| пали | khantibalo - русский
|
Комментарии |
|
11.Idāni majjhimasīlaṃ vitthārento "yathā vā paneke bhonto"tiādimāha.
|
|
|
|
Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā.
|
|
|
|
Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni.
|
"Поданные из веры": поданные, поверив в поступок (камма), его плод, этот мир и другой мир.
|
|
|
'Ayaṃ me ñātī'ti vā, 'mitto'ti vā, idaṃ paṭikarissati, idaṃ vā tena katapubbanti vā, evaṃ na dinnānīti attho.
|
Смысл в том, что они не поданы с мыслями "это мой родственник" или "это мой друг" или "он отплатит этим" или "это он сделал в прошлом".
|
|
|
Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti.
|
Ведь поданные так [дары] не называются поданными из веры.
|
|
|
Bhojanānīti desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti.
|
"[Подношения] пищи": это лишь заглавие наставления, но с точки зрения смысла здесь сказано всё это: съев [подношения] пищи, облачившись в одеяния, посещая жилища, используя лекарства поданные из веры.
|
|
|
Seyyathidanti nipāto.
|
|
|
|
Tassattho katamo so bījagāmabhūtagāmo, yassa samārambhaṃ anuyuttā viharantīti.
|
|
|
|
Tato taṃ dassento mūlabījantiādimāha.
|
|
|
|
Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi, siṅgiveraṃ, vacā, vacattaṃ, ativisā, kaṭukarohiṇī, usīraṃ, bhaddamuttakanti evamādi.
|
|
|
|
Khandhabījaṃ nāma assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthanoti evamādi.
|
|
|
|
Phaḷubījaṃ nāma ucchu, naḷo, veḷūti evamādi.
|
|
|
|
Aggabījaṃ nāma ajjakaṃ, phaṇijjakaṃ, hiriveranti evamādi.
|
|
|
|
Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇanti evamādi.
|
|
|
|
Sabbañhetaṃ rukkhato viyojitaṃ viruhanasamatthameva "bījagāmo"ti vuccati.
|
|
|
|
Rukkhato pana aviyojitaṃ asukkhaṃ "bhūtagāmo"ti vuccati.
|
|
|
|
Tattha bhūtagāmasamārambho pācittiyavatthu, bījagāmasamārambho dukkaṭavatthūti veditabbo.
|
|
|
|
12.Sannidhikāraparibhoganti sannidhikatassa paribhogaṃ.
|
|
|
|
Tattha duvidhā kathā, vinayavasena ca sallekhavasena ca.
|
|
|
|
Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikārakaṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ.
|
|
|
|
Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā, tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti.
|
|
|
|
Pānasannidhimhipi eseva nayo.
|
|
|
|
Tattha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ca tesaṃ anulomāni.
|
|
|
|
Tesaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto.
|
|
|
|
Vatthasannidhimhianadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti, ayaṃ pariyāyakathā.
|
|
|
|
Nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ.
|
|
|
|
Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato parampi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
"Imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī"ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
|
|
|
|
Yānasannidhimhiyānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandamānikā, sivikā, pāṭaṅkīti; netaṃ pabbajitassa yānaṃ.
|
|
|
|
Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva.
|
|
|
|
Ekabhikkhussa hi eko araññatthāya, eko dhotapādakatthāyāti, ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti.
|
|
|
|
Tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo.
|
|
|
|
"Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī"ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
|
|
|
|
Sayanasannidhimhi sayananti mañco.
|
|
|
|
Ekassa bhikkhuno eko gabbhe, eko divāṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti.
|
|
|
|
Tato uttari labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo; adātuṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
|
|
|
|
Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandhā vaṭṭanti.
|
|
|
|
Te gandhe āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbā, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbā.
|
|
|
|
"Puna roge sati bhavissantī"ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
|
|
|
|
Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ.
|
|
|
|
Seyyathidaṃ, idhekacco bhikkhu – "tathārūpe kāle upakārāya bhavissatī"ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchamaṃsavallūrasappitelaguḷabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti.
|
|
|
|
So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā "sāmaṇera, udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukaṃ kulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi; asukakulato dadhiādīni āharā"ti peseti.
|
|
|
|
Bhikkhūhi – "kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisissathā"ti vuttepi, "duppaveso, āvuso, idāni gāmo"ti vadati.
|
|
|
|
Te – "hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā"ti gacchanti.
|
|
|
|
Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati.
|
|
|
|
Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva.
|
|
|
|
Evaṃ catumāsampi vītināmeti.
|
|
|
|
Ayaṃ vuccati – "bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvika"nti.
|
|
|
|
Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti.
|
|
|
|
Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi, eko guḷapiṇḍo, catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati, akāle sampattacorānaṃ atthāya.
|
|
|
|
Te hi ettakampi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sace ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi.
|
|
|
|
Tathāgatassa pana taṇḍulanāḷiādīsu vā yaṃ kiñci caturatanamattaṃ vā pilotikakhaṇḍaṃ "idaṃ me ajja vā sve vā bhavissatī"ti ṭhapitaṃ nāma natthi.
|
|
|
|
13.Visūkadassanesu naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Vitthāravinicchayo panettha samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.
|
|
|
|
Yathā cettha, evaṃ sabbesu sikkhāpadapaṭisaṃyuttesu suttapadesu.
|
|
|
|
Ito parañhi ettakampi avatvā tattha tattha payojanamattameva vaṇṇayissāmāti.
|
|
|
|
Pekkhanti naṭasamajjaṃ.
|
|
|
|
Akkhānanti bhāratayujjhanādikaṃ.
|
|
|
|
Yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭati.
|
|
|
|
Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, pāṇitāḷantipi vadanti.
|
|
|
|
Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, mantena matasarīruṭṭhāpanantipi eke.
|
|
|
|
Kumbhathūṇanti caturassaambaṇakatāḷaṃ, kumbhasaddantipi eke.
|
|
|
|
Sobhanakanti naṭānaṃ abbhokkiraṇaṃ, sobhanakaraṃ vā, paṭibhānacittanti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷātipi vadanti.
|
|
|
|
Vaṃsanti veḷuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ.
|
|
|
|
Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālaṅkate ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti.
|
|
|
|
Atha nesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhetvā ṭhapenti.
|
|
|
|
Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapetvā rodantā paridevantā suraṃ pivanti.
|
|
|
|
Vuttampi cetaṃ – "atthi, bhikkhave, dakkhiṇesu janapadesu aṭṭhidhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi.
|
|
|
|
Atthetaṃ, bhikkhave, dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī"ti (a. ni. 10.107).
|
|
|
|
Ekacce pana indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovanantipi vadanti.
|
|
|
|
Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Nibbuddhanti mallayuddhaṃ.
|
|
|
|
Uyyodhikanti yattha sampahāro dissati.
|
|
|
|
Balagganti balagaṇanaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Senābyūhanti senāniveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ.
|
|
|
|
Anīkadassananti – "tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīka"ntiādinā (pāci. 324) nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ.
|
|
|
|
14.Pamādo ettha tiṭṭhatīti pamādaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Jūtañca taṃ pamādaṭṭhānañcāti jūtappamādaṭṭhānaṃ.
|
|
|
|
Ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ dasapadepi eseva nayo.
|
|
|
|
Ākāsanti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanaṃ.
|
|
|
|
Parihārapathanti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha tattha pariharitabbaṃ, pathaṃ pariharantānaṃ kīḷanaṃ.
|
|
|
|
Santikanti santikakīḷanaṃ.
|
|
|
|
Ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā sakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca, sace tattha kāci calati, parājayo hoti, evarūpāya kīḷāyetaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Khalikanti jūtaphalake pāsakakīḷanaṃ.
|
|
|
|
Ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakaṃ paharaṇakīḷanaṃ.
|
|
|
|
Salākahatthanti lākhāya vā mañjiṭṭhikāya vā piṭṭhodakena vā salākahatthaṃ temetvā – "kiṃ hotū"ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpadassanakīḷanaṃ.
|
|
|
|
Akkhanti guḷakīḷā.
|
|
|
|
Paṅgacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikaṃ, taṃ dhamantā kīḷanti.
|
|
|
|
Vaṅkakanti gāmadārakānaṃ kīḷanakaṃ khuddakanaṅgalaṃ.
|
|
|
|
Mokkhacikā vuccati samparivattanakīḷā, ākāse vā daṇḍakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattanakīḷāti vuttaṃ hoti.
|
|
|
|
Ciṅgulikaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ.
|
|
|
|
Pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷikā.
|
|
|
|
Tāya vālukādīni minantā kīḷanti.
|
|
|
|
Rathakanti khuddakarathaṃ.
|
|
|
|
Dhanukanti khuddakadhanumeva.
|
|
|
|
Akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā.
|
|
|
|
Manesikā nāma manasā cintitajānanakīḷā.
|
|
|
|
Yathāvajjaṃ nāma kāṇakuṇikhujjādīnaṃ yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā.
|
|
|
|
15.Āsandinti pamāṇātikkantāsanaṃ.
|
|
|
|
Anuyuttā viharantīti idaṃ apekkhitvā pana sabbapadesu upayogavacanaṃ kataṃ.
|
|
|
|
Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato.
|
|
|
|
Gonakoti dīghalomako mahākojavo, caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni.
|
|
|
|
Cittakanti vānavicittaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ.
|
|
|
|
Paṭikāti uṇṇāmayo setattharaṇo.
|
|
|
|
Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇo.
|
|
|
|
Yo āmalakapattotipi vuccati.
|
|
|
|
Tūlikāti tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā.
|
|
|
|
Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharaṇo.
|
|
|
|
Uddalomīti ubhayatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, keci "ekatouggatapuppha"nti vadanti.
|
|
|
|
Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ.
|
|
|
|
Keci "ubhatouggatapuppha"nti vadanti.
|
|
|
|
Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayapaccattharaṇaṃ.
|
|
|
|
Koseyyanti ratanaparisibbitameva kosiyasuttamayapaccattharaṇaṃ.
|
|
|
|
Suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatīti vinaye vuttaṃ.
|
|
|
|
Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana "ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī"ti vuttaṃ.
|
|
|
|
Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ.
|
|
|
|
Hatthattharaṃ assattharanti hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇaattharakāyeva.
|
|
|
|
Rathattharepi eseva nayo.
|
|
|
|
Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī.
|
|
|
|
Kadalīmigapavarapaccattharaṇanti kadalīmigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇaṃ; uttamapaccattharaṇanti attho.
|
|
|
|
Taṃ kira setavatthassa upari kadalīmigacammaṃ pattharitvā sibbetvā karonti.
|
|
|
|
Sauttaracchadanti saha uttaracchadena, uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho.
|
|
|
|
Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati.
|
|
|
|
Ubhatolohitakūpadhānanti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakaṃ upadhānaṃ, etaṃ na kappati.
|
|
|
|
Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati.
|
|
|
|
Mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ.
|
|
|
|
Alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva.
|
|
|
|
Tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni.
|
|
|
|
Dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhati.
|
|
|
|
Āsandīādīsu pana vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
|
|
|
|
Vuttañhetaṃ – "anujānāmi, bhikkhave, āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhummattharaṇaṃ kātu"nti (cūḷava. 297).
|
|
|
|
16.Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasavassapattakāle nassati, tesaṃ sarīraduggandhaharaṇatthāya gandhacuṇṇādīhi ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena makkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Nhāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ.
|
|
|
|
Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ.
|
|
|
|
Ādāsanti yaṃ kiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Añjananti alaṅkārañjanameva.
|
|
|
|
Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā.
|
|
|
|
Vilepananti yaṃ kiñci chavirāgakaraṇaṃ.
|
|
|
|
Mukhacuṇṇaṃ mukhalepananti mukhe kāḷapīḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikakakkaṃ denti, tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati, apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti.
|
|
|
|
Suvaṇṇacīrakamuttalatādīhi ca taṃ parikkhipanti; taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Apare catuhatthadaṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍakaṃ gahetvā vicaranti, tathā itthipurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmapasse olaggitaṃ; apare kaṇṇikaratanaparikkhittakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃ, pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñchādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapaṭṭaṃ bandhanti, cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālabījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
17.Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā.
|
|
|
|
Tattha rājānaṃ ārabbha mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvotiādinā nayena pavattā kathā rājakathā.
|
|
|
|
Esa nayo corakathādīsu.
|
|
|
|
Tesu asuko rājā abhirūpo dassanīyotiādinā nayena gehassitakathāva tiracchānakathā hoti.
|
|
|
|
Sopi nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gatoti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati.
|
|
|
|
Coresu mūladevo evaṃ mahānubhāvo, meghamālo evaṃ mahānubhāvoti tesaṃ kammaṃ paṭicca aho sūrāti gehassitakathāva tiracchānakathā.
|
|
|
|
Yuddhepi bhāratayuddhādīsu asukena asuko evaṃ mārito, evaṃ viddhoti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā.
|
|
|
|
Tepi nāma khayaṃ gatāti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti.
|
|
|
|
Api ca annādīsu evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimhāti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Sātthakaṃ pana katvā pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiye pūjaṃ karimhāti kathetuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Ñātikathādīsu pana "amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā"ti vā "pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā"ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
Sātthakaṃ pana katvā "tepi no ñātakā khayaṃ gatā"ti vā "pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā"ti vā kathetuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā "asukagāmavāsino sūrā samatthā"ti vā evaṃ assādavasena na vaṭṭati.
|
|
|
|
Sātthakaṃ pana katvā "saddhā pasannā"ti vā "khayavayaṃ gatā"ti vā vattuṃ vaṭṭati.
|
|
|
|
Nigamanagarajanapadakathādīsupi eseva nayo.
|
|
|
|
Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati.
|
|
|
|
Sūrakathāpi 'nandimitto nāma yodho sūro ahosī'ti assādavasena na vaṭṭati.
|
|
|
|
Saddho ahosi khayaṃ gatoti evameva vaṭṭati.
|
|
|
|
Visikhākathāpi "asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā"ti assādavasena na vaṭṭati.
|
|
|
|
Saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati.
|
|
|
|
Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, udakatitthakathātipi vuccati, kumbhadāsikathā vā, sāpi "pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā"ti assādavasena na vaṭṭati; saddhā pasannātiādinā nayeneva vaṭṭati.
|
|
|
|
Pubbapetakathāti atītañātikathā.
|
|
|
|
Tattha vattamānañātikathāsadiso vinicchayo.
|
|
|
|
Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā.
|
|
|
|
Lokakkhāyikāti ayaṃ loko kena nimmito, asukena nāma nimmito.
|
|
|
|
Kāko seto, aṭṭhīnaṃ setattā; balākā rattā.
|
|
|
|
Lohitassa rattattāti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā.
|
|
|
|
Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaro?
|
|
|
|
Sāgaradevena khato, tasmā sāgaro.
|
|
|
|
Khato meti hatthamuddāya sayaṃ niveditattā "samuddo"ti evamādikā niratthakā samuddakkhāyanakathā.
|
|
|
|
Bhavoti vuḍḍhi.
|
|
|
|
Abhavoti hāni.
|
|
|
|
Iti bhavo, iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā.
|
|
|
|
18.Viggāhikakathāti viggahakathā, sārambhakathā.
|
|
|
|
Tattha sahitaṃ meti mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ atthayuttaṃ kāraṇayuttanti attho.
|
|
|
|
Asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ.
|
|
|
|
Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīgharattāciṇṇavasena suppaguṇaṃ, taṃ mayhaṃ ekavacaneneva viparāvattaṃ parivattitvā ṭhitaṃ, na kiñci jānāsīti attho.
|
|
|
|
Āropitote vādoti mayā tava doso āropito.
|
|
|
|
Cara vādappamokkhāyāti dosamocanatthaṃ cara, vicara; tattha tattha gantvā sikkhāti attho.
|
|
|
|
Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayaṃ pahosi, idānimeva nibbeṭhehīti.
|
|
|
|
19.Dūteyyakathāyaṃ idha gacchāti ito asukaṃ nāma ṭhānaṃ gaccha.
|
|
|
|
Amutrāgacchāti tato asukaṃ nāma ṭhānaṃ āgaccha.
|
|
|
|
Idaṃ harāti ito idaṃ nāma hara.
|
|
|
|
Amutra idaṃ āharāti asukaṭṭhānato idaṃ nāma idha āhara.
|
|
|
|
Saṅkhepato pana idaṃ dūteyyaṃ nāma ṭhapetvā pañca sahadhammike ratanattayassa upakārapaṭisaṃyuttañca gihīsāsanaṃ aññesaṃ na vaṭṭati.
|
|
|
|
20.Kuhakātiādīsu tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayanti, vimhāpayantīti kuhakā.
|
|
|
|
Lābhasakkāratthikā hutvā lapantīti lapakā.
|
|
|
|
Nimittaṃ sīlametesanti nemittikā.
|
|
|
|
Nippeso sīlametesanti nippesikā.
|
|
|
|
Lābhena lābhaṃ nijigīsanti magganti pariyesanttīti lābhena lābhaṃ nijigīsitāro.
|
|
|
|
Kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti etāhi samannāgatānaṃ puggalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
|
|
|
|
Ayamettha saṅkhepo.
|
|
|
|
Vitthārena panetā kuhanādikā visuddhimagge sīlaniddeseyeva pāḷiñca aṭṭhakathañca āharitvā pakāsitāti.
|
|
|
|
Ettāvatā majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.
|
|
|