
|
|
Ekamantaṃ ṭhitoti tasmiṃ kira samaye thero bhagavantaṃ bījayamāno ṭhito hoti, paribbājako mātule hirottappena ṭhitakova pañhaṃ pucchi.
|
|
|
|
Tena vuttaṃ "ekamantaṃ ṭhito"ti.
|
|
|
|
Sabbaṃ me nakkhamatīti sabbā me upapattiyo nakkhamanti, paṭisandhiyo nakkhamantīti adhippāyena vadati.
|
|
|
|
Ettāvatānena "ucchedavādohamasmī"ti dīpitaṃ hoti.
|
|
|
|
Bhagavā panassa adhippāyaṃ muñcitvā akkhare tāva dosaṃ dassento yāpi kho tetiādimāha.
|
|
|
|
Tattha esāpi te diṭṭhi nakkhamatīti esāpi te paṭhamaṃ ruccitvā khamāpetvā gahitadiṭṭhi nakkhamatīti.
|
|
|
|
Esā ce me, bho gotama, diṭṭhi khameyyāti mayhañhi sabbaṃ nakkhamatīti diṭṭhi, tassa mayhaṃ yā esā sabbaṃ me nakkhamatīti diṭṭhi, esā me khameyya.
|
|
|
|
Yaṃ taṃ "sabbaṃ me nakkhamatī"ti vuttaṃ, tampissa tādisameva.
|
|
|
|
Yathā sabbagahaṇena gahitāpi ayaṃ diṭṭhi khamati, evamevaṃ tampi khameyya.
|
|
|
|
Evaṃ attano vāde āropitaṃ dosaṃ ñatvā taṃ pariharāmīti saññāya vadati, atthato panassa "esā diṭṭhi na me khamatī"ti āpajjati.
|
|
|
|
Yassa panesā na khamati na ruccati, tassāyaṃ tāya diṭṭhiyā sabbaṃ me na khamatīti diṭṭhi rucitaṃ.
|
|
|
|
Tena hi diṭṭhiakkhamena arucitena bhavitabbanti sabbaṃ khamatīti ruccatīti āpajjati.
|
|
|
|
Na panesa taṃ sampaṭicchati, kevalaṃ tassāpi ucchedadiṭṭhiyā ucchedameva gaṇhāti.
|
|
|
|
Tenāha bhagavā ato kho te, aggivessana, - pe - aññañca diṭṭhiṃ upādiyantīti.
|
|
|
|
Tattha atoti pajahanakesu nissakkaṃ, ye pajahanti, tehi ye nappajahantīti vucciyanti, teva bahutarāti attho.
|
|
|
|
Bahū hi bahutarāti ettha hikāro nipātamattaṃ, bahū bahutarāti attho.
|
|
|
|
Parato tanū hi tanutarāti padepi eseva nayo.
|
|
|
|
Ye evamāhaṃsūti ye evaṃ vadanti.
|
|
|
|
Tañceva diṭṭhiṃ nappajahanti, aññañca diṭṭhiṃ upādiyantīti mūladassanaṃ nappajahanti, aparadassanaṃ upādiyanti.
|
|
|
|
Ettha ca sassataṃ gahetvā tampi appahāya ucchedaṃ vā ekaccasassataṃ vā gahetuṃ na sakkā, ucchedampi gahetvā taṃ appahāya sassataṃ vā ekaccasassataṃ vā na sakkā gahetuṃ, ekaccasassatampi gahetvā taṃ appahāya sassataṃ vā ucchedaṃ vā na sakkā gahetuṃ.
|
|
|
|
Mūlasassataṃ pana appahāya aññaṃ sassatameva sakkā gahetuṃ.
|
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
|
Ekasmiñhi samaye "rūpaṃ sassata"nti gahetvā aparasmiṃ samaye "na suddharūpameva sassataṃ, vedanāpi sassatā, viññāṇampi sassata"nti gaṇhāti.
|
|
|
|
Ucchedepi ekaccasassatepi eseva nayo.
|
|
|
|
Yathā ca khandhesu, evaṃ āyatanesupi yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Idaṃ sandhāya vuttaṃ – "tañceva diṭṭhiṃ nappajahanti, aññañca diṭṭhiṃ upādiyantī"ti.
|
|
|
|
Dutiyavāre atoti appajahanakesu nissakkaṃ, ye nappajahanti, tehi, ye pajahantīti vucciyanti, teva tanutarā appatarāti attho.
|
|
|
|
Tañceva diṭṭhiṃ pajahanti, aññañca diṭṭhiṃ na upādiyantīti tañca mūladassanaṃ pajahanti, aññañca dassanaṃ na gaṇhanti.
|
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
|
Ekasmiñhi samaye "rūpaṃ sassata"nti gahetvā aparasmiṃ samaye tattha ādīnavaṃ disvā "oḷārikametaṃ mayhaṃ dassana"nti pajahati "na kevalañca rūpaṃ sassatanti dassanameva oḷārikaṃ, vedanāpi sassatā - pe - viññāṇampi sassatanti dassanaṃ oḷārikamevā"ti vissajjeti.
|
|
|
|
Ucchedepi ekaccasassatepi eseva nayo.
|
|
|
|
Yathā ca khandhesu, evaṃ āyatanesupi yojetabbaṃ.
|
|
|
|
Evaṃ tañca mūladassanaṃ pajahanti, aññañca dassanaṃ na gaṇhanti.
|
|
|
|
Santaggivessanāti kasmā ārabhi?
|
|
|
|
Ayaṃ ucchedaladdhiko attano laddhiṃ nigūhati, tassā pana laddhiyā vaṇṇe vuccamāne attano laddhiṃ pātukarissatīti tisso laddhiyo ekato dassetvā vibhajituṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.
|
|
|
|
Sārāgāya santiketiādīsu rāgavasena vaṭṭe rajjanassa āsannā taṇhādiṭṭhisaṃyojanena vaṭṭasaṃyojanassa santike.
|
|
|
|
Abhinandanāyāti taṇhādiṭṭhivaseneva gilitvā pariyādiyanassa gahaṇassa ca āsannāti attho.
|
|
|
|
Asārāgāya santiketiādīsu vaṭṭe arajjanassa āsannātiādinā nayena attho veditabbo.
|
|
|
|
Ettha ca sassatadassanaṃ appasāvajjaṃ dandhavirāgaṃ, ucchedadassanaṃ mahāsāvajjaṃ khippavirāgaṃ.
|
|
|
|
Kathaṃ?
|
|
|
|
Sassatavādī hi idhalokaṃ paralokañca atthīti jānāti, sukatadukkaṭānaṃ phalaṃ atthīti jānāti, kusalaṃ karoti, akusalaṃ karonto bhāyati, vaṭṭaṃ assādeti, abhinandati.
|
|
|
|
Buddhānaṃ vā buddhasāvakānaṃ vā sammukhībhūto sīghaṃ laddhiṃ jahituṃ na sakkoti.
|
|
|
|
Tasmā taṃ sassatadassanaṃ appasāvajjaṃ dandhavirāganti vuccati.
|
|
|
|
Ucchedavādī pana idhalokaparalokaṃ atthīti jānāti, sukatadukkaṭānaṃ phalaṃ atthīti jānāti, kusalaṃ na karoti, akusalaṃ karonto na bhāyati, vaṭṭaṃ na assādeti, nābhinandati, buddhānaṃ vā buddhasāvakānaṃ vā sammukhībhāve sīghaṃ dassanaṃ pajahati.
|
|
|
|
Pāramiyo pūretuṃ sakkonto buddho hutvā, asakkonto abhinīhāraṃ katvā sāvako hutvā parinibbāyati.
|
|
|
|
Tasmā ucchedadassanaṃ mahāsāvajjaṃ khippavirāganti vuccati.
|
|
|
|
202.So pana paribbājako etamatthaṃ asallakkhetvā – "mayhaṃ dassanaṃ saṃvaṇṇeti pasaṃsati, addhā me sundaraṃ dassana"nti sallakkhetvā ukkaṃseti me bhavantiādimāha.
|
|
|
|
Idāni yasmā ayaṃ paribbājako kañjiyeneva tittakālābu, ucchedadassaneneva pūrito, so yathā kañjiyaṃ appahāya na sakkā lābumhi telaphāṇitādīni pakkhipituṃ, pakkhittānipi na gaṇhāti, evamevaṃ taṃ laddhiṃ appahāya abhabbo maggaphalānaṃ lābhāya, tasmā laddhiṃ jahāpanatthaṃ tatraggivessanātiādi āraddhaṃ.
|
|
|
|
Viggahoti kalaho.
|
|
|
|
Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hotīti evaṃ viggahādiādīnavaṃ disvā tāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti.
|
|
|
|
So hi paribbājako "kiṃ me iminā viggahādinā"ti taṃ ucchedadassanaṃ pajahati.
|
|
|
|
205.Athassa bhagavā vamitakañjiye lābumhi sappiphāṇitādīni pakkhipanto viya hadaye amatosadhaṃ pūressāmīti vipassanaṃ ācikkhanto ayaṃ kho pana, aggivessana, kāyotiādimāha.
|
|
|
|
Tassattho vammikasutte vutto.
|
|
|
|
Aniccatotiādīnipi heṭṭhā vitthāritāneva.
|
|
|
|
Yo kāyasmiṃ kāyachandoti yā kāyasmiṃ taṇhā.
|
|
|
|
Snehoti taṇhāsnehova.
|
|
|
|
Kāyanvayatāti kāyānugamanabhāvo, kāyaṃ anugacchanakakilesoti attho.
|
|
|
|
Evaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ dassetvā idāni arūpakammaṭṭhānaṃ dassento tisso khotiādimāha.
|
|
|
|
Puna tāsaṃyeva vedanānaṃ asammissabhāvaṃ dassento yasmiṃ, aggivessana, samayetiādimāha.
|
|
|
|
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yasmiṃ samaye sukhādīsu ekaṃ vedanaṃ vedayati, tasmiṃ samaye aññā vedanā attano vāraṃ vā okāsaṃ vā olokayamānā nisinnā nāma natthi, atha kho anuppannāva honti bhinnaudakapupphuḷā viya ca antarahitā vā.
|
|
|
|
Sukhāpi khotiādi tāsaṃ vedanānaṃ cuṇṇavicuṇṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ.
|
|
|
|
Na kenaci saṃvadatīti tassataṃ gahetvā "sassatavādī aha"nti ucchedavādināpi saddhiṃ na saṃvadati, tameva gahetvā "sassatavādī aha"nti ekaccasassatavādinā saddhiṃ na vivadati.
|
|
|
|
Evaṃ tayopi vādā parivattetvā yojetabbā.
|
|
|
|
Yañca loke vuttanti yaṃ loke kathitaṃ voharitaṃ, tena voharati aparāmasanto kiñci dhammaṃ parāmāsaggāhena aggaṇhanto.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ –
|
|
|
|
"Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,
|
|
|
|
Khīṇāsavo antimadehadhārī;
|
|
|
|
Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya,
|
|
|
|
Mamaṃ vadantītipi so vadeyya;
|
|
|
|
Loke samaññaṃ kusalo viditvā,
|
|
|
|
Vohāramattena so vohareyyā"ti. (saṃ. ni. 1.25);
|
|
|
|
Aparampi vuttaṃ – "imā kho citta lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo, yāhi tathāgato voharati aparāmasa"nti (dī. ni. 1.440).
|
|
|
|
206.Abhiññāpahānamāhāti sassatādīsu tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sassataṃ abhiññāya jānitvā sassatassa pahānamāha, ucchedaṃ, ekaccasassataṃ abhiññāya ekaccasassatassa pahānaṃ vadati.
|
|
|
|
Rūpaṃ abhiññāya rūpassa pahānaṃ vadatītiādinā nayenettha attho veditabbo.
|
|
|
|
Paṭisañcikkhatoti paccavekkhantassa.
|
|
|
|
Anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti anuppādanirodhena niruddhehi āsavehi aggahetvāva cittaṃ vimucci.
|
|
|
|
Ettāvatā cesa parassa vaḍḍhitaṃ bhattaṃ bhuñjitvā khudaṃ vinodento viya parassa āraddhāya dhammadesanāya ñāṇaṃ pesetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattañceva patto, sāvakapāramīñāṇassa ca matthakaṃ, soḷasa ca paññā paṭivijjhitvā ṭhito.
|
|
|
|
Dīghanakho pana sotāpattiphalaṃ patvā saraṇesu patiṭṭhito.
|
|
|
|
Bhagavā pana imaṃ desanaṃ sūriye dharamāneyeva niṭṭhāpetvā gijjhakūṭā oruyha veḷuvanaṃ gantvā sāvakasannipātamakāsi, caturaṅgasamannāgato sannipāto ahosi.
|
Будда, закончив это наставление до захода Солнца спустился с горы Гиджджхакута и пошёл в Велувану. Там он провёл собрание учеников, которое стало четырёхфакторным собранием.
|
|
|
Tatrimāni aṅgāni – māghanakkhattena yutto puṇṇamauposathadivaso, kenaci anāmantitāni hutvā attanoyeva dhammatāya sannipatitāni aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tesu ekopi puthujjano vā sotāpanna-sakadāgāmi-anāgāmi-sukkhavipassaka-arahantesu vā aññataro natthi, sabbe chaḷabhiññāva, ekopi cettha satthakena kese chinditvā pabbajito nāma natthi, sabbe ehibhikkhunoyevāti.
|
Таковы эти факторы: 1. месяц (досл. звезда/созвездие) Магха в день Упосатхи полнолуния, 2. без какого-либо приглашения, сами самопроизвольно собрались 1250 монахов 3. там отсутствовали простые люди (неблагородные), вошедшие в поток, однажды возвращающиеся, невозвращающиеся, и араханты без сверхзнаний ("только випассана") - присутствовали только араханты со сверхзнаниями 4. все они были приняты словами "иди монах", не было тех, кого (кто-то другой - ???) постригал и принимал в монахи.
|
|
|
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
|
|
|
|
Dīghanakhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
|
|
|